Jaunākais izdevums

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Viņa skaidroja, ka "Rīgas nami" kopā ar Rīgas pilsētu pie Centrāltirgus koncepcijas strādā, lai saprastu, kāda ir vīzija, ko nākotnē grib redzēt Centrāltirgus teritorijā. Sleže uzsvēra, ka teritorija ir ļoti, ļoti liela, vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru, tostarp paviljonu segtā platība vien ir apmēram 30 000 kvadrātmetru. Tā ir milzīga, mūsdienās nevienā Eiropas pilsētā nav tik lielas segtā tirgus platības.

Sleže uzsvēra, ka tirgus vīzija pilnīgi noteikti mainīsies, un no pilsētas puses ir jāskatās, kas ir tā nepieciešamība, kādām pilsētai un iedzīvotājiem nepieciešamām funkcijām telpu trūkst. Koncepcijas izstrādes gaitā uz šīm lietām arī tiks vērsta uzmanība. Sleže sacīja, ka no vienas puses ar īpašumu ir kaut kas jānopelna, tam jābūt saimnieciski izdevīgi, bet ir jābūt iespējai tirgū nopirkt svaigus produktus, vietējos ražojumus. Šī funkcija noteikti saglabāsies, bet cik lielā apmērā, to "Rīgas nami" pagaidām nevar pateikt.

Jautāta, vai rīdzinieku iecienītais Nakts tirgus tiks saglabāts, Sleže sacīja, ka tādā vai citādā formā, visticamāk, Nakts tirgus paliks. Tā ir vistiešākā iespēja satikties pircējam ar pārdevēju un ir visīsākā un ekoloģiskākā produktu piegādes ķēde, kā arī cilvēciski vistiešākā saikne un iespēja savu izaudzēto tomātu atvest un pārdot.

Savukārt rūpniecības preču tirgum "Rīgas nami" jau ir pabeiguši koncepciju vismaz turpmākajiem pieciem gadiem. Par šīs tirgus daļas attīstību vīzija ir visskaidrākā. Tur, kur senāk bija rūpniecības preču tirgus, tiek veikti sakopšanas darbi un, ejot līdzi laikam, arī ieviesti ilgtspējīgi risinājumi. Materiālus, kas tiks iegūti no vecajām būdiņām, "Rīgas nami" vērtēs, kur tos var atkārtoti izmantot. Ir plānots, ka tur arī būs rūpniecības preču tirgus un papildu autostāvvietas, kas kompleksi risina tos izaicinājumus, kas tirgum pašlaik ir. Sleže sacīja, ka vismaz gadu vajadzēs, lai šo teritoriju sakoptu.

"Šobrīd redzam, ka, līdz ar konkurenci tirdzniecībā, līdz ar lielveikalu ienākšanu un kopējo pārtikas piedāvājumu pilsētā, tirgū tik lielas platības pārtikas tirdzniecībai vairs nav nepieciešamas. Tos pārtikas tirgotājus visās preču kategorijās, kas mums ir, spējam savietot esošajos paviljonos. Mums ir zivju paviljons, sakņu paviljons, kas šobrīd ir ciet rekonstrukcijas dēļ, ir piena paviljons, kur lielākajā daļā tiek tirgotas rūpniecības preces un ir atsevišķi ēdinātāji, kā arī ir gaļas paviljons un gastronomijas paviljons. Izņemot sakņu un piena paviljonu, pārējos trijos tiek tirgota tikai pārtika," teica Sleže.

Vaicāta, vai tā arī paliks, Sleže skaidroja, ka visam pamatā ir jābūt saimnieciskajam pamatojumam, jāskatās, kādas tirgus daļas var racionāli savienot. Sleže atgādināja, ka pārtikas tirdzniecībai ir specifiskas prasības un specifiskas infrastruktūras prasības. Tirgus teritorija ir diezgan nolietota, arī paviljoni, tādēļ, ja ir vēlme turpināt pārtiku tirgot visos piecos paviljonos, tas prasīs milzīgas investīcijas.

"Ir jāvērtē pieprasījums, bet nedomāju, ka racionāli ir turpināt tirgot pārtiku visos piecos paviljonos, tikai tādēļ, ka mums ir lielākais tirgus Eiropā. Tam mūsdienās nav vairs saimnieciska pamatojuma. Cilvēku pilsētā ir mazāk, un tādēļ arī mums ir jāiet līdzi tām vajadzībām, kas pilsētai ir," pauda Sleže.

Savukārt jautāta, kāda nākotne ir paredzēta tirgus āra teritorijām, kur arī tagad tirgo ziedus, dārzeņus, augļus, Sleže atbildēja, ka jebkurā gadījumā ir jābūt tirgus laukumam, šī funkcija ir jāsaglabā. Āra teritorija tirdzniecībai noteikti saglabāsies, jo, piemēram, vasarā sakņu paviljonā lielas aktivitātes nav, pārsvarā viss notiek ārā. Āra tirdzniecība saglabāsies, bet kādā apmērā un kā pārveidota, to "Rīgas nami" vērtēs attīstības koncepcijas laikā.

Sleže piebilda, ka Centrāltirgus attīstības koncepcija varētu būt gatava nākamā gada pavasarī.

"Rīgas nami" apņēmušies tuvāko trīs gadu laikā kopumā Centrāltirgū ieguldīt gandrīz trīs miljonus eiro, taču fundamentālus ieguldījumus īpašumā, kas uzņēmumam nepieder, "Rīgas nami" nedrīkst veikt, to nosaka arī normatīvie akti.

Sleže sacīja, ka vajadzības Centrāltirgum ir ļoti lielas un tās ir krājušās jau ilgākā laika periodā. Faktiski visiem paviljoniem ir nepieciešama konstrukciju stiprināšana, vairākiem paviljoniem ir nepieciešami jumta uzlabojumi un arī āra teritorijām ir nepieciešami uzlabojumi.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" šī gada pirmajā pusē strādājusi ar 150 000 eiro peļņu, tikmēr uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 10,4 miljonus eiro.

Pērn tika veikta četru Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošu kapitālsabiedrību reorganizācija, "Rīgas namiem" pievienojot SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss".

Kā liecina "Firmas.lv" dati, pēc uzņēmumu apvienošanas 2022.gadā "Rīgas namu" apgrozījums bija 17,66 miljoni eiro, bet peļņa 190 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" būtu gatava būvēt arī īres namus, ja būs tāds pieprasījums no Rīgas domes, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa skaidroja, ka Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

"Pieprasījums pēc īres namiem ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās," teica Sleže.

Viņa piebilda, ka pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ "Rīgas nami" nevar paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma "Rīgas nami" strādā kopā ar Rīgas domi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas nami piecu gadu laikā plāno 27 miljonu eiro investīcijas

Db.lv, 30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmums "Rīgas nami" grib celt nomas un apsaimniekošanas maksas pašvaldības īpašumiem, kam iebilst domes vadība, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pagājušā gada oktobrī visas domes iestādes un institūcijas, kas nomā telpas no "Rīgas namiem", saņēmušas paziņojumus, ka no šī gada sākuma būtiski kāps nomas un apsaimniekošanas maksa. Domnieki šādu plānu sola nepieļaut.

Kā atzīmējis Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA/RA), iepriekš uzņēmumam bijusi vēlme maksas celt pat par 50%. "Tas uzreiz tika noraidīts. Tad viņi tur mainīja savu pieeju un kaut kur bija samazinājuši, ka viņi varētu pat 20%. (...) Un arī šo mēs būtībā noraidījām. Tas, ko viņi dara attiecībā pret privātajiem, kur ir privātie nomnieki, tur mēs, protams, nevaram viņiem kaut ko liegt, jo tā ir kapitālsabiedrība. Un tā ir komercdarbība un to visu regulē tirgus. Tātad attiecīgi viņi uzceļ šīs nomas maksas tik augstas, ka neviens šīs telpas nepieprasa, tad tirgus kaut kā reaģē. Reaģē visdrīzāk tā, ka tās telpas ir tukšas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas nami” ir parakstījusi līgumu ar AS “Būvuzņēmums restaurators” par pērn spēcīgo vēja brāzmu laikā cietušā paviljona jumta seguma nomaiņu.

Remontdarbu veicējs tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 571 120 eiro bez PVN.

Remontdarbu ietvaros tiks mainīts viss jumta segums un darbus, labvēlīgu laikapstākļu gadījumā, plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Šobrīd Rīgas pašvaldības būvvaldē iesniegti nepieciešamie dokumenti būvatļaujas saņemšanai.

“Esam gandarīti, ka beidzot sakārtots gan saimnieciskais, gan juridiskais process, lai varam uzsākt jumta nomaiņu, kas bija iekavējusies jau vairāk kā gadu. Lai arī paviljona bojātā jumta segums bija nostiprināts, lai novērstu kopējo ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, tagad tiks veikta pilnīga jumta nomaiņa atbilstošā kvalitātē,” stāsta SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže. Jumta seguma maiņu nu ir iespējams uzsākt, jo mainīts juridiskais ietvars starp SIA “Rīgas Nami” un Rīgas domi, kas regulē šī īpašuma pārvaldīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā iecerēts īstenot pirmo dzīvojamā mājas pārbūvi pēc aprites ekonomikas principiem, šodien žurnālistus informēja SIA "Rīgas nami".

Projekta laikā 1969. un 1970.gadā būvēta kopmītņu ēka Ziepju ielā 11 tiks pārbūvēta par īres namu, kurā būs divi dienas centri un tam apkārt būs labiekārtota ārtelpa.

Piecstāvu nama atjaunošanu plānots veikt kā pilotprojektu un paraugu padomju laika daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, izmantojot aprites ekonomikas principus.

Kā pasākumā norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps (LA), mājokļu jautājumu risināšana ir viens no aktuālākajiem un svarīgākajiem jautājumiem pašvaldības dienaskārtībā.

Viņš informēja, ka 1.novembrī Rīgā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājum risināšanai bija reģistrētas 1924 ģimenes.

Savukārt SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže uzsvēra, ka šī nama pārbūve ir nozīmīga visiem būvniecības jomā iesaistītajiem Latvijā, jo šajā projektā tiks pārbaudīta aprites ekonomikas principu ieviešana un īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 19. jūlija Vidzemes tirgū tiks atsākta tirdzniecība vakara stundās. Tirgošanās nakts tirgū notiks katru trešdienu no plkst. 18.00 līdz 22.00.

Savukārt, lai veicinātu tirgus pieejamību pircējiem, arī ikdienā darba laiks pagarināts un teritorija atvērta no plkst. 7.00 līdz 20.00.

Pie vietējiem zemniekiem un mājražotājiem būs iespējams iegādāties sezonas dārzeņus, augļus un ogas, augus un stādus, dažādus gaļas, zivju un piena produkcijas izstrādājumus, biškopības produktus un citus lauku labumus. Par muzikālo noformējumu šajā trešdienā visa vakara garumā rūpēsies DJ.

“Rīgas Centrāltirgū esošo nakts tirgu pircēji iecienījuši jau daudzu gadu garumā, tāpēc vēlamies lietderīgi izmantot Vidzemes tirgus teritoriju un dot iespēju arī šeit tirgotājiem satikt savu pircēju,” norāda SIA “Rīgas nami” sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu investors “Baltic RE Group” piesaistījis “BluOr Bank” aizdevumu 10 500 000 eiro apmērā.

Saņemtais finansējums tiks izmantots esošo ilgtermiņa kredītlīniju pārdomātai refinansēšanai, kā arī divu nekustamo īpašumu objektu Rīgā pārbūves finansēšanai – investīcijas tiks veiktas topošajā “Il Giardino” biroju kompleksā Citadeles 9a, kā arī vēsturiskās sešstāvu ēkas Kr.Barona ielā 2 renovācijā.

Pārbūves un teritorijas labiekārtošanu darbus biroju kompleksā Citadeles 9a pie Kronvalda parka uzņēmums plāno pabeigt jau tuvāko mēnešu laikā. Trīs stāvu ēka piedāvās plaši funkcionālas biroja telpas ap 1600 m2 platībā, un to ieskaus dārzs ar vairāk nekā 100 ziedošiem augļu kokiem.

Šobrīd aktīvi sākušies renovācijas darbi arī vēsturiskajā, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projektētajā un 1881. gadā celtajā sešstāvu ēkā Krišjāņa Barona ielā 2, kas notiek sadarbībā ar itāļu arhitektu Adriano Kastiljoni. Nama renovācija norit saskaņā gan ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanas vadlīnijām, gan vides ilgtspējas principiem. Pēc projekta īstenošanas ēkā būs pieejamas augstas kvalitātes komercplatības vairāk nekā 4000 m2 platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā izsolē nosolīti divi vēsturiski nekustamā īpašuma objekti Rīgas vēsturiskajā centrā. Atbilstoši izsoles informācijai, nekustamie īpašumi tika nosolīti par kopējo summu 1,57 miljoni eiro apmērā, no kuras 629 000 eiro nosolīti par namu Skārņu ielā 4, un 941 000 eiro - par īpašumu Kalēju ielā 50.

“Ņemot vērā pašreizējo aktivitāti izsoļu sektorā, priecājamies, ka šie vēsturiskie nami iegūst jaunus īpašniekus, jo šī vieta ir ļoti perspektīva, it īpaši attiecībā uz tūrisma un viesmīlības nozari. Mēs ceram, ka šie nami tiks veiksmīgi atjaunoti un iegūs jaunu spozmi turpmāk,” komentē Andris Vārna, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis.

Nams Skārņu ielā ne tikai atrodas komerciāli izdevīgā lokācijā, bet tam ir arī ļoti bagātīga vēsture. Šī ēka atrodas vienā no Vecrīgas senākajām ielām – Skārņu ielā, kas tika izveidota 13. gadsimta sākumā kā vācu apmetnes centrālā iela. Nams Skārņu ielā 4 celts 15. gadsimtā, un tā pārbūve pēc Bīriņu muižas pils arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa projekta tika sākta 1875. gadā. Ēka saglabājusi sākotnējo divdalījuma struktūru, kas vēlāk papildināta ar dažādiem elementiem. Nams ir iekļauts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Dzīvojamo ēku kompleksa" sastāvdaļu vidū un to raksturo "dvīņu nama" plānojums, kas ir ļoti rets Baltijas reģionā. Šis objekts ir svarīgs Skārņu ielas apbūves kompleksa elements, gan kā atsevišķa vērtība, gan kā sastāvdaļa kopējā ainavā. Šajā ēkā izpaužas feodālās Rīgas arhitektūras formas, tādēļ tā ir uzskatāma par pilsētas vēsturisko dzīvojamo ēku celtniecības pieminekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Balkānu reģiona valsts Melnkalne ne velti ir viena no vasaras ceļojumu top galamērķiem – kalnu ieskauta un apvīta, tirkīzzilās Adrijas jūras apskalota tā pārsteidz ar iespaidīgiem dabas skatiem, lieliskām pludmalēm, bagātīgu vēstures mantojumu, vietām gluži itālisku auru, austeru fermām, īsāk sakot – dabas varenību un daudzveidību.

Tūrisma sezona Melnkalnē ilgst no aprīļa beigām līdz oktobra sākumam, taču labākais laiks šīs zemes apciemošanai ir vasaras sākums, kad tur viesojos arī es, vai arī septembris – tad gaisa temperatūra ir zem 30 grādiem un var diezgan komfortabli baudīt gan ekskursijas, gan laisku atpūtu pludmalē. Vasaras pilnbriedā gaisa temperatūra sniedzas krietni pāri 32-35 grādiem un atpūta jau var kļūt diezgan izaicinoša.

Uz Melnkalni devos, izmantojot Ukrainas tūrisma operatora Join Up piedāvājumu. Lidojums ar kompāniju airMontenegro no Rīgas līdz Melnkalnei ilgst aptuveni divas stundas un 15 minūtes un, lidmašīnai vēl tikai gatavojoties nosēsties, jau kļūst skaidrs – te būs ko redzēt un baudīt! Valstī ir divas lidostas – Tivatā, kur piezemējos, un Podgoricā. Un šis ceļojuma galamērķis ir piemērots kā laiskas, tā aktīvas atpūtas cienītājiem, jo plašā izvēlē ir gan “viss iekļauts” piedāvājumi saules un jūras baudīšanai pludmalē, gan aktīvu pastaigu maršruti kalnos, vēsturisko objektu ekskursijas, jahtu braucieni u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Air Baltic Corporation” (airBaltic) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem ievēlēti Andris Liepiņš, Klāvs Vasks un Kaspars Ozoliņš.

Jauno airBaltic padomes locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

Andra Liepiņa kompetence ir korporatīvā pārvaldība, uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu vadība. Kopš 2019.gada Liepiņš pilda padomes locekļa amatu VAS “Latvijas dzelzceļš” un kopš 2022.gada padomes locekļa amatu SIA “Rīgas nami”. Pirms tam viņš bijis padomes loceklis AS “Latvenetergo”, padomes priekšsēdētājs uzņēmumos VAS “Starptautiskā Lidosta Rīga”” un “airBaltic”. No 2001.gada līdz 2014.gadam viņš ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Liepiņam ir maģistra grāds biznesa vadībā (EMBA), kas iegūts Rīgas Biznesa skolā, starptautisko attiecību maģistra grāds, kas iegūts Kolumbijas universitātē (Columbia University of the city of New York) un maģistra grāds sabiedrības vadībā, kas iegūts Latvijas Universitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dārgie energoresursi vairo interesi par ēku atjaunošanu, bet inflācija to bremzē

Armanda Vilciņa, 13.07.2023

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros īstenotais projekts Jelgavā, kas konkrētajam namam ļāvis samazināt siltumenerģijas patēriņu par 63%.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2009.gada Latvijā renovētas gandrīz 1400 ēkas, norāda Ekonomikas ministrijā (EM). Interese par ēku energoefektivitāti sevišķi pieauga 2022.gadā, kad strauji kāpa energoresursu cenas, tomēr tikpat strauji augošā inflācija un būvniecības izmaksas praktisku darbību neveicina. Arī valsts atbalsts tiek kritizēts - finansējuma apjoms nav pietiekams, bet dokumentācija - sarežģīta.

Pēc EM aplēsēm šobrīd renovācija būtu nepieciešama apmēram 75% Latvijas dzīvojamā fonda, un, lai gan līdz šim daudzdzīvokļu namu atjaunošanas temps ir bijis salīdzinoši lēns, dinamika ir strauji augoša. Attīstības finanšu institūcijas Altum sniegtā informācija liecina, ka ik gadu ar viņu atbalstu vidēji tiek renovētas 100 līdz 120 daudzdzīvokļu mājas, taču šis gads varētu būt izņēmums - pašlaik plānots, ka renovēto namu skaits 2023. gadā varētu pārsniegt divus simtus.

Atbalsts nepietiekams

Rīgā pēdējo desmit gadu laikā pilnībā atjaunoti 74 nami, taču Rīgas domes (RD) sniegtā informācija liecina, ka līdz šī gada beigām šis skaitlis palielināsies, jo ekspluatācijā paredzēts nodot vēl 68 ēkas. 2021. gadā Rīgas pilsētā kopumā bija aptuveni 11,7 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kas ir 29,7% no kopējā daudzdzīvokļu ēku skaita Latvijā, stāsta Solvita Brence-Kauste, RD Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore. “Šobrīd Rīgā būtu jāatjauno vismaz 6000 ēkas, un Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA) aktīvi strādā, lai izglītotu un informētu cilvēkus par māju atjaunošanas nepieciešamību un iespējām. Jāsaka, ka kopumā pastāv vairāki iemesli, kāpēc iedzīvotāji izvēlas namus tomēr nerenovēt. Viens no tiem ir nepabeigts privatizācijas process, kas nozīmē, ka ēkas apsaimnieko pašvaldības un iedzīvotāji var neuzņemties atbildību par savu īpašumu un līdz ar to neiesaistīties lēmumu pieņemšanā. Tāpat nereti novērojam, ka iedzīvotāji baidās uzņemties kredītsaistības, kā arī viņiem trūkst zināšanu, lai dibinātu biedrību vai pieņemtu kopības lēmumu. Vēl būtiski aspekti ir arī iedzīvotāju maksātspēja, kā arī projekta īstenošanas izmaksas un laiks,” skaidro Solvita Brence-Kauste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbība Vecrīgā – izmirstoša parādība vai iespēju laiks?

Kristīne Krama, skaistumkopšanas salonu “Old Riga SPA” un “SIBI salons” īpašniece, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Indexo Real Estate Fund piesaista miljonu eiro no Balcia

Db.lv, 05.10.2023

“Provendi Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš (no kreisās) un "Balcia" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Provendi Asset Management” parakstījis līgumu ar apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumu “Balcia” par viena miljona eiro investīciju piesaisti “Indexo Real Estate Fund” nekustamo īpašumu fondam.

“Balcia” investīcijas līdzās fondā jau esošo institucionālo un privāto investoru ieguldījumiem ļaus “Indexo Real Estate Fund” izskatīt aizvien ambiciozākus objektus visā Baltijā. “Indexo Real Estate Fund” šobrīd strādā pie vairākiem nekustamo īpašumu iegādes darījumiem un aktīvi izskata jaunus piedāvājumus mazumtirdzniecības, loģistikas, namīpašumu un biroju sektoros ar mērķi tuvāko sešu mēnešu laikā sasniegt portfeļa izmēru 100 miljonu eiro apmērā. Paralēli norit darbs pie fonda akciju emisijas jaunu investoru piesaistei.

“Tāda investora kā “Balcia” pievienošanās mūsu fondam apliecina vēl viena institucionāla investora uzticību mūsu izvēlētajam biznesa modelim, vīzijai un komandai. Interese par ieguldījumu iespējām “Indexo Real Estate Fund” ir liela ne tikai no vietējo, bet arī kaimiņvalstu un skandināvu investoriem. Potenciālajiem investoriem tiek piedāvāta iespēja investēt diversificētā nekustamo īpašumu portfelī, un tie atzinīgi novērtē fonda pieeju, ilgtermiņa mērķus un vīziju,” skaidro “Provendi Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2023. gada sākumā darbību uzsāka nekustamā īpašuma ieguldījumu fonds Indexo Real Estate Fund, kas sešu mēnešu laikā izveidojis nekustamo īpašumu portfeli un aktīvi turpina ieguldīt.

Fonds šomēnes ir parakstījis līgumu par divu Latvijā esošu tirdzniecības centru iegādi, tādējādi kopīgais fondam jau piederošo un pirkuma stadijā esošo aktīvu apjoms sasniedzis 50 milj. EUR.

Indexo Real Estate Fund šobrīd strādā pie vairākiem nozīmīgiem īpašumu iegādes darījumiem Baltijā un izskata jaunus nekustamā īpašuma piedāvājumus mazumtirdzniecības, loģistikas, namīpašumu un biroju sektoros ar mērķi tuvāko sešu mēnešu laikā sasniegt portfeļa izmēru 100 miljonu eiro apmērā. Fonda portfelī šobrīd jau ir trīs ilgtermiņa daudzdzīvokļu īres nami Rīgas centrā: Elizabetes ielā, Pulkveža Brieža ielā un Krišjāņa Valdemāra ielā, un to kopējais piedāvātais ilgtermiņa jaunu un modernu īres dzīvokļu apjoms ir 260 dzīvokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Citadele visbiežāk kreditējusi dzīvokļu iegādi "lietuviešu projektos" un 602. sērijas ēkās

Db.lv, 16.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma iegādei vidējā izsniegtā kredīta summa aizvadītajā gadā bijusi nepilni 79 000 eiro, liecina bankas Citadele hipotekārās kreditēšanas dati. Kopumā lielākā daļa jeb aptuveni 75 % pērn izsniegto mājokļu kredītu ir līdz 100 000 eiro.

No visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem aptuveni piektā daļa piešķirta privātmāju iegādei, savukārt nepilnus 80 % veido dzīvokļu iegādes darījumi.

Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn noslēgto darījumu īpatsvars Rīgā attiecībā pret pārējo Latviju audzis par 2 %, savukārt vidējais atmaksas termiņš vairumā gadījumu ir 21 gads.

Sērijveida dzīvokļu kategorijā Rīgā vislielākā interese bijusi par dzīvokļiem “lietuviešu projektos”, 602. sērijas namos un Hruščova laika ēkās. Tikmēr mazāks darījumu skaits, taču par augstākām cenām bijis 119. un 104. sērijas namos.

"Lai gan darījumu skaits 2023. gadā bija mazāks nekā gadu iepriekš, kopumā aizvadītais gads nekustamo īpašumu nozarē bija labāks, nekā to varēja gaidīt. Vidējās sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā nedaudz pazeminājušās, kas, iespējams, veicināja salīdzinoši lielo darījumu skaitu. Tāpat nozīmīgu ieguldījumu deva jauno projektu attīstītāji, kuri 2023. gadā nodeva ekspluatācijā vairākus apjomīgus daudzīvokļu projektus. Lai gan prognozēt ilgtermiņā nekustamā īpašuma nozares attīstību ir teju neiespējami, vairāki faktori, piemēram, prognozētais EURIBOR samazinājums un pieaugošais pabeigto dzīvokļu atlikums jaunajos projektos, varētu veicināt nekustamo īpašumu darījumus 2024. gadā. Tāpat bažas par to, vai attīstītāji pie esošajiem tirgus apstākļiem lems par jauno projektu uzsākšanu, zināmā mērā nav piepildījušās – redzam, ka vairāki spēcīgi attīstītāji turpina projektu attīstību un papildina tirgu ar dažādu segmentu dzīvokļiem," atzīmē Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

  • Augstās likmes atdzesēs mājokļu tirgu. Izsīkstot rezervēm un procentiem saglabājoties augstiem ilgāk, mājokļu tirgu pasaulē var gaidīt daži grūti gadi.
  • Koka būvmateriālu pieprasījums iedrošina miljona investīcijām. Neraugoties uz ekonomikas recesiju, Eiropas Zaļais kurss veicina tieši koksnes arvien plašāku izmantošanu nekustamā īpašuma būvniecības projektos. Arī pieprasījuma apmērs no potenciālajiem ārvalstu pasūtītājiem masīvkoka paneļu ražotnes SIA Cross Timber Systems lielāko īpašnieku Andri Dlohi iedrošina investīcijām, kuras vērstas uz lielākiem ražošanas apjomiem.
  • Attīstības nākotni redz dzīvojamo māju celtniecībā. Industriālo parku attīstītājs PICHE jau tuvākajos gados grasās uzsākt daudzdzīvokļu namu būvniecību Rīgā, cerot ar laiku mainīt attīstītāju TOP3 nozarē, intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Pēteris Senkāns
  • Īres tirgus uzņem apgriezienus. Augsto procentu likmju radītā situācija mājokļu kreditēšanas jomā rosina interesi par jaunu projektu attīstību īres segmentā, kopš 2022. gada ekspluatācijā nodoti vairāk nekā 1000 īres dzīvokļi un būvniecības stadijā ir vēl vairāki īres nami
  • Būvniecība nav pievilcīga jauniešiem. Jaunā paaudze sevi neredz būvniecībā, kas iezīmē nākotnes krīzi, ja vien nekavējoties netiks veikts komplekss pasākumu kopums, kur galvenais uzdevums būtu lauzt izveidojušos stereotipus par nozari. To rāda BDO sadarbībā ar neatkarīgu pētniecības konsultāciju kompāniju Meridian West veiktais pētījums starp lēmumu pieņēmējiem būvniecības nozarē, studentiem un citiem Z paaudzes (dzimuši deviņdesmito gadu beigās) pārstāvjiem viņu karjeras sākumā.
  • Spēriens biroju attīstībā. Biroju vide kļūst arvien daudzveidīgāka. Pandēmija un attālinātā darba izplatīšanās kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā. Biroji – vieta, kur ne tikai strādāt, bet arī pavadīt labu laiku ar kolēģiem.
  • Attīstītājiem investēt elektroauto uzlādes infrastruktūrā ir izdevīgi. Šobrīd ir īstais brīdis, lai uzņēmēji, tajā skaitā daudzdzīvokļu un komercobjektu attīstītāji investētu elektroauto infrastruktūras attīstībā.
  • Būvniecības izmaksas stabilizējas. Lai gan pēdējā pusgada laikā būvniecības izmaksas nav piedzīvojušas būtisku pieaugumu, attīstītāji nesagaida, ka tuvākajā laikā būvmateriālu cenas kritīsies.
  • Vietējie attīstītāji var konkurēt ar lielajiem milžiem. "Vajadzētu censties, lai vietējo attīstītāju īpatsvars tomēr būtu nedaudz lielāks. Esmu patriots, tāpēc gribētu, lai uzņēmumu nopelnītā nauda paliktu Latvijā, nevis aizplūstu pāri robežām un celtu citu valstu labklājību," intervijā stāsta Tepat Grupa līdzīpašnieks un vadītājs Voldemārs Siliņš.
  • Pils iegāde kā mecenātisms. Uzņēmējs Edijs Ošs jau gadu saimnieko Igates pils kompleksā. Padarīts daudz, taču tālākā pils attīstība ritēs soli pa solim.
  • Vieta pasaka priekšā. Bijušajā zivju ceha teritorijā Pitragā tapusi satikšanās vieta Pitraga Pietura, kas ir tikai sākums šī īpašuma attīstībai. Madara Cosmetics līdzdibinātājas Paulas Tisenkopfas, Madara Cosmetics līdzdibinātāja un AS APF Holdings padomes priekšsēdētāja Ulda Iltnera un Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālista, Dabas tūrisma asociācijas valdes locekļa Edgara Ražinska ģimenes kopīgiem spēkiem sākušas attīstīt īpašumu Pitragā.

Komentāri

Pievienot komentāru