Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Rīgas lidostā 2026. gadā gaidāma mērena, bet stabila izaugsme, aģentūrai LETA prognozēja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa atzīmēja, ka Skandināvijas aviokompānija "Scandinavian Airlines" (SAS) ir paziņojusi par atgriešanos Rīgā ar biežu lidojumu grafiku uz Kopenhāgenu Dānijā.

Tāpat lidojumus no Rīgas uz Dubaiju turpinās Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātājs "flydubai", savukārt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2026. gada vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus uz Varšavu Polijā un Gēteborgu Zviedrijā. Papildu tam "airBaltic" ir paziņojusi par jauniem maršrutiem uz Antalju Turcijā, Kauņu Lietuvā un Oulu Somijā, kā arī aviokompānija plāno paaugstināt lidojumu biežumu vairākos populāros esošajos maršrutos.

Sadarbībā ar aviokompānijām Rīgas lidosta turpināšot strādāt pie savienojamības paplašināšanas un pasažieru un kravu piesaistes.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija "flydubai" šodien sāk tiešos lidojumus trīs reizes nedēļā starp Rīgu un Dubaiju, informēja Rīgas lidostā.

"flydubai" šodien plkst. 12 preses konferencē informēs par jauno maršrutu no Rīgas uz Dubaiju.

Preses konferencē piedalīsies Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Nūra Džuma, "flydubai" Komerciālo operāciju un e-komercijas nodaļas vecākais viceprezidents Džeihuns Efendi, Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, kā arī Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Lidostā iepriekš informēja, ka "flydubai" piedāvā lidojumus uz vairāk nekā 135 galamērķiem 58 valstīs, no kuriem vairāk nekā 100 iepriekš nebija tiešu gaisa savienojumu ar Dubaiju. Aviokompānijas floti patlaban veido vairāk nekā 90 "Boeing 737" lidmašīnas.

RIX Rīgas lidosta ir izstrādājusi attīstības plānu 2025.–2050. gadam, kas nosaka Rīgas lidostas infrastruktūras attīstības virzienus un lidostas attīstībai nepieciešamo teritoriju.

Plāns nākamajiem 25 gadiem paredz veikt stratēģiskas investīcijas, kas atbalstīs ekonomisko izaugsmi, stiprinās savienojamību un nodrošinās modernu ceļošanas pieredzi, padarot Rīgu par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ziemeļeiropā. Attīstības plānā paredzētie soļi ļaus lidostai būt gatavai nākotnes pieprasījumam, tehnoloģijām un pasažieru vajadzībām.

“Rīgas lidostas attīstība ir ieguldījums Latvijas nākotnē – tā nozīmē vairāk darbavietu, spēcīgāku ekonomiku un jaunas iespējas visam reģionam,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. “Šis attīstības plāns iezīmē skaidru ceļu, kā kļūt par modernu un ilgtspējīgu mobilitātes centru, kas spēj elastīgi reaģēt uz pasažieru pieprasījumu un aviācijas nozares pārmaiņām. Esam gatavi nākamajam attīstības posmam ar pārliecību un ambīcijām augt kopā ar Latviju.”

Pirmdien naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās un Rīgas lidostā pārspēts 2. februāra aukstuma rekords, tai skaitā labots nacionālais rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Zemākā gaisa temperatūra naktī bija -31,7 grādi Staļģenē, kur atrodas novērojumu stacija "Jelgava". Iepriekšējais lielākais sals, kas Latvijas teritorijā reģistrēts 2. februārī, bija -30,8 grādi 2012. gadā Zosēnos.

Jāņem vērā, ka 2. februāra aukstuma rekordi ir "pieticīgāki" nekā citos datumos mēneša sākumā. Salīdzinājumam, 1. februāra rekords Latvijā ir -41,1 grāds, savukārt 8. februāra un visa gada rekords ir -43,2 grādi; abi reģistrēti Daugavpilī 1956. gadā.

Vietējais temperatūras rekords pirmdien labots ne tikai Jelgavas, bet arī Bauskas, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Liepājas, Mērsraga, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrīveru un Stendes novērojumu stacijā.

RIX Rīgas lidosta 2024. gadā spērusi nozīmīgus soļus, lai kļūtu par vēl videi draudzīgāku, energoefektīvāku un ilgtspējīgāku satiksmes centru Baltijā.

“Ilgtspēja vairs nav izvēles iespēja – tā ir neatņemama mūsu ikdienas darba sastāvdaļa un skaidrs virziens nākotnei. Mēs apzināti ieguldām resursus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, veidotu ilgtspējīgu infrastruktūru un nodrošinātu pasažieriem ceļošanas pieredzi, kas ir gan ērta, gan videi draudzīga. Ar katru soli tuvāk NetZero mērķim mēs stiprinām Rīgas lidostas pozīcijas kā ilgtspējas līderim reģionā,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viens no būtiskajiem sasniegumiem, kas liecina par Rīgas lidostas ilgtspējas stratēģijas īstenošanu, ir sasniegtais 3. līmenis globālajā lidostu oglekļa akreditācijas programmā (ACA). Tas apliecina gan tiešo CO₂ emisiju būtisku samazinājumu, gan ieinteresēto pušu iesaisti klimata pārmaiņu mazināšanā. Ilgtspējas ceļā nozīmīgu lomu spēlē atjaunīgās enerģijas izmantošana – 2024. gadā uz lidostas ēkām izbūvēti jauni saules paneļu parki, kā arī uzsākta jaunas saules elektrostacijas projektēšana lidlauka teritorijā.

Jūnijā Rīgas lidosta apkalpojusi gandrīz 655 tūkstošus pasažieru, kas, salīdzinot ar maiju ir pieaugums par vairāk nekā 17 tūkstošiem pasažieru.

Tranzīta un transfēra pasažieru skaits Rīgā stabili veido mazliet vairāk par piekto daļu no kopējā apkalpoto pasažieru skaita; jūnijā Rīgu kā pārsēšanās lidostu tālākiem lidojumiem izmantoja 23% pasažieru.

Iepriekšējā mēnesī Rīgas lidostā apkalpotas arī 1552 tonnas gaisa kravu.

Pirmajā pusgadā Rīgas lidosta apkalpojusi vairāk nekā 3,3 miljonus pasažieru jeb par 5% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā. Apkalpoto lidojumu skaits janvārī-jūnijā pieaudzis par 3% un sasniedzis 30 378 lidojumus, savukārt aviācijas kravu apjoms pirmajā pusgadā bijis par 9% lielāks nekā gadu iepriekš - 9194 tonnas.

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

Tiešie avioreisi starp Rīgas lidostu un ASV sniegtu būtiskus ieguvumus Latvijas un visa Baltijas reģiona tālākai attīstībai, sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Viņš norādīja ka avioreisi veicinātu biznesa sakaru un investīciju pieaugumu, kā arī stimulētu tūrisma plūsmu, piesaistot vairāk ASV ceļotāju Baltijai un radot papildu ienākumus viesnīcu, ēdināšanas un kultūras nozarei. Tāpat ceļotājiem samazinātos gaidīšanas laiki starp reisiem un arī attiecīgi izmaksas.

Vestfāls uzsvēra, ka Rīgas lidosta varētu nostiprināties kā reģionālais mezgls starp Ziemeļameriku, Ziemeļeiropu un Austrumeiropu, kas paaugstinātu tās konkurētspēju salīdzinājumā ar citām reģiona lidostām.

"Tāpat šāds savienojums būtu nozīmīgs arī stratēģiski un ģeopolitiski, stiprinot Baltijas saites ar NATO sabiedrotajiem. Papildu ieguvums būtu aviokravu pārvadājumu iespēju paplašināšana, kas dotu Latvijas un Baltijas eksportētājiem tiešāku un drošāku piekļuvi ASV tirgum," piebilda Vestfāls.

Atzīmējot pārtikas produktu zīmola “Kārums” panākumus eksporta tirgos šogad un 2024. gadā, atklāts “Kārums” “pop-up” veikals Rīgas lidostā.

Visu oktobri ikviens ceļotājs varēs iegādāties ne tikai pilnu sortimentu jeb 16 garšu “Kārums” biezpiena sieriņu veidus, bet arī šogad radīto “Kārums” suvenīru kolekciju – zeķes “sieriņi”, Latvijā ražoto porcelāna šķīvīti un vārniņas mīļmantiņu.

““Kārums” sieriņus tagad var sastapt arvien vairāk vietās pasaulē, tostarp mazumtirdzniecības ķēdēs Eiropā. Piemēram, “Alfamega” tīklā Kiprā, “COOP”, “Eurospar” un “Meny” Norvēģijā, “LEDO”, “Kliver” un “MixMarkt” tīklos Vācijā, “Supervalu” tīklā Īrijā, kā arī drīzumā vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Eiropā. Pērn vien pieaudzējām “Kārums” sieriņu eksportu par 52 %, un šogad plānojam izaugsmi vairāk nekā 15 % apmērā,” skaidro Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Rīgas ostā šodien pie Kundziņsalas piestātnēm ienāks kuģis "Das", kas piegādās 20 000 tonnu aviācijas degvielas no ASV, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Tas būs vēsturisks notikums, jo pirmo reizi Latvijas vēsturē aviācijas degviela tiek iepirkta un piegādāta no ASV. Pārvaldē uzsver, ka tas ir nozīmīgs solis Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un apliecina valsts spēju diversificēt stratēģiski nozīmīgu resursu piegādes un veidot noturīgas transatlantiskas partnerības.

