Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami Rīgas Kongresu nama Lielās zāles pārveidošanā par mūsdienīgu koncertzāli ieguldīs trīs līdz četrus miljonus latu, šodien žurnālistiem atklāja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Pašlaik Lielajā zālē ir 1200 skatītāju vietas, bet pēc pārbūves darbiem zālē skatītāju sēdvietu skaitu paredzēts palielināt līdz 1600 vietām.

«Tuvākajā laikā varētu tikt izsludināts konkurss arhitektiem, bet labākajā gadījumā, ja nekas netraucēs, tad nākamā gada beigās Rīgas Kongresu nama daļa, kurā atrodas Lielā zāle, varētu tikt slēgta uz pusotru gadu, kuru laikā noritētu visi pārbūves darbi. Ceru, ka visi darbi varētu tikt pabeigti pat ātrāk nekā pusotra gada laikā,» sacīja Šlesers.

Viņš atklāja, ka laikā, kamēr Lielā zāle tiks slēgta, aktīva kultūras dzīve Rīgas Kongresu namā neapstāsies, jo Jaunajā zālē turpinās darboties Teātra observatorija, kā arī darbosies kafejnīca, kuru paredzēts pārveidot par omulīgu klubiņu, kur aktieri tiekas ar skatītājiem.

Biedrības Rīgas kongresu birojs valde fiktīvām firmām pārskaitījusi 128 tūkstošus latu no valsts piešķirtās tūrismam paredzētās naudas.

Notikušajā afērā tiek vainota Rīgas kongresu biroja izpilddirektore Tamāra Kļaviņa, kas tagad nomainījusi gan vārdu, gan uzvārdu un saucas Kamilla Kokmane, raksta Bizness&Baltija.

Sākotnēji Rīgas kongresu birojam tika atvēlēti 294 tūkst. latu reklāmas pasākumu rīkošanai no 2008.gada augusta līdz 2009.gada janvārim, tajā skaitā semināru rīkošana dažādās valstīs, dalība specializētās izstādēs un konferencēs, ārvalstu tūrisma aģentūru pārstāvju vizīšu apmaksa, katalogu un brošūru izdošana, reklāmas klipa filmēšana.

Līgumā precīzi noteiktas katra pasākuma izmaksas un avansā birojs saņēmis 235 tūkst. latu.

Ēkas, kurās pašlaik Rīgā notiek koncerti nav atbilstošas vairākiem kritērijiem, lai tajās uzstātos pasaulslaveni orķestri, tāpēc Kongresa nams varētu tikt pārbūvēts par koncertzāli.

Tādās domās ir Kultūras ministrija (KM), raksta Neatkarīgā Rīta avīze.

Ņemot vērā, ka 2014. gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, kā vienu no reālākajiem variantiem min Rīgas Kongresu nama pārbūvi koncertzāles vajadzībām.

Pērn 3. aprīlī tika izbeigts valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi noslēgtais līgums ar arhitekta Anda Sīļa biroju AB.SZK par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu, un kopš 30. jūnija valdības lēmuma Rīgas koncertzāles būvniecības projekta īstenošana ir pilnībā apturēta. Nomas līgumu par AB dambja nomu KM izbeigusi 2009. gada 14. augustā.

«Es domāju, ka mums jāatrod kāds cits pagaidu risinājums,» akcentē kultūras ministrs Ints Dālderis (TP). Viņš ir pārliecināts, ka Kongresu nama pārbūve neprasītu lielas investīcijas.

Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai Kongresu namu atsavinās no SIA "Rīgas nami" par labu pašvaldībai, šodien lēma Rīgas dome.

Kā iepriekš tika skaidrots Rīgas domes deputātiem, minētos grozījumus ierosinājusi Finanšu ministrija, lai novērstu riskus šī projekta īstenošanā.

Rīgas dome jau agrāk atbalstīja vienošanos ar Kultūras ministriju (KM) par Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Kongresu nama vietā. Vienošanās paredz atbalstīt Nacionālās koncertzāles būvniecības ieceri novietnē "Rīgas Kongresu nams", aptverot projekta skartos zemesgabalus, būves uz tiem un apakšzemes stāvvietu.

Saskaņā ar laika grafiku, kas iezīmēts sarunu procesā ar iesaistītajām pusēm, būvdarbu sākšana paredzēta 2025.gada beigās vai 2026.gada sākumā. Savukārt būvniecības procesam būtu nepieciešami aptuveni trīs gadi.

"Rīgā kā pilsētā, kurā ievērojamā apjomā koncentrējas darījumu aktivitāte, un kura atrodas visdažādāko satiksmes ceļu krustpunktā, var tikt attīstīti jauni biznesa virzieni, kas skar Latvijā līdz šim neaplūkotu nekustamā īpašuma tirgus segmentu – kongresu centru attīstību," secina starptautiskā nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Re&Solution Latvijas uzņēmuma eksperti.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma Re&Solution eksperti atzīmē, ka Eiropā pastāv pieprasījums pēc lielu pasākumu, kongresu, konferenču, pilnsapulču, samitu, darba pieredzes apmaiņas semināru rīkošanas vietām.

Jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm pašlaik tiek pievērsta liela uzmanība un pasākumu organizētāji labprāt izvēlas dažādas pasākumu rīkošanas valstis un pilsētas. Līdz šim jau ievērību guvušām pilsētām Varšavai (Polija), Prāgai (Čehija), Budapeštai (Ungārija) kongresu centru attīstības biznesā nupat ir pievienojušās Ļubļana (Slovēnija), Bratislava (Slovākija) un Bukareste (Rumānija). Šis ir tieši to pilsētu segments no kurām Rīga var ņemt piemēru un sacensties kongresu organizēšanā.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Turpmāk sāksies diskusijas par arhitektu piedāvātajām trīs Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamajām novietnēm, kuru laikā jānonāk līdz vienam izsvērtam risinājumam, ceturtdien potenciālo novietņu izvērtējuma prezentācijā sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Latvijas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumu ietvaros piektdien, 26. septembrī Rīgas Kongresu namā, Kronvalda parkā un Daugavmalā notiks Iekšlietu ministrijas organizēta jauniešu interaktīvā diena Drošība un kārtība – Latvijai 90.

Šīs dienas laikā dažādos pasākumos un aktivitātēs ikvienam interesentam, bet jo īpaši jauniešiem, būs iespēja iepazīties ar Rīgas pašvaldības policijas un Iekšlietu ministrijas dienestu – Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – vēsturi, šodienu un nākotnes vīziju, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece, Preses centra vadītāja.

Vērienīgais pasākums tiks atklāts Rīgas Kongresu namā plkst. 10.00, piedaloties Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Straumem, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Iekšlietu ministrijas vadības pārstāvjiem.

Piedaloties Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Andrim Amerikam un maestro Raimondam Paulam, pašvaldības SIA Rīgas nami un arhitektu biroju SIA Nams šodien parakstīs līgumu par Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi.

Db.lv jau vēstīja, ka rekonstrukcijas projektu bija pieteikušies izstrādāt trīs pretendenti: SIA Nams, SIA Arhitekta J.Pogas birojs un Basler & Hofmann Deutschland GmbH. Par uzvarētāju konkursā atzīts SIA Nams piedāvājums. Arhitektu birojs Rīgas kongresa nama rekonstrukcijas projektu izstrādās par 347,5 tūkst. latu,.

Rīga nami informē, ka konkursa uzvarētājam jāizstrādā tehniskais projekts septiņu līdz desmit mēnešu laikā. Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas mērķis ir, maksimāli palielinot skatītāju sēdvietu skaitu zālē (ne mazāk kā 1400), iegūt savstarpēji vienotu daudzfunkcionālas zāles un rekreācijas telpu risinājumu, kas kontekstā ar modernākajām apskaņošanas un akustisko sistēmu tehnoloģijām nodrošinātu visplašākās iespējas dažādu pasākumu organizēšanai, sākot no populārās un simfoniskās mūzikas koncertiem līdz runas priekšnesumiem (konferencēm, kongresiem) u.c.

Par biznesa izglītības centra Biznesa semināri organizēto piecu semināru ciklu «Biznesa attīstības kreatīvais modelis», kurā dalību daļēji sedz Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC), aktīvi interesējas izmanto uzņēmēji, kuri nereti uz semināriem piesaka pat vairākus cilvēkus.

LUAC sniedz līdz 400 latu līdzfinansējumu uzņēmumiem, kas vēlas savus darbiniekus izglītot, apmeklējot semināru ciklu. LUAC norāda, ka tādējādi sniedz atbalstu uzņēmējdarbības vides attīstībā, kā arī veicina jaunu risinājumu, kreatīvas domāšanas un inovāciju ieviešanu uzņēmumu ikdienā.

«Uzņēmumu un privātpersonu interese ir liela. Cilvēki zvana, jautā un piesaka pat vairākus darbiniekus no viena uzņēmuma, atzīmējot, ka semināros apskatītie temati ir pietiekoši plaši, lai būtu noderīgi ne vien mārketinga un pārdošanas, bet arī personāla vadības un citās pozīcijās strādājošajiem,» informē biznesa izglītības centra Biznesa semināri projektu vadītāja Diāna Rudzīte.

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 19.augustā Dobeles, Bauskas un Jelgavas rajonu bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji piedalīsies biedrības “Slow Food” rīkotajā pasākumā “Lauku meistars” Liepājā; • 22. augustā, plkst 10.00 Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Kempingu attīstība Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 10.00, Ventspilī, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006” Ekskursija. Latvijas kempingu asociācijas biedri. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 24.augustā, plkst 11.00, ZS "Ābolkalni", Piltenes lauku teritorija, Ventspils rajons, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti un nagu slimības govīm". Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 29.augustā, plkst 10.00, Ventspils LKB, Ragaiņa iela 4a, Ventspils lauku konsultāciju birojs rīko semināru, “Profesionālā apmācība 2005, 2006”, Viesnīcu, viesu māju, attīstības tendences Ventspilī un Ventspils rajonā. Kontaktinformācija: Artis Ziņģis, tel: 3662721; • 30. augustā, Dobeles lauku konsultāciju birojs Vītiņu pagastā rīko semināru “Apkārtējās vides sakārtošanas problēmas un risinājumi lopkopībā”. • SIA LLKC rīko semināru sēriju piensaimniekiem “Piena ganāmpulka apsaimniekošanas praktiskie aspekti. Nagu slimības govīm”, 21.08.06. - plkst.11.00 Krāslavā, 22.08.06. - plkst.10.00 Gulbenē, 23.08.06. - plkst. 10.00 Limbažos, 24.08.06. - plkst.11.00 Ventspilī, 25.08.06. - plkst. 10.00 Liepājā. Dalības maksa 15Ls.

Rīgas pilsētas pašvaldība ir izsludinājusi konkursu par tiesībām izstrādāt Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas tehnisko projektu.

Konkursa uzvarētājam tiks piešķirtas tiesības izstrādāt tehnisko projektu un veikt autoruzraudzību rekonstrukcijas tehniskā projekta realizācijas laikā.

Kongresu nama pārbūves mērķis ir, maksimāli palielinot skatītāju sēdvietu skaitu lielajā zālē, iegūt savstarpēji vienotu daudzfunkcionālas zāles un rekreācijas telpu risinājumu, lai, aprīkojot ar modernākajām apskaņošanas un akustisko sistēmu tehnoloģijām, nodrošinātu visplašākās iespējas dažādu pasākumu organizēšanai – sākot no populārās un simfoniskās mūzikas koncertiem līdz runas priekšnesumiem, konferencēm un kongresiem.

Plānots, ka uz koncertzāles skatuves pēc rekonstrukcijas vienlaicīgi varēs izvietot arī pilnu simfoniskā orķestra un kora sastāvu. Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas gaitā paredzēts saglabāt nama fasādi un galvenos interjera elementus.

Lai arī prezidentūras laikā Latvijā notiks virkne vērienīgu pasākumu, ieguvējas pārsvarā būs Daugavas kreisā krasta viesnīcas , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārējos konferenču un semināru centrus šis notikums būtiski neietekmēs. Kopumā konferenču un semināru segmentā Rīgā vērojamas pozitīvas tendences – palielinās ārvalstu kompāniju interese par pasākumu rīkošanu šeit, profesionālās izstādēs vairs nav jāiepazīstina ar Rīgas piedāvājumu, kā tas bija pirms vairākiem gadiem. No gada uz gadu Latvijā notiek vairāk starptautisku konferenču un semināru. «Telpu īres tirgus iešūpošana nenotiek tikai ar vienu vērienīgu pasākumu. Tas ir bijis ilgstošs darbs, popularizējot Latviju kā labu korporatīvo pasākumu norises vietu, ko vairāku gadu garumā ir veicis gan Rīgas Tūrisma attīstības birojs, gan komersanti,» ir pārliecināts Live Riga mārketinga un komunikāciju direktors Aigars Smiltāns. Tieši cena ir faktors, ar kuru Latvija var konkurēt Eiropā. «Pašlaik Rīga ir cenu ziņā pieejamāka nekā citas Eiropas valstis. Tā sniedz plašāku pakalpojumu paketi par salīdzinoši zemāku cenu. Šogad viesnīcu piedāvātās cenas konferenču un semināru organizēšanai ir palielinājušās vidēji par 3 līdz 5%, kas galvenokārt ir saistīts ar darba spēka izmaksu pieaugumu. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kurās cenu pieaugums ir aptuveni 3 līdz 7%, esam konkurētspējīgi,» uzskata A. Smiltāns.

Pasaules hokeja čempionāta laikā Rīgā notiks arī kultūras un izklaides pasākumi. 4. maijā no plkst. 12.00 11. Novembra krastmalā būs Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai un 2006. gada IIHF pasaules čempionāta hokejā atklāšanai veltīts pasākums; plkst. 23.00 – svētku uguņošana. No 1. maija 22. maijam ik dienu no plkst. 10.00 Kronvalda parkā pie Rīgas Kongresu nama – Latvijas hokeja fanu telts. No 2. līdz 22. maijam Bastejkalnā – Bebra Rix muzejs. No 4. līdz 21. maijam Līvu laukumā – informatīvā hokeja fanu telts. No 4. līdz 21. maijam Kronvalda parkā pie Rīgas Kongresu nama – «Sarauj, Rīga»! interaktīvais ziņojumu ekrāns. No 5. līdz 21. maijam Kronvalda parkā pie Rīgas Kongresu nama – 2006. gada pasaules čempionāta hokejā spēļu tiešraides. 6., 7., 13., 14. un 19. maijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00 Bastejkalnā – amatnieku radošās darbnīcas, tradicionālās kultūras sarīkojums «Ai, darbiņi, ai, darbiņi, bez darbiņa nevarēju». 6. un 7. maijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 pie Pulvertorņa, Jēkaba laukumā, Torņa ielā gar Jēkaba Kazarmām – garākais degustācijas galds Latvijā. 7. maijā no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā – spēļu diena. Latviešu rotaļas un spēles. Piektais introvertās mūzikas festivāls «Per musicam ad lucem» (Ar mūziku uz gaismu). 2. un 3. maijā plkst. 19.00 Rīgas Krievu drāmas teātrī – sitaminstrumentu dueta «PercaDu» (Izraēla) koncerti. 11. maijā plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas kamerorķestra koncerts. 13. maijā plkst. 19.00 kinoteātra «Rīga» Lielajā zālē – Denisa Paškeviča projekts ar grupu «Global Warming» un Braienu Melvinu (ASV, sitaminstrumenti). 17. maijā plkst. 19.30 Rīgas Kongresu nama Lielajā zālē – koncerts «Džezs sportiskam garam». 19. maijā plkst. 20.00 Rīgas Kongresu nama Jaunajā zālē – pasākums «Savādāka tautasdziesma». 20. maijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 1.00 Rīgas muzejos – Eiropas akcija «Muzeju nakts». 20. maijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 23.00 un 21. maijā no plkst. 16.00 līdz plkst. 23.00 Doma laukumā – 2006. gada pasaules čempionāta hokejā fināla spēļu tiešraides.

Lai veicinātu jauniešu interesi par inovatīvu uzņēmējdarbību un rosinātu skolēnus īstenot savas biznesa idejas programmā Skolēnu mācību uzņēmumi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar SIA Firma L4 un SIA Konsorts organizē bezmaksas semināru ciklu Mācību uzņēmumu programmu dalībnieku un pedagogu apmācība.

Semināru cikls sastāv no vienas dienas apmācībām potenciālajiem programmas dalībniekiem un viņu pedagogiem, kā arī – divu dienu intensīvām biznesa pamatu mācībām tiem, kuri nobrieduši veidot savus mācību uzņēmumus.

Semināru cikla ietvaros visos Latvijas reģionos eksperti skolēniem un viņu pedagogiem stāstīs par radošas uzņēmējdarbības attīstīšanu un veicināšanu un mudinās iesaistīties šā gada skolēnu mācību uzņēmumu programmā, veidojot savus pirmos uzņēmumus un izmēģinot spēkus biznesā.

Skolēniem tā būšot iespēja piedalīties bezmaksas biznesa izglītības apmācībās, lai iegūtu zināšanas par inovācijas nozīmi veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, radošām biznesa attīstības metodēm, mārketinga plāna izstrādi, komunikācijas un prezentēšanas prasmēm, kuras pēc tam varēs praktiski pielietot gan skolēnu mācību uzņēmuma, gan arī sava uzņēmuma dibināšanā pēc skolas beigšanas.

Kamēr Rīgā vēl nav tapis vērienīgs kongresu centrs, viesnīcas spēlē galveno lomu uz semināru un konferenču telpu nodrošināšanas skatuves

Viesnīcām ir nozīmīga loma konferenču biznesā Rīgā. Tās ir spēcīgas to pasākumu rīkošanas nišā, kuru kapacitāte ir līdz 1000 viesiem. «Problēmas rodas brīdī, kad ir vēlme Rīgā noorganizēt pasākumu 3000 un vairāk apmeklētājiem, jo šādam dalībnieku skaitam piemērotas vietas pagaidām nav. Lai sarīkotu pasākumu, piemēram, izstāžu centrā, Arēnā Rīga vai Olimpiskajā centrā, telpas ir jāpielāgo,» skaidro Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste.

DB jau rakstīja, ka Rīgā tuvākajos gados ir ieceres uzcelt kongresu centru, kas varēs uzņemt līdz 3000 personu kuplas delegācijas, aizpildot pašlaik brīvo nišu šajā biznesā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2005.gada 19.- 31. decembrim: 19.decembrī Ventspilī Lauku konsultāciju birojs organizē semināru par grāmatvedību un finansēm vadītājiem; 20.decembrī Bauskas rajona Īslīces pagastā notiek Bauskas rajona lauksaimnieku apvienības un Latvijas Lauku atbalsta asociācijas kopēja gada sapulce "Lauksaimniecības attīstības iespējas Eiropas Savienībā"; 20.decembrī Jelgavā notiek Jelgavas rajona nodarbinātības stratēģijas darba grupas sanāksme; 20.decembrī Ventspilī Lauku konsultāciju birojs organizē semināru par uzņēmumu vadības plānošanu; 20.decembrī Talsos notiek eksāmens bioloģiskās lauksaimniecības apmācības grupai; 21.decembrī Rīgā notiek Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes sēde; 21.decembrī Rīgā LOSP rīko preses konferenci; 21.decembrī Jelgavā notiek Jelgavas Lauku partnerības "Lielupe" valdes sēde; 21.decembrī Ventspilī Lauku konsultāciju birojs organizē semināru par lopkopību; 22.decembrī Ventspilī Lauku konsultāciju birojs organizē semināru par uzņēmuma stratēģisko vadību. 22.decembrī Talsos notiek Talsu rajona lauksaimnieku apvienības valdes sēde; 27.decembrī Ventspilī Lauku konsultāciju birojs organizē ES mācības par uzņēmuma vadības plānošanu; 27.decembrī Ventspilī notiek eksāmens 1.līmeņa lauksaimniecības izglītībai; 27.decembrī Ventspilī Lauku konsultāciju birojs organizē ES apmācības par projektu vadību.

Šā gada oktobrī Rīgas Kultūras aģentūra ar SIA Platforma parakstījusi sadarbības līgumu par pēdējo gadu ievērojamākās Latvijas spēlfilmas Rīgas sargi demonstrēšanu un izplatīšanu Latvijā. Saskaņā ar noslēgto vienošanos Rīgas Kultūras aģentūra kļūst par vienīgo Rīgas sargu demonstrētāju Rīgā un izplatītāju Latvijā.

Kinofilmu no 11. novembra demonstrēs Rīgas Kongresu namā, kinoteātrī Rīga, Valmierā un Ventspilī. No 1. novembra tiks uzsākta biļešu iepriekšpārdošana. Filmas pirmizrāde notiks šā gada 11. novembrī, informēja Rīgas kultūras aģentūra.

Latvijas galvaspilsētā kinofilmas demonstrēšana tiks uzsākta Lāčplēša dienā – 11. novembrī pulksten 11:00 Rīgas Kongresu nama Lielajā zālē un kinoteātra Rīga Mazajā zālē. Pirmie kinofilmas seansi tiks nodoti plašākam sabiedrības vērtējumam, nevis rezervēti slēgtiem pasākumiem.

Rīgas sargi kļūs par pirmo Latvijas spēlfilmu, uz kuru biļetes būs iespējams iegādāties gan filmas demonstrēšanas vietu kasēs, gan internetā. Ar SIA Biļešu serviss starpniecību biļetes uz kinofilmas Rīgas sargi seansiem būs iespējams rezervēt internetā un iegādāties arī Rīgas Kongresu nama kasē un kinoteātrī Rīga.

Rīgas kongresa nama rekonstrukcijas projektu par 347,5 tūkst. latu izstrādās SIA Nams, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.

Iepirkuma konkursu rīkoja Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami. Konkursā pavisam bija iesniegti trīs pretendentu pieteikumi, tostarp SIA Nams, SIA Arhitekta J.Pogas birojs un Basler & Hofmann Deutschland GmbH.

Konkursa uzvarētājam tehniskais projekts būs jāizstrādā septiņu līdz desmit mēnešu laikā. Rīgas nami iepriekš ziņoja, ka Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas mērķis ir – maksimāli palielinot skatītāju sēdvietu skaitu zālē (ne mazāk kā 1400), iegūt savstarpēji vienotu daudzfunkcionālas zāles un rekreācijas telpu risinājumu, kas kontekstā ar modernākajām apskaņošanas un akustisko sistēmu tehnoloģijām nodrošinātu visplašākās iespējas dažādu pasākumu organizēšanai sākot no populārās un simfoniskās mūzikas koncertiem līdz runas priekšnesumiem (konferencēm, kongresiem), nodrošinot tādus skatuves izmērus, lai vienlaicīgi uz tās netraucēti varētu izvietot pilnu sastāvu simfonisko orķestri (ne mazāk kā 120 izpildītāji) un kori (ne mazāk kā 100 izpildītāji). Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas gaitā plānots saglabāt nama fasādi un nama galvenos interjera elementus.

Informācija medijiem.

2007.gada 12.septembrī.

90% cilvēku noteiktā dzīves posmā cieš no balsta un kustību sistēmas darbības, kā arī ar darbu saistītiem kakla un augšējo ekstremitāšu traucējumiem un slimībām. Šie traucējumi ir plaši izplatīta problēma darbavietās, un īpaši neaizsargāti no balsts un kustību sistēmas darbības saslimstībām ir nodarbinātie mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), jo ne visos MVU strādā darba drošības speciālists, kurš konsultē un uzrauga ergonomisku darba vietu ierīkošanu.

Lai pievērstu uzņēmēju un nodarbināto uzmanību balsta un kustību sistēmas darbības saslimšanām darbavietās, to izraisošajiem faktoriem un ergonomisku darbavietu ierīkošanas nepieciešamībai, 12.septembrī uzņēmuma "Grīvas mēbeles" telpās Rīgā, Daugavgrīvas ielā 31, 3. korpusā ar preses konferenci un semināru "Drošas darbavietas iniciatīva - labāka darba vieta visiem" Latvijā uzsākta Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, Valsts darba inspekcijas (VDI) un Eiropas informācijas centra kopīgi rīkotā kampaņa mazajiem un vidējiem uzņēmumiem "Drošas darbavietas iniciatīva".

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Db.lv piedāvā aplūkot žurnāla Klubs izveidoto Latvijas labāko advokātu topu, kurā izvēlēti pieci spēcīgākie, krimināllietu, pieci spēcīgākie civillietu un pieci spēcīgākie biznesa advokāti.

Kluba kritēriji labāko advokātu izvēlē bija vienkārši - advokāts līdz savam klientam pozitīvam iznākumam spēj novest pašas smagākās un grūtākā lietas, turklāt viņš tiek cienīts kolēģu vidū un savu reputāciju pierādījis ar vairāku gadu darbu.

Romualds Vonsovičs,

zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs

Nozīmīgākā lieta karjerā: "Piedalīšanās pirmajā un līdz šim vienīgajā starptautiskās arbitrāžas procesā, kurā uzvaru guva Latvijas puse. Mans klients - Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs - pret Kempayer Media Limited, panākot Latvijas apdigitalizēšanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, reāli piedzenot no Kempaieriešiem 10 miljonus ASV dolāru un noraidot Kempaieriešu tīkojumus pretprasībā pēc 22 miljoniem ASV dolāru. Šobrīd mana svarīgākā lieta ir Latvijas Bankas interešu aizstāvēšana advokāta Grūtupa pārstāvētās likvidējamās Bankas Baltija prasībā par 186 miljonu latu piedziņu, kas ir lielākā prasība Latvijas vēsturē."

Rīgas Kongresu nams aicina būvniekus pieteikties ēkas Lielās zāles atjaunošanas darbiem, informē SIA "Rīgas Nami".

Pasākumu centrs "Rīgas Kongresu nams" ir izsludinājis iepirkumu par Lielās zāles un ēkas publiskās zonas atjaunošanu. No 2020. gada 15. jūnija līdz 20. jūlijam būvniecības firmas tiek aicinātas izvērtēt iepirkumu un piedalīties konkursā. Paredzamā līgumcena ir 9 miljoni eiro.

Pasākumu centrs "Rīgas Kongresu nams" ir vēlīnā (padomju) modernisma stilā 1982. gadā būvēta ēka. Pašlaik tā ir morāli un fiziski novecojusi, un ēkā rodas arvien lielākas grūtības piemērot Lielās zāles skatuvi un pārējās telpas mūsdienu prasībām atbilstošu pasākumu rīkošanai.

Uzņēmums norāda, ka lēmums par "Rīgas Kongresu nams" pārbūvi ir izsvērts un rūpīgi pārdomāts. COVID-19 izraisītās globālās krīzes laikā iesāktā projekta īstenošana var kalpot par būtisku lomu ekonomikas sildīšanai jeb ekonomisko recesiju mazināšanai būvniecības nozarē Latvijā.