Attālākos lauku reģionos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajam ūdensvadam, septiķis ir neatņemama privātīpašuma kanalizācijas sistēmas daļa. Tas ir paredzēts notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai no mājokļa, atdalot cietās vielas no šķidrumiem un tīru ūdeni novadot atpakaļ vidē. Tomēr bez pienācīgas apkopes septiskās tvertnes var radīt dažādas problēmas, tostarp nepatīkamas smakas, aizsērēšanu, un pat vides piesārņošanu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par visu, kas jums jāzina par septiskajām tvertnēm, tostarp par to, kā tās darbojas, kā tās uzturēt, un kādas ir biežāk sastopamās problēmas un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība.

Septiķis kā kanalizācijas sistēmas komponente

Septiķi ir pazemes būves, kas izgatavotas no stikla šķiedras vai plastmasas. Tām ir dažādas formas un izmēri atkarībā no īpašuma lieluma un iedzīvotāju skaita. Septiķa pamatkoncepcija ir ļaut notekūdeņiem ieplūst tvernē, kur cietās daļiņas nosēžas uz dibena, bet šķidrumi izplūst notekūdeņu infiltrācijas laukā tālākai attīrīšanai.

Septisko sistēmu veido četras galvenās sastāvdaļas: septiskā tvertne, drenāžas lauks, sadales kārba un augsne. Septiskā tvertne ir pirmais procesa posms, kurā notekūdeņi no jūsu mājas ieplūst tvertnē, un baktērijas noārda cietās vielas. Drenāžas laukā no tvertnes izplūstošie šķidrie notekūdeņi tiek novadīti augsnē tālākai attīrīšanai. Sadalītājcaurulīte ir vieta, kur notekūdeņi tiek vienmērīgi sadalīti pa drenāžas lauka caurulēm.

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

AS "Rīgas piena kombināts" par nelegālu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijā piespriests mazāk nekā 2000 eiro sods, informēja Valsts Vides dienests (VVD).

Kā ziņots 2021.gadā VVD otrajā lielākajā Latvijas pārtikas un dzērienu nozares uzņēmumā "Rīgas piena kombināts" konstatēja nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

"Rīgas piena kombināts" atrodas Katlakalnā, Pārdaugavā pie Dienvidu tilta. Sākotnēji tika konstatēts, ka Daugavas Bieķengrāvī tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi. Piesaistot pašvaldības pārstāvjus un izsekojot notekūdeņu virzību, atverot aku pēc akas, tika konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".

Turklāt bija izveidots speciāls pievads piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā.

Būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā divas jaunas ražošanas ēkas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā - SIA "RT Metāls" ražošanas ēku Karostā un SIA "Vecās ostmalas biznesa parks" ražošanas ēku Vecajā ostmalā, informē Liepājas SEZ pārstāvji.

"RT Metāls" paplašinājis metālapstrādes ražošanas telpas un izbūvējis sadzīves telpas divos līmeņos ar ģērbtuvēm, labierīcībām un ēdamzāli. Kopējais apbūves laukums bijis 4228 kvadrātmetri, bet ieguldījumi - ap 850 000 eiro.

"Vecās ostmalas biznesa parks" izbūvēja ražošanas telpas 1870 kvadrātmetru platībā, kā arī visas ražotnes vajadzībām nepieciešamās inženierkomunikācijas - ūdens, kanalizācija, lietusūdens kanalizācija, elektrība un apgaismojums, ugunsdrošības signalizācijas sistēma, iebūvētas virsgaismas lūkas. Tāpat labiekārtota pieguļošā teritorija. Jaunās ražošanas ēkas būvniecība izmaksāja 925 613 eiro, no kā daļa bija Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Latvijas piena pārstrādes grupa “Food Union” ir pilnībā novērsusi piesārņojuma avotu, kura dēļ saimnieciskie ūdeņi ieplūda lietus kanalizācijā, kā tika konstatēts šī gada 6.jūlijā.

Uzņēmums ir demontējis pārplūdes cauruli, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo nav redzama nevienā shēmā vai topogrāfijā. Atklājot to, konstatēts, ka pārplūdes caurule izbūvēta kanalizācijas akas augšējā daļā aptuveni 0,8m virs teknes, kā rezultātā notekūdeņi tajā varēja nokļūt tikai ārkārtas gadījumā.

Rosina kriminālprocesu par iespējamu Rīgas piena kombināta apzinātu notekūdeņu piesārņošanu 

Valsts policija (VP) ir ierosinājusi kriminālprocess par iespējamo AS "Rīgas piena kombināts"...

“Valsts vides dienesta publiski pausto viedokli par apzinātu piesārņojumu uzskatām par nepamatotu. Mēs esam iepriekš radītas, vēsturiskas situācijas upuri. To nevaram padarīt par nebijušu, bet varam darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai novērstu sekas un atkārtošanos nākotnē, ko arī nekavējoši esam izdarījuši. Rūpes par sabiedrības veselību un apkārtējo vidi ir viena no mūsu stratēģiskām prioritātēm. Tādēļ mēs esam uzsākuši savu iekšēju izmeklēšanu, kā arī sadarbosimies ar Valsts policiju,” komentē Irēna Holodnaja, Food Union Latvijā vadītāja.

Jau iepriekš tika ziņots, ka šī gada 6.jūlijā Valsts vides dienests kopīgi ar “Rīgas piena kombināta” speciālistiem veica notekūdeņu kanalizācijas aku apsekošanu, jo bija aizdomas, ka tuvumā esošajā lietus ūdens kanalizācijā varētu būt ieplūduši neattīrīti saimnieciskie notekūdeņi. Pateicoties abu organizāciju speciālistu saliedētam darbam tika konstatēts, ka uzņēmuma teritorijā starp lietus ūdens un saimnieciskās kanalizācijas akām atrodas pārplūdes caurule, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo tā nav bijusi atzīmēta nevienā no 1990-to gadu mantotajām shēmām vai topogrāfijā.

Vienlaikus tika atklāts, ka ir notikusi avārijas situācija paša uzņēmuma notekūdeņu sistēmā – tajā paceļoties šķidruma līmenim, tas pārplūda nevienam nezināmajā caurulē.

Konstatējot augstāk minēto, “Rīgas piena kombināts” nekavējoties novērsa šo situāciju, par ko 20.jūlijā informēja arī VVD. Uzņēmums veica atsūknēšanu savā lietus ūdens kanalizācijas sistēmā un pilnībā likvidēja konstatēto pārplūdes cauruli. Vienlaikus profilaktiskos nolūkos uzņēmums veica pilnīgi visu “Rīgas piena kombināta” kanalizācijas sistēmu pārbaudi un secināja, ka tā teritorijā nav citu nezināmu notekūdeņu pievadu.

“Rīgas piena kombināts” regulāri investē videi draudzīgos ražošanas un infrastruktūras risinājumos. Tostarp svaigo piena produktu izcilības centrā ir jauna PET līnija, uz kuras pilnībā pārstrādājamos iepakojumos tiek ražoti dažādi dzeramie jogurti. Aizvien “zaļāks” kļūst arī uzņēmuma autoparks – daudzas no kravas mašīnām ir ar dubulto temperatūru saldēšanas kamerām, kas ļauj samazināt gan nobrauktos kilometrus, gan CO2 izmešus. Uzņēmums sāk izmantot arī elektriskos auto. Uzņēmums plāno tuvāko gadu laikā iekšējā vides infrastruktūrā ieguldīt vēl ap 2 miljoniem eiro.

«Maxima Latvija» ceturtdien, 21. decembrī, atklās rekonstruēto «Maxima X» formāta veikalu Rīgā, Sarkandaugavas ielā 9, kura izveidē investēti 1,5 miljoni eiro, no kuriem 340 tūkstošus eiro investēja «Maxima Latvija», informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Šis veikals tika atklāts 2004. gada vasarā, un līdz šim vērienīgas pārmaiņas tas nebija pieredzējis. Respektējot vēsturisko mantojumu un vietējo apbūvi, tika rekonstruēta vecā ēka, kā arī piebūvēta jauna daļa. Līdz ar to veikala tirdzniecības platība pēc rekonstrukcijas ir kļuvusi divas reizes plašāka, sasniedzot gandrīz 700 kvadrātmetrus.

Lai veikals būtu vēl energoefektivāks, tajā no saldētavu aukstumiekārtām tiek atgūts siltums, kas tiek izmantots veikala palīgtelpu apsildei. Tāpat veikalā izveidots lietusūdens krājrezervuārs, lai lietusūdeni pakāpeniski novadītu pilsētas lietusūdens kanalizācijā. Līdzšinēja elektriskā apkures sistēma nomainīta uz energoefektīvu gāzes apkuri.

Korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājai Langstiņos tiek meklēts īrnieks, liecina informācija sludinājumu portālā ss.com.

Septiņu istabu privātmāja ezera krastā īrei pieejama par 2200 eiro mēnesī.

«Tiek izīrēta lieliska, plaša, gaiša privātmāja. Atrodas klusā zaļa zonā, ezera krastā. Māja ir pilnība mēbelēta un labiekārtota ar visu nepieciešamo. Viesistabā ir kamīns. Ir pirts. Labiekārtota, apzaļumota un nožogota mājas teritorija, ir garāža 2 automašīnām, visas pilsētas komunikācijas - gāzes apkure, spice, vietējā kanalizācija,» teikts sludinājumā.

Rimšēvičs kā iemeslu mājas īrei minējis «personiskus iemeslus», aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jau vēstīts, ka šo namu pērn februārī apzaga - policijai Izbraucot uz notikumu vietu, konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas. Rimšēviča advokāts Vārpiņš toreiz informēja, ka ir notikusi ielaušanās Rimšēviča privātmājā Langstiņos, tā izdemolēta un nozagtas «daudzas svarīgas lietas».

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pieaicinot Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbiniekus, Bauskas novada Codē atklājis nelegālu, antisanitāros apstākļos strādājošu gaļas sadales un gaļas produktu ražošanas uzņēmumu, kas savu produkciju pēc pasūtījuma piegādājis klientiem daudzviet Latvijā.

Pārbaudē konstatēts, ka uzņēmums darbojas nolietotās telpās, kurās nav iespējams nodrošināt higiēnas prasību izpildi. Telpu sienas, griesti, grīdas - bojātas un grūti kopjamas. Ventilācijas sistēma nav piemērota pārtikas ražošanas telpām, tādējādi telpās veidojas mitrums, kā rezultātā vietām novērojams pelējums. Nav nodrošināta atbilstoša ūdens padeve, ir bojāta kanalizācija.

Tāpat pārbaudē konstatēts, ka netiek nodalītas izejvielu un gatavās produkcijas plūsmas, tādējādi produkciju pakļaujot augstam mikrobioloģiskā, kā arī telpu nolietojuma dēļ - fizikālā piesārņojuma riskam.

Aukstuma kamerā konstatēta svaiga, sadalīta gaļa, svaiga gaļa marinādē, kūpinājumi, dažādas desas un citi gaļas izstrādājumi bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem un marķējuma.

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

Kurzemes prospektā 158 atklāts Imantas sporta centrs, kura izveidē ieguldīti 5,6 miljoni eiro.

Jaunajā Imantas sporta centrā ir izbūvēts lielais tematiskais rotaļu laukums - lidosta, nelieli rotaļu laukumi ar atsevišķiem elementiem, skeitparks, vingrošanas laukums, divi multifunkcionālie laukumi, divi «3x3» basketbola laukumi, skrejceļš ar tāllēkšanas sektoru, futbola laukums ar mākslīgo zālienu, tribīnes, izveidota parka teritorija ar jauniem apstādījumiem, kokiem, skatuvi un piknika galdiem.

Teritorijā ir atjaunots amfiteātris, kā arī uzstādītas desmit moduļu tipa palīgēkas - apsardzei, medmāsas kabinetam, labierīcībām, ģērbtuvēm un inventāra uzglabāšanai.

Visā teritorijā ir izbūvēti jauni inženiertīkli – kanalizācija, apgaismojums, videonovērošana, apziņošanas sistēma. 813 metru garumā ir uzstādīts metāla žogs, nobruģēti celiņi gandrīz 9 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, kā arī veikti teritorijas apzaļumošanas darbi vairāk nekā 20 tūkstošu kvadrātmetru apjomā.

Noslēgusies 40 laidumu konstrukciju sekciju betonēšana vērienīgajā infrastruktūras objektā Sarkandaugavā - satiksmes pārvadā pār dzelzceļa sliežu ceļiem “Rīga – Skulte”.

Pārvada būvniecība norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un to plānots pabeigt nākamā gada vasarā. Būvdarbus veic pilnsabiedrība “Personu apvienība OTC”.

Pārvads sastāv no deviņām atsevišķām konstrukcijām, kur garākais laidums starp balstiem ir 32,5 m. Laidumu konstrukciju sekciju betonēšana tika uzsāka šī gada janvārī, izlietojot kopā 5860 m3 betona. Pārvada garums (bez nobrauktuvēm) ir 454,4 m, savukārt tā brauktuves platība ir 7838 m2. Paralēli tika veikta laidumu sagatavošana hidroizolācijai, asfaltbetona ieklāšana, kā arī betona barjeru un skaņas sienu montāža uz pārvada konstrukcijām.

“Šis ir ne tikai viens no apjomīgākajiem infrastruktūras objektiem, kas patlaban tiek būvēts Rīgā, bet arī viens no sarežģītākajiem. Būvdarbi tiek veikti pār Viestura prospektu, dzelzceļa sliežu ceļu “Rīga-Skulte” un tramvaja sliežu ceļiem blakus dzelzceļam. Lai atbrīvotu vietu pārvada konstrukcijām, pārbūvēti 110 kV augstsprieguma tīkli un vidēja spiediena gāzes vads Tvaika ielā, kā arī 10 kV elektrotīkli un tramvaja, dzelzceļa kontakttīkli, tāpat arī lietus ūdens kanalizācija un elektronisko sakaru tīkli. Īpaši gribētu uzsvērt, ka Skultes pārvada būvniecība norit blakus unikālam dzelzceļa un tramvaja sliežu krustojumam, kur pielietojot inženiertehniskus risinājumus, vilcienu un tramvaju kustības nodrošināšana norit bez traucējumiem,” savu gandarījumu par būvdarbu gaitu pauž AS “LNK Industries” projektu vadītājs Edgars Vaivods.

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, veiksmīgi tuvojas noslēguma posmam.

Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājusi SIA “Livland Group”, būvdarbus veic pilnsabiedrība “P un P BŪVNIECĪBAS GRUPA”, līgumcena 3,8 miljoni eiro bez PVN.

Līdz šim jau veikta virkne ievērojamu pārmaiņu un uzlabojumu procesu, lai saglabātu ēkas vēsturisko vērtību un nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošus risinājumus, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām bijusi jaunās ventilācijas un apkures sistēmas ieviešana, kas palīdzēs teātra telpās nodrošināt optimālu komfortu un enerģijas efektivitāti. Lai aizsargātu ēkas vēsturisko fasādi, īpaša uzmanība pievērsta iekšējās siltināšanas procesam. Savukārt Leļļu teātra mazajā zālē, kas piedzīvojusi lielas pārmaiņas, pacelti griesti, un tās funkcionalitāte pielāgota, lai līdzinātos “black box”, kas piedāvās jaunas un inovatīvas iespējas izrāžu veidošanai.

Savulaik slepeno pazemes bunkuru izmantošanai mūsdienās ir dažādi piemēri, tostarp tajos mēdz piedāvāt arī nakšņošanas pakalpojumus. Taču zem rehabilitācijas centra «Līgatne» esošais padomju laiku slepenais bunkurs šādu iespēju tuvākajā nākotnē nepieļauj, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rehabilitācijas centra «Līgatne»» klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ludmila Annuškāne.

«Bunkurā netiks izveidota viesnīca, jo tam ir nepieciešami lieli ieguldījumi, kuru mums nav,» saka L. Annuškāne, kura bunkurā strādājusi arī padomju laikos. Bunkurs kā slepens objekts ir izbūvēts pagājušajā gadsimta astoņdesmitajos gados politiskās un valsts varas elites vajadzībām, valsts vadīšanai atomkara gadījumā.

FOTO: ekskluzīva viesnīca armijas bunkurā

Bunkurs ir cieši saistīts ar Rehabilitācijas centru «Līgatne», kuram šobrīd ir «atveseļošanās» periods, un tieši ieņēmumi no tūrisma plūsmas uz bunkuru palīdzējuši risināt centra finansiālās problēmas. Vēl 2013. gadā Rehabilitācijas centram «Līgatne» ikmēneša izdevumi regulāri bija lielāki nekā ieņēmumi. Līdz ar to izveidojās finansiālas problēmas, kuru rezultātā tas vairs nespēja segt tekošos izdevumus, nodokļu parādus un pieaugošos procentu maksājumus. Kopējais parāds sasniedza 442 428 eiro. Šobrīd visi parādi ir nomaksāti un Rehabilitācijas centrs «Līgatne» kaļ attīstības plānus.

Carnikavas novadā patlaban top uzņēmējdarbības un inovāciju parks «Mežgarciems», informē Carnikavas novada dome. Pirmie apbūves gabali jau ir pārdoti, un bet vēl daļai drīzumā notiks izsoles.

Patlaban teritorijā notiek jaunas infrastruktūras un komunikāciju izbūve.

Jaunās industriālās platības var iegādāties izsoles kārtībā un kopumā pieejami 11 apbūves gabali. Patlaban trīs apbūves gabali ir iegādāti, bet astoņus apbūves gabalus no Carnikavas novada dome izsolīs 8., 9. un 15. oktobrī. Reģistrēšanās izsolei iespējama līdz 27. septembrim.

Kā informē domes pārstāvji, izsolē pieejamo zemesgabalu platība ir 4192 – 11 657 m2, un sākumcena svārstās no 19 900 eiro līdz 48 500 eiro. Izsolē iegādātos apbūves gabalus no pašvaldības uzņēmums var izpirkt piecu gadu laikā, un būvniecību tajos iespējams uzsākt uzreiz pēc iegādes. Uzņēmējiem saskaņā ar izsoles noteikumiem 30 mēnešu laikā īpašumā jāuzbūvē ražotne, jāpiesaista investīcijas ne mazāk kā 500 000 tūkstošu eiro apmērā, kā arī jāizveido vismaz 15 jaunas darbavietas.

Holdingkompānijas AmberStone Group, AS viesmīlības biznesa virziena uzņēmums AmberStone Hotels, SIA uzsācis tās pārvaldībā esošās viesnīcas “Rixwell Konventa sēta” trešo rekonstrukcijas kārtu.

Viesnīcas rekonstrukcijas noslēdzošajā kārtā tiks rekonstruēti 6 ēku korpusi ar 94 viesnīcu numuriņiem.

Līdz šim AmberStone Hotels viesnīcas “Rixwell Konventa sēta” pirmajās divās rekonstrukcijas kārtās ieguldīja vairāk nekā 5 miljonus eiro, rekonstruējot 3 ēku korpusus ar 67 numuriņiem. Noslēdzošajā rekonstrukcijas kārtā plānots ieguldīt līdz 6,5 miljoniem eiro.

Rekonstrukcijas darbus turpinās būvniecības un projektēšanas uzņēmums Pillar Contractor, kas veica arī otrās kārtas darbus. Par šo darbu īstenošanu Pillar Conctractor būvniecības konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2020” nominācijā “Pārbūve” ieguva 3. vietu. Godalga tika saņemta arī Latvijas Būvniecības savienības rīkotajā konkursā “Latvijas būvniecības gada balva 2020”.

Iepirkšanās un izklaides centra “AKROPOLE Rīga” vadītāja amatā stājies Kaspars Popens, kurš uzņēmuma komandā strādā jau kopš 2018. gada, informē uzņēmums.

Pēdējo piecu gadu laikā K. Popens pildījis ar tehnisko nodrošinājumu saistītus pienākumus, līdztekus gūstot pieredzi iepirkšanās centra pārvaldībā.

“Mums ir svarīgi, ka jaunais “AKROPOLE Rīga” vadītājs ne vien pārzina iepirkšanās centra darbību no A līdz Z, bet ir uz attīstību orientēts un atvērts jaunām idejām, ko pieprasa arī pati nozare. Kaspars ir pierādījis, ka radošas idejas ir iespējams apvienot ar augstiem rezultātiem, tāpēc, ņemot vērā viņa līdzšinējo darba pieredzi uzņēmumā, kā arī personiskās īpašības – atsaucību, mērķtiecību un emocionālo inteleģenci –, viņš tika iecelts par “AKROPOLE Rīga” vadītāju. Priecājamies sveikt viņu ar šo jauno karjeras pakāpienu,” komentē “Akropolis Group” īpašumu pārvaldības vadītāja Rasa Kundušiene.

Jēkabpils Tieslietu nama būvlaukumā pabeigti ēkas nesošo konstrukciju betonēšanas darbi, un ēkas karkass sasniedzis tā augstāko atzīmi – 11 metrus, informē VAS Tiesu namu aģentūra.

«Jēkabpils Tieslietu nams būs Latvijā pirmais šāds projekts, kur vienā ēkā tiks izvietotas visas tieslietu nozares iestādes. Ar pārliecību varu apgalvot, ka būvdarbu ģenerāluzņēmējs un darbinieki ar nosprausto latiņu tiek galā vislabākajā kārtībā. Esmu droša, ka trešos svētkus – Jurģus – sagaidīsim plānotajā termiņā,» stāsta VAS «Tiesu namu aģentūra» valdes locekle Santa Sausiņa.

Spāru svētku dienas rītā, 30. augustā tika veikti pēdējie betonēšanas darbi, un kopumā ēkas konstrukcijās iebetonēti aptuveni 3000 kubikmetri betona. Tāpat ir pabeigta divu jumta daļu segumu izbūve, lai lietainajos rudens mēnešos pasargātu telpas no ūdens un varētu veikt iekšējās apdares darbu. Šobrīd ir uzstādīta daļa sastatņu, un nākamajā nedēļā tiks uzsākta stiklotās fasādes karkasa montāža. Ēkas konstrukciju būvniecības noslēgums ir ļāvis uzsākt iekšdarbus, un šobrīd notiek iekšējo komunikāciju izbūve – elektromontāža, ventilācija un kanalizācija. Oktobrī plānots pabeigt visu ēkas starpsienu būvniecību. Tuvākajā laikā plānots uzsākt labiekārtošanas darbus, lai pavasarī veiktu vien nelielu daļu plānotā apjoma.

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Rīgas un Jūrmalas viduspunktā – Piņķos, Mārupes novadā, uzņēmums Latvia Sotheby's International Realty sācis privātmāju - golfa pilsētvillu pārdošanu kompleksā Jurmala Golf Resort.

Jurmala Golf Resort ir pirmais ciemats Baltijā, kurš tiek būvēts tiešā golfa laukuma tuvumā, arhitektūrai iedvesmojoties no Spānijai un Vidusjūras valstīm raksturīgajām arhitektūras iezīmēm.

Kopējā kompleksa platība pārsniedz 130 hektāru. Pašlaik pirmās pilsētvillas ir būvniecības procesā, kopumā pirmajā kārtā plānots attīstīt 45 mājvietas, kuras jau ir pieejamas iepriekšējai rezervēšanai.

FOTO: Golfa laukuma un viesnīcas izveidē Piņķos investēti 11 miljoni eiro 

Pēc piecu gadu projektēšanas un būvdarbiem pirmo Nicklaus Design golfa laukumu Baltijā...

Tiek plānotas vairākas būvniecības kārtas, pirmajai beidzoties provizoriski 2025. gadā. Iegādei pieejamas divu tipu mājas – detached villa (no 137 kvm.) un individuālās (148 kvm.), kuru cenas ir no 359 000 eiro.

Energoefektīvās mājas tiek piedāvātas iegādei ar pilnu apdari. Katram īpašumam tiks pieslēgta gāzes apkure, pilsētas ūdens un kanalizācija. Pie katras mājas ārpusē ir izvietotas pieslēguma vietas, elektroauto uzlādei.

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Tuvākajos gados iekšpagalmu remonta programma Rīgā varētu transformēties, paredzot ne tikai piebraucamo ceļu seguma atjaunošanu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī šogad vairākos Rīgas rajonos turpinās iekšpagalmu piebraucamo ceļu atjaunošana, un šie darbi noslēgsies oktobrī. Jāatgādina, ka 2012. gadā Rīgas dome sāka īstenot pilsētas iekškvartālu sakārtošanas programmu. Kopumā šiem mērķiem kopš programmas sākšanas pašvaldība atvēlējusi aptuveni 30 milj. eiro.

Kopš programmas sākšanas brīža 2012. gadā, vadoties pēc adrešu skaita, labiekārtošas darbi ir veikti vairāk nekā pusē iekšpagalmu, informē pašvaldība. Viens no šķēršļiem, kas bieži vien neļauj veikt darbus, ir privātpersonām piederoša zeme vai citādi nesakārtotas civiltiesiskās attiecības, uz šo problēmu norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs.