Maskavas valdības ministrs, Patēriņa tirgus un pakalpojumu departamenta vadītājs Vladimirs Mališkovs Rīgas markas prezentācijas laikā slavēja Latvijas produktus.

Pēc iepazīšanās ar 21 Latvijas pārtikas ražotāja veikumu, V. Mališkovs atzina, ka daļa no redzētā jau ir Krievijas tirgū un tiek tirgoti ne pirmo gadu. Bet daļa produktu ir tādi, kurus Maskava vēl nav redzējusi un tie pēc savas kvalitātes ir augsta līmeņa produkti.

«Maskavā uz asfalta nekas neaug, tā diennaktī patērē 2200 - 2500 t pārtikas. Maskavā ir 11 miljoni iedzīvotāju, ko papildina iebraucēju skaits, tas nozīmē, ka tirgus ir milzīgs,» tā V. Mališkovs. Lai arī sortiments ir daudzveidīgs un pēdējo gadu laikā pilsēta ar valdības atbalstu izveidojusi 25 agro - holdingus, V. Mališkovs saredz iespēju tirgot Maskavā Latvijas produktus. Abu pilsētu mēri jau parakstījuši savstarpēju līgumu, kas paredz nākamgad virzīt ievērojamu apjomu Latvijas produktu uz Maskavu.

Maskavas valdība nodevusi materiālus tiesībsargājošajām iestādēm, lūdzot ierosināt krimināllietu par dokumentu viltošanu, kas skar tirdzniecības centru Zelta Babilonija, vēsta Interfax.ru.

Par to pavēstījis Maskavas valdības patērētāju tirgus un pakalpojumu departamenta vadītājs Vladimirs Mališkovs. Šis ir Eiropā lielākais tirdzniecības centrs ar kopējo platību 240 tūkstoši kvadrātmetru, bet tajā atklāšanas brīdī nebija nekas izdarīts, lai šis objekts būtu adaptēts arī invalīdiem, paziņoja Mališkovs.

Viņš atzīmēja, ka kompleksa atklāšanai nepieciešamo dokumentu saskaņošanas gaitā tikuši izmantoti viltoti dokumenti. Pilsētas mērs Lužkovs tiesībsargājošajām iestādēm nodotos dokumentus jau ir parakstījis, piebilda Mališkovs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Maskavas valdības ministru Vladimiru Mališkovu iepazīstināja ar sev piederošā SIA Piebalgas alus produkciju.

Zemkopības ministrs Maskavas valdības ministram, Patēriņa tirgus un pakalpojumu departamenta vadītājam Vladimiram Mališkovam Rīgas markas prezentācijas laikā skaidroja, ka Piebalgas alum vienīgajam no aldariem Latvijā ir atbilstošs sertifikāts eksportam uz Krieviju. Taču uzņēmuma produkcija Maskavas tirgū vēl nav pārstāvēta. Viens no iemesliem - dubultā nodokļu aplikšana, ka ssadārdzina produkciju.

Abi ministri vienojās, ka svarīgi ir novērst dubulto nodokļu piemērošanu, kas atvieglotu darbu savstarpējā tirdzniecībā. V. Mališkovs solīja, ka šo jautājumu varētu atrisināt nākamā gada pirmajā pusē, bet tas būs atkarīgs no abu valstu valdībām. V. Mališkovs arī nodegustēja Piebalgas alus produkciju

Ekonomika Latvijā neprognozē ilgstošu deflācijas spirāli, tādējādi tā neapdraudēšot ekonomikas atlabšanu. «Ja konkurētspēja būs jāizsit caur algu un darba vietu samazināšanu, tad deflācija saglabāsies ilgāk un būs dziļāka, jo iedzīvotājiem nebūs ienākumi – tie nevarēs nopirkt, cenas būs atkal jāsamazina», lēš Swedbank eksperts Mārtiņš Kazāks.

Konkurētspējas atjaunošanai un uzlabošanai deflācija Latvijā ir veselīga, tomēr ilgstoša cenu deflācijas spirāle gan nav vēlama, jo bremzē ekonomikas izaugsmi. Viens no iemesliem tam, ka Latvijai nedraud ilgstoša deflācija, ir tas, ka esam spiesti importēt Eiropas cenu pieaugumu, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākā ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Lai arī Maskavas valdības ministrs, Patēriņa tirgus un pakalpojumu departamenta vadītājs Vladimirs Mališkovs Rīgas markas prezentācijas laikā solīja, ka pirmā karavāna ar Krievijā iecienītajiem produktiem tiek gaidīta jau nākamā gada otrajā ceturksnī.

Uzņēmējiem par gaidāmo projekta realizāciju gan vēl ir daudz neskaidrību. Ir dažādas runas jau teju pusgada garumā, bet nav kopīga mārketinga budžeta, nav arī skaidrs, kā šis projekts tiks virzīts, Db sacīja a/s Rīgas Piena kombināts valdes loceklis Jānis Ceičs.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Populārais Jūrmalas restorāns "36.līnija" (SIA Lauris Restaurant Service) ir slēgts, liecina informācija restorāna mājaslapā.

Restorāna īpašnieks Lauris Aleksejevs Db.lv apliecināja, ka restorāns slēgts uz laiku, lai vēlāk atgrieztos turpat un turpinātu darbu.

Viņš uzsvēra, ka risina radušos situāciju, lai restorāns atkal tiktu atvērts.

"Vēlamies informēt mūsu restorāna pastāvīgos viesus, mūsu uzticamos piegādātājus – ar kuriem kopā esam pārdzīvojuši krīzes brīžus, kuri vienmēr ir uzticējušies mums un atbalstījuši katrs kā varējis, lojālos darbiniekus – kuri ir uzticīgi mums līdz pēdējam un nav pametuši mūs šajā situācijā, bez kuriem mēs nekad nebūtu sasnieguši savus panākumus un atzinību no vairāku ārzemju valsts tūrisma ceļvežiem, par apstākļiem, kuru ietekmē esam spiesti pret savu gribu aizvērt restorānu. Gribam vērst Jūsu uzmanību, ka esam kopā ar Jums, risinām esošo situāciju un cīnīsimies par mūsu restorānu, darīsim visu, lai nepieviltu savus mīļos viesus un ilggadīgos piegādātājus, kurus vairāk uztveram kā partnerus.

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis darboties citās telpās – turpat Jūrmalā, Dubultos.

“Nesalaužams! Jūrmala, Dubulti, Baznīcas iela 2b. Katru dienu, no šodienas. P.s. Neiespējamais ir iespējams! Jo tā ir 36.līnija,” savā Facebook kontā raksta restorāna īpašnieks Lauris Aleksejevs.

Db.lv jau vēstīja, ka restorānu Lielupē tā īpašniekam uz laiku nācies slēgt pret savu gribu. “Kopš 2015.gada mūs vajā dabas aizstāvji, sniedzot tiesās pretenzijas par prettiesiskiem Jūrmalas pilsētas domes (JPD) pieņemtiem aktiem, kas saistīti ar mūsu restorāna adresi – 36. līnija 1202, Jūrmalā. Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 9.pantu, jebkurš Latvijas pilsonis var apstrīdēt jebkuru pašvaldības izsniegtu aktu, diemžēl ir pilsoņi, kas to izmanto ļaunprātīgi. Ņemot vērā to, ka pēc likumdošanas varam strādāt, jo abām ēkām pārtraukt ekspluatāciju JPD nav tiesiska, bet JPD ir spiesti to darīt, katru dienu uz restorānu tika sūtīta policija kārtējā akta sagatavošanai, un mēs vairs nespējām pasargāt klientus no šī, tika pieņems smags lēmums – uz laiku restorānu aizvērt," skaidroja L.Aleksejevs.

Nacionālā apvienība un Pilsoniskā savienība pauž gandarījumu un atzinību par valsts prezidenta Valda Zatlera pieņemto lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu.

«Esam pilnībā pārliecinājušies, ka Nacionālās apvienības izšķiršanās par atbalstu Valda Zatlera kandidatūrai bija pareiza. Valstij vajadzīgs tautas atzīts un cienīts prezidents, līdz ar ko uzskatām, ka arī nākamajos četros gados valsts prezidenta amatā jābūt Zatleram,» teikts Nacionālās apvienības paziņojumā.

«Valsts prezidents ir rīkojies vēsturiski pareizi un valstsvīra cienīgi, domādams par Latvijas nākotni,» uzsver partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis Ģ.V.Kristovskis.

Jau vēstīts, ka prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka rosinās Saeimas atlaišanu.

Četri politiskie spēki, kas patlaban veido valdošo koalīciju, ir pretlikumīgi tērējuši valsts budžeta finansējumu partijām, naudu izlietojot, piemēram, alkohola, pārtikas, putekļu sūcēja iegādei, sēru vainagiem un citām mantām, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju 2012.gada pārskata pārbaužu rezultāti.

Pārbaužu rezultātā pieņemti četri lēmumi par valsts budžeta finansējuma izlietošanu un maksājumu veikšanas kārtības ierobežojumu pārkāpšanu. Birojs konstatējis, ka politisko partiju apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ir pretlikumīgi tērējusi valsts budžeta finansējumu, apmaksājot biroja mēbeļu, papīra, pildspalvu, durvju plāksnīšu, putekļu sūcēja, printera kārtridžu, saimniecības preču un citu lietu iegādi.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tērējusi no valsts budžeta piešķirto naudu, apmaksājot juridisko palīdzību, kā arī pārskaitījusi naudas līdzekļus no sava speciāla valsts budžeta konta uz savu ziedojumu kontu un sociālpolitiskajai novada attīstības biedrībai Līvāni.

Rīgas domnieks Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība) atteicies arī no 750 Ls lielā Eiropas Parlamenta piešķirtā pabalsta.

Viņš nemainīšot arī savu lēmumu par atteikšanos no atalgojuma par darbu Rīgas domē. Jautāts, vai tas attiecas uz visu četru gadu periodu vai arī šis jautājums varētu tikt pārskatīts, deputāts stingi noteica: «No Rīgas domes neņemšu ne santīma».

Db.lv jau ziņoja, ka Pilsoniskās savienības vadītājs Ģ. Kristovskis bankā uzkrājis 138 tūkst. eiro un 35 tūkst. Ls, bet 6800 Ls viņam glabājas skaidrā naudā, liecina viņa amatpersonas deklarācija, kas iesniegta pērn, sākot pildīt domnieka pienākumus. Turklāt viņš aizdevis 22.5 tūkst. Ls, turklāt nav iekūlies parādsaistībās. Viņš deklarējis arī vairākus nekustamos īpašumus un 2006. gada izlaiduma automašīna Jaguar, kapitāldaļas uzņēmumos gan viņam nepieder.

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes priekšsēdētājs un PS Rīgas Domes (RD) frakcijas vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka RD vadītāju Nila Ušakova un Aināra Šlesera 17.decembra ārkārtas sēdes laikā publiski izteiktie necenzētie vārdi ir nodarījuši lielu kaitējumu un negodu Rīgas pilsētai un tās demokrātiskajai pārvaldei, tāpēc viņiem abiem jāatkāpjas no sava amata.

Šādu informāciju 20.decembrī medijiem izplatīja Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode.

«Ir izgaismota RD vadītāju patiesā seja un zemais kultūras līmenis – viņi parādījuši atklātu necieņu pret kolēģiem un padotajiem darbiniekiem,» norādīts paziņojumā. Tas fiksēts arī RD sēdes ierakstā mājaslapā riga.lv.

Ģ. V. Kristovskis ir pārliecināts, ka N. Ušakovam un viņa vietniekam A. Šleseram «vairs nav morālu tiesību ieņemt līdzšinējos amatus un viņiem nekavējoties jāatkāpjas.»

Pilsoniskā savienība RD frakcijas deputāti arī pieprasīs, lai par publisku necenzētu vārdu un izteicienu lietošanu sēdes laikā abas RD augstās amatpersonas publiski atvainotos gan RD deputātiem, gan visiem rīdziniekiem. PS RD frakcijas deputāti izvērtēs iespēju abas amatpersonas iesūdzēt tiesā, lai sauktu pie kriminālatbildības atbilstoši LR Krimināllikuma 156. pantam Par tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību.

Politisko partiju apvienības Vienotība Rīgas domē (RD) pārstāvēto partiju Jaunais laiks (JL) un Pilsoniskā savienība (PS) deputāti rosina rīdziniekus diskutēt un paust viedokli par RD vadības mērķtiecīgo atbalstu ārvalstniekiem, izvēloties tos prioritāri, aiz strīpas atstājot citus Rīgas iedzīvotājus.

