Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Šodien, 18.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Šķīrējtiesu likums. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, un tas aizstās pašlaik Civilprocesa likumā esošo šķīrējtiesu regulējumu, informēja Tieslietu ministrija.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesas izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu efektīvu un taisnīgu strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.

Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidota institūcija, kas uz pušu vienošanās pamata izskata civiltiesiskus strīdus. Šķīrējtiesa var tik izveidota konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai vai pastāvīgai darbībai. Savukārt pastāvīgā šķīrējtiesa var uzsākt darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā, ko uztur Uzņēmumu reģistrs.

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu, kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece. Šķīrējtiesā nevar izskatīt strīdus par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm, par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu, kā arī strīdus par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām. Tāpat šķīrējtiesas nevar izskatīt strīdus starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, strīdus par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, kā arī strīdus, kurā viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde, teikts likumprojektā.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Dailis Lūks šodien, 23.janvārī, pārrunāja kriminālpolicijas izstrādāto plānu darba uzlabošanai un noziegumu atklāšanas rādītāju paaugstināšanai, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pēc tikšanās M.Segliņš informēja, ka D.Lūks prezentējis plānu kriminālpolicijas pārstrukturizācijai un izmaiņām darba organizācijā. Ministrs uzsvēra, ka izvirzījis kriminālpolicijai uzdevumu būtiski uzlabot noziegumu atklāšanas rādītājus, un novēlēja D.Lūkam veiksmi šī mērķa sasniegšanā.

Savukārt D.Lūks informēja, ka kriminālpolicijā gada laikā veikta analīze un identificēti būtiskākie vājie posmi un trūkumi. Tā rezultātā izstrādāts rīcības plāns, kurā noteikti konkrēti darba virzieni, sasniedzamie rezultāti un atbildība katrai kriminālpolicijas struktūrvienībai. Atbilstoši tam tiks veikta cilvēkresursu optimizācija, kā arī jau īstenota kriminālpolicijas pārstrukturizācija, izveidojot Kriminālizmeklēšanas pārvaldi, kuras uzdevums būs smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšana un personu meklēšana.

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Norvik Banka premjeram Mārim Kučinskim nosūtījusi oficiālu vēstuli saistībā ar Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts Andris Linužs. Kredītiestāde prasa A. Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.

2017.gada 4.decembrī Satiksmes ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts A. Linužs. Eiropas dzelzceļa līnijas, Latvijas Republikas dibināta komercsabiedrība, ir līdzatbildīga par pēdējos gados lielākā Latvijas teritorijā īstenotā infrastruktūras projekta – Rail Baltica – ieviešanu. Tiek prognozēts, ka Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā tiks investēts līdz diviem miljardiem eiro, no kuriem līdz pat 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēstulē norāda kredītiestāde un turpina: «Publiski skaidrojot Andra Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī nozīmīgā un ietekmīgā amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Andris Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības projektu ieviešanā. Zinot Andra Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, A/S «NORVIK BANKA» vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju.»

15. februārī divu dienu pieredzes apmaiņas vizītē Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē (RGPP) ierodas Igaunijas policijas Ziemeļu prefektūras policijas direktors Eriks Heldna ar vairākiem vecākajiem komisāriem, Db.lv informēja RGPP pārstāve Sigita Pildava.

Vizītes mērķis - iepazīties RGPP Kriminālpolicijas darba principiem un metodēm, kā arī pieredzes apmaiņa Rīgas Kriminālpolicijas darba organizēšanas jomā.

Galvenokārt viesus interesē kā Kriminālpolicija Rīgā strādā automašīnu zādzību, ar narkotikām saistīto un ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā. Šie noziedzīgie nodarījumi bieži vien neskar tikai vienu valsti, tādēļ jo aktuālāks kļūst pārrobežu sadarbības jautājums, kas arī tiks pārrunāts.

Divu dienu vizītes ietvaros Igaunijas kolēģus ar Rīgas Kriminālpolicijas darbu un metodēm iepazīstinās RGPP priekšnieks Andris Dzenis, Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis, viņa vietnieki, kā arī konkrēto struktūru vadītāji.

Prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems šodien Rīgas apgabaltiesai Zolitūdes traģēdijas civillietā norādīja uz acīmredzamiem korupcijas riskiem Rīgas domes iestādēs, konkrētāk, Rīgas pilsētas būvvaldē līdz šim nenoskaidrotu personu rīcībā.

Gobzems norādīja, ka, iepazīstoties ar Rīgas domes iesniegtajiem paskaidrojumiem, tika konstatēts, ka 2009.gada 30.jūlijā Rīgas būvvaldē tika iesniegts arhitektu biroja Kubs izstrādātais skiču projekts lielveikalam un tas bijis uz 114 lapaspusēm. Tas esot saskaņots jau nākamajā dienā. Gobzems papildināja, ka tas ir noticis būvvaldei netipiski ātri un tas bijis nereāli, lai izskatītu sarežģītu dokumentu.

Tāpat advokāts, citējot paskaidrojumus, pauda, ka tehniskais projekts tika akceptēts septiņās darba dienās, bet tas pēc pieejamās informācijas bijis uz desmit sējumiem, veidojot virs 800 lappušu. Gobzems piebilda, ka nav daudz tādu gadījumu, kad būvvalde tik lielā tempā spēj izanalizēt šāda apjoma dokumentus un pieņemt kvalitatīvu lēmumu.

Ekonomikas policija ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamo līguma viltošanu un lūgusi Rīgas pilsētas šķīrējtiesu (RPŠ) neskatīt tā dēvētā Ventspils tranzītbiznesa kara lietu, norādījