Izbeigts a/s Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības process (TAP). Šis TAP uzņēmumam ir piektais pēc kārtas, liecina Lursoft dati.

Process ticis ierosināts šā gada augustā, nosakot, ka uzņēmumam līdz 2013. gada 7. oktobrim jāizstrādā un jāsaskaņo ar kreditoriem tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Neilgu laiku pirms ierosināts a/s Rīgas kinostudija pirmais ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tās juridiskā adrese nomainīta uz Jelgavu, savukārt pēc tam vēl uz Jūrmalu, līdz visbeidzot pagājušā gada oktobrī tā atkal nomainīta atpakaļ uz Šmerļa ielu 3, Rīgā, liecina Lursoft dati.

Divi no iepriekšējiem procesiem bija tiesiskās aizsardzības, bet pārējie trīs – ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi.

Db.lv jau rakstīja, ka tiesu procesos ierautā Rīgas kinostudija šā gada septembra pirmajā pusē dibināja jaunu uzņēmumu – Baltic Film Studio, kura pamatkapitāls veido 3,3 miljonus latu.

AS SEB banka vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS Rīgas kinostudija amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un Rīgas kinostudijas mantas nobēdzināšana.

Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp SEB banku un Rīgas kinostudiju noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).

SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija nosūtījusi vēstules LR Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei, aicinot pārbaudīt un izvērtēt valsts aģentūras Nacionālais kino centrs darbību. emRīgas Kinostudija /emsauc palīgā prokuratūru un Valsts kontroli

Rīgas Kinostudija uzskata, ka Nacionālais kino centrs pieņēmis virkni likumdošanai un labai pārvaldības praksei neatbilstošu lēmumu šā gada finansējuma sadalē. Par to Db uzzināja no Rīgas Kinostudijas sabiedrisko attiecību pārstāves Ievas Kustovas.

"Organizējot šāgada projektu konkursu, lai noteiktu, kurām filmām un kādā apmērā piešķirt valsts atbalstu, „Nacionālais kino centrs” ir ne tikai pārkāpis pats savus izvirzītos noteikumus līdzekļu sadalei, neinformējot par izmaiņām projektu iesniedzējus, bet arī radījis virkni jautājumu par amatpersonas pilnvaru izmantošanas traktējumu, dažādu lēmumu pieņemšanas secību un valsts budžeta līdzekļu sadales efektivitāti kopumā," tādu viedokli pauda Rīgas Kinostudijas valdes loceklis Vents Horsts.

AS Rīgas kinostudija piederošo telpu atkārtotā elektroniskā izsole noslēgusies bez rezultāta, aģentūra LETA uzzināja zvērinātā tiesu izpildītāja Jura Gehtmana birojā.

Šodien plkst.13 noslēdzās AS Rīgas kinostudija piederošo telpu, Šmerļa ielā 3, atkārtotā elektroniskā izsole. Par ēku, kuras novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, izsolē netika saņemts neviens piedāvājums.

Jau ziņots, ka izsole sākās 29.augustā un tās sākumcena bija 1 585 500 eiro. Nekustamais īpašums Šmerļa ielā 3, Rīgā, sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168 kvadrātmetri.

Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Pirmā ēku elektroniskā izsole notika pērn septembrī-oktobrī.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu. Tas tika ierosināts 2015.gada janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un arī tas tika izbeigts.

Otrdien Rīgas apgabaltiesa atcēlusi iepriekšējās tiesu instances spriedumu strīdā par mantiskajām autortiesībām Rīgas kinostudijā tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam. Līdz ar to tiesa atzinusi Rīgas kinostudijas tiesības uz minētajām filmām, informē lsm.lv.

Kultūras ministrijā norādīts, ka vēl skatīsies spriedumu, tomēr pieļauj tā apstrīdēšanu nākamajā tiesu instancē.

Savukārt Rīgas kinostudija esot apmierināta ar tiesas spriedumumu.

Lsm.lv atgādina, ka februārī šajā lietā bija jābūt pasludinātam spriedumam, tomēr tiesa aicināja abas puses iesniegt papildu pierādījumus lietā.

Kultūras ministrija jau pirms septiņiem gadiem cēla trauksmi, ka tagad privātā Rīgas kinostudija noslēgusi līgumu par padomju laiku Latvijas kino un TV filmu tiesību nodošanu kādai Dānijā reģistrētai kompānijai. Ministrija uzskata, ka Rīgas kinostudija, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, iespējams, pārkāpusi likumu.

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

A/s Rīgas Kinostudija un Krievijas Valsts televīzijas un radio programmu fonds (Valsts tele-radio fonds) 21.jūnijā Maskavā parakstījuši sadarbības protokolu, kas paredz turpmāku abu organizāciju sadarbību padomju laika kino mantojuma saglabāšanā, atjaunošanā un izplatīšanā.

Sadarbības protokola parakstītāji apņēmušies nodrošināt Krievijas Federācijas (KF) un Latvijas Republikas (LR) iedzīvotāju pieeju audiovizuāliem darbiem, kas uzņemti Kinostudijā pēc PSR savienības valsts televīzijas un radioapraides pārvaldes iestāžu pasūtījuma (telefilmām). Tāpat abi sadarbības protokola parakstītāji vienojušies veicināt cīņu pret nelikumīgu telefilmu izplatīšanu un apgrozību jebkādā veidā un jebkurā teritorijā. Rīgas Kinostudija un Valsts tele-radio fonds apņēmušies izstrādāt telefilmu izplatīšanas kārtību. Sadarbības protokola parakstītāji ir noteikuši, ka no brīža, kad, ņemot vērā gan tiesiskos, gan ekonomiskos aspektus, tiks izstrādāta savstarpēji saskaņota telefilmu izplatīšanas kārtība, trešās personas varēs izmantot telefilmas vienīgi šajā noteiktajā kārtībā. Db.lv jau rakstīja, ka lielākie Latvijas filmu nozares pārstāvji Rīgas Kinostudija un Cinevilla Studio, kas netieši saistīta ar LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, ir apvienojuši resursus zem Rīgas Kinostudijas zīmola, kļūstot par lielāko kinostudiju Baltijas jūras reģionā.

Valsts kontroles secinājumi par pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecības gaitā tieši aizskarot Rīgas domes tiesības un tiesiskās intereses, tāpēc dome 30 dienu laikā Valsts kontroles lēmumu pārsūdzēs Augstākās tiesas Senātā.

Rīgas dome uzskata, ka tās viedoklis un skaidrojums tiek ņemts vērā ļoti minimāli. „Ir neadekvāti salīdzināt Dienvidu tilta skiču projektā sākotnēji aprēķinātās I kārtas estakāžu pāri Krasta un Maskavas ielām un uzbērumu Daugavas kreisajā un labajā krastā būvniecības izmaksas ar kopējām Dienvidu tilta I kārtas projektēšanas, būvniecības un finansējuma piesaistes un II kārtas projektēšanas, būvniecības un finansējuma piesaistes izmaksām.

Dome atzīst par nepamatotiem arī Valsts kontroles pārmetumus par iepirkuma procedūras organizēšanu. Nepamatots esot apgalvojums, ka būvniecības līguma noteikumi būtu pretrunā ar konkursa nolikumam pievienotajiem līguma projektiem. „Uzskatām, ka pašvaldība, rīkojot iepirkumu, ir ievērojusi vienlīdzīgas attieksmes principu, kā arī nav ierobežojusi iespējamo pretendentu brīvu konkurenci,” uzsver pašvaldība.

Maija vidū paredzēts pārdot izsolē AS Rīgas kinostudija piederošas telpas, kuru novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jura Gehtmana paziņojums.

Izsolē paredzēts pārdot nekustamo īpašumu (vēsturisko kinostudijas ēku) Šmerļa ielā 3, Rīgā, kas sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168,60 kvadrātmetri. Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Izsole notiks 2015.gada 19.maijā plkst.11 Tērbatas ielā 53-8. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Iepriekš Rīgas kinostudijas valdes priekšsēdētājs Armands Liberts sacīja, ka parāds radies par 2004.gadā ēkas rekonstrukcijai ņemtu kredītu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Tas ticis ierosināts janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, taču tas tika izbeigts.

Lielākie Latvijas filmu nozares pārstāvji Rīgas Kinostudija un Cinevilla Studio, kas netieši saistīta ar LNT ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, ir apvienojuši resursus zem Rīgas Kinostudijas zīmola, kļūstot par lielāko kinostudiju Baltijas jūras reģionā.

Kā DB norādīja apvienoto studiju sabiedrisko attiecību pārstāve Evija Ercmane, tas nenozīmē ne uzņēmumu pārņemšanu, ne pārdošanu vai kādas citas juridiskas darbības – pagaidām vienkārši tiek apvienoti resursi, lai spētu piedāvāt pēc iespējas plašākas iespējas iespējamiem investoriem. Apvienošanās rezultātā tiks optimizēts menedžments, studiju pārvaldīšanu padarot vienkāršāku un pārskatāmāku, un Rīgas Kinostudija piedāvās filmēšanas iespējas trijos speciāli aprīkotos paviljonos Rīgā, kā arī 140 hektāru platībā kino pilsētā Cinevilla.

Tiesa, neesot izslēgts, ka veiksmīgas sadarbības rezultātā laika gaitā tomēr tikšot sperti arī kādi juridiski soļi.

Vismaz pieci tūkstoši protestētāju plāno ierasties pie Ukrainas Nacionālās bankas, Prezidenta sekretariāta, Ministru kabineta un parlamenta - Augstākās Radas.

Lielākā daļa protestētāju ir aizņēmušies naudu bankās. Viņi prasīs finansistiem jaunajos ekonomiskajos apstākļos ievērot arī viņu intereses, ziņo rynok.biz.

Protesta akcijas dalībnieki plāno parakstīt memorandu ar bankām, kurā paredzēts, ka aizņēmēji var atmaksāt kredītus pēc kursa, kāds bijis uz līguma noslēgšanas brīdi, bet bankām nebūtu tiesību paaugstināt procentu likmes. Protestētāji prasīs arī kredītu atmaksas termiņu pārcelšanu, ja to nav iespējams apmaksāt laikā, pretējā gadījumā draudot ar masu akcijām. Iedzīvotāji norādījuši, ka novesti izmisumā, tāpēc nepieļaus, ka viņiem atņem pēdējo.

AS Rīgas Kinostudija šonedēļ ierosināts kārtējais tiesiskās aizsardzības process, liecina Lursoft dati.

2013. gada novembrī uzņēmums izbeidza iepriekšējo tiesiskās aizsardzības procesu, kas ilga aptuveni trīs mēnešus, un kopumā Rīgas Kinostudijai kopš 2012.gada bijuši ierosināti jau 3 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi un 3 tiesiskās aizsardzības procesi. 1991. gada septembrī dibinātās Rīgas Kinostudijas pamatnodarbošanās ir kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana.

Lursoft rīcībā esošie dati norāda, ka pēdējais gada pārskats, ko iesniegusi Rīgas Kinostudija, ir par tās darbību 2012. gadā. Uzņēmuma neto apgrozījums pārskata gadā sasniedza teju 200 tūkstošus eiro, turpretim gadu tas noslēdza ar zaudējumiem 263,613 tūkstošu eiro apmērā.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Apvienības Par labu Latviju Saeimas frakcijas deputāts Ainārs Šlesers Satversmes tiesā apstrīdēs lēmumu samazināt izdevumus autoceļu būvniecībai.

“Autobraucēji pērkot degvielu maksā akcīzes nodokli par degvielu. Spēkā esošais likums par Autoceļiem nosaka, ka 80 % no šī samaksātā nodokļa tiek novirzīti autoceļu remontam un būvniecībai. Taču ar Saeimas vairākuma akceptu pieņemot 2011. gada valsts budžetu tika noteikts, ka autoceļiem šogad novirzīs tikai 80 miljoni latu,” savā paziņojumā presei norāda A.Šlesers.

PLL deputāts uzskata, ka tādejādi ir pārkāpta Satversme.

Šodien izsolē ir pārdots nekustamais īpašums, kurā atrodas izklaides komplekss Sapņu fabrika, informēja tiesu izpildītāja Andra Spores birojā. Savukārt Sapņu fabrika izsoles likumību un rezultātus jau tuvākajā laikā apstrīdēs civilprocesa kārtībā.

Nosolīto cenu tiesu izpildītāji neatklāj, kā arī neatklāj, kas īpašumu ir iegādājies. Mēneša laikā izsoles uzvarētājam ir jānorēķinās par iegādāto objektu.

Sapņu fabrikas līdzīpašnieks Dainis Vītols acīja, ka izsolē piedalījās tikai viens solītājs - SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra un Sapņu fabrika tika nosolīta par 600 500 latiem.

D. Vītols sacīja, ka jau tuvākajā laikā Sapņu fabrika civilprocesa kārtībā apstrīdēs notikušās izsoles likumību un rezultātus.

«Mūsuprāt, izsole ir nelikumīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, izsoles cena ir mākslīgi pazemināta, jo īpašumam bija divi vērtējumi. Viens, ko pasūtīja Rīgas domes nozīmēts tiesu izpildītājs, īpašuma vērtību noteica 824 000 latu apmērā. Otrs vērtējums, ko mūsu kreditora Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzdevumā pasūtīja Spore, vērtību noteica 570 500 latu apmērā,» norādīja D. Vītols.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt Volkswagen markas automašīnu oficiālos dīlerus un importētāju, informē KP.

Uzņēmumi vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos, tā likvidējot savstarpējo konkurenci, deformējot piedāvājumu un liedzot klientiem iespēju Volkswagen automašīnas iegādāties ar izdevīgākiem nosacījumiem.

Sešiem uzņēmumiem – SIA SD Autocentrs, SIA Ripo Autocentrs, SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Ventspils, SIA Moller Auto Latvia un SE Moller Auto Import par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu kopumā 7,635 miljonu eiro apmērā. Savukārt viens uzņēmums iecietības programmas ietvaros pilnībā atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva KP atklāt pārkāpumu.

KP konstatēja, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies nekonkurēt iepirkumos. Piemēram, uzņēmumi ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam, kamēr pārējie iesnieguši saskaņotus un klientam neizdevīgākus piedāvājumus vai arī vispār atteikušies no dalības iepirkumā. Dīleri regulāri viens otru informējuši par saviem plāniem attiecībā uz kādu iepirkumu, lūdzot pārējos nekonkurēt – nepiedalīties vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas.

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu AS Latvenergo tarifi būs jāatceļ, visdrīzāk, uzņēmums gatavos jaunu tarifu projektu un attiecīgajā gadā būs jūtama negatīva ietekme uz kompānijas finanšu rādītājiem, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš gan norādīja, ka juristiem vēl ir jāizanalizē, ko Administratīvās apgabaltiesas spriedums nozīmē, kā arī jāsaprot, vai tas tiks pārsūdzēts.

Kā norādīja Pūce, tiesāšanās notika starp privātpersonām un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un EM nav iesaistītā puse, kas būtu lēmusi par tarifiem. «Vienmēr esam teikuši, ka šis ir jautājums, kas tiesai jāizvērtē,» teica ministrijas pārstāvis.

Komentējot savulaik EM pausto atbalstu Latvenergo piedāvātajam tarifu sadalījumam, nosakot no patēriņa atkarīgus tarifu līmeņus, Pūce teica, ka savulaik komunikācijā ar uzņēmumu uzsvērta nepieciešamība pēc sociāli atbildīgas tarifu struktūras, taču konkrēto risinājumu ar 1200 kilovatstundu (kWh) līmeni piedāvājusi kompānija.

«Strīdā starp Rīgas kinostudijas un tās zemes īpašniekiem vairs nevar saprast, kuri ir labie un kuri sliktie. Skaidrs vien tas, ka vecā kindžene vēl ilgi nevarēs kalpot par Latvijas kinoindustrijas mugurkaulu un varbūt arī nekad vairs par tādu nekļūs. Aizvakar kinostudijas ēkas izsolē iegādājās ar zemes īpašniekiem – firmu Šmerļa terases – saistīts uzņēmums, taču gaidāms, ka izsoles akta apstiprināšana tiesā iestrēgs un piepulcēsies pārējām tiesvedībām, kas rosinātas šai stāstā,» vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kinostudijas īpašumi – šķūņi, ēkas, filmēšanas paviljoni, dekorāciju cehi – esot pārdoti par 1 287 000 latu uzņēmumam SIA Leasing & Factoring AB.

Lai jaunais īpašnieks varētu ieiet savā pirkumā, izsoles akts jāapstiprina tiesā. Tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš gan prognozējis, ka šī procedūra varētu ieilgt uz gadiem diviem: «Noteikti vēl nekas nav beidzies. Te katrs pavērsiens pāraug jaunā strīdā.»

Konflikta būtība ir it kā pastāvošais zemes nomas parāds. R. Mežiņš vēstījis: «Viņi nevienam neko nemaksā gadiem ilgi.» Arī zemes nodokli palikuši ilgu laiku parādā. Kinostudija savukārt apstrīd gan savu parādu lielumu, gan apgalvo, ka ir norēķinājusies. Kam taisnība, juristi pūlas pierādīt tiesā.

Rīgas Kinostudijā uzsākta dokumentālās filmas par leģendārā Titānika bojāeju filmēšana, informēja Rīgas Kinostudijas pārstāve Ieva Kustova. Tā ilgs visu šo nedēļu, un filmēšanas vajadzībām kinostudijā speciāli izbūvēts baseins, kurā tiks filmētas Atlantijas okeānā notiekošā ainas.

Filma ir Lielbritānijas, Kanādas un Latvijas kopražojums, un tās darba nosaukums – Inside the Titanic / Titānikā. Tajā tiek inscenēti 1912. gada notikumi, kad pasaulē lielākais pasažieru tvaikonis, kurš bija devies savā pirmajā reisā, sadūrās ar aisbergu un nogrima.

Lai arī par leģendārā kuģa bojāeju jau radītas vairākas filmas, Inside the Titanic autori cer atveidot dokumentāli iespējami precīzu notikumu gaitu, bez liekiem izskaistinājumiem un nesaistītām sižeta līnijām ļaujot skatītājiem izsekot traģiskajam notikumam, norādīja I.Kustova. 90 minūšu garās filmas producenti ir Dangerous Films Ltd. (Lielbritānija), Handel Productions (Kanāda) un Baltic Film Services (Latvija), un to paredzēts demonstrēt The Discovery Channel, Pro Sieben, BBC Worldwide un Francijas TV kanālā F2.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Latvijas Gāze (LG) Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas atzīst par pamatotu Konkurences padomes (KP) uzlikto 2,2 miljonu eiro naudas sodu uzņēmumam, pārsūdzēs Augstākajā tiesā, informē uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.

Lai gan kopš Konkurences likuma spēkā stāšanās 2002. gadā Administratīvās tiesas ir atzinušas KP sodus par pareiziem vairāk nekā 97% lietu, Latvijas Gāze nešaubās, ka konkrētajā lietā KP lēmums tiks atzīts par prettiesisku. Lēmuma atstāšana spēkā radītu tik netaisnīgas sekas, ka liktu uzdot jautājumus par politisku ieinteresētību LG sodīšanā, neskatoties uz demokrātiskā un tiesiskā valstī pastāvošajiem principiem. Tādēļ nepieciešamības gadījumā LG izmantos visas iespējas aizsargāt savas intereses arī starptautiski, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.

Advokāts Andris Rimša norāda, ka, pirmkārt, jau valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu, kas uzliek tiesai pienākumu «pilnvērtīgi pārbaudīt pušu izteiktos pamatus, argumentus un pierādījumus». Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir uzskatāmi labvēlīgs Konkurences padomei, ko citastarp apliecina tas, ka tuvu pie 60% no tiesas viedokļa veido teksts, kurš ir pārkopēts jeb absolūti precīzi atbilst Konkurences padomes lēmumam. Savukārt, gandrīz neviens no LG izvirzītajiem argumentiem nav vērtēts. Piemēram, tiesas vērtējums par to, kādēļ KP esot pamatoti konstatējusi dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, sastāv no burtiski pārkopēta teksta no KP lēmuma sešu lapu garumā. Šāds plaģiātisms un tiesas patstāvīga viedokļa neesamība ir pilnībā sagrāvusi cerības, ka tiesai ir vēlme pilnvērtīgi un objektīvi izvērtēt valsts iestāžu patvaļu. Tas arī apdraud tiesu sistēmas reputāciju, jo īpaši centienus uzlabot Latvijas vietu Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksā reitingā par strīdu risināšanas efektivitāti, kurā Latvija šobrīd ierindota zemajā 116. vietā aiz tādām valstīm kā Kambodža, Ēģipte, Pakistāna, Etiopija un Zimbabve.

Studijā Rija radītās filmas paliks pasaules animācijas vēsturē, un tās vadītājs Vilnis Kalnaellis ne velti ir atzīts par vienu no labākajiem animācijas filmu producentiem Eiropā.

Kirikū un burve, kas ieguva Anesī Starptautiskā animācijas filmu festivāla Grand Prix, Randiņš Belevillā, kas tika nominēts diviem ASV Kinoakadēmijas Oskariem, — tās ir filmas, ar kuriem var lepoties arī Latvija, jo to veidošanā piedalījusies filmu studija Rija. «95 % animācijas Kirikū un burvē ir mūsu darbs,» saka studijas vadītājs Vilnis Kalnaellis, atzīstot, ka dalība tik veiksmīgos starptautiskos projektos ir atvērusi durvis turpmākai sadarbībai.

«Pat tagad, vairākus gadus pēc šo filmu pirmizrādes, starptautiskajos pasākumos izjūtam cieņas pilnu novērtējumu par mūsu darbu. Turklāt caur šīm filmām daudzi cilvēki ir uzzinājuši, kas ir Latvija.»

Rīgas kinostudijas privatizācijas noteikumos paredzētā kino un video ražošana, kino un video filmu ieskaņošana latviešu valodā varētu tikt apdraudēta, brīdina Kultūras ministrija (KM).

Kultūras ministrija, kā 24,31% a/s Rīgas kinostudija (RK) akciju turētāja, ir saņēmusi RK vēstuli, kurā tā informē, ka zvērināta tiesu izpildītāja Raimonda Mežiņa lietvedībā atrodas Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 4. oktobrī izsniegtais izpildu raksts par prasību pret RK par nomas līguma noslēgšanu, nomas maksas piedziņu un reālnastas nodibināšanu, teikts Kultūras ministrijas informatīvajā ziņojumā, kuru valdība pieņēma zināšanai. Savukārt 2011. gada 28.oktobrī RK ir saņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja R. Mežiņa paziņojumu par RK nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā 3 izsoli 2011.gada 5.decembrī. Kultūras ministrijas pārstāvis informēja, ka izsole varētu tikt pārcelta uz vēlāku laiku.

Lauksaimniecības organizāciju sabiedrības padome (LOSP) prasa Saeimu un valdību "novērst energoresursu tirgotāju patvaļu" un kompensēt energoresursu cenu kāpumu.

Nekavējoties piemērot nodokļa atbrīvojumu energoresursiem, kurus apliek ar akcīzes nodokli; uz laika periodu samazināt sadales tīklu tarifu 50% apmērā, atjaunot atbrīvojumus no elektroenerģijas nodokļa maksājumiem (Elektroenerģijas nodokļa likums), likuma redakcijā, kāda tā bija līdz 2016. gada 31. decembrim. Un, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu, atbrīvot atjaunojamās enerģijas ražotājus no dabas resursu nodokļa piemērošanas un citām ražošanu un bremzējošām nodevām un ierobežojošiem administratīviem šķēršļiem. To savā vēstulē Saeimai, Ministru kabinetam, Ekonomikas, Finanšu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasa LOSP.