Jaunākais izdevums

Energoefektīvas telpas Rīgas Motormuzeju ir padarījušas ne tikai par vienu no pievilcīgākajiem pilsētas apmeklējuma objektiem, bet dod vietu restaurācijas darbnīcām, automašīnu uzglabāšanas telpām un modernai konferenču zālei.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Energopārvaldības pārstāvis Aigars Rudzītis stāsta, kā ēkā tika panākts atbilstošs komforta līmenis.

Skatieties video, lai uzzinātu vairāk par Rīgas Motormuzejā paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas patēriņa samazināšana ļauj ne tikai ietaupīt finanšu līdzekļus, bet arī palielina energoapgādes drošību, paaugstina enerģētisko neatkarību un samazina piesārņojumu

Energoefektivitāte parasti tiek uzskatīta par rentablāko, mazāk piesārņojošo un vieglāk pieejamo enerģijas taupīšanas iespēju, norāda Ekonomikas ministrijā, uzsverot, ka šis jautājums mūsdienās arvien biežāk nonāk gan uzņēmēju, gan starpvalstu sarunu dienas kārtībā. Energoefektivitātes uzlabošanu uzņēmumā ministrija iesaka sākt ar energoaudita veikšanu.

Ieguvumu netrūkst

Elektroenerģijas izmaksas ir nozīmīga izdevumu daļa daudzos ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, atzīmē "Elektrum" Energoefektivitātes centra vadītāja Sanita Bilzena, uzsverot, ka energoefektivitāte rada ne vien izpratni par elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem to ietekmējošiem faktoriem, bet arī rosina identificēt energoefektivitātes potenciālu un veikt attiecīgos uzlabojumus, lai optimizētu ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 23,461 miljons eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt direkcijas peļņa pieauga par 42,9% un bija 1,524 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ieņēmumu ziņā būtiskākā darbības joma CSDD ir transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu un sasniedza 11,672 miljonus eiro. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos pieauga par 0,5%, sasniedzot 369 360, bet atkārtoto pārbaužu skaits pieauga par 0,6%, veidojot 5124 641. Vadības ziņojumā skaidrots, ka pamatpārbaužu skaita pieaugums ir saistīts ar transportlīdzekļu skaita pieaugumu.

Otrs apmēra ziņā būtiskākais CSDD ieņēmumu avots ir transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā direkcijas ieņēmumi pieauga par 6,6% un sasniedza 5,89 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījums apgaismojumā ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, liecina Dienas Biznesa veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja. Investīcijas apgaismojuma nomaiņā 71,6% aptaujas dalībnieku nosauc kā reāli veiktos ieguldījumus energoefektīvos pasākumos. Nākamie biežākie ieguldījumi ir ēku siltināšanā un logu nomaiņā, ko veikuši 62,2% respondentu, bet 43,3% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka investējuši apkures sistēmās

Dienas Biznesa veiktās aptaujas rezultāti parāda reālo situāciju, un tai ir loģisks ekonomisks pamatojums. Apgaismojums ir viens no visvienkāršāk īstenojamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kura īstenošanai nepieciešamie ieguldījumi ir mazāki nekā citos, norāda Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs. Apgaismojuma nomaiņā ieguldītie līdzekļi ātrāk tiek atpelnīti, tas pamudina uzņēmējus izšķirties tieši par šādu energoefektivitātes paaugstināšanas soli. Vienā vai divos gados var atmaksāties ieguldītā nauda, atzīst E. Kudurs. Ēku siltināšana un iekārtu nomaiņa ir finansiāli ietilpīgāki ieguldījumi, un to līdzekļu atmaksāšanās periods ir garāks, tādēļ uzņēmēji par šādiem pasākumiem izšķiras, kad redz finansiālas iespējas modernizāciju īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Forums uzņēmējiem Vai bizness šodien var atļauties NEbūt energoefektīvs? 10. oktobrī bija apmeklēts gan no valsts, gan uzņēmēju puses, un abas puses domāja vienā virzienā

Motormuzeja konferenču zāli bija pārpildījuši 170 apstrādes ražošanas uzņēmēji, un, kā informēja valsts attīstības finanšu institūcijā Altum, interese bijusi plašāka, tādēļ paredzams, ka līdzīgi forumi un konferences notiks vēl. Forumu atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, tas liecina ne tikai par interesi, bet arī par skaidru vēlmi uzņēmējiem un valdībai strādāt kopā. Pasākumu rīkoja Altum, EM, LTRK un EK, šādi apliecinot gatavību darboties vienoti. Motivācija darbam ir pietiekama, jo Eiropas Savienības budžets energoefektivitātei un klimata pārmaiņu politikai naudu nežēlos, tikai jāprot būs paņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunas iekārtas par ietaupītās elektrības cenu

Jānis Goldbergs, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi no trīs uzņēmējiem nezina, kāds ir enerģijas patēriņš uzņēmumā, bet trijos no četriem ražošanas uzņēmumiem nav veikti enerģijas patēriņa mērījumi, sākot energoefektivitātes kreditēšanas stāstu, atklāja Altum Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs Edgars Kudurs

«Altum nav tikai finansētājs un kreditētājs, Altum ir uzņēmēju draugs, kas neatteiks konsultāciju un norādīs, kur vērsties, ja paši nevaram palīdzēt,» konferencē Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? sacīja E. Kudurs.

Altum iespējas

«Mēs varam piešķirt aizdevumu bez nodrošinājuma, kumulēt ar atbalsta programmām, finansējam pat lietotu iekārtu iegādi. Energoefektivitāte atmaksājas, un šeit nav runa tikai par resursu taupīšanu,» uzsvēra E. Kudurs, paskaidrojot, ka apgaismojuma nomaiņa var būt mērķis, ja spuldzīšu birojā ir daudz, tomēr kopumā energoefektivitāte ir daudz plašāks jēdziens par apgaismojumu. Ar to jāsaprot gan ierīču un iekārtu nomaiņa uz efektīvākām, gan ēku siltināšana, gan ražošanas procesu uzlabošana. Altum finansē saules paneļu iegādi rūpniecības uzņēmumiem, ir mobilitātes programma, kas paredz elektroautomašīnu, pat elektrisko skrejriteņu iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Turpmāk automobiļiem ar neatbilstošām riepām tiks liegta dalība ceļu satiksmē

Žanete Hāka, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk automobiļiem, kuri būs aprīkoti ar neatbilstošām riepām, tiks liegta dalība ceļu satiksmē, anulējot tehniskās apskates uzlīmi un atņemot numura zīmes, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

CSDD skaidro, ka šāds lēmums balstīts uz transportlīdzekļu pārbaudes rezultātiem Daugavpils reģionā, kad decembra pirmajās dienās CSDD un Valsts policijas kopīgi organizētajās pārbaudēs atklājās, ka vēl aizvien autovadītāji šajos slidenajos un sniegotajos laika apstākļos ceļu satiksmē piedalās ar transportlīdzkļiem, kuriem uzstādītas satiksmei bīstamas riepas (pilnībā nodilušas ziemas riepas vai pat nodilušas vasaras riepas).

Šādi transportlīdzekļi apdraud gan pašu autovadītāju, gan arī citus satiksmes dalībniekus, uzsver CSDD. No 500 pārbaudītajiem auto Daugavpils reģiona 28 spēkratiem konstatētas satiksmei bīstamas riepas.

CSDD informē, ka šādi CSDD un Valsts policijas reidi turpināsies arī citos Latvijas reģionos, pastiprināti pievēršot uzmanību transportlīdzekļu riepu stāvoklim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CSDD uzsāk starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

Zane Atlāce - Bistere, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.

Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija "Par ceļu satiksmi". Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā). Informācija par šīs konvencijas dalībvalstīm pieejama ANO mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD uzsāks starptautiskā parauga vadītāja apliecību izsniegšanu

Žanete Hāka, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēs tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības. Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija “Par ceļu satiksmi”.

Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kurzemes reģionā 28 spēkratiem konstatētas satiksmei neatbilstošas riepas

Žanete Hāka, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija (VP) šonedēļ turpināja transportlīdzekļu pārbaudes, pastiprināti pievēršot uzmanību automobiļu riepu stāvoklim.

No 878 pārbaudītajiem auto Kurzemes reģionā 28 spēkratiem konstatētas satiksmei neatbilstošas riepas. Reida laikā uz viena automobiļa CSDD un VP darbinieki atklāja trīs pilnībā nodilušas (pat ar atdalījušos protektora slāni) ziemas riepas un vienu nodilušu vasaras riepu.

Šim automobilim uzreiz tika atņemtas numura zīmes, anulēta tehniskās apskates uzlīme, kā arī piemērots attiecīgais naudas sods. Tādējādi novēršot šāda auto dalību satiksmē.

Savukārt pārējiem automobiļiem tika anulēta tehniskās apskates uzlīme un piemērots naudas sods.

Kaut arī transportlīdzekļu riepu vecums Latvijā nav ierobežots, tomēr CSDD autovadītājus aicina neizmantot riepas, kas ir vecākas par 5-6 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā auto īpašnieks varēs pārtraukt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polises darbību.

To varēs darīt, ja auto netiek izmantots, paredz ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Ar likuma grozījumiem būs noteiktas transportlīdzekļa īpašniekam tiesības pārtraukt OCTA polises darbību uz laiku, kamēr transportlīdzeklis netiek izmantots. Lai izvairītos no šīs iespējas ļaunprātīgas izmantošanas, likumprojekts paredz noteikt speciālu kārtību, proti, transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites reģistrācijas pārtraukšanai uz laiku, nenododot numura zīmes, veiks transportlīdzekļa īpašnieks vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs, iesniedzot iesniegumu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), izmantojot e-pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Elektrisko skūteru regulējumu varētu ieviest līdz nākamā gada vasarai

LETA, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar elektrisko skūteru skaita pieaugumu satiksmē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo normatīvo aktu projektu to lietošanai un regulējums varētu tikt ieviests līdz nākamai vasaras sezonai, aģentūrai LETA pauda CSDD pārstāvis Jānis Aizpors.

«Pēdējā laikā uz Latvijas ceļiem arvien vairāk sākuši parādīties dažādi elektriskie pārvietošanās līdzekļi, tai skaitā, skūteri, ko cilvēki izmanto nokļūšanai uz darbu un citās ikdienas gaitās. Tāpēc, lai padarītu elektrisko skūteru dalību ceļu satiksmē drošu, CSDD sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) šobrīd gatavo normatīvo aktu projektus, kuros būtu noteikti elektrisko skūteru statuss ceļu satiksmē, prasības aprīkojumam, principi, kas jāievēro, esot uz ceļa,» norādīja Aizpors, piebilstot, ka tiek pētīts, kā šis jautājums tiek risināts Vācijā, Francijā un citās valstīs.

Pašreiz tiek plānots, ka ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 14 gadu vecuma - tāds pats vecuma ierobežojums noteikts arī daudzās citās Eiropas valstīs. Lai ar elektrisko skūteri varētu piedalīties ceļu satiksmē, minimālā prasība būtu velosipēda apliecības iegūšana, kas neattiektos uz tiem vadītājiem, kuriem jau ir iegūta automašīnas vadītāja apliecība vai kuru vecums pārsniedz 18 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo attīrīšanas iekārtu modernizācijā investē 2 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Balticovo" ekspluatācijā nodevusi bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Projekts realizēts 12 mēnešu laikā, un tā kopējās izmaksas sasniedz teju 2 miljonus eiro.

Attīrīšanas iekārtu augstā energoefektivitāte ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas un palīgvielu patēriņu. Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas spēj attīrīt 750 m3 ūdens diennaktī ar slodzi, kas atbilst 20 000 cilvēku ekvivalentam jeb dubultam Iecavas novada iedzīvotāju skaitam.

Jaunās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir pilnībā automatizētas, un to vadība ir datorizēta, kas avārijas gadījumā nodrošina, ka nenotiek neattīrīto notekūdeņu nonākšana apkārtējā vidē. Iekārtas iesākumā nodrošina mehānisku priekšattīrīšanu (rupjās frakcijas noņemšanu), pēc tam seko daudzpakāpju priekšattīrīšana, kas veic daļēju notekūdeņu piesārņojuma noņemšanu, un tad bioloģiskā notekūdeņu attīrīšana, kad notiek galējā piesārņojuma noārdīšanas fāze. Papildu drošībai izplūdē ir uzstādīta mikrofiltrācijas iekārta, kas Latvijā ir vienīgā tāda tipa iekārta un nepieļauj pat vissmalkāko suspendēto vielu nonākšanu apkārtējā vidē. Kas attiecas izmdūņām, kas atdalītas no ūdens, pēc attīrīšanas tās nonāk biogāzes rūpnīcā "Egg Energy", bet smiltis tiek nodotas atkritumu apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā publiskajā telpā sniegto informāciju par plānoto Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdali tautsaimniecībai būtiskiem projektiem ar augstu gatavības pakāpi, Rīgas pašvaldība ir apkopojusi informāciju par projektiem, kuru īstenošanu ir iespējams uzsākt nekavējoties jau 2020. gadā, informē Rīgas dome.

Kopumā nepieciešamo investīciju apjoms, ar kuru palīdzību Rīga varot iesaistīties ekonomikas sildīšanā jau tuvākajā laikā, veido aptuveni 337 miljonus eiro.

Investīcijas nepieciešamas tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošana, t.sk. energoefektivitāte un mobilitāte – aptuveni 241 miljona eiro apmērā. Tas ietver, piemēram, kompleksus pasākumus pirmsskolas izglītības iestāžu energoefektivitātei, kā arī mobilitātes jomā plānots īstenot Austrumu maģistrāles iztrūkstošo posmu no Vietalvas ielas līdz Ieriķu ielai. Tāpat arī atsevišķus veloinfrastruktūras projektus (piemēram, Veloceļš Centrs – Ziepniekkalns).

Investīcijas nepieciešamas arī pilsētvides jomā 96 miljonu eiro apmērā, kas vienlaikus nodrošina jaunu darba vietu izveidi un kultūras un izglītības pakalpojumu pieejamību, kā piemēram, Sarkandaugavas apkaimes kultūras un dabas mantojuma revitalizācija - Aldara parka pārbūve un Mūkusalas ielas krasta promenādes izbūve, kas būs būtisks ieguldījums pilsētvides kvalitātes uzlabošanā gan visas pilsētas, gan apkaimes mērogā, uzskata Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #7

DB, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam būtiski draud samazināties ieņēmumi.

Kopējais iztrūkums tiek lēsts 75 miljardu eiro apmērā. Lai šo robu aizpildītu, varētu palielināt dalībvalstu iemaksas no 1,07% līdz 1,3% no IKP.

Vairākas ekonomiski spēcīgākās ES dalībvalstis iestājas pret šādu risinājumu, proti, nepiekrīt iemaksu palielināšanai.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 18. februāra numurā:

  • viedokļi - ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gada periodam
  • aktuāli - sejas atpazīšanas tehnoloģijas attīstās
  • finanses - patukšots noguldījumu garantiju fonds
  • tēma - sadārdzinās banku pakalpojumi
  • intervija - Andris Bērziņš, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs, par ceļu uzturēšanu
  • enerģētika - siltumapgādē un enerģētikā ir virzība uz klimata mērķu sasniegšanu
  • energoefektivitāte - plašas iespējas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem
  • pasākumu organizēšana - "Shine Event" radošais direktors Ņikita Viderkers
  • tirdzniecība - maza formāta veikali ir aktuāli, tā "Narvesen" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena
  • tehnoloģijas - elektroauto kļūst pieejamāki
  • izstādes/semināri/konferences - intervija ar "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" vadītāju Niklasu Jonsonu
  • izstādes/semināri/konferences - jaunais daudzfunkcionālais biznesa komplekss "ATTA Centre"
  • brīvdienu ceļvedis ar Pēteri Bajāru, arhitektu birojs "OUTOFBOX Architecture"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektā «Merks Viesturdārzs» plānots uzbūvēt vairākas daudzdzīvokļu ēkas ar teju 500 dzīvokļiem un telpām komercdarbībai. Pirmo ēku, kurā atradīsies 95 dzīvokļi un kura būs vistuvāk parkam, plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada otrajā ceturksnī.

Projekta «Merks Viesturdārzs» būvniecība tika uzsākta 2018. gada 29. novembrī. Projekta īstenošanā tiks investēti aptuveni 58 miljoni eiro.

«Merks Viesturdāzam» projektēta A klases energoefektivitāte. Pazemes autostāvvietā paredzēta vieta elektroautomobiļu uzlādes punkta ierīkošanai.

«Projekts, ko izstrādājis arhitektu birojs «RUUME», ir vērsts uz to, lai jaunā kvartāla apbūve iekļautos Klusā centra pilsētvidē un Viesturdārza apkārtnē,» skaidro Oskars Ozoliņš, būvkompānijas «Merks» valdes priekšsēdētājs.

«Būvniekiem darba vēl ir gana daudz, jo projekts paredz izbūvēt trīs jaunas dzīvojamās ēkas ar komercplatībām, divas ēkas ir paredzētas nojaukšanai, to vietā uzbūvējot jaunas, savukārt, divas vēsturiskās ēkas Pētersalas ielas malā tiks pilnībā renovētas. Projekta realizācijā esam maksimāli saglabājuši arhitektu ieceres, kā, piemēram, jauno ēku betona fasādes apdarē. Mums kā būvniekiem šis objekts ir īpašs ar to, ka tas ir pirmais «Merks» dzīvojamo ēku komplekss, kura būvniecība tiek veikta, izmantojot būves informācijas modelēšanas sistēmu jeb BIM».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 25.02.2020

Dalies ar šo rakstu

17% uzņēmēju pēdējā gada laikā apsvēruši iespēju atvērt kontus citu valstu bankās ārpus Latvijas. Par šādu tendenci liecina sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veiktā aptauja, kuras rezultāti plašākai sabiedrībai tiks prezentēti Banku Augstskolā rīt, 26. februārī.

FATF iepriekšējās nedēļas izskaņā publiskoja, ka Latvija netiek iekļauta pelēkajā sarakstā. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre skaidro, ka notikusi banku biznesa modeļu maiņa.

Lasi žurnāla #DienasBizness 25. februāra numurā:

* viedokļi - Reakcija uz "kapitālo remontu"

* tēma - globālā kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface ekonomikas prognozes

* intervija - Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāj Sanita Bajāre

* aktuāli - vai prokuratūra strādā ar nelicenzētām datorprogrammām?

* energoefektivitāte – spēka punkts videi, uzņēmējiem un valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru