Lai arī Rīgas Doma baznīcas rekonstrukcijai un restaurācijai atvēlētie četri miljoni latu sedz tikai nelielu daļu vēsturiskās celtnes vajadzību, pozitīvas pārmaiņas būs acīmredzamas jau nākamgad - projekta gaitā Doms iegūs atjaunotu kapara jumtu, pilnībā restaurētu fasādi, kā arī vairākas restaurētas iekštelpas.
Db.lv jau ziņoja, ka Rīgas Doma rekonstrukcijas un restaurācijas projekta pasūtītājs ir Latvijas Evaņģeliski Luteriskā baznīca. Rekonstrukcijas projektu izstrādājusi SIA Arhitektoniskās izpētes grupa arhitekta Artūra Lapiņa vadībā, būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir SIA Re&Re. Restaurācijas darbi tika uzsākti šā gada jūnijā, un saskaņā ar līgumu tie jāpabeidz 2012. gada 14. novembrī.
Rīgas Doma baznīcas restaurācijas projekts tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātes Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā ietvaros atbalstītajā projektā Rīgas Doma saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla efektivitātes izmantošana. Kopumā projektā tiek ieguldīti 4 miljoni latu, no tiem 2 miljoni Ls ir ERAF līdzfinansējums, vēl divus miljonus latu piešķīrusi Rīgas dome.
Rīgas Doma pamatakmens ir likts 1211. gada 25. jūlijā, tādējādi jau šomēnes lielākajam viduslaiku dievnamam Baltijas valstīs aprit 800 gadu. 2004. gadā Rīgas Doms tika iekļauts Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 100 apdraudētāko pieminekļu sarakstā; 2005. gadā baznīcu iekļāva arī Pasaules pieminkļu fonda 2006. gada 100 pasaules apdraudētāko pieminekļu sarakstā, kura mērķis ir pievērst pieminekļiem starptautisku uzmanību un palīdzēt iegūt finansējumu to glābšanai.
#1/8
Pirms vairākiem gadiem, strādājot darba grupā Kultūras ministrijā, aprēķināts, ka visam Doma kompleksam, kurā ietilpst gan baznīca, gan valstij piederošā muzeja daļa, kopumā būtu nepieciešami vairāk nekā 30 miljoni latu.
#2/8
Rekonstrukcijas projektā paredzēts pilnībā nomainīt pagājušā gadsimta 60. gados ieklāto kaparu jumta segumu, kas tolaik ieklāts steigā un nekvalitatīvi. Tai pašā laikā joprojām turpinās diskusija par apmēram 500 m2 lielu jumta platības daļu, ko sedz pirms 300 gadiem ieklātais kapars, kas ir salīdzinoši daudz labākā stāvoklī nekā padomju laikā ieklātais.
#3/8
Rekonstrukcijas sākumposmā visaktīvāk ir uzsākti Doma baznīcas jumta atjaunošanas darbi. Lielākās problēmas ir ar laika zoba krietni pabojāto nesošo jumta koka konstrukciju - koksnē daudzviet ir izveidojusies trupe.
#4/8
Darbu gaitā trupējušās vietas tiek izzāģētas laukā un to vietā liktas jaunas protēzes. No bēniņu puses sakārtoti tiks arī baznīcas velvju kupoli, kas pēdējoreiz remontēti padomju laikā.
#5/8
Gan pašas baznīcas, gan tās torņa mūra fasādes ir izteikti sliktā tehniskā stāvoklī – izdrupuši ķieģeļi, bojāts mūra šuvojums, nobiris apmetums. Šobrīd, pirms vēl nav sākti restaurācijas darbi, notiek padziļināta mūra izpēte un tiek apspriestas metodes, kādā veidā ēkas fasāde optimāli būtu atjaunojama, saglabājot tās vēsturisko auru un toņkārtas.
#6/8
Rīgas Doma Kapitula zāle ir viena no vismazāk pārbūvētajām dievnama telpām, jo savulaik pēc reformācijas tā tikusi izmantota kā noliktava, tādējādi pasargājot to no pārmaiņām. Līdz ar to tā uzskatāma par senāko saglabājušos Doma baznīcas daļu. Pēc restaurācijas, kas tiks sākta rudens sezonā, Kapitula zāle pēc vairāku desmitu gadu pārtraukuma atkal būs pieejama apmeklētājiem.
#7/8
Vērtīgākie Kapitula zāles elementi ir akmens konsoles un kapiteļi ar romānikas un agrīnās gotikas iezīmēm, kas Latvijas mērogā ir unikāli. Diemžēl, pateicoties ne visai pārdomātiem 19. gadsimta nogales restaurācijas risinājumiem, šie elementi tagad ir diezgan sliktā stāvoklī, un to restaurācija nebūs vienkārša.
#8/8
Doma baznīcas atjaunošanas vadītājs Ronalds Lūsis: «Izpētes gaitā Kapitula zālē, sakristejā un baptistērijā atradām liecības par dažādiem laikiem, bet tās nav tik pārliecinošas, lai restaurāciju vērstu uz senākiem periodiem, tāpēc tā tiks veikta, pamatojoties uz 19. gadsimta liecībām.»
