Jaunākais izdevums

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) valde ir pieņēmusi lēmumu Merķeļa ielas 13.nama pagalmā jeb sētas mājā ierīkot zemu cenu hosteli.

To DB apliecināja RLB priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais. Par iespējamo finansēšanas modeli jālemj RLB pilnsapulcei, bet aptuveni lēstais investīciju apjoms C korpusa jeb septiņstāvu sētas mājas rekonstrukcijai un piemērošanai naktsmītņu prasībām varētu būt 80 tūkstoši latu. Visticamāk, ka būs nepieciešams kredīts. I. Čaklais lēš, ka hosteli varētu atvērt šī gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) finansiālā situācija šobrīd ir stabilizējusies, RLB valde aktīvi strādā pie šī jautājuma risināšanas, līdz ar to nav pamata bažām, ka RLB namu varētu pārņemt kredītiestāde vai RLB darbība varētu tikt apdraudēta, teikts biedrības paziņojumā.

RLB kopējās finansiālās saistības joprojām ir lielas – 170.1 tūkst. Ls.

Šobrīd RLB bez atlīdzības juridiskās konsultācijas sniedz zvērinātu advokātu birojs LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš. Nesen kā panākta vienošanās par sadarbību (arī bez atlīdzības) ar SIA Ernst & Young Baltic par konsultācijām organizācijas stratēģijas izstrādē un citos jautājumos.

Ir uzsākta nopietna RLB finanšu un darbības analīze. (C) RLB turpina veikt dažādas pārbaudes un ir apņēmības pilna atrisināt RLB finansiālos sarežģījumus.

Jau vēstīts, ka Rīgas Latviešu biedrības nams ir ieķīlāts SEB bankā, ņemot kredītu hosteļa izveidei, kura nav sākta. Patlaban RLBkopējais parāds ir 170 165 lati, tai skaitā parāds bankai - 139 829,41 lats, aģentūrai LETA pastāstīja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izdemolētā sētas māja Rīgas Latviešu biedrībai rada 48 000 latu zaudējumus gadā

LETA, 28.05.2012

Izdemolētās telpas Rīgas Latviešu biedrības sētas mājā, kurā bija iecerēts izveidot hosteli.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdemolētā sētas māja, kurā bija iecerēts izveidot hosteli, joprojām stāv tukša, un tas Rīgas Latviešu biedrībai (RLB) rada 48 000 latu zaudējumus gadā, aģentūrai LETA pastāstīja RLB domes locekle Mirdza Stirna.

Kā apgalvoja Stirna, neviens no potenciālajiem nomniekiem nav izrādījis vēlmi nomāt telpas izdemolētajā RLB sētas mājā, kuru iznomājot RLB varētu iegūt nomas maksās 48 000 latu.

Iepriekšējam RLB priekšsēdētājam, tagad Saeimas deputātam Ingmāram Čaklajam (V) bija radusies «fiksa ideja» - C korpusā, kā tiek dēvēta RLB sētas māja, izveidot hosteli, turklāt orientēties uz zemākas klases piedāvājumu studentiem, māksliniekiem, deju un koru kolektīviem. Nekāds biznesa plāns netika izstrādāts, toties tika sarīkotas divas talkas, kuru laikā māja tika faktiski izdemolēta - tika aizvākti ne tikai gruži un nevajadzīgas mantas, bet arī izlauztas starpsienas, grīdas segums, skaņas un siltināšanas izolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Māmuļa grimst parādos

Elīna Pankovska, 18.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Latviešu biedrība (RLB) grims parādos, ziņo laikraksts Neatkarīgā. Uz šā gada 16.martu biedrības nama parāds bija 115,9 tūkstoši latu.

Lielāko parāda daļu jeb 88,5 tūkstošus latu veido nesamaksātie nodokļi. Kopējais šā gada RLB budžets plānots 363 tūkstošu latu apmērā.

Audita ziņojumā teikts, RLB ar peļņu strādājusi 2005. un 2008.gadā, bet pagājušā gadā zaudējumi bija 79,19 tūkstoši latu. Sākot no 2003. gada kopējā uzkrātā zaudējumu summa uz pagājušā gada 31.decembri veidoja 256,7 tūkstošus latu.

Vienlaikus darbiniekiem papildus tiešajiem darba pienākumiem uzticēti līdzīgi darbi, par kuriem maksāts dāsns atalgojums. Pērnā gada ieņēmumi salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājušies par 80,5%, bet izdevumi tikai par 28,7%. ziņo laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Māmuļa meklē jaunus investorus

Ritvars Bīders, 14.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rodoties situācijai, kurā Rīgas Latviešu biedrībai (RLB) tās līdzšinējais kreditors SEB banka vairs aizdevumu neizsniegs, RLB plānotais zemo cenu hostelis, kas ieguvis neoficiālu nosaukumu Māmuļa, meklē jaunus investorus, Db.lv informēja RLB valdes locekle Lauma Celma.

RLB 2010. gada 28. septembrī saņēma aizdevumu SEB bankā, daļa no kura tika novirzīta, lai norēķinātos ar kreditoriem, dzēšot tobrīd esošos parādus. Turpmāko norēķināšanās ar kreditoriem bija paredzēts veikt plānotajos termiņos no saviem līdzekļiem. Otru kredīta daļu, aptuveni 105 tūkstošus latu bija paredzēts izņemt līdz 2011.gada 27. janvārim hosteļa izveidei. RLB tās toreizējā priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā vadībā bankas prasības neizpildīja. 2011. gada vasarā priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā atkāpšanās brīdī RLB bija izveidojusies būtiska parādu summa, kā arī negatīva naudas plūsma, bez tam 12 mēnešu laikā nebija izstrādāts un saskaņots hosteļa projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas Latviešu biedrības «jumta bites» ievākušas 65,6 kilogramus medus

Zane Atlāce - Bistere, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no 13.jūnija līdz 2.jūlijam savākušas 65,6 kg liepziedu medus, informē RLB.

Nu bites devušās atpakaļ uz savām mājām Jelgavas pusē. DB jau vēstīja, ka RLB jau otro gadu uz nama jumta Vērmanes dārza liepu ziedēšanas laikā izvieto medus bišu saimes, kuras pieskata bitenieki Andris un Kārlis Bolmaņi no Liepiņmuižas.

Pērn RLB jumta bišu ievāktais medus Latvijas biškopības biedrības konkursā tika atzīts par otro gardāko Latvijā.

Arī šogad projekta mērķis ir ne tikai ievākt gardo medu, bet arī radīt pozitīvu noskaņojumu un gaisotni sabiedrībā, aicinot sabiedrību domāt zaļi un «ārpus rāmjiem» pašā Rīgas sirdī, vienlaikus suminot šī gada jubilārus – RLB kaimiņus un sadarbības partnerus - Latvijas Universitāti un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju 100 gadu jubilejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Labdarības balle, kurā šogad tiks izsolīti mākslinieku Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona un Ilzes Preisas darbi, informē pasākuma rīkotāji.

Mākslas darbu izsole šajā ballē ir viena no tradicionālajām norisēm, un, kā atgādina Labdarības balles rīkotāji, izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes darbi (1925-2019) tikuši izsolīti vairakkārt, jo māksliniece labprāt savus darbus ziedojusi ar domu palīdzēt atjaunot Rīgas Latviešu biedrības namu.

Šoreiz par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai. Dž. Skulmes radītais «Tautumeitas» tēls vēl padomju gados kļuva par vienu no mākslinieces vadmotīviem gan kā latviskās identitātes nesējs, gan vienlaikus - par veltījumu latviešu sievietēm. Pasākuma rīkotāji norāda, ka šī ir pēdējā iespēja ekskluzīvi iegādāties mākslinieces labākos darbus, kurus speciāli šai izsolei atlasīja viņas dēls mākslinieks Juris Dimiters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Džemmas Skulmes gleznu izsolē pārdod par 2200 eiro

Monta Glumane, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bišu stropi uz Rīgas namu jumtiem - potenciāls urbānajai dravniecībai

Kristīne Stepiņa, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Hosteli «māmuļā» vēlas ar īpašu noskaņu

Ingrīda Drazdovska, 30.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veidojot hosteli Rīgas Latviešu biedrības namā, tas iegūtu īpašu noskaņu, būtu jārīko arhitektu ideju konkurss, rosina speciālisti.

Rīgas Latviešu biedrības mērķis ir mainīt tradicionālos uzskatus un veidot hosteli, apvienojot biedrības vēsturiskās tradīcijas un vērtības ar mūsdienīgiem, moderniem risinājumiem. Nule Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) ciemojās vairāki arhitekti – Uģis Šēnbergs, Liene Griezīte, Anda Kursiša, Iveta Cibule un Ingūna Rībena, lai kopā ar biedrības vadību apspriestu plānotā hosteļa koncepciju.