Ne vienai vien mājsaimniecībai pašvaldību piešķirtie sociālie pabalsti ir kā glābšanas riņķis, kas neļauj nogrimt nabadzības un bezcerības purvā. Nesaprātīgas saimniekošanas rezultātā izraisītā ekonomiskā krīze daudzām Latvijas ģimenēm izvērtās ne tikai par neplānotām ekonomiskām grūtībām, bet pat – ekonomisku sabrukumu, DB partijas Partijas Pilsoniskā savienības viedokli norāda RD deputātu frakcijas palīdze Kristīna Ancāne.

Pēc viņas skaidrotā, neskatoties uz sociālā budžeta grūtībām, Rīgas pašvaldības vadība demonstrē patiesu internacionālismu un dažādu sociālo pabalstu saņēmēju vidū ir iekļāvusi arī Latvijā dzīvojošus ārzemniekus, kuriem piešķirta uzturēšanās atļauja.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Kārotākais ir tieslietu ministra amats, taču par Veselības ministriju neviens atbildību uzņemties nevēlas.

Šonedēļ premjers konsultējas ar koalīcijas partijām, uzklausot to vēlmes. Pēc tam tiks saskaņoti partiju piedāvājumi un izraudzīti labākie kandidāti, lai nākamajā nedēļā aicinātu Saeimu balsot par uzticību ministriem, ziņo laikraksts Diena. Koalīcijas pārstāvjiem stingri piekodināts nevienam neko nestāstīt, bet premjers ir atklājis vienīgi to, ka partijas solījušas neuzstāt ne uz vienu savu kandidātu un gatavas izraudzīties profesionāļus.

Vislielākā interese ir par tieslietu ministra posteni, bet neviens nav iekārojis Veselības ministriju. SCP ārlietu ministra amatam nominē bijušo ministru Arti Pabriku, bet pārējo izteikumi liecina par mazām izredzēm viņam atgriezties Ārlietu ministrijā. Premjers jau ir pieņēmis ministra Māra Riekstiņa (TP) demisiju, bet lūdzis viņu palikt amatā līdz jauna ministra apstiprināšanai.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Politisko partiju apvienība "Vienotība" (JL, PS, SCP) šodien sāks oficiālas sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu, šodien tiekoties ar esošajiem koalīcijas partneriem.

Plkst.13.30 "Jaunā laika" Saeimas frakcijā paredzēta "Vienotības" tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienību, bet plkst.14.30 - ar apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Patlaban netiek plānotas sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Jau vakar pēc provizorisko Saeimas vēlēšanu rezultātu uzzināšanas, "Vienotība" politiķi uzsvēra, ka primārās ir sarunas ar esošajiem koalīcijas partneriem, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieļāva, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt nopietns arguments Valsts prezidentam atkārtoti nominēt viņu premjera amatam, kuru viņš ir gatavs pildīt arī turpmāk.

Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes rod tieši priekšvēlēšanu laikā. Lai situāciju mainītu, ir partijas, kuras piedāvā palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, nosakot stingrus tēriņu limitus.

Jo mazākas būs šķēres starp priekšvēlēšanu laikā atļauto tēriņu limitiem un valsts finansējumu, jo mazāk partijām būs nepieciešams lūkoties ziedotāju virzienā. Līdz ar to politbizness varētu tikt izslēgts no spēles. Pieņemu, ka daudziem doma, ka no nodokļu maksātāju naudas prāvas summas aizies nīstajām partijām, varētu šķist netīkama. Taču tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem politiskajām partijām Eiropas Savienībā. Ja Latvijā pērn politiskās partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās pārsniegušas 2% barjeru, no valsts budžeta saņēma 612 397 eiro jeb 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, tad Igaunijā šī summa bija 5 400 000 eiro, bet Lietuvā – 5 800 000 eiro. Tāda neliela valsts kā Somija savām politiskajām partijām atvēl 34 miljonus eiro. Protams, valsts finansējuma palielināšanai partijām ir jāiet roku rokā ar stingru izdevumu kontroli, uzraugot, lai pieļaujamie tēriņu griesti netiktu pārsniegti.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi vēlas ieviest komplektā ar regresīvu socnodokļa likmi, kas mazo algu saņēmējiem, kas ir vairākums no legāli nodarbinātajiem, nodrošinātu lielāku sociālo spilvenu, šodien ziņo Dienas bizness.

«Progresīva IIN sajūgšana ar regresīvu socnodokli būtu izdevīga, gan mazu algu saņēmējiem, gan valsts budžetam, arī samazinātu personāla izmaksas lielu algu maksājošiem darba devējiem un tā ir laba alternatīva IIN palielināšanai līdz 26 %,» uzskata SIA E&IC prezidents Romāns Vitkovskis. «Pie Latvijā esošā sociālā sloga un demogrāfiskās situācijas pie šāda risinājuma agrāk vai vēlāk būs jānonāk,» tā

Pilsoniskās savienība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šādu priekšlikumu 2010. gada budžetu pavadošajos likumprojektos ierosinājusi partija «Pilsoniskā savienība» un izstrādājusi SIA E&IC. Tādējādi, nesamazinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu (35 Ls par pašu maksātāju un 63 Ls par katru apgādājamo), valsts makā papildus ieplūstu teju 30 milj. Ls (ar 18%, 24%,34% likmi, 90 milj. Ls ar 20%, 24%,38%, bet 100 milj. Ls ar 20%,24%,38% IIN), turklāt nebūtu jāpalielina IIN likme visiem maksātājiem līdz 26% pašreizējo 23 % vietā.

Partija Pilsoniskā savienība (PS) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL), kurā pieteikusi savus ministra amatu kandidātus trijām ministrijām.

PS ārlietu ministra kandidāts ir Ģirts Valdis Kristovskis, tieslietu – Ilma Čepāne savukārt kā veselības ministra kandidāte pieteikta Antra Sakne.

PS, savu izvēli pamatojis ar to, ka vis trīs esot profesionāļi, spilgti politiķi, kā arī stiprinās un palīdzēs gūtu sabiedrības atbalstu V. Dombrovska valdībai.

Jāatgādina, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) virzīs kandidatūras visiem ministru amatiem. Taču tas esot maldīgs priekšstats, ka ZZS ļoti vēlas tieslietu ministru, intervijā Latvijas radio sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Skaidrojot cīņu par tieslietu ministra amati viņš norāda: kad parādījās vakantais amats, to uzticēja Uldim Augulim (ZZS), līdz ar to, loģiski, mēs virzījām arī kandidatūras, 26. aprīlī koalīcijas partijas vēlreiz mēģinās vienoties par vakanto ministru kandidātiem.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Pirmo reizi Latvijas politiskās partijas sākušas saņemt valsts dotācijas, tāpēc šā gada janvārī piecām politiskajām partijām un to apvienībām atsevišķos kontos ir ieskaitīta pirmā valsts budžeta finansējuma daļa.

Politisko partiju apvienībai Saskaņas Centrs ieskaitīti 32,49 tūkst. Ls, Zatlera Reformu partijai – 23,86. tūkst. Ls, partiju apvienībai Partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība Citai Politikai apvienība –21,57 tūkst. Ls, apvienībai Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK –15,9 tūkst. Ls un apvienībai Zaļo un Zemnieku savienība –13,99 tūkst. Ls.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka, ņemot vērā, ka politiskā partija LPP/LC izbeigusi savu darbību, biroja priekšnieks 12.janvārī pieņēmis lēmumu pārtraukt valsts budžeta finansējuma izmaksu.

Krievija otrdien nosodījusi sankciju vēršanu pret Minsku un izteikusi atbalstu līdzšinējā Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko priekšlikumam veikt konstitucionālo reformu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzrunājot Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta (MGIMO) studentus, izteicies, ka rietumvalstis mēģinot "uzmesties par tiesnešiem" Baltkrievijas notikumu vērtējumā.

Viņš norādījis, ka tas esot "nepieņemami modernajā pasaulē".

"Mēs esam pārliecināti, ka baltkrievu tautai ir visas iespējas atrisināt šo problēmu pašai," piebildis Krievijas augstākais diplomāts.

Kā ziņots, pirmdien trīs Baltijas valstis paziņoja par sankciju ieviešanu pret Lukašenko un vēl 29 deviņām viņa režīma amatpersonām, kas atbildīgas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un vardarbīgu miermīlīgo demonstrāciju apspiešanu.

Līdzīgas sankcijas gatavojas ieviest arī Eiropas Savienība (ES) kolektīvi.