Nekustamais īpašums

Rīgas namu pārvaldnieks: dzīvošana padomju laiku mājā ir kā braukšana ar 30 gadus vecu Opel

Dienas Bizness, 01.03.2013

Jaunākais izdevums

Saliekamo lielpaneļu ēku kalpošanas termiņš ir 60 -70 gadi, taču skaidras informācijas par šo ēku stāvokli trūkst, jo par to esot jādomā dzīvokļu īpašniekiem, nevis apsaimniekotājiem vai mākleriem, turklāt nav zināma arī padomjlaiku celtnieku darba kvalitāte.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2006. gadā pasūtīja pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot padomju laikos celto sērijveida ēku stāvokli. Tajā secināts, ka ir jāapsver 1955. – 1995. gadā būvēto viena līdz trīs stāvus augsto ēku nojaukšana.

RNP preses sekretārs K. Leiškalns šo secinājumu neuzskata par gana draudīgu brīdinājuma signālu, un dzīvošanu šādās mājās viņš pielīdzina braukšanai ar 30 gadu vecu Opel automašīnu. «Mēs ļoti labi saprotam, ka šis 80. gados ražotais opelis ir pārāk neekonomisks. Bet kā jūs man iestāstīsiet, ka man ir jāaiziet uz salonu un jānopērk jauna mašīna, ja man nav papildu līdzekļu?»

Būvniecības speciālisti norāda, visapšaubāmākā kvalitāte ir lielpaneļu saliekamajām ēkām, jo atšķirībā no mūra mājām tās kopā satur metāla konstrukcijas, kas var sarūsēt un kļūt bīstamas. Rīgā šādas mājas pirmo reizi parādījās 60. gadu beigās Āgenskalna priedēs, kas ir vecākais galvaspilsētas mikrorajons, raksta žurnāls Sestdiena.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors inženierzinātņu doktors Jānis Grabis uzskata, ka konstrukciju bojājumi jau laikus liks par sevi vizuāli manīt, jo tie nevarot rasties vienā naktī, mierinot, ka ēkas nesabruks pēkšņi. Metāla savienojumu atsegšana ir pārāk sarežģīta un dārga procedūra, tomēr drošības labad šādu pārbaudi varētu veikt vecākajās lielpaneļu mājās, norāda profesors. Tiesa gan, viņš atzīst, ka tieši namu pārvaldēs, kas apsaimnieko lielāko daļu ēku, nonākot vissliktākie inženieri. Viņam esot nācies redzēt tādus namu pārvalžu inženieru atzinumus, kuros aprakstītais ēkas stāvoklis ir tālu no realitātes.

Krietnāko kumosu no galvaspilsētā padomju gados saslietajām lielpaneļu ēkām (aptuveni 90%) šobrīd apsaimnieko pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Visu savā pārvaldībā esošo ēku stāvokli apsaimniekošanas uzņēmums divreiz gadā pārbauda vizuāli, savukārt reizi trīs gados tiek veikta tehniskā apsekošana.

Apgalvot, ka visi Rīgas lielpaneļu saliekamo ēku iedzīvotāji par savu mājvietu var justies droši un metāla konstrukciju atsegšana drošības labad nav nepieciešamam RNP pārstāvji neņemas.

«Vienīgais, ko droši var apgalvot, ir tikai tas, ka cilvēks ir mirstīgs,» saka uzņēmuma preses sekretārs Krists Leiškalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pētījums sniedz atbildi, cik drošas ir 464.sērijas ēkas

Lelde Petrāne, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Panikai par padomju laika dzīvojamo fondu nav iemesla, taču pārbaudīt vajag

Zane Atlāce - Bistere, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satraukumam par padomju laika dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli nav pamata, tomēr tehniskais novērtējums ir vajadzīgs, un ne tikai padomju laika ēkām, norāda būvkompānijas Baltic Investment Group valdes loceklis Ļevs Golands.

Gan Rīgā, gan Latvijā sērijveida daudzdzīvokļu māju celtniecība aktīvi norisēja Padomju Savienības laikā. Šo māju normatīvajos aktos paredzētais lietošanas termiņš beigsies pavisam drīz. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija šogad plāno veikt 464. sērijas jeb tā saukto «lietuviešu projekta» māju pārbaudi.

Padomju Savienības laikā Latvijā atrisināja ļoti svarīgu un vērienīgu uzdevumu – īsā laika posmā liels daudzums ģimeņu bija jānodrošina ar atsevišķiem mājokļiem. «Lai panāktu iecerēto, tika izmantota tolaik visprogresīvākā būvniecības metode – paneļu. 464. sērijas mājas Latvijā sāka būvēt 20. gadsimta 60. gadu sākumā. Šobrīd tām ir 50 un vairāk gadu, un tas ir daudz. Sevišķi tāpēc, ka mājas pieredzējušas vairākas iedzīvotāju paaudzes, un to tehniskā piemērotība nav pārbaudīta, nav veikti arī kapitālie remonti,» stāsta Ļ.Golands

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

«Windows Factory» - Latvijā ražojam energoefektīvus logus un varam to pierādīt!

, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja ir vajadzīgi logi, kas palīdzēs samazināt apkures izmaksas un ilgi kalpos, drošāk ir pirkt Latvijā ražotos. Tad ir daudz lielāka garantija, ka tie tiešām ir tik kvalitatīvi un energoefektīvi, kā apgalvo to ražotājs,» skaidro uzņēmuma «Windows Factory» www.windowsfactory.lv direktors ZEMGUS LIEPA

Kādas priekšrocības pircējs iegūst, iegādājoties Latvijā ražotus logus?

Pircējam tad ir daudz lielāka garantija, ka uzņēmums, no kā logus iegādājies, tik drīz nepazudīs. Ja arī logiem kas notiks, tas nodrošinās solīto garantijas remontu. Tas tāpēc, ka uzņēmums, kas logus ražo Latvijā, visticamāk ir investējis savā attīstībā, iegādājies ražošanas iekārtas, darba galdus, galu galā tam rūp sava reputācija.

Ar uzņēmumiem, kas importē logus, mēdz būt visādi. Piemēram, ļoti bieži ir tā, ka uzņēmējs nodibina nelielu firmiņu, noīrē telpas tirdzniecībai. Pēc gada vai diviem no šī uzņēmuma vairs nav ne vēsts. Cilvēki, aptvēruši, ka iegādātie logi nav lietojami, izmisumā zvana mums un vaicā: «Kur vērsties? Kam prasīt garantijas remontu?»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Īpašuma apdrošināšana: esošā situācija un izaicinājumi

Compensa Latvijas filiāles vadītāja Evija Dundure, 21.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties preces vai pakalpojumus, mājokļa apdrošināšana, salīdzinot ar eiropiešu paradumiem, nebūt nav starp Latvijas iedzīvotāju prioritātēm. Taču līdz ar hipotekārās kreditēšanas pieaugumu, tās nozīme Latvijā ir palielinājusies.

Vienlaikus jānorāda, ka ir neliela daļa tādu iedzīvotāju, kuri iegādājas mājokļa apdrošināšanu neatkarīgi no hipotekārā kredīta esamības vai neesamības. Compensa pieredze liecina, ka tie ir pamatā tādi cilvēki, kuriem jau ir bijusi pozitīva pieredze ar citiem apdrošināšanas pakalpojumiem. Tomēr, neskatoties uz to, kopumā Latvijas iedzīvotāji ir kūtri daudzdzīvokļu namu kompleksajā apdrošināšanā, jo citviet pasaulē šajā jomā dzīvokļu īpašnieku paradumi ir daudz pārdomātāki un racionālāki.

Ir skaidrs, ja ir iecere iegādāties mājokli, tad, visticamāk, persona dosies uz banku, lai saņemtu hipotekāro kredītu. Tādā gadījumā īpašuma apdrošināšana ir obligāts nosacījums aizdevuma saņemšanai. Tā arī sniedz garantiju, ka nelaimes gadījumā nepaliksiet bez dzīvesvietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ieguldot 14,7 miljonus, Mežciemā attīstīs apjomīgu daudzdzīvokļu māju projektu

Lelde Petrāne, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā ieguldot 14,7 miljonus, Mežciems tiks papildināts ar jaunu sešu daudzdzīvokļu namu projektu Gaiļezera nami. Secināts, ka interese par šāda veida projektu tirgū varētu būt liela, jo dzīvojamās platības šajā rajonā lielākoties ir iekārtotas padomju laika blokmājās.

«Meklējot vietu dzīvokļu mājas projektam, Mežciems šķita perspektīvs rajons. Rīgā šādu vietu nav daudz, ir Ķīpsala, Baltezers, Mežaparks, taču tur nekustamā īpašuma cenas ir krietni virs vidējā līmeņa,» stāsta SIA Merks nekustamo īpašumu projektu vadītāja Dace Tumšā.

Daudzdzīvokļu namu pircēju profils primāri ir Mežciemā dzīvojošie cilvēki, kas priekšroku dod jauno projektu namiem. Kā lielākā daļa jauno projektu, Gaiļezera nami būs paredzēti Latvijas iedzīvotājiem ar vidēji augstiem ienākumiem. Cenas svārstās no 1 400 līdz 1 600 eiro kvadrātmetrā.

Pirmās trīs projekta ēkas plānots pabeigt 2017. gada decembrī, savukārt nākamo trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecība sāksies, kad būs rezervēta aptuveni puse dzīvokļu pirmajās mājās. Projektā ir divu, trīs, kā arī četru istabu dzīvokļi, dzīvojamās platības no 60 līdz 100 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida māju vidējais nolietojums ir 30-50% apmērā un atkarībā no uzturēšanas tās var kalpot vēl 20-50 gadus, intervijā Latvijas Radio atklāja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.

Informācija par ēku stāvokli apkopota pirms vairākiem gadiem, un atkarībā no tā, cik pienācīgi ēkas uzturētas, arī vienas sērijas nami atšķiras, bet vidējais nolietojums ir 30-50% apmērā, skaidroja Oša.

Pēc viņas teiktā, mazāka problēma ir ēku konstrukcijas, savukārt nopietnas problēmas ir ar ēkas iekšējām komunikācijām - inženierietaisēm, cauruļvadiem, kā arī logiem, kas sen nav mainīti, un balkoniem.

«Pie 100% nolietojuma par laimi neesam tikuši, un līdz tam nedrīkst situāciju novest,» brīdināja Oša.

Viņa uzsvēra, ka pārbaudīt ēku ir pārvaldnieka vai īpašnieka pienākums. Gadījumā, ja ēkā ir plaisas, bet pārvaldnieks nereaģē, nepilda savus pienākumus, īpašniekiem šādi ēku uzraugi ir jānomaina, vēršot radušos zaudējumu piedziņu pret pārvaldnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzlabojumus grib, rīcība izpaliek

Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja vien toreiz es būtu zinājis, ka ir tāda iespēja...» Ar šādu, nožēlas pilnu atskatu uz vēsturiskiem notikumiem, kas, kā vēlāk izrādās, ir bijuši lielu iespēju brīži, mēs mēdzam iztēloties savu rīcību, ja vien attiecīgajā brīdī būtu bijuši informētāki, aktīvāki un arīdzan darīt gribošāki.

Patlaban šāds brīdis ir cilvēkiem, kuri dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, jo Eiropas Savienība (ES) šo māju siltināšanai Latvijā dāvina 156 miljonus eiro. Izklausās daudz, bet ar šo naudu pietiks labi ja 5% no aptuveni 20 tūkstošiem novecojušo namu, kuros dzīvojam mēs, mūsu vecāki un, iespējams, dzīvos arī mūsu bērni.

Teju 70% cilvēku Latvijā dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, – daudzi no viņiem namos, kas būvēti pagājušajā gadsimtā, ir novecojuši, pat bīstami, jo to atjaunošanā līdzekļi līdz šim nav ieguldīti. Lielākā «aizķeršanās» daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmās kopš to ieviešanas allaž ir bijusi un paliek iedzīvotāju skepse vai pasivitāte. Namos, kur kāds uzņemas iniciatīvu – klausās, skaidro, stāsta, pārliecina –, rēķins par siltumu vēlāk ir samazinājies pat uz pusi. Spilgts piemērs ir nams Rīgā, Bauskas ielā 63. 2015. gadā tika renovēts viens no šīs ēkas korpusiem, un pagājušā gada decembrī izmaksas par apkuri tajā bija divkārt zemākas nekā nesiltinātajā korpusā. Izmaksu starpība ļauj segt renovācijas izmaksas, bet nākotnē tas būs jūtams izmaksu samazinājums ik mēnesi. Nerunājot jau par nama vizuālo izskatu un dzīvokļu tirgus vērtību, kas siltinātos namos ir vidēji par 30% augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizvien biežāk cilvēki sāk apdrošināt arī dzīvokļus padomju laika projektos

Žanete Hāka, 21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki aizvien aktīvāk apdrošina savus mājokļus, un, salīdzinot ar 2014. gadu, apdrošināto īpašumu skaits ir palielinājies par piekto daļu, informē uzņēmums.

Vislielākais kāpums – 43% – ir novērojams dzīvokļu apdrošināšanā. Izvērtējot vidējo īpašuma vecumu, var secināt, ka aizvien biežāk cilvēki sāk apdrošināt arī dzīvokļus padomju laika projektos, - vidējais apdrošināto daudzdzīvokļu mājokļu celšanas laiks ir 1973. gads.

«Būtiska tendence, ko vērojam, analizējot mūsu klientu datus, - arvien vairāk tiek apdrošināti dzīvokļi padomju laika projektos, turklāt lēmumu par izvēli apdrošināt savu īpašumu īpašnieks pieņem pats, nevis tādēļ, ka īpašums ir kļuvis par hipotēkas nodrošinājumu. Šī iemesla dēļ 2014.gadā vidējais apdrošinātās mājas celšanas laiks bija 1961. gads. Savukārt daudzdzīvokļu māju apdrošināšanas dati norāda, ka pēdējos trīs gados vidējais ēkas vecums ir saglabājies nemainīgs – 1973.gads. Pieaugoša tendence vērojama arī dzīvokļu apdrošināšanā jaunajos projektos,» norāda Līva Bogdanova, BALTA Fizisko personu Īpašuma produktu vadītāja. Šo tendenci veido lielais padomju laiku sērijveida ēku īpatsvars, kā arī lielais apdrošināšanas ņēmēju skaits reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dalītais īpašums – pašu izvēle

Lāsma Vaivare, 03.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalītā īpašuma problēma pastāv lielākajās Latvijas pilsētās; zeme zem daudzdzīvokļu mājām nereti ir darījumu objekts.

Runājot par dalīto īpašumu, lielākoties tiek uzsvērts, ka īpašnieki, uz kuru zemes tapuši citiem piederoši nami – galvenokārt padomju gados celtās daudzstāvu dzīvojamās ēkas –, tāpat kā šajos namos dzīvojošie cilvēki ir situācijas ķīlnieki. Proti, nami būvēti, nerespektējot vēsturiskās zemes robežas, un, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi, to vēsturiskajiem saimniekiem vai mantiniekiem faktiski tika atdots īpašums ar apgrūtinājumu – viņi nevar realizēt visas tiesības, kas būtu iespējamas, ja zeme būtu brīva. Savukārt dzīvokļu īpašniekiem papildu ikmēneša komunālajiem maksājumiem jāparedz arī līdzekļi zemes nomai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aptauja: padomju daudzdzīvokļu namu iemītnieki vēlas dzīvot citur

Jānis Rancāns, 02.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju patlaban dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, un teju 80% vēlētos dzīvot citur – visbiežāk jaunā privātmājā, kas celta pēc 1990. gada.

Tas secināts dzīvojamā nama Futuris attīstītāju SIA Larix Property veiktajā pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī atklāj, ka iedzīvotāji nevēlas dzīvot debesskrāpjos – tikai seši procenti labprāt izvēlētos ēku, kas augstāka par septiņiem stāviem, turklāt 62% no tiem, kas dzīvotu daudzstāvu namos, mājokli ierīkotu ēkas pirmajā līdz trešajā stāvā.

Par vienu no būtiskākajām mājokļa kvalitātēm iedzīvotāji aptaujā atzinuši logus saules pusē – šis kritērijs ir nozīmīgs 60% respondentu. Nozīmīgs aptaujātajiem šķiet arī plašs balkons (50%), atsevišķa telpa dzīvoklī saimniecības un aktīvās atpūtas inventāra uzglabāšanai (51%), piemājas autostāvvieta (48%), lifts (24%) un rotaļu laukums bērniem (23%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar vienu roku stāvvietas slēdz, ar otru – soda šoferus

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsēta bez konkrēta redzējuma par stāvvietu infrastruktūras sakārtošanu autovadītājus noliek neapskaužamā situācijā

Auto īpašnieku skaudrā realitāte, kad mašīnu dzen kaut viesistabā, pozitīvu devumu sniedz vien pašvaldības budžetam, kuru tā var papildināt ar iekasētajām soda naudām.

To apmērs gada laikā izaug līdz pusotram miljonam eiro, kas būtībā izvilkts no iedzīvotāju kabatām, kuri ir nevis ļauni likumpārkāpēji, kas uz ielām notriec cilvēkus, bet gan paši rīdzinieki, kuriem ceļazīmes neļauj nolikt auto ne tikai pie zoodārza vai slimnīcas, bet pat dzimtās daudzdzīvokļu mājas pagalmā.

Kā šonedēļ ziņoja Latvijas Radio, liela daļa no pārkāpējiem Rīgā ir tie autovadītāji, kas savus spēkratus novieto neatļautās vietās daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu zaļajā zonā. Pašas domes pasūtīts pētījums atklāja, ka pilsētā ik dienu nepietiek rūmes vismaz 34 tūkstošiem autobraucēju, kuri auto galvaspilsētā novietot nevar. Rīgas mērija, kas par budžeta līdzekļiem uzfrišina daudzdzīvokļu māju iekšpagalmus, autostāvvietu problēmu diemžēl ar to nerisina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtos mājokļos

Lelde Petrāne, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Tartu padomju laika nami pārtop energoefektīvos mākslas darbos

Monta Glumane, 04.10.2019

Turu ielas sienas gleznojums, kura autors ir latviešu mākslinieks Andris Vītoliņš.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tartu pabeigta desmit padomju laika daudzdzīvokļu namu, kas pievienojās SmartEnCity projektam, renovācija.

Pārējās septiņas ēkas plānots pabeigt līdz šā gada beigām.

Eiropas Savienības finansētajā projektā SmartEnCity laikmetīgā māksla satiekas ar viedās pilsētas projektēšanu. Tā ietvaros 17 padomju laika daudzdzīvokļu mājas Tartu centrā tiek pārveidotas par ļoti zema enerģijas patēriņa mājām, pārvēršot šo par viedu un energoefektīvu rajonu.

Turu ielas sienas gleznojuma pamatā ir latviešu mākslinieka Andra Vītoliņa skice. Tajā mākslinieks koncentrējas uz laimi un kā to atrast. Autors skaidro: «Idejiski mākslas darbs ir par laimes atrašanu. Par laimi, kas atrodama šeit, mūsu pašu valstīs, ne tikai attālās zemēs. Nav jābrauc uz Indiju vai Tibetu, lai justos laimīgs. Viss, kas mums vajadzīgs, ieskaitot laimi, ir tepat ap stūri. Tāpat kā koki».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā ir atšķirīga pieeja nekustamā īpašuma nodokļa vērtības aprēķināšanā, zemes aplikšanā; vairākās turīgajās valstīs zeme tiek uzskatīta par ražošanas līdzekli.

Tā liecina SIA BDO Tax pētījums. Lai arī ES vairākos nodokļos – PVN un akcīzes – ir izvirzījusi pamatprincipus un pat ieviesusi minimālās šo nodokļu likmes, tomēr nekustamā īpašuma aplikšana ar nodokli, tā aprēķināšana un likmes lielums ir atstāts pašu dalībvalstu ziņā. «Faktiski vienotu principu nav, dominē atšķirīga pieeja, kā rezultātā valstis vairāk var grupēt pēc nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam izmantojamās bāzes (vērtības) nekā pēc likmes lieluma un paša objekta,» pētījumā iegūtos datus vērtē SIA BDO Tax valdes priekšsēdētāja, nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Igaunija ir priekšā kādā citā sektorā, jo tā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai zemi, bet ne ēkas. Tomēr par vislielāko pārsteigumu jāuzskata SIA BDO Tax pētījumā secinātais, ka Maltā vispār nekāda nekustamā īpašuma nodokļa nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu īpašniekiem tiks dotas tiesības zemes izpirkšanai 10 gados par cenu, kas pielīdzināta kadastrālajai vērtībai, pieskaitot 15%, zemes īpašnieks šajā laikā nevarētu pieprasīt zemes nomas maksu

Tādu risinājumu izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tas guvis atbalstu arī valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sēdē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 3600 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras atrodas uz zemes, kas pieder citām personām. Šāda situācija izveidojās īpašumtiesību atjaunošanas laikā, kas bijušajiem zemes īpašniekiem ļāva atgūt zemi, uz kuras padomju laikos bija uzbūvētas dzīvojamās mājas, kas tika nodotas privatizācijai. Rezultātā dzīvokļu īpašniekiem bija pienākums maksāt zemes īpašniekiem piespiedu nomas maksu (tā varēja sasniegt pat 6% no kadastrālās vērtības, ja vien netika panākta vienošanās par citu apmēru) par zemi, uz kuras atrodas ēka. No 2015. gada spēkā stājās grozījumi normatīvos, kas nosaka, ka dalītā īpašuma gadījumos nekustamā īpašuma nodoklis par zemi jāmaksā zemes, nevis dzīvokļu īpašniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pabeigta vērienīgākā daudzdzīvokļu mājas renovācija Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī pabeigts vērienīgs daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projekts Daugavas ielā 2, kurā kopumā ieguldīti vairāk nekā 1,7 miljoni eiro, informē Salaspils novada domes pārstāve Lolita Balcerbule.

120 dzīvokļu nams Daugavas ielā 2 ir būvēts vēl padomju laikā. 2009. gadā tika sasaukta mājas pilnsapulce, nodibināta iedzīvotāju biedrība un pieņemts lēmums pārņemt namu savā pārvaldībā.

Ēkai bija nopietni bojājumi: nodrupuši ķieģeļi un apmetums, mājas fasādē radušās plaisas, bojāti kāpņutelpu stikla bloki, nolietojušies logi, tāpēc tika veikts pamatīgs tehniskā stāvokļa audits un grunts ģeodēziskā izpēte, uz plaisām fasādē tika uzlikti marķieri. Tie uzrādīja, ka plaisas turpina paplašināties – māja burtiski veras vaļā, un tā steidzami jāglābj.

Risinājums bija 2016. gadā uzsāktā jaunā «Altum» energoefektivitātes programma, savukārt Salaspils novada pašvaldība apmaksāja projekta izstrādi un uzņēmuma «Salaspils siltums» speciālisti palīdzēja sagatavot visu nepieciešamo tehnisko un juridisko dokumentāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdaugavā padomju laika celtni pārveidos par dzīvokļu projektu

Lelde Petrāne, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar projekta Botanique Loft Apartments vīziju padomju laika celtnei Rīgā, Dzirciemā jāpārtop par ekskluzīvu dzīvokļu māju, liecina vietnē Crowdestate ievietotā informācija.

Ēka atrodas Pārdaugavā, Jaunsaules ielā 1 - netālu no Botāniskā dārza, blakus sērijveida daudzdzīvokļu mājām, privātmājām un veikalam Mego. Tai blakus ir arī viens jauno dzīvokļu projekts.

Iecerēts, ka vecā, trīsstāvīgā, telekomunikāciju funkcijām kalpojusī ēka pārtaps par dzīvokļu māju, kuras īpašā iezīme būs augstie griesti (4,5 metri) un lielie logi. Projekta attīstītāji kā mērķauditoriju min studentus un jaunās ģimenes.

Vietne Crowdestate ir iesaistīta projekta būvniecības finansēšanas kampaņā, kuru plānots organizēt sešās kārtās atbilstoši būvniecības gaitai. Katras kārtas laikā tiks piesaistīts finansējums 40 līdz 275 tūkstošu eiro apmērā. Kopējās investīcijas tiek lēstas 1 115 000 eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgū joprojām dominē darījumi ar sērijveida dzīvokļiem. To cena šogad varētu pieaugt par 4%, izriet no nekustamā īpašuma kompānijas Arco Real Estate aplēsēm.

2015.gadā Latvijā ir noslēgti turpat 46.9 tūkstoši nekustamā īpašuma pirkumu līgumu. Tas ir mazāk nekā 2014.gadā (48.3 tūkst.) un arī 2013.gadā (47.8 tūkst.). Visvairāk ir bijis darījumu ar dzīvokļiem, turklāt lielāko daļu no mājokļu pirkumiem nodrošina tieši to iegāde tipveida ēkās – aptuveni 70%. Salīdzinot ar 2013.gadu un 2014.gadu aktivitāte šajā segmentā ir vērtējama kā mērena.

Straujāk nekā kopumā Latvijā ir samazinājies darījumu skaits Rīgā – par 6.9%. Tā pamatā ir īpašumu pirkumu skaita kritums sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas kārtībā, taču šādu darījumu īpatsvars nav tik liels, tāpēc ir jābūt arī citiem faktoriem, kāpēc to kopumā ir mazāk, taču uz to skaidras atbildes nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajos piecos mēnešos Liepājā vērojama augsta interese par dzīvokļiem jaunajos projektos, norāda projekta Ezermalas Nams attīstītāji un īpašnieki, kas pagājušā gada nogalē nodeva ekspluatācijā jaunu daudzdzīvokļu ēku Liepājā, Ezerkrasta rajonā. Dažu mēnešu laikā projektā ir pārdoti vai rezervēti jau 35 no 89 dzīvokļiem.

«Mēs redzam, ka kopumā nekustamā īpašuma tirgus Liepājā pamazām atdzīvojas. Cilvēki kļūst optimistiskāki par saviem ienākumiem un arī par nākotnes stabilitāti. Lielā mērā to sekmēja gan Saeimas lēmums par tā dēvētā «nolikto atslēgu» principa kā izvēles iespējas ieviešanu, gan kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās pilsētā,» skaidro Ezermalas Nams projekta vadītāja Ilze Ozoliņa.

Būtisks faktors, kas ietekmē interesi par jaunajiem projektiem Liepājā, ir salīdzinoši augstās gan īres, gan pārdošanas cenas padomju laika dzīvokļiem.

«Liepājā pirms krīzes tika iesākti, bet netika pabeigti vairāki nekustamā īpašuma projekti. Šodien to cena ir būtiski zemāka nekā to būvniecības izmaksas, līdz ar to tirgū ir pieejams netipisks piedāvājums, kas rada augstu interesi. Papildus tam jāņem vērā arī fakts, ka jaunajos projektos komunālie maksājumi ir par trešdaļu mazāki,» norāda I. Ozoliņa, vienlaikus skaidrojot, ka hipotekārā kredīta ikmēneša maksājums par dzīvokļiem šajā projektā ir no 100 līdz 200 EUR mēnesī, kas ir ievērojami zemāk nekā īres maksa Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Komentāri

Pievienot komentāru