Mazumtirdzniecība

Rīgas Centrāltirgus pārskata attiecības ar nomniekiem, cer atgūt pircēju uzticību

Sandra Dieziņa, 10.04.2017

Andris Morozovs

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs intervijā Dienas Biznesam stāsta par attiecībām ar nomniekiem un to, kā tirgū sagaida jauno sezonu.

Fragments no intervijas:

Pagājušajā gadā RCT pirms laika lauza līgumu ar lielāko nomnieku SIA Mercados, kas pēc tam vērsās tiesā. Kādā stadijā šobrīd atrodas šis strīds?

Tiesas process turpinās, tas ir šķīrējtiesā. Bet tas jau ir cits jautājums. Pirmais jautājums, par ko sākām ar viņiem diskutēt, ko viņi kategoriski atteicās pieņemt, – par teritorijas sakārtošanu, uzraudzību, līguma izpildi, kur viņi netiek galā. Parādam pieaugot, to lauzām.

Kas notiks ar teritoriju? Vai jauksiet nost nepievilcīgās būdas?

Ar teritoriju jau viss notiek. Tirdzniecības sezona nav vairs aiz kalniem, uzņēmums iepriekš teritoriju nomāja un, manā skatījumā, negodprātīgi rīkojās ar ilglaicīgiem nomniekiem. Viņi februārī jau paņēma nomas maksu par tirdzniecības vietām no 20. aprīļa līdz 1. maijam. Es nesaprotu, kāpēc šādi jādara ar ilglaicīgiem nomniekiem.

Ko darīsiet šajā situācijā?

Esmu ticies ar stādu tirgotājiem un jautājis, vai viņiem ir apliecinoši dokumenti par nomas maksas samaksu. Redzam, ka ne visiem ir, bet no visiem ir paņemta nomas maksa. Kādā veidā viņi ir maksājuši, tā ir pašu tirgotāju atbildība, tur nejauksimies. Tiem, kas var pierādīt nomas maksas samaksu, nāksim pretī, cik likums ļauj darīt. Mēs, protams, ieteicām ar iesniegumiem vērsties uzraugošajās iestādēs. Šī situācija skar vairāk nekā 30 stādu audzētāju, un tas nav maz.

Kā izskaudīsiet nelegālo preču tirdzniecību?

Jāsakārto likumdošana, un par to ļoti daudz diskutējam ar Iekšlietu ministriju. Konstatējot nelegālu akcizēto preču tirdzniecību, iestājas administratīvais pārkāpums un atbildība. Ja pirmajos deviņos mēnešos Latgales priekšpilsētā soda naudās bija uzlikti 137 tūkstoši eiro, bet samaksāti tikai 1700 eiro, tad rezultātu varam redzēt. Ja vienai personai deviņu mēnešu laikā bija sastādīti 95 protokoli un uzlikta 18 tūkstošu eiro soda nauda, bet nav nekādas atbildības – tas arī ir kāds rezultāts. Likumdošanā jāsakārto, ka administratīvie pārkāpumi kvalificējas kā kriminālpārkāpumi, par ko ir pavisam cita atbildība. Vai kādam tad būs interese kriminālpanta ietvaros tirgoties ar šīm precēm? Domāju, ka ne. Lielākajai daļai no tirgotājiem ir maznodrošināto statuss, un pie administratīvā pārkāpuma viņiem nav ko maksāt. Likuma ietvaros policija neko nevar izdarīt. Mūsu drošības dienestam un policijai tas ir kā ar vējdzirnavām cīnīties, kamēr likumi nav sakārtoti. Bet kāpēc tos ilglaicīgi nevaram sakārtot, tas ir cits jautājums. Tas ir jautājums iestādēm, kuras to visu uzrauga, par viņu gribasspēku to sakārtot. Nedomāju, ka tas ir tik sarežģīti – sakārtot likumdošanu.

Visu interviju Izslauka nomniekus lasiet 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.