Vienlaikus ar kuģa sagaidīšanu tiks prezentēta SIA "Naftimpeks" jaunā degvielas uzpildīšanas un noliešanas estakāde. Pārvaldē norāda, ka jaunā infrastruktūra ir būtisks ieguldījums Latvijas degvielas loģistikas sistēmas attīstībā, jo tā spēs nodrošināt degvielas apstrādi līdz 200 000 tonnu mēnesī. Estakāde paredzēta gan aviācijas degvielas piegādēm Rīgas lidostai, gan arī degvielas uzpildes staciju apgādei visā Latvijā, tādējādi stiprinot nepārtrauktu un drošu degvielas pieejamību visā valstī.

Nedēļas nogalē Rīgas ostā apkalpots Latvijas vēsturē pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no ASV. Līdz ar kuģa pienākšanu, SIA “NAFTIMPEKS” tika prezentēta arī jauna aviācijas un auto degvielas uzliešanas un noliešanas estakāde, kas ir modernākā šāda veida infrastruktūra Baltijas valstīs. Jaunā estakāde spēj nodrošināt līdz pat 200 000 tonnu degvielas apstrādi mēnesī, apgādājot gan Rīgas lidostu, gan degvielas uzpildes stacijas visā Latvijā.

“Šodien atzīmējam divus nozīmīgus notikumus – mēs Rīgas ostā un Latvijā kopumā sagaidām pirmo kuģi no ASV ar aviācijas degvielu un vienlaikus atklājam jaunu, Baltijā modernāko degvielas uzpildīšanas-noliešanas estakādi. Šis ir būtisks solis arī mūsu uzņēmuma attīstībā – vēsturiski SIA “NAFTIMPEKS” ir bijis tranzīta uzņēmums, bet, lai pielāgotos jaunajai tirgus situācijai, esam veikuši uzņēmuma transformāciju. Tas prasa būtiskas investīcijas, bet vienlaikus paver jaunas nākotnes perspektīvas,” norāda SIA "NAFTIMPEKS" valdes priekšsēdētājs Ivars Blumbergs.

Kuģis DAS, ko ziemīgajos apstākļos no Irbes jūras šauruma līdz pat Rīgas ostai pavadīja ledlauzis Varma, piegādāja 20 000 tonnu aviācijas degvielas, kas ziemas sezonā atbilst aptuveni divu mēnešu kopējam aviācijas degvielas patēriņam Rīgas lidostā. DAS ir naftas un ķīmisko produktu tankkuģis, kas būvēts 2009. gadā, tā garums ir 183 metri, platums 32,24 metri, savukārt kravnesība (DWT) ir 50 261 tonna.

Atklātā konkursā tiesības īstenot būvdarbus Eiropas Savienības fondu atbalstītajā RIX Rīgas lidostas 4. perona pārbūves projektā ir ieguvusi ceļu būves firma SIA “Binders”.

Lidostas infrastruktūras attīstībai nozīmīgais projekts “VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” gaisa kuģu 4. perona pārbūve, lai nodrošinātu divējāda lietojuma TEN-T infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem”, ko atbalsta ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), paredz pilnībā pārbūvēt lidostas 4. perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A – E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Pārbūve nodrošinās Rīgas lidostai papildu lidmašīnu stāvvietas, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, sniedzot iespēju uzņemt visu tipu kravas un militāros gaisa kuģus. Pārbūvētais perons būs arī ieguldījums militārajā mobilitātē, kas ir īpaši nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, un ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu.

Aviokompānija "Norwegian" nākamajā vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā, informēja kompānijas pārstāvji.

Lidojumi notiks divas reizes nedēļā.

Informācija "Norwegian" mājaslapā liecina, ka aviokompānija lidojumus uz Bergenu sāks nodrošināt no nākamā gada 31.marta.

Jau ziņots, ka "Norwegian" Rīgas lidostā strādā kopš 2005.gada nogales, bet pērn aprīlī Rīgā tika atklāta aviokompānijas pastāvīgā bāze. Papildus Rīgas centrā atrodas "Norwegian" birojs.

Aviokompānija "Norwegian" dibināta 1993.gadā, piedāvājot reisus uz Eiropas galamērķiem, kā arī iekšzemes reisus Norvēģijā, liecina informācija aviokompānijas mājaslapā.

Viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Rīgā, Tērbatas ielā, atvērta "Olympic Casino" spēļu zāle un "OlyBet" sporta bārs, informē SIA "Olympic Casino Latvia" pārstāvji.

Investīcijas spēļu zāles un sporta bāra izveidē netiek atklātas.

“Olympic Casino ir azartspēļu un izklaides zīmols Baltijā ar vairākām lokācijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā. Mēs piedāvājam ne tikai azartspēles, bet arī izklaides pieredzi. Jaunais kazino Tērbatas ielā ir nozīmīgs solis Rīgas centra attīstībā - šeit šāda veida izklaides iespējas ir ierobežotas, un mēs vēlamies šo vidi padarīt dinamiskāku un pieejamāku,” norāda Juris Celmārs, Olympic Casino Latvia un OlyBet Latvia valdes loceklis.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome šā gada 16.aprīlī atbalstīja atļaujas izsniegšanu SIA "Olympic Casino Latvia" spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai pieczvaigžņu viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Tērbatas ielā 73, pie Vidzemes tirgus.

Lidsabiedrība "Scandinavian Airlines" (SAS) no nākamā gada 8.marta sāks tiešos lidojumus starp Rīgu un Kopenhāgenu, informē Rīgas lidostā.

Lidojumi notiks trīs reizes dienā.

Patlaban no Rīgas lidostas uz Kopenhāgenu divas reizes dienā lido arī Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un vienu reizi dienā - Norvēģijas aviokompānija "Norwegian".

"airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts skaidroja, ka patlaban esošā koda koplietošanas vienošanās sadarbība ar SAS paliek nemainīga, kā arī jauno SAS maršrutu "airBaltic" uzskata par "dabisku attīstību konkurences piesātinātajā aviācijas tirgū".

Jau ziņots, ka SAS lielākie īpašnieki ir ASV investīciju kompānija "Castlelake", aviokompāniju grupa "Air France-KLM", Dānijas investīciju kompānija "Lind Invest" un Dānijas valsts.

Rīgā notikušajā Eiropas basketbola čempionātā vidējais spēļu apmeklējums bija vairāk nekā 6000 skatītāju, piektdien preses konferencē atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem Rīgā norisinājās divarpus nedēļu garumā no augusta beigām līdz septembra vidum.

Tiek solīts, ka pilna informācija par Eiropas čempionātu Rīgā tiks apkopota un faktos balstīti secinājumi tiks izdarīti līdz decembrim, taču šobrīd zināmi dati par spēļu apmeklētību.

"Arēnu 31 spēlē apmeklēja 195 101 skatītājs, kas ir daudz, ņemot vērā arēnas ietilpību uz basketbola spēlēm," stāstīja Cipruss.

Grupas spēlēs uz mačiem kopā bija 95 831 skatītājs, kas ir vairāk nekā 2015.gadā, kad Rīgas apakšgrupā bija arī Lietuva. Vidēji vienu spēli apmeklēja gandrīz 6300 skatītāju.

LBS ģenerālsekretārs atzīmēja, ka izslēgšanas turnīra laikā no 4. līdz 15.septembrim starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidoja 66 līgumreisu un privātās lidmašīnas.

Tūroperators "Join UP! Baltic" septembra beigās sāk čarterlidojumus no Palangas lidostas uz Ēģiptes kūrortiem Šarm eš Šeihā un Hurgadā, tādējādi pirmo reizi pieejami tiešie lidojumi uz Ēģipti no Lietuvas rietumu pilsētas, paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU).

Kā norādīja LTOU, tādi čarterreisi paver jaunas iespējas atpūtniekiem no Rietumlietuvas un Latvijas, jo turpmāk viņi uz Ēģipti varēs doties ne tikai no Viļņas vai Rīgas, bet arī no Palangas.

Lidojumi no Palangas uz Šarm eš Šeihu plānoti no septembra beigām līdz nākamā gada novembrim. Savukārt lidojumi uz Hurgadu plānoti no septembra beigām līdz nākamā gada maijam.

Aprīlī "Join UP! Baltic" plāno piedāvāt arī reisus jaunā maršrutā uz Vidusjūras piekrastes pilsētu Alameinu. Reisi uz šo Ēģiptes pilsētu plānoti gan no Palangas, gan Viļņas.

"Esam gandarīti, ka no Palangas lidostas ir uzsākti čarterlidojumi uz Ēģipti. Atpūtas čartera lidojumu galamērķu paplašināšana šajā lidostā jau sen ir gaidītas kvalitatīvas izmaiņas ceļojumu piedāvājumā. Plašākā nozīmē mums ir svarīgs ne tikai šo lidojumu uzsākšanas fakts, bet arī pakāpeniska ceļotāju paradumu veidošanās un iespējas arvien vairāk izvēlēties Palangas lidostu atpūtas ceļojumiem," sacīja LTOU vadītājs Simons Bartkus.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.