Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektoru Armandu Agrumu, kurā viņš stāsta par sadarbību ar uzņēmējiem, rajona attīstību un vērtībām, kā arī problēmām, ar kurām jāsaskaras, strādājot šajā amatā.

- Kāda ir Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas sadarbība ar uzņēmējiem? Kas parasti ir šīs sadarbības iniciators?

Uzsākot strādāt par izpilddirektoru 2005.gada jūlijā, sadarbības faktiski nebija, jo bija beigušies tie laiki, kad uzņēmējam kaut kas bija vajadzīgs no izpilddirekcijas. Uzņēmēji faktiski izpilddirekciju vairs neapmeklēja.

Sākumā iniciators sadarbībai biju es pats, jo nāku no uzņēmējiem. Jau pirmajos mēnešos saņēmu ļoti daudz lūgumu pēc palīdzības, gan no invalīdu biedrībām, gan no represētajām personām, gan no bērnu namiem un skolām u.c. Lūgumi bija dažādi, bet skaidrs bija viens, ka budžetā tam naudas nav. Tādēļ nolēmu atvērt izpilddirekcijā ziedojumu kontu labdarībai, pirmie ziedotāji, protams, bija paša paziņas, bet vēlāk, redzot labos darbus, parādījās sekotāji. Sevišķu paldies gribu pateikt firmām: SIA Roadeks, SIA Prizma, A/S Admirāļu klubs, A/S Unibanka, t/c Olympia, SIA Krūza.

Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija pabeigusi vairāku iekškvartālu piebraucamo un koplietošanas ceļu remontdarbus, kopumā 2761m2 platībā, liecina izpilddirekcijas sniegtā informācija.

Iekškvartālu teritorijās pie ēkām Kurzemes prospektā 62, 64, 66 un 122 ieklāts jauns asfaltbetona segums iekšvartālu piebraucamajiem ceļiem un gājēju ietvēm, kā arī veikta jaunu dzelzsbetona apmaļu uzstādīšana, inženierkomunikāciju lūku regulēšana un sakārtotas lietus notekūdens sistēmas, bet Alises ielā 6, 8, 10, Melnsila ielā 18, 20, 24, 26, 28 un Kristapa ielā 22, 24, 26 veikts seguma remonts pēc nepilnas asfaltbetona remontdarbu tehnoloģijas.

Šobrīd darbi tiek pabeigti iekškvartālu teritorijās pie ēkām Jūrmalas gatvē 65 un Imantas ielā 1k.2, kur arī tiek demontēts vecais gājēju ietvju un iekškvartālu piebraucamo ceļu segums, regulētas inženierkomunikāciju lūkas un uzstādītas jaunas dzelzsbetona apmales.

Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija šogad turpina piebraucamo ceļu pie daudzdzīvokļu mājām remontdarbus, biznesa portālam Db.lv pastāstīja izpilddirekcijas pārstāve Gita Andersone. Šogad lielāka vērība tiekot pievēsta tiem ceļiem, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī un vienlaikus atrodas sabiedrisku iestāžu tuvumā.

Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektora vietniece Vita Eglīte 21.maijā apsekoja un iepazinās ar Rīgas Kurzemes rajona administratīvajā teritorijā uzsāktajiem iekškvartālu ielu un piebraucamo ceļu remontdarbiem Kurzemes prospektā.

Šobrīd iekškvartāla teritorijā pie ēkām Kurzemes prospektā 62, 64 un 66, notiek sagatavošanās darbi asfaltbetona seguma ieklāšanai – ietves un brauktuves vecā seguma demontāža, inženierkomunikāciju lūku regulēšana un ietves un brauktuves dzelzsbetona apmaļu uzstādīšana.

Līdz gada beigām iekškvartālu remontdarbi plānoti vēl Jūrmalas gatvē un Imantas, Spilves, Kandavas ielās, kur veiks ietvju un brauktuvju seguma atjaunošanas darbus, bet Alīses un Melnsila ielās - bedrīšu remontu. Kopumā šim mērķim atvēlēti 220000 lati no izpilddirekcijas gada budžeta.

Liepājā pabeigts remonts 10 Liepājas iekškvartālu ielās – tas nozīmē, ka izpildīta plānoto darbu lielākā daļa šajā ielu objektu grupā, informē domes izpilddirektors Didzis Jēriņš.

Darbi pilsētas iekškvartālu ielās sākās aprīlī. Tagad 10 ielās ir atjaunots brauktuvju segums, sakārtotas gājēju ietves un celiņi, salabotas apmales. Rekonstrukcijas un renovācijas darbus 2008. gadā pavisam paredzēts veikt 14 iekškvartālu objektos, tas ir, mazākas nozīmes ielās un krustojumos. Iekškvartālu ielu sakārtošanai šogad no pilsētas budžeta paredzēts tērēt vismaz vienu miljonu latu. Pērn pēc Komunālās pārvaldes priekšlikuma Ceļu fonda padome apstiprināja iekškvartālu ielu sarakstu, kuras nepieciešams sakārtot.

Tāpat kā iepriekšējos četrus gadus, arī šogad maijā Rīgā tiks atzīmētas Kaimiņu dienas. Šiem svētkiem veltītie pasākumi notiks visās Rīgas priekšpilsētās un rajonos, informēja Rīgas dome.

Vairākas izpilddirekcijas Kaimiņu dienu pasākumus rīkos 26.maijā.

No 14.00 līdz 18.00 Strazdumuižas parkā Kaimiņu dienu rīkos Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija. Pasākuma programmā iekļauts koncerts ar Pāles ielas iedzīvotāju sadziedāšanos, apkārtējo skolu skolēnu priekšnesumiem, atrakcijas bērniem, Strazdumuižas Neredzīgo ciemata iedzīvotāju rokdarbu izstāde, ekskursija uz Latvijas Neredzīgo biedrības vēstures muzeju Strazdumuižā.

No 16.00 līdz 21.00 Anniņmuižas bulvārī 31, Reģionālā sporta centra Anniņmuiža apkārtnē, Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija rīko akciju – šovu Kā aizsargāt kaimiņu, amatniecības izstādi Mūsu rokas, mūsu stils, Labas dzīvošanas performanci Kustība, ritms, mūzika, Kaimiņu ballīti.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti šodien atlika lēmuma pieņemšanu par apbūves moratorija atcelšanu iekškvartālu teritorijām.

Deputāti gaidīs atbildīgo institūciju atzinumus un informāciju par būvniecības iecerēm iekškvartālu teritorijās, kā arī sēdē izskanējušos priekšlikumus izskatīs nākamajā komitejas sēdē, pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Laila Ivāna. Taču ir skaidrs, ka pēc papildinājumu apstiprināšanas moratoriju atcels.

Pēc komitejas priekšsēdētāja Sergeja Dolgopolova ierosinājuma tiks sagatavots Rīgas mēra rīkojums iekškvartālu apbūves priekšlikumus obligāti izskatīt Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdēs. Taču kopumā deputātiem nav iebildumu atcelt iekškvartālu apbūves moratoriju, jo tā principi ir iestrādāti jaunajos Rīgas pilsētas attīstības plāna grozījumos. Ir jau noteikts, ka obligāti detālplānojums tiks prasīts, ja būvniecība paredzēta uz vairākiem zemesgabaliem, un sabiedriskā apspriešana, ja būvē uz viena zemesgabala. «Ir jāsabalsansē investoru tiesības apbūvēt sev piederošu zemesgabalu un iedzīvotāju tiesībām lemt, lai publiskā ārtelpa nekļūtu nebaudāma,» norādīja L.Ivāna.

Noslēgusies Jūrmalas pilsētas domes rīkotā sabiedriskā apspriešana par divu daudzdzīvokļu namu iekškvartālu: Kauguri 3116 - daudzdzīvokļu namu Skolas ielā 28 un 30 un Kauguri 0726 - iekškvartāla starp dzīvojamām ēkām Talsu šosejā 31 korpusi 2, 5, 12, 14, 3 un Skolas ielā 50 - labiekārtojuma projektiem. Domē tika saņemti priekšlikumi no vairāk nekā simts Jūrmalas iedzīvotājiem, tai skaitā vairākas kolektīvas vēstules, uz kurām visām jau ir sniegtas atbildes.

"Paldies visiem Jūrmalas iedzīvotājiem, kas iesaistījās iekškvartālu labiekārtojuma projektu apspriešanā. Priecē, ka jūrmalnieki nav vienaldzīgi un aktīvi piedalās dažādu pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā. Tā arī šoreiz - domājot, kā padarīt ērtāku un pievilcīgāku apkārtni savas dzīves vietas tuvumā," teic Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

"Daudzdzīvokļu namu pagalmu sakārtošana pašlaik ir viena no pašvaldības prioritātēm, turpina mērs. "Ne velti ar pēdējiem pilsētas Attīstības plāna grozījumiem vairums iekškvartālu ieskaitīti dabas pamatnes zonējumā, kas liedz tajos jebkādu stacionāru apbūvi. Līdz šim jutām samērā lielu spiedienu no dažādiem investoriem, kam bija biznesa plāni pagalmu apbūvēšanai. Tagad tādām tendencēm ir pielikts punkts, u n iedzīvotāji var būt droši, ka viņiem būs, kur pavadīt brīvo laiku un novietot savu personīgo auto mājas tuvumā."

Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija aicina pieteikties tirgotājus, kas vēlas veikt vissezonas tirdzniecību trīs tirdzniecības vietās Bolderājā.

Piedāvātās tirdzniecības vietas ir Daugavgrīvas salas (Buļļu salas) pludmale pie jūras iepretim 3.maršruta autobusa galapunktam, Daugavgrīvas salas (Buļļu salas) pludmalē Flotes ielas galā un Vakarbuļļu pludmalē Ilmeņa ielas galā. Visās trijās vietās noteiktais ielu tirdzniecības sortiments – kvass no mucām, bezalkoholiskie dzērieni, karstās uzkodas no speciālām iekārtām un saldējums.

Daugavgrīvas salā atrodas Piejūras dabas parks, kurā atrodas Daugavgrīvas dabas liegums un Vakarbuļļu dabas liegums salas dienvidrietumu malā. Daugavgrīvas salā ir atpūtas vietas ar 10 km garu jūras liedagu, kas pazīstams kā Bolderājas pludmale. Kurzemes rajona izpilddirekcija ir saņēmusi nacionālās peldvietu kvalitātes A līmeņa sertifikātu, kas apliecina Vakarbuļļu peldvietas atbilstību Zilā karoga kustības izvirzītajām prasībām, informēja Kurzemes rajona izpilddirekcijas pārstāvis Edvīns Čulkstēns. Lai veiktu tirdzniecību šjaās pludmalēs, pretendentiem jāiesniedz pieteikums Kurzemes rajona izpilddirekcijā.

No šodienas līdz 27.decembrim norisināsies automaģistrāles no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Vairoga ielai (Brīvības ielas dublieris) ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumā ir izvērtēti trīs iespējamie trases novietnes varianti, kas atšķiras pēc to fiziskā izvietojuma, ietekmes uz vidi, projekta realizācijai nepieciešamo atsavināmo īpašumu skaita un citiem kritērijiem, informēja Rīgas dome.

"Aicinu rīdziniekus un citu pašvaldību iedzīvotājus aktīvi piedalīties šajā sabiedriskajā apspriešanā. Rīgas Ziemeļu transporta koridors ir vērienīgākais transporta infrastruktūras objekts, kas tuvākajā laikā tiks būvēts Rīgā. Turklāt šis ir objekts, kurš spēs reāli uzlabot satiksmi pilsētā un arī pozitīvi ietekmēs kravu loģistiku, kā arī satiksmi ar Pierīgas pašvaldībām un citām Latvijas pilsētām. Mums ir svarīgi zināt visu iesaistīto pušu viedokli par piedāvātajiem trases izvietojuma variantiem, lai būvējot šo koridoru panāktu maksimāli labākos rezultātus," sacījis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komitejas priekšsēdētājs Andris Ārgalis.

Projekts Kurzemes loks, kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu Kurzemes loka posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: «Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu.»

«Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. Kurzemes loks nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā,» prognozēja ekonomikas ministrs.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada aprīļa beigās bija 4.8% , kas ir par 0.1 procenta punktu mazāk salīdzinot ar martu.

Jāatzīmē, ka 2008.gada aprīlī Centrālā statistikas pārvalde publicēja to aktuālo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvijas Republikas lielākajās pilsētās un rajonos 2007. gadā, kurš tiks izmantots bezdarba līmeņa aprēķināšanai aprīlī un turpmākos mēnešos. Līdz ar to, aprēķinot reģistrētā bezdarba līmeni, ņemot par pamatu aktualizēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, piemēram, Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis aprīlī salīdzinājumā ar martu ir būtiski pieaudzis, taču šis pieaugums saistīts ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos Rēzeknes pilsētā un rajonā. Taču kopumā valstī 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 20 500 personām.

«Kvalitāte ir laba, pēdējos gados mums nav bijis iemesla sūdzēties par remontdarbu kvalitāti iekšpagalmos,« otrdien apsekojot veiktos remontdarbus iekšpagalmos secinājis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, Rīgā ir pabeigti šogad plānotie iekškvartālu piebraucamo ceļu un pagalmu atjaunošanas darbi. Šogad iekškvartālu remonti kopumā noritēja 15 Rīgas apkaimēs, tostarp Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Imantā, Iļģuciemā, Juglā un citur, nodrošinot atjaunotu piebraucamo ceļu izbūvi apmēram 80 adresēs. Šogad šiem mērķiem Rīgas domes bija atvēlējuši četrus miljonus eiro. Iekšpagalmu ielas tiek gan asfaltētas, gan bruģētas.

«Cilvēki reizēm gan ir neizpratnē, kāpēc kaimiņiem pagalmu labo, bet viņiem nē. Tad nu vēlreiz atgādinu, ka pašvaldība drīkst remontēt tikai tos iekšpagalmus, kas ir pašvaldības īpašumā. Vēl diez gan daudz pagalmu ir dalītas īpašumtiesības, tur mēs risinām juridiskās nianses, lai pēc iespējas vairāk kvartālu tiktu savesti kārtībā,» pauda N. Ušakovs.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada novembra beigās bija 4,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada oktobri samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada novembra sākumā bija 52383, novembra beigās – 51660 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 723 cilvēkiem, informē Nodarbinātības valsts dienesta Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departaments.

2007.gada novembra beigās 3804 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1604 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, novembra beigās bija 4,5%.

2007.gada novembrī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6568 personām, tas ir par 574 cilvēkiem jeb 8,0% mazāk nekā 2007.gada oktobrī. Bezdarbnieka statusu 2007.gada novembrī zaudēja 7349 cilvēki, tas ir par 2167 cilvēkiem jeb 22,8% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. Novembrī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 41,8% personu iekārtojušās darbā, bet 49,9% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2007.gada augusta beigās bija 5,4% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā), liecina Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtā informācija. Zemākais bezdarba līmenis augustā reģistrēts Tukuma rajonā.

Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada jūliju samazinājies par 0,3 procenta punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada augusta sākumā bija 60635, augusta beigās - 57940 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 2695 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), augustā bija 5,0%.

2007.gada augustā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 6380 personām, tas ir par 437 cilvēkiem jeb 6,4% mazāk nekā 2007.gada jūlijā. Bezdarbnieka statusu 2007.gada augustā zaudēja 9144 cilvēki, tas ir par 620 cilvēkiem jeb 7,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada februāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2008.gada janvāri palicis nemainīgs, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada februāra sākumā bija 53325, februāra beigās – 53429 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 104 cilvēkiem jeb 0,2%.

2008.gada februāra beigās 3801 bezdarbnieks ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1205 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, februāra beigās bija 4,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada augusta beigās bija 5.2%, salīdzinot ar šā gada jūliju tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.1%.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 897 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada augusta sākumā bija 55 436, bet augusta beigās – 56 333 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss augustā tika piešķirts 8 078 personām, tas ir par 383 cilvēkiem mazāk nekā jūlijā. Augustā 2 869 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada augustā zaudēja 7 257 cilvēki, tas ir, par 132 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3620 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus. Augustā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 8, palicis nemainīgs 7, bet palielinājies 18 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada jūnija beigās bija 5,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī mēneša laikā bezdarba līmenis, salīdzinājumā ar maiju, samazinājies par 0,1 procenta punktu, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2007.gada jūnija sākumā bija 62833, jūnija beigās – 62287 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 546 cilvēkiem.

Savukārt bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus vai ir nodarbināti pasākumos noteiktu personu grupām), jūnijā bija 5,4%.

2007.gada jūnijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7559 cilvēkiem, tas ir par 712 cilvēkiem jeb 10,4% vairāk kā maijā. Bezdarbnieka statusu jūnijā zaudēja 8154 cilvēki, tas ir, par 1040 cilvēkiem jeb 11,3% mazāk kā iepriekšējā mēnesī. Jūnijā bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 49,7% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2007.gada decembra beigās bija 4,9% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada novembri palielinājies par 0,1 procenta punktu, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2007.gada decembra sākumā bija 51660, decembra beigās –52321 bezdarbnieks. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 661 cilvēku jeb 1,3%.

2007.gada decembra beigās 2587 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1558 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, decembra beigās bija 4,6%.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada septembra beigās bija 5.3%, salīdzinot ar šā gada augustu tas palielinājies par 0.1 procenta punktu. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.2%.

„ Bezdarba līmenis valstī nav palielinājies lēcienveidīgi, bet gan pakāpeniski, kopš jūnija pieaugot par 0.1 procenta punktu mēnesī. NVA jau jūlijā prognozēja, ka līdz ar ekonomisko lejupslīdi bezdarbs un reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī palielināsies, tāpēc šodien būtiski pieaudzis sabiedrības pieprasījums pēc NVA sniegtajiem pakalpojumiem,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 311 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada septembra sākumā bija 56 333, bet septembra beigās – 57 644 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss septembrī tika piešķirts 9 986 personām, tas ir par 1 908 cilvēkiem vairāk nekā augustā. Septembrī 3 744 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada oktobra beigās bija 5.6%, salīdzinot ar šā gada septembri tas palielinājies par 0.3 procenta punktiem. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 5.3%, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA).

Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā, 5.6% reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā nav destabilizējošs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 3 405 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008. gada oktobra sākumā bija 57 644, bet oktobra beigās – 61 049 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss oktobrī tika piešķirts 12 048 personām, tas ir par 2 062 cilvēkiem vairāk nekā septembrī.

Oktobrī 3 193 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada oktobrī zaudēja 8 731 cilvēks, tas ir, par 5 cilvēkiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. 4 615 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada janvāra beigās bija 5,0% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī reģistrētā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2007.gada decembri palielinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada janvāra sākumā bija 52321, janvāra beigās – 53325 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir pieaudzis par 1004 cilvēkiem jeb 1,9%, Db.lv informēja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Mārketinga un starptautisko attiecību nodaļa.

2008.gada janvāra beigās 3132 bezdarbnieki ilgstoši piedalījās aktīvajos nodarbinātības pasākumos, no tiem 1511 bezdarbnieki pasākumu noteiktām personu grupām (darba prakse pie darba devēja, subsidētās darba vietas u.tml.) ietvaros ir iekārtojušies darbā uz noteiktu laiku. Līdz ar to reālais bezdarba līmenis, atskaitot no kopējā bezdarbnieku skaita tos, kuri nav pieejami darba tirgum, jo ilgstoši atrodas aktīvās nodarbinātības pasākumos, janvāra beigās bija 4,7%.

2008.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 7598 personām, tas ir, par 1595 cilvēkiem jeb 26,6% vairāk nekā 2007.gada decembrī. Bezdarbnieka statusu 2008.gada janvārī zaudēja 6664 cilvēki, tas ir, par 1260 cilvēkiem jeb 23,3% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Janvārī bezdarbnieka statusu zaudējušo bezdarbnieku kopskaitā 43,3% personu iekārtojušās darbā, bet 42,6% personu bez attaisnojoša iemesla nebija pildījušas bezdarbnieka pienākumus.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008. gada maija beigās bija 4.8%, salīdzinot ar aprīli tas palicis nemainīgs.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 684 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008. gada maija sākumā bija 52897, maija beigās – 52213 bezdarbnieki, Db.lv informē Nodarbinātības valsts aģentūra.

Bezdarbnieku statuss maijā tika piešķirts par 775 cilvēkiem mazāk nekā aprīlī. Maijā 3049 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008. gada maijā zaudēja 7838 cilvēki, tas ir, par 15 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. 3894 personas zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Maijā Latvijā bezdarba līmenis samazinājies 15 rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs 12, bet palielinājies 6 rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada jūnija beigās bija 4.9%, salīdzinot ar maiju tas palielinājies par 0.1 punktu.

Bezdarbnieku statuss jūnijā tika piešķirts 8 350, tas ir par 1 273 cilvēkiem vairāk nekā maijā.

Zemākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3.0 %, Valmieras rajonā – 3.1%, Jelgavas rajonā – 4.2%, Cēsu rajonā – 4.3%, Rīgas rajonā – 4.3%, Ventspils rajonā – 4.6%, Bauskas rajonā – 4.9%, Aizkraukles rajonā – 5.0%, Ogres rajonā – 5.0%, Saldus rajonā – 5.2%, Talsu rajonā – 5.4%, Valkas rajonā – 5.4%, Limbažu rajonā – 5.5%, Madonas rajonā – 5.6%, Jēkabpils rajonā – 6.0%, Liepājas rajonā – 6.2%, Gulbenes rajonā – 6.4%, Alūksnes rajonā – 6.7%, Kuldīgas rajonā– 7.2%.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2008.gada marta beigās bija 4,9%, kas ir par 0,1 procentu punktu mazāk, salīdzinot ar februāri, liecina sniegtā informācija medijiem.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 623 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2008.gada marta sākumā bija 53429, marta beigās – 52806 bezdarbnieki.

Arī bezdarbnieku statuss martā tika piešķirts par 176 cilvēkiem mazāk.

Īpaši jāuzsver, ka martā 3153 bezdarbnieki iekārtojās pastāvīgā darbā.

Bezdarbnieka statusu 2008.gada martā zaudēja 7206 cilvēki, tas ir, par 562 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Diemžēl 3149 personu zaudēja bezdarbnieku statusu, jo nepildīja bezdarbnieku pienākumus.

Martā Latvijā samazinājies arī bezdarba līmenis 22 rajonos un pilsētās. Tajā pašā laikā tas palicis nemainīgs sešos (6), bet palielinājies piecos (5) rajonos un republikas nozīmes pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts: Tukuma rajonā – 3,5%, Valmieras rajonā – 3,5%, Jelgavas rajonā – 3,9%, Cēsu rajonā – 4,1%, Rīgas rajonā – 4,2%, Limbažu rajonā – 4,5%, Ogres rajonā – 4,5 %, Talsu rajonā – 4,9%, Bauskas rajonā – 5,0%, Aizkraukles rajonā – 5,1%, Saldus rajonā – 5,1%, Ventspils rajonā – 5,4%, Madonas rajonā – 5,7%, Jēkabpils rajonā – 6,0%, Valkas rajonā – 6,0%, Alūksnes rajonā – 6,1%, Gulbenes rajonā – 6,7%, Liepājas rajonā – 6,3%, Kuldīgas rajonā– 6,7%.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.