Pavasarī notikušajās speciālistu un RLB vadības sanāksmēs izkristalizējās vairākas idejas hosteļa fasādes un funkcionālā plānojuma risinājumiem, tomēr neviena no tām neguva pārliecinošu vadības atbalstu.

Tagad rosināts sludināt arhitektu ideju konkursu, jo līdz šim piedāvātie projekti neapmierina vajadzības un nesniedz pārliecību par atrasto ekonomiskāko variantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļos izveidoti nelegāli hosteļi Rīgā ir zināma problēma, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) izpilddirektore Santa Graikste, komentējot trešdien notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā.

Pēc viņas teiktā, asociācijas ieskatā nelikumīgi izveidoti hosteļi, līdzīgi, kāds bija trešdienas rītā degušais hostelis, kopumā var tikt uzskatīta par aktuālu problēmu. "Asociācija vairākkārt ir aktualizējusi problēmu. Pagājušajā gadā mēs arī vēlējāmies, lai Tūrisma likumā iekļautu tādu terminu kā viesu dzīvoklis, tādējādi arī šīs īstermiņa uzturēšanās vietas vai apartamentus iekļaujot likumā un arī uz tiem attiecinot noteiktās prasības," sacīja Graikste.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Vienlaikus attiecīgais termins asociācijas izpilddirektorei nezināmu iemeslu dēļ pēdējos likuma grozījumos netika iekļauts. "Varbūt šis notikums [ugunsgrēks] būs iemesls, lai to aktualizētu atkal, un deputāti saprastu, ka tas ir svarīgi," teica Graikste.

Viņa uzsvēra, ka LVRA jau vairākkārt aktualizējusi nepieciešamību valstiskā regulējumā sakārtot jautājumu par tūristu izmitināšanu dzīvokļos.

Līdz 2005.gadam Latvijā naktsmītnēm bija obligāta sertifikācija, un Ministru kabineta deleģēta asociācija kopā ar uzraugošajām institūcijām naktsmītnes apsekoja, lai pārliecinātos par to drošību. Savukāt kopš 2005.gada tūrisms, pēc Graikstes teiktā, ir nereglamentētā sfēra visas Eiropas līmenī, tādējādi atzīstot, ka tūrismā netiek radīta bīstamība dzīvībai, veselībai un kaitējums videi. "Tomēr līdz ar to šāds obligātais novērtējums arī ir izkritis," teica Graikste.

Vienlaikus esot joprojām pietiekami daudz naktsmītnes, kas sertifikāciju, kas nav obligāta, tomēr izvēlas veikt. Mītni novērtē un sertifikātu piešķir LVRA izveidots uzņēmums SIA "Viesnīcu un restorānu centrs".

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Tūrisma likumā, kas tostarp paredz tajā iekļaut jaunu terminu - "viesu dzīvoklis" - valdībā tika apstiprināti 2019.gada oktobrī.

Bija paredzēts, ka par tūristu mītni turpmāk tiks uzskatīts arī dzīvoklis vai ēkas daļa, kurā tiek nodrošināta tūristu diennakts izmitināšana un apkalpošana, kas sekmētu kvalitātes un drošības prasību ievērošanu arī šāda veida tūristu naktsmītnēs.

Vienlaikus Saeimas deputāti, pagājušā gada rudenī par likuma grozījumiem lemjot trešajā lasījumā, attiecīgo terminu lēma izslēgt no grozījumiem. Kā liecina 2020.gada 8.oktobra Saeimas sēdes stenogramma, priekšlikums par termina izslēgšanu no likumprojekta nāca no parlamenta Juridiskā biroja puses.

Kā ziņots, ugunsgrēkā nelikumīgā hostelī Merķeļa ielā 8 trešdienas rīta gāja bijā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. No tiem slimnīcā vidēji smagā stāvoklī nogādāti seši cietušie.

Pēc publiski pieejamās informācijas minētajā adresē atradies hostelis "Japanese Style Centrum".

Internetā atrodamā informācija liecina, ka hostelis atradies 21.dzīvoklī. Zemesgrāmatas dati liecina, ka konkrētais īpašums kopš 2019.gada pieder 1996.gadā dzimušajam juristam Andrejam Gailim. Viņam pieder arī turpat netālu Marijas ielā 1 reģistrētais "Hotels & Apartments", kuram šajā adresē ir hostelis. 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 83 900 eiro un strādāja ar 31 788 eiro peļņu. Dati par 2019. un 2020.gadu nav pieejami.

Jau pēc ugunsgrēka Gailis trešdien sāka dzēst savus profilus dažādos sociālajos tīklos, novēroja aģentūra LETA. Piemēram, Gailis jau izdzēsis kontus no "Facebook" un "Linkedin".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Māmuļai banka aizdevumu piešķir

Ingrīda Drazdovska, 29.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 355 tūkstošu eiro apmērā Rīgas Latviešu biedrības nama sētas mājas remontam un parādu dzēšanai.

SEB banka parakstīja kredītlīgumu ar Rīgas Latviešu biedrību (RLB) par tās īpašumā esošā Rīgas Latviešu biedrības nama (Rīgā, Merķeļa ielā 13) sētas mājas remontu un komunikāciju nomaiņu ar mērķi sakārtot un nodrošināt tā pilnvērtīgu iekļaušanu RLB saimnieciskajā apritē. Piešķirtā summa paredz arī iepriekš nesaimnieciskas vadīšanas rezultātā uzkrātā parāda dzēšanu.

Kredīts piešķirts uz 5 gadiem.

Apzinoties attīstību kavējošos faktorus, lēmām ņemt aizdevumu nama sētas mājas remontam un agrāk uzkrāto parādu dzēšanai, skaidroja Rīgas Latviešu biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais. Jau iepriekš biedrības Dome bija pieņēmusi lēmumu septiņu stāvu ēkas sešos stāvos izveidot dienesta hosteli – vietu, kur naktsmītni var rast gan biedrības sadarbības partneri (koru vai deju kolektīvu dalībnieki), gan citi Rīgu apmeklējušie mākslinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Rīgas Latviešu biedrības domes sēdē no amata atkāpies biedrības valdes priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Savu lēmumu viņš argumentējis ar to, ka viņam esot grūti īstenot biedrībā pārmaiņas, lai tā kļūtu par pelnošu organizāciju.

Pēc viņa vārdiem, pārmaiņām pretojoties RLB darbinieki, kuri, viņaprāt, turas pie savām vietām. «Atšķirībā no darbiniekiem, kas sitas tikai par savu algu, es strādāju par brīvu sabiedriskā kārtā,» teicis I. Čaklais.

Pašlaik biedrībai esot 46 000 latu parāds bankai, kura dēļ RLB ēka ir ieķīlāta, turklāt, kā stāsta tās bijušais vadītājs, 13 000 latu katru mēnesi aizejot darbinieku algām, bet ieņēmumi esot ap 6000 līdz 10 000 latu, vēsta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīlandē, Igaunijas dienvidos, drīzumā tiks atklāts hostelis, kur cilvēki var pārnakšņot, visā uzturēšanās laikā nesatiekot nevienu darbinieku, ziņo baltic-course.com.

Kompānija ar nosaukumu Baltest Consult rekonstruējusi bijušo Kalevi sporta centru, pārveidojot par jaunu, modernu automātisko hosteli Just Rest.

Hostelis piedāvās 26 istabas, katru 1-4 personām.

Rezervāciju var veikt, izmantojot internetu vai arī izmantojot pašapkalpošanās automātu pie hosteļa.

Hosteļa īpašnieki apgalvo, ka hostelis tehniskā risinājuma dēļ ir unikāls gan Igaunijā, gan visās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Gada vārdu kļuvis vārds «glābējsilīte», par nevārdu - «saīsināt», bet par Gada spārnoto teicienu - veselības ministres Baibas Rozentāles (TP) frāze: «Un ko jūs saprotat ar politisku atbildību?»

Šodien tika paziņoti Latvijas Rakstnieku savienības, LZA Terminoloģijas komisijas un Rīgas Latviešu biedrības rīkotā konkursa par 2009.gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu rezultāti.

Par Gada nevārdu kļuvušais «saīsināt», stāsta filologs Aldis Lauzis, mūsdienās tiek daudzviet lietots - saīsināti ir darbinieki, štati, laiks u.c. Vārds «saīsināt» latviešu valodā ienācis no krievu sarunvalodas, kas būtu aizstājams ar vārdiem «sašaurināt», «atlasīt» u.c.

Gada spārnotajam teicienam esot bijuši trīs favorīti – Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles teiciens «Valsts vadītāji nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša», kas esot kolorīts, taču ne tik ļoti, lai kļūtu par gada teicienu, norādīja rakstniece Ieva Kolmane. Savukārt ZZS Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas teiciens «Aizver muti!» noteikti bijis favorītu augšgalā. Tomēr žūrija par Gada teicienu izvēlējusies veselības ministres B.Rozentāles atbildi uz žurnālistu jautājumu, proti, «Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā akcijā «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» sīvā cīņā par 2013. gada vārda titulu uzvarējusi «pašbilde» - veiksmīgi latviskots apzīmējums ar fotokameru vai viedtālruni iemūžinātam pašportretam, angļu vārdam «selfie».

«Slefie» par 2013. gada vārdu angļu valodas vidē atzinuši Oksfordas Universitātes valodnieki.

2013. gada nevārda gods ticis valodas telpā ražīgi sazēlušajai atvasinājumu kopai «dīli, dīlošana, dīlot», par kuras popularizētāju tiek uzskatīts bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Savukārt par 2013. gada spārnoto teicienu atzīta Latvijas Valsts Prezidenta Andra Bērziņa atziņa: «Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!».

Akcija «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens» norisinājās vienpadsmito gadu. Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja interneta žurnāla Satori redaktors Ilmārs Šlāpins, sociolingviste Dace Strelēvica-Ošiņa, Eduards Cauna (LZA TK), LU profesors, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs, valodniece, Dr. philol. Dzintra Paegle, Maija Sinka (RLB VAK), Aldis Lauzis (LZA TK) un literatūrkritiķe, tulkotāja Ieva Kolmane (LRS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jāņa iela nav tas pats, kas Jāņa sēta

Anda Asare, 04.11.2011

«Te ir Jāņa iela, Jāņa baznīca un izstādes Jānim Pauļukam,» par ikgadējo rudens notikumu par godu emocionālā estētisma ikonai Latvijas mākslā stāsta Ilze Kuišele, mākslas galerijas Tifāna direktore.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Jāņa iela ir pavisam īsa, ne vairāk kā 80 metri, tajā iekārtojušies visdažādākie uzņēmumi.

Te mājvietu atradis privātais bērnudārzs Ketes māja, spāņu valodas centrs Centro Picasso, interjera priekšmetu salons un darbnīca Mājas Deko, divi itāļu restorāni Trattoria Del Popolo un Olive Oil Trading Co, viesnīca Red Roofs, hostelis Red Nose, tetovēšanas salons Rīgas tinte, mākslas galerija Tifāna, par labāko pulksteņmeistaru Rīgā dēvētais Ervīns Undelis u.c.

Iespējams, vissenākais no šobrīd ielā dzīvojošiem uzņēmumiem ir mākslas galerija Tifāna, kas te jau ir 13 gadus. Šajā laikā iela kļuvusi apdzīvotāka. «Patiesībā Rīgā neviens nezināja, ka ir tāda Jāņa iela, zināja tikai Jāņa sētu. Arī tagad jauc, reizēm pasta adresēs aizmirst pierakstīt, vai tā ir sēta, vai iela, tāpēc ir problēmas – daži numuri sakrīt, daži nesakrīt,» saka Ilze Kuišele, mākslas galerijas Tifāna direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas/Valgas robežpunktā, bijušajā muitas ēkā trešdien, 15. jūnijā darbu uzsācis hostelis. Ierīkota arī tūristiem, tālbraucējiem un kemperiem nepieciešamā infrastruktūra, informē Valkas novada dome.

Šis infrastruktūras projekts tika izveidots ar Igaunijas investora Urmas Plangi finansiālu ieguldījumu pēc Valkas novada nomas izsoles nosacījumiem.

Jaunatvērtajā hostelī ir 45 vietas, bet vajadzības gadījumā klientiem varēs piedāvāt vēl papildus piecas vietas. Hostelis ir aprīkots ar mūsdienīgu virtuvi, kurā nakšņotāji varēs pagatavot sev maltīti, kā arī ar labiekārtotu saunu.

Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka tas ir būtisks uzlabojums tūrisma jomā, kas ļaus gan sekmīgāk veidot lielos pasākumus Valkā un Valgā, gan piesaistīt tos tūristus, kuri līdz šim šķērsoja abas pilsētas, tajās neapstājoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā politiķi vēl domā, vai un kā regulēt digitālās naudas jeb kriptovalūtu tirgu, tikmēr Valsts policija jau sākusi vairākus ar kripotovalūtām saistītus kriminālprocesus, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

«Šie darījumi [ar krimptovalūtām] krasi ir auguši. Tāpat sludinājumos paskatāmies - nekustamais īpašums, automašīnas. Aizvien vairāk parādās tieši kriptovalūtās piedāvājumi. [...] Jebkurš bizness principā, vide var būt atvērta jebkuram, tā kā aizliegts tas nav,» saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs Arnis Lībenzons.

Šobrīd gan VID atbilde uz jautājumu, kas tad īsti no juridiskā viedokļa ir kriptovalūta, nav vienkārša. «Priekš pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām kriptovalūta nav prece, tas ir finanšu instruments. Priekš grāmatvedības tā ir jāuztver kā prece, jo jāgrāmato ir tādā pašā veidā kā prece. Jāgrāmato un jānosaka vērtība eiro valūtā. Priekš ienākumu nodokļa tas arī vairāk ir tuvāks precei, nevis finanšu instrumentam,» saka VID pārstāvis. Nodokļu iekasētāju skatījumā, no kriptovalūtu spekulācijām gūtajai peļņai jāpiemēro ienākuma nodoklis. Turklāt cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Legālos piežmiedz, kamēr nelegāļiem – zelta laiki

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi kontrolē tos, kuri darbojas legāli, taču neliekas ne zinis par nelegālo uzņēmējdarbību, lai arī bieži vien zina par to. Ugunsgrēks hostelī Rīgas centrā tam ir ļoti spilgts piemērs.

Jau tā nelegāļi kropļo konkurenci, bet nu sanāk, ka arī valsts tam pieliek roku, cita starpā ieviešot liegumus darboties legālajam biznesam. Tikai tad, kad notiek kāda nelaime, dienesti sāk izrādīt aktīvu darbību – policija sāk kriminālprocesus, rīko kratīšanas, pratināšanas, aiztur iesaistītās personas, Rīgas būvvalde steidz apliecināt, ka sāk darbu pie hosteļu pakalpojumu apzināšanas Booking.com platformā utt. Cīnās ar sekām, tostarp arī to, ka savlaicīgi paši nav novērsuši nelaimes cēloņus. Ir jau saprotams – publikas uzmanība pievērsta konkrētam notikumam. Taču no tā arī izriet kāda būtiskāka problēma – šādas darbības ir vien tad, kad šai jomai pievērsta uzmanība. Tas nerada ticību, ka tā būs arī turpmāk, kad skandāls norims, jo nav sistēmas, lai nepieļautu nelegālu uzņēmējdarbību kā tādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju

Db.lv, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore ir Svetlana Mjakuškina.

Viņa norādīja, ka tostarp traģiskais ugunsgrēks nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā 8, skaidri parādīja, ka ir iespējams identificēt neatbilstības, bet uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai varētu ierobežot ēkas nelegālu ekspluatāciju.

Legālos piežmiedz, kamēr nelegāļiem – zelta laiki  

Aizvien biežāki ir piemēri tam, ka policija un citas iestādes jo cītīgi...

"Mēs spējam konstatēt, mēs pieņemam administratīvos aktus, uzdodot par pienākumu īstenot vai veikt noteiktas darbības, bet tālāk nekas nenotiek. Būtu jāveido instruments, kas ļautu ierobežot vai arī traucēt, piemēram, ēkas ekspluatāciju," sacīja Mjakuškina.

Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti sēdē šodien runās par būvniecības kontroli saistībā ar notikušo traģēdiju nelegālajā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā, kur gāja bojā astoņi cilvēki.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka Merķeļa ielas traģēdija sabiedrībā ir izsaukusi sašutumu par valsts un pašvaldības iestāžu nespēju apturēt nelegālu un bīstamu hosteļu darbību, tādēļ komisijas sēdes darba kārtībā saistībā ar notikušo ir iekļauts punkts par būvniecības kontroli un tiks uzklausītas atbildīgās institūcijas.

Tāpat ziņots, ka ugunsgrēkā, kas 28.aprīlī izcēlās nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8, Rīgā, gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus, tostarp slimnīcā vidēji smagā stāvoklī tika nogādāti seši cietušie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz lielo tūristu pieplūdumu, viesnīcu nozare pārdzīvo ne tos labākos laikus. Cīņā par klientiem, viesnīcam nācies samazināt cenas līdz tādam līmenim, ka tās kļuvušas par vienām no lētākajām Eiropā.

Tūristu pieplūdums Ziemassvētku brīvdienās viesnīcā Radisson Blu Daugava bijis tāds pats, kā pērn. Savukārt uz Jauno gadu viesnīca gaida daudz tūristus no Krievijas, jo tie rezervējuši jau 80 no 361 viesnīcas numuriem. Vēl tiek gaidīti ceļotāji no Skandināvijas valstīm, Telegraf norāda viesnīcas pārstāve Ludmila Holca.

Viņa arī piebilst, ka cenas pirms svētkiem neesot paaugstinātas, tiešo otrādi bijušas atlaides. Tomēr atlaides bijušas «ne no labas dzīves», tās uzspiedusi ekonomiskā krīze.

Arī lēto viesnīcu īpašniekiem neklājas viegli. «Šajos Ziemassvētkos mums bija ļoti maz klientu, bet domāju, ka tas ir normāli,» norāda hosteļa Argonaut menedžeris Alfrēds Ulmanis. Viņš skaidro, ka pelnīts tiekot uz Jauno gadu. Četras piecas dienas pirms un pēc tā, hostelis esot pilnībā aizpildīts. Pārsvarā apmetoties vācieši, angļi un holandieši, bet uz Jauno gadu esot arī daudz tūristu no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa apcietinājusi Merķeļa ielā degušā hosteļa lietā iesaistīto uzņēmēju Riekstu

Db.lv, 10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, otrdien, 8. jūnijā, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aizturēja meklēšanā esošo Ernestu Riekstu, kurš tika meklēts saistībā ar 28. aprīlī notikušo ugunsgrēku Rīgā, Merkeļa ielā 8, informē VP.

Personai piemērots aizdomās turētā statuss un tiesa šodien, 10. jūnijā, viņam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu.

VP norāda, ka visu šo laiku, kad Ernests Rieksts atradās meklēšanā, viņš vien aizvadītajā nedēļā pēc publiskiem Valsts policijas aicinājumiem uzsāka attālinātu komunikāciju ar likumsargiem, izmantojot saziņas lietotnes, taču nesadarbojās un šo komunikāciju pārtrauca. Tomēr tas nebija šķērslis, lai policisti noskaidrotu personas atrašanās vietu un viņu aizturētu.

Hostelis, kurā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs 

Hostelis Merķeļa ielā, kurā notikušajā ugunsgrēkā gāja bojā astoņi cilvēki, bija nelikumīgs,...

Saistībā ar notikušo ugunsgrēku 28. aprīļa naktī Rīgā, Merķeļa ielā joprojām notiek aktīva izmeklēšana un līdz šim ir atpazītas septiņas no deviņām personām, kuras gāja bojā ugunsgrēkā. Visas atpazītās personas bija Latvijas Republikas pilsoņi. Līdz šim policija kopumā ir aizturējusi sešas personas un visām personām ir noteikts procesuālais statuss ar tiesībām uz aizstāvību.

Kriminālprocess kvalificēts pēc Krimināllikuma 240. panta ceturtās daļas, proti, par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi un pēc Krimināllikuma 207. panta otrās daļas, proti, par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka likums, vai par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu, ja tāda uzņēmējdarbība vai darbības turpināšana izdarīta ievērojamā apmērā vai ja tā radījusi būtisku kaitējumu valstij vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Izmeklēšanas interesēs Valsts policija šobrīd plašākus komentārus nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hosteļu biznesā vismaz pirmie trīs gadi ir cīņa par izdzīvošanu

Daiga Laukšteina, 15.10.2019

«Hosteļu biznesā vismaz pirmie trīs gadi ir cīņa par izdzīvošanu, bet, kad tirgū jau esi ieguvis pozīciju, var justies stabili un problēmu nav,» teic Tree House Hostel īpašniece Gunta Rasa.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpus aktīvās tūrisma sezonas un arī viesnīcu cenu politikas maiņas dēļ hosteļiem nākas nolaist cenas, attiecīgi samazinot ieņēmumus.

Hosteļu bizness Rīgā, Latvijā, vienu no saviem uzvaras gājieniem piedzīvoja 2006., 2007. gadā, kad ceļotāju skaits manāmi auga, tāpēc arī šīs viesnīcu lētākās alternatīvas atkal kļuva nepieciešamas, īpaši Vecrīgā un tās tuvumā. Hosteļu biznesam par labu nāca Eiropas Savienības paplašināšanās, Baltijas valstu iestāšanās NATO, Latvijas pievienošanās Šengenas zonai. Vecrīga attīstījās par izklaides centru, bet Jūrmala – par pievilcīgu kūrortu. Pateicoties lēto aviolīniju Ryanair, Easy Jet (Rīgu pirms laba laika jau pametis), kā arī airBaltic cenu politikai, strauji pieauga tūristu skaits, kas Rīgu izvēlējās kā savu galamērķi – brīvdienu vietu. Un jau tad hosteļu piedāvājums vairs netapa tik vienkāršs un parasts kā līdz tam. Daudzi izdomāja ko interesantu, lai klientiem tas nebūtu tikai lētākais naktsmītnes variants, bet gan kļūtu pievilcīgs ar kādu savu «odziņu». Tas nudien bija tālredzīgs gājiens, jo šodien tirgus ir pārblīvēts ar hosteļiem, un tas spiedīgās konkurences apstākļos arī ilgdzīvotājiem liek samazināt cenas vai kā individuāli izcelties citu starpā. Turklāt pie durvīm klauvē nelabvēlīgā ziemas sezona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pilnībā pārtraukta hosteļa Merķela ielā ekspluatācija, vēl 25 hosteļi Rīgā atzīti par neatbilstošiem

Db.lv, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā cietušajam, nelikumīgajam hostelim Rīgā, Merķeļa ielā 8, pilnībā pārtraukta ekspluatācija, kā arī vēl 25 hosteļiem pilsētā pārbaudēs atklāti dažādi ekspluatācijas pārkāpumi, informē Rīgas dome.

Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Belkovskis norādīja, ka sākotnēji Merķeļa ielā 8 eksperti plānojuši pārtraukt ekspluatāciju tikai 5. un 6.stāvam, bet pēc detalizētas pārbaudes pieņemts lēmums ekspluatāciju pārtraukt pilnībā un īpašniekam uzdots ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā veikt bojāto konstrukciju konservēšanu un sniegt skaidru plānu par ēkas tālāko nākotni.

Tostarp, atkārtoti apsekojot ēku pēc norādījumu došanas, secināts, ka norādes netiek pildītas un ēkā atrodas cilvēki. Kā arī apsekošanas laikā īpašuma iekšpagalmā konstatēts vēl viens patvaļīgi iekārtots hostelis.

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju 

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien...

Kopumā Rīgā apzināti un apsekoti 53 hosteļi, 28 no tiem nekādi pārkāpumi nav konstatēti, bet pārējos eksperti uzdevuši vai nu pilnībā vai daļēji slēgt telpas, vai veikt patvaļīgas būvniecības seku novēršanu. Tostarp Būvvalde, sadarbojoties ar pašvaldības policiju, veic preventīvas pārbaudes, lai sekotu līdzi norādījumu izpildei. Paralēli tiek apsekotas arī citas ēkas, kurās iepriekš konstatēti līdzīgi pārkāpumi.

Lai spētu preventīvi novērst potenciālās bīstamības situācijas, Būvvalde aicinājusi Valsts Ugunsdzēsības un drošības dienestu parakstīt sadarbības memorandu, kurā vienotos par operatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību turpmāk.

Tāpat Būvvalde ir vienojusies ar Rīgas pašvaldības policiju par piekļuvi policijas elektronisko notikumu žurnālam, lai varētu preventīvi sekot līdzi policijas pārbaudēm un pēc nepieciešamības sniegt palīdzību, lai apturētu kāda objekta darbību.

Saistībā ar normatīvo regulējumu un tā efektīvu piemērošanu, kas ļautu kontrolējošajām iestādēm piespiedu kārtā nekavējoties apturēt telpu ekspluatāciju, ir notikušas tikšanās ar Ekonomikas ministriju. Šajās tikšanās un darba grupas rezultātā sāktas sarunas gan par hosteļu definīcijas precizēšanu, gan par starpinstitucionālas sadarbības veicināšanu.

"Lai šajā situācijā mēs piedzīvotu pozitīvas pārmaiņas, pašvaldības iestādēm ir nepieciešams arī politiskais atbalsts, tāpēc Rīgas pašvaldības iestāžu apkopotos secinājumus un priekšlikumus no domes vadības puses virzīsim Saeimas darba dienaskārtībā. Tāpat arī nepieciešama politiska iniciatīva pašvaldības saimniecības iekšienē attiecībā uz dzīvojamā fonda kvalitātes un stāvokļa apzināšanu - te ir lieli izaicinājumi un ir jāsagatavo precīzs plāns, kā pakāpeniski sakārtot Rīgas dzīvojamo fondu un pilnvērtīgi attīstīt mājokļu tirgu," sacīja vicemēre Linda Ozola.

Jau ziņots, ka 28.aprīlī ugunsgrēkā nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8 gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. Kopš 29.aprīļa Rīgā ir notikuši reidi, kuru laikā apsekoti 34 hosteļi, no kuriem 14 telpās ir konstatēta patvaļīga ekspluatācija.

Komentāri

Pievienot komentāru