Foto

Rīgas cirks nevar atļauties apdrošināšanu, kas segtu postījumu izmaksas

Dienas Bizness, 27.03.2015

Jaunākais izdevums

Pēc 19. martā Rīgas cirkā notikušā ugunsgrēka ēkas otrā stāva gaiteņi nokvēpuši melni. Vietējie strādnieki jau sākuši atjaunot dažas telpas. Citas grimētavas un noliktavas, kuru durvis ugunsnelaimes brīdī bijušas ciet, gandrīz nav cietušas, toties pirmajā stāvā redzamas dzēšanā izmantotā ūdens pēdas. Apdrošināšanas sabiedrība Gjensidige jau paziņojusi, ka nevarēs pilnībā segt zaudējumus, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Cirka direktore Lolita Lipinska atzīst, ka šī valsts kapitālsabiedrība no saviem ieņēmumiem var apdrošināt ēku par daudz mazāku summu, nekā būtu nepieciešams. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā ietilpst arī tā apdrošināšana un ēku apsaimnieko pats cirks. Bez telpu apdrošināšanas cirkam jāveic arī masu pasākumu apdrošināšana, kā arī dzīvības apdrošināšana viesmāksliniekiem. Dzīvnieki nav apdrošināti, jo tas ir ļoti dārgi – nemitīgā pārvietošanās no vienas pilsētas uz citu tiek uzskatīta par paaugstināta riska faktoru. Kad Diena viesojās cirkā, direktore vēl nebija gatava nosaukt provizorisku zaudējumu summu, bet dienu vēlāk aģentūrai LETA minēja, ka zaudējumi varētu būt līdz 35 000 eiro, kaut atjaunošanas darbi izmaksās līdz desmit reizēm vairāk, jo varētu tikt remontēts viss stāvs.

Ugunsgrēka iemesls oficiāli joprojām nav apstiprināts, taču, visticamāk, tas varētu būt saistīts ar kādu defektu elektroinstalācijā, pieļauj L. Lipinska. Ugunsgrēks izcēlās klauna grimētavā, kurā tajā brīdī neviena nav bijis; šim māksliniekam sadegušas arī daudzas personīgās lietas. Versiju, ka ugunsnelaimē būtu vainojama, piemēram, cigarete, direktore noraida pilnībā, jo šis mākslinieks nesmēķējot.

Cietušas ir vairākas telpas, taču manēžas daļā uguns neiekļuva, un arī citas telpas, kuru durvis bija ciet, uguns skārusi mazāk vai nav skārusi nemaz. Liesmas nav saudzējušas mākslinieku kostīmus – daļa sadegusi, daļa tā sadūmoti, ka tos grūti iztīrīt. Apdeguši arī vairāki rekvizīti. L. Lipinska atzīst, ka cietis arī gadu gadiem krātais fotoarhīvs, kas saliets ar ūdeni dzēšanas laikā, un daļa fotogrāfiju, visticamāk, nebūs saglābjamas.

Plašāk lasiet rakstā Pēc ugunsgrēka atkopjas pamazām piektdienas, 27.marta laikrakstā Diena (5.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties, šodien žurnālistiem sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-T/LNNK).

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad vakar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iepazīstināja Kultūras ministriju (KM) ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem.

Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis norādīja, ka pēdējais ēkas apsekojums februārī liecināja, ka cirka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies - tagad bīstama ir ne tikai ārsiena, bet arī jumta konstrukcijas un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Tādēļ pieņemts lēmums nekavējoties pārtraukt Rīgas cirka kā publiskas ēkas ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Rīgas cirks turpmākai pastāvēšanai gan Kultūras ministrijas (KM) pārstāvjiem, gan cirka vadībai padomā ir vairāki varianti, kurus pašlaik publiski izpaust iestādes nevēlas, taču uzņēmumu slēgt pašlaik nav plānots, šodien spriests Rīgas cirka izveidotās krīzes pārvarēšanas komisijas sēdē.

KM Investīciju projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups žurnālistiem sacīja, ka komisija šodien vienojusies, ka pirmkārt jāaplēš visi zaudējumi, kas būs radušies pēc lēmuma slēgt Rīgas cirka ēku.

Rīgas cirka un KM izveidotā krīzes pārvarēšanas komisija šodien vienojās, ka primārais uzdevums, kas pašlaik veicams, - jāaplēš visas izmaksas, ko radīs cirka slēgšana, - gan biļešu pārdošana, gan ar viesmāksliniekiem noslēgtie līgumi, atalgojuma jautājumi un citi. Pēc zaudējumu noskaidrošanas varēšot spriest par cirka mākslas pieejamības atjaunošanu.

Par iespējamiem cirka pastāvēšanas variantiem KM pašlaik vēl nevarot runāt, bet atzīst, ka idejas ir dažādas. To apstiprina arī cirka direktore Lolita Lipinska, skaidrojot, ka varianti ir, taču tie pašlaik netiks publiskoti. Lipinska neizslēdza arī apsildāmās telts variantu izrādēm, kā tas notiek daudzviet pasaulē. Negribas pašlaik skaļi teikt, jo bieži izpaustais nepiepildās, komentēja cirka direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atvērs Rīgas cirka vēsturiskās durvis

Monta Glumane, 30.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot jauno sezonu, Rīgas cirks piedāvās ieiet ēkā pa vēsturiskajām durvīm, kā arī iepazīties ar jauno fasādes noformējumu, informē Rīgas cirks.

Sezonas atklāšanas izrādēs tiks atvērtas Merķeļa ielas fasādes puses durvis, kas ilgāku laiku skatītājiem nav bijušas pieejamas. Šobrīd galvenā ieeja Rīgas cirkā ir no pretējās puses – pa Alfrēda Kalniņa ielas vārtiem, taču nu būs iespēja ieiet ēkā pa vēsturiskajām durvīm, kā arī iepazīties ar jauno fasādes noformējumu, kas garāmgājējus un cirka apmeklētājus sagatavos rekonstrukcijas darbiem. Rekonstrukcijas pirmais posms sāksies 2020. gada nogalē.

«Cirks nu jau kādu laiku ir atvērts – šeit notiek pasākumi kā pieaugušo, tā bērnu auditorijai,» komentēja VSIA «Rīgas cirks» direktore Liene Pērkone. Viņasprāt, daudzi garāmgājēji par kultūras notikumu programmu cirkā pat nenojauš, jo ikdienas kustība ēkā notiek pa Kalniņa ielas vārtiem – Merķeļa ielas ieeja apmeklētājiem vairākus gadus bijusi slēgta. «Nu uz fasādes redzams cirka stāsts – informācija par šeit mutuļojošo programmu, kā arī par gaidāmo ēkas pārbūvi. Gribam aicināt izmantot brīdi un paspēt apskatīties Rīgas cirka vēsturisko ēku vēl pirms grandiozās pārbūves,» sacīja Liene Pērkone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kaupers par jauno dziesmu: «Šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu»

Laura Mazbērziņa, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ugunsgrēks izcēlies Rīgas cirka grimētavā; visi dzīvnieki izglābti

LETA, Žanete Hāka, 19.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks Rīgas cirka ēkā, novēroja aģentūra LETA.

Notikuma vietā ap plkst.15.30 ieradās vairākas ugunsdzēsēju brigādes un visu kvartālu piepildīja melni, kodīgi dūmi.

Ugunsgrēks izcēlies Rīgas cirka pagalmā ēkas augšējā stāvā. Visticamāk dega ēkas jumts.

VUGD Twitter ieraksts liecina, ka Rīgas cirka ugunsgrēka likvidēšanā un dzīvnieku glābšanas darbos iesaistīti 44 ugunsdzēsēji un notikuma vietā atrodas 12 tehnikas auto. Šobrīd to dzīvnieku glābšana, kuri atradās Rīgas cirka ēkas apakšējos stāvos, ir noslēgusies.

Kā novēroja aģentūra LETA, pašlaik ugunsdzēsēji ir sākuši dzēšanas darbus arī no Merķeļa ielas puses, kur ugunsgrēka dzēšanai tiek izmantota automašīna ar autokāpnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas cirka ēkas bijušajām īpašniecēm izmaksās teju 300 tūkstošu eiro kompensāciju

LETA, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei izmaksās 297 765 eiro kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA sacīja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā tika atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku, taču īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija par kuras apmēru šodien lēma valdība.

KM aprēķinājusi kompensāciju par Rīgas cirka ēku 297 765 eiro apmērā, ko Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

«Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums «Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm» , kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā «Par zemes reformu Latvijas pilsētās» Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam,» skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas cirks» ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

«Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt,» sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka SIA «Rīgas cirks'» ēkas remontdarbus Rīgā, Merķeļa ielā 4, par 208 959 eiro veiks SIA «Velve», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Velve» šogad jau par 6600 eiro veica ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Par 208 959 eiro paredzēts veikt ēkas lāzerskenēšanu, tehnisko ekspertīzi un izveidojušos plaisu monitoringu. Tiks veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiks segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Labākie Rīgas cirka ēkas metu konkursā iesniegtie darbi

Monta Glumane, 12.06.2018

2.vieta

ARHITEKTU BIROJS NRJA

(Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Zigmārs Jauja, Ilze Mekša, Elīna Lībiete, Ieva Lāce – Lukševica, Inga Dubinska).

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Rīgas cirks 13. maijā parakstīja līgumu ar arhitektu biroju NRJA par projekta «Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīzija» ieviešanu.

Darbs pie projekta pirmajā kārtā paredzētajām energoefektivitātes uzlabošanas aktivitātēm sāksies 2020. gadā. Visa ēkas pārbūve varētu aizņemt aptuveni no pieciem līdz septiņiem gadiem.

Apbūves koncepcija paredz maksimāli saglabāt nozīmīgās vēsturiskās konstrukcijas, jaunos apjomus integrējot kopējā apbūvē. Cirka gājēju pasāžas zonā saskaņā ar arhitektu vīziju plānots izbūvēt laipas (urban exploration path) - metāla kopņu konstrukcijā risinātas gājēju laipas, kas, paceļoties virs ēku jumtiem, nodrošina neaizmirstamu piedzīvojumu, citu skatu uz cirka būvēm un pilsēttelpu kopumā. Plānota skatītāju zona āra terasē brīvdabas kinoteātra izrādēm un Cirka skolas uzvedumu vērošanai atvērtas zāles sienas gadījumā - metāla kopņu konstrukcija ar sēžamiem pakāpieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bijušās Rīgas cirka ēkas īpašnieces panāk kompensāciju vairāk nekā miljona eiro apmērā

LETA, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa trešdien apmierinājusi bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču Sarmītes Bīviņas un Birutas Kreiles prasību pret Kultūras ministriju (KM) par 1 015 549 eiro lielas kompensācijas izmaksu saistībā ar ēkas nacionalizāciju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietā bija strīds par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi. Tiesa atzina, ka namīpašuma kompensācijas vērtība pārrēķināma pašreizējās cenās kā vērtības noteikšanas brīdi paredzot Ministru kabineta rīkojuma par kompensācijas izmaksu pieņemšanas brīdi, proti 2017.gada 9.augustu, nevis 1995.gada 4.novembri.

Spriedumā secināts, ka 1995.gada 4.novembris kā namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas atskaites punkts nav pamatots, jo tad vēl nebija zināms konkrēts valsts nozīmes kultūras objekta Rīgas cirks sastāvs, kā arī tajā laikā vēl netika lemts par kompensācijas izmaksāšanu.

Līdz ar to kompensācijas vērtība pārrēķināma, ņemot vērā zelta cenu un ASV dolāra kursu 2017.gadā, nevis 1995.gadā, skaidroja tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rīgas cirks izkļuvis no zaudējumiem

Žanete Hāka, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Rīgas cirks apgrozījums pērn samazinājās līdz 899,103 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

Pērn Rīgas cirkam izdevās izkļūt no zaudējumiem, kas tam bija radušies 2013. gadā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 141,581 tūkstoti eiro. Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pagājušajā gadā Rīgas cirks nodrošināja 62 darbavietas.

2014. gads bija jau sestais, kad darbojās Cirka studija, kuras audzēkņi piedalījās starptautiskajos festivālos Rīgā, Daugavpilī un Tallinā.

Rīgas cirks jau 2008. gadā ir kļuvis par Pasaules cirku federācijas Eiropas Cirku Asociācijas biedru, līdz ar to arī pērn tas turpināja sadarboties ar šo organizāciju, lai risinātu globālās cirka problēmas.

Rīgas cirka vadība norāda, ka 2015. gadā cer sagaidīt valsts īpašuma jautājumu noskaidrošanu, kā rezultātā varētu sākt ēkas restaurāciju, risināt renovācijas un attīstības jautājumus līdzīgi kā tas notiek citās Eiropas Savienības valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas cirka valdes locekļa amatam pieteikušies 6 pretendenti

Žanete Hāka, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (VSIA) Rīgas cirks valdes locekļa amatu saņemti 6 pretendentu pieteikumi, informē Kultūras ministrija.

Konkursa uzvarētāja uzdevums būs nodrošināt ar Rīgas cirka māksliniecisko darbību un cirka ēkas Rīgā, Merķeļa ielā 4 rekonstrukciju saistīto pārmaiņu vadību.

Iesniegtos pieteikumus Rīgas cirka valdes locekļa amatam izvērtēs speciāli izveidota komisija, kuras priekšsēdētājas pienākumus pilda Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone. Komisijas locekļi – Teātra padomes pārstāvis, VSIA Latvijas Nacionālais teātris valdes loceklis Ojārs Rubenis, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks, Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis, VSIA Rīgas cirks atbildīgais darbinieks, KM Nozaru politikas nodaļas vecākais referents Mārcis Katajs un neatkarīgā eksperte – biedrības Latvijas Jaunā teātra institūts valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesora p.i. Zane Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta ar foto - Rīgas cirka fasāde atdalījusies no ēkas un balstās pret trepēm

LETA, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkas fasādes siena gar Merķeļa ielu ir atdalījusies no ēkas un turas tāpēc, ka ir atspiedusies pret trepēm ēkas ārpusē, intervijā laikrakstam Neatkarīgā paziņojis Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktors Pēteris Druķis

«Ja šī siena saņems papildus slodzi, tad gāzīsies virsū cilvēkiem uz trotuāra,» skaidrojis Druķis.

«Nelaime var notikt tajā brīdī, ja pat ne tieši pie šīs ēkas, bet kaut kur ielas garumā tiks norauti elektrības vadi, kas atsaitēti arī pie cirka ēkas sienas,» norāda BVKB vadītājs.

Jau gada sākumā Rīgas cirks noslēdza līgumu ar Rīgas satiksmi par tai piederošo atsaišu un attiecīgo enkuru noņemšanu no Rīgas cirka ēkas fasādes gar Merķeļa ielu un pārvietošanu uz citiem balstiem. Šo uzdevumu īstenošanai Kultūras ministrija pērn decembrī piešķīra 70 000 eiro lielu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jaunā vadītāja sola jau ziemā atvest uz Rīgu mūsdienīgas cirka izrādes

LETA, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ziemā uz Rīgu tiks atvestas izrādes, kas demonstrēs, kāds ir mūsdienīgs cirks, sola jaunā Rīgas cirka vadītāja Ināra Kehre, kura amatā stāsies 28.aprīlī.

Viņa norāda, ka iecerētās izrādes varētu būt interesantas dažādām auditorijām - gan tiem, kas ir bijuši lojāli tradicionālajam cirkam, gan tiem, kas ir atvērti laikmetīgajam, mūsdienīgajam, uzskata Kehre.

Stājoties amatā, viņas pirmais darbs būšot veidot komandu, veidot radošo padomi, kuras uzdevums būs pabeigt izstrādāt Rīgas cirka darbības stratēģiju. Tas notikšot vasarā. Rudenī tiek solīts nākt klajā ar skaidrākiem plāniem par to, kad būs pirmās izglītības programmas un pirmās izrādes.

«Galvenais, par ko jādomā, ir, ka katrai lietai, ar ko nodarbosies Rīgas cirks, jānes ienākumi. Tie var būt mazāki vai lielāki. Arī izglītības un rezidenču programma piesaistīs finansējumu - tā var būt dalības maksa, starptautisks finansējums, stipendijas vai sponsoru finansējums,» uzsver Kehre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gaidot pārmaiņas: Rīgas cirku turpmāk vadīs viena no fonda Viegli dibinātājām Ināra Kehre

LETA, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) konkursā uz VSIA Rīgas cirks valdes locekļa amatu uzvarējusi Ināra Kehre, kura ir viena no fonda Viegli dibinātājām, kā arī apbalvojuma Laiks Ziedonim vadītāja.

Atklātā konkursā uz Rīgas cirka valdes locekļa amatu tika saņemti seši pretendentu pieteikumi.

Iesniegtos pieteikumus Rīgas cirka valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota komisija, kuras priekšsēdētājas pienākumus pildīja KM valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone. Komisijā bija arī Teātra padomes pārstāvis, VSIA Latvijas Nacionālais teātris valdes loceklis Ojārs Rubenis, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks, Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis, VSIA Rīgas cirks atbildīgais darbinieks, KM Nozaru politikas nodaļas vecākais referents Mārcis Katajs un neatkarīgā eksperte - biedrības Latvijas Jaunā teātra institūts valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesora pienākumu izpildītāja Zane Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkā pēc rekonstrukcijas iecerēts zem viena jumta apvienot dažādas mākslas formas – no laikmetīgā cirka līdz teātrim, mūzikai, dejai un vizuālajai mākslai

«XXI gadsimta cirks strauji evolucionē, meklē sadarbību ar citām mākslas formām, tehnoloģijām. Protams, tas sakņojas tradicionāla cirka disciplīnās, bet izrādes būtība atšķiras, un tās pamatā ir stāsts, dziļāka doma. Tas nav tikai triks, klauns, triks, klauns, lācis uz motocikla. Izrādei ir pievienota mākslinieciskā vērtība, un tā nav tikai izklaide, kā tradicionālajam cirkam ierasts,» stāsta Rīgas cirka radošais direktors Mārtiņš Ķibers.

Budžets liek laipot

Ieejot cirka ēkā, jau sajūtams, ka nostāšanās uz pārmaiņu sliekšņa ir sākusies – pirmā pārmaiņa ir diezgan ikdienišķa, proti, te nav ne miņas no dzīvniekiem un tos pavadošā aromāta, kuru izskaust no ēkas sienām un grīdas ir bijis sevišķi izaicinoši. Gaitenī aplūkojamas arī skaistās nākotnes ieceres vizualizāciju formātā, kuras ļauj nojaust, ka pēc ēkas renovācijas jaunus vaibstus iegūs ne vien pati māja, bet viss kvartāls, kas ir ap to. Savukārt mākslinieciskajā jomā jaunu dzīvības dzirksti kopš pagājušā gada rada teātra trupa Kvadrifrons, kas vienu no telpām pārveidojusi par teātra zāli. Ieejot stallī, kur savulaik uzturējās ziloņi, acīm paveras Agates Lielpēteres izstāde Līdz kāzām sadzīs. Tāpat aktuāla ir izrāde par cirka vēsturi, kuras laikā ar audio gida pavadību ikvienam ir iespēja izstaigāt 130 gadu seno ēku un apskatīt telpas, kas ierindas apmeklētājam ir slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atsākta izrāde Brīnuma skartie ar individuālu maršrutu katram skatītājam

Lelde Petrāne, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirks savā repertuārā ir atjaunojis mazformāta izrādi "Brīnuma skartie".

Šī izrāde, kas tapusi kopā ar teātra trupu "Kvadrifrons" (režisors – Reinis Boters), radīta 2018. gadā, vēl nenojaušot par Covid-19 drošības pasākumiem, taču tās formāts ir ideāli atbilstošs valstī šobrīd pastāvošajiem ierobežojumiem.

Izrādē piedalās līdz 20 skatītājiem, darbība noris nevis vienā telpā, bet visā Rīgas cirka ēkā, kur katrs skatītājs veic individuālu maršrutu audiogida pavadībā – distancēti no pārējiem apmeklētājiem.

"Brīnuma skartajos" skatītāji izpēta dažādas cirka ēkas telpas, dzird audiostāstus un mūziku, redz kinohroniku fragmentus, hologrammiskus sižetus un sastop aktierus maskās.

2020. gada rudenī paredzēts uzsākt cirka ēkas rekonstrukciju, līdz ar to ēka apmeklētājiem nebūs pieejama vairākus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta: Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijā vismaz 64 bojāgājušie

LETA--AFP/INTERFAX/LENTA.RU, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā tirdzniecības centrā Krievijas pilsētā Kemerovā dzīvību zaudējuši vismaz 64 cilvēki, pirmdien paziņoja Krievijas ārkārtējo situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs.

Bojāgājuso vidū ir bērni.

Viņš sacīja žurnālistiem, ka ir bez vēsts pazudušie, degošajā tirdzniecības centrā atrodas vēl vismaz seši cilvēki, un nav zināms, cik no viņiem gājuši bojā. Iepriekš tika ziņots par vairākiem desmitiem pazudušo.

Pučkovs arī sacīja, ka liesmas, kas bija lielākoties apdzēstas, atsākušās ar jaunu spēku.

Pēc oficiāliem datiem, ievainoti 84 cilvēki.

Ārkārtējo situāciju ministrijas sēdē iepriekš tika sniegta informācija, ka sabrukušas divas no trim tirdzniecības centrā esošajām kinozālēm. Vēlāk sabruka tirdzniecības centra jumts.

Pučkovs sēdē arī sacīja, ka pagaidām nav noskaidrots, kurā vietā tirdzniecības centrā ugunsgrēks izcēlies. Ugunsgrēks sākās svētdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ugunsgrēks Juglas vidusskolā lokalizēts; degšanas platība - 400 kvadrātmetri

LETA, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks Juglas vidusskolā un sākumskolā, Rīgā, ir lokalizēts un aplēstā degšanas platība ir 400 kvadrātmetri, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsgrēks lokalizēts īsi pirms plkst.17. Degšanas platība veido 400 kvadrātmetrus, un tā ir uz skolas jumta.

Skolas direktore Aija Melle aģentūrai LETA pastāstīja, ka šonedēļ 1.klases skolēni mācības turpinās Ezerkrasta pamatskolā, savukārt 2.-4.klases skolēni - Rīgas 63.vidusskolas filiālē Pāles ielā 9. Šīs klases atrodas skolas daļā, kuru skāris ugunsgrēks. Kad ugunsgrēka dzēšanas darbi tiks noslēgti, tiks apsekotas telpas, skaidrojot, kurās no tām nedrīkstēs ienākt ilgāku laika posmu. Melle cer, ka nākamajā nedēļā skolēni varēs atgriezties skolas telpās, kuras nav skāris ugunsgrēks.

Jau ziņots, ka šodien pēcpusdienā Rīgā, Juglas vidusskolā un sākumskolā, izcēlies ugunsgrēks, ir evakuēti aptuveni 155 cilvēki. Bērni tika evakuēti uz blakus esošo stadionu, tāpat, ņemot vērā spēcīgo sadūmojumu, tika evakuēti cilvēki no blakus esošā veikala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Rīgas cirkam izmaksās 7200 eiro apdrošināšanas atlīdzību

Dienas Bizness, 02.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AAS Gjensidige Baltic ir pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem Rīgas cirkam, informē apdrošināšanas kompānijas pārstāve Jana Norvele.

Saskaņā ar apdrošināšanas polises nosacījumiem, Rīgas Cirka ēka ir apdrošināta ar 90% zemapdrošināšanu, kas paredz izmaksāt atlīdzību 10% apmērā no zaudējuma summas. Kopējie pieteiktie neto zaudējumi ir 73 501.41 EUR, no tiem aprēķinātā atlīdzība ir 7 350.14 EUR. Tā kā polisē bija noteikts pašrisks 150,00 EUR apmērā, tad kopējā atlīdzība būs 7 200,14 EUR, kas tiks izmaksāta Rīgas Cirkam pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

Jau vēstīts, ka Rīgas cirks aptuvenos ugunsgrēka nodarītos zaudējumus lēsa ap 35 000 eiro un prognozēja, ka atjaunošanas izdevumi varētu būt līdz desmit reizēm lielāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadūmojums Latvijas Okupācijas muzeja ēkā radās metāla griešanas laikā, un patlaban tas ir novērsts, informēja būvuzņēmumā SIA «Skonto būve», tomēr ugunsdzēsēji joprojām turpina darbu notikuma vietā, lai pārliecinātos, ka gruzdēšana neturpinās.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas laikā tiek veikti arī ugunsbīstami darbi. Ceturtdien, konstatējot pastiprinātu sadūmojumu darbu veikšanas vietā, «Skonto būves» vadība pieņēma lēmumu notikuma vietā piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālistus. Atklāta liesma notikuma vietā netika konstatēta.

«Metāla griešanas darbu laikā izveidojās pastiprināts sadūmojums. Lai mazinātu aizdegšanās riskus, nolēmām piesaistīt VUGD speciālistus, kuriem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Situācija tika kontrolēta. Ugunsdzēsējus piesaistījām preventīvi un šobrīd sadūmojums ir novērsts,» norādīja «Skonto būves» valdes loceklis Juris Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šā gada 16.janvāra plkst. 6.30 līdz 17. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis 40 izsaukumus – 13 uz ugunsgrēku dzēšanu, 20 uz glābšanas darbiem, bet septiņi izsaukumi bija maldinājumi.

Vakar Latvijā reģistrēts šā gada pirmais kūlas ugunsgrēks – Rīgā, Lucavsalā dega pērnā zāle 100 m2 platībā.

Izsaukums tika saņemts plkst. 22.44 un nepilnas stundas laikā ugunsgrēks likvidēts.

Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts vairāk nekā mēnesi agrāk – 2019. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 21.februārī Ugālē, kur pērnā zāle dega pushektāra platībā.

Savukārt 2018. gadā pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts 11. martā Liepājā, kur dega niedres 5m2 platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība, kas nodara kaitējumu dabai un apdraud gan cilvēku veselību un dzīvību, gan nekustamo īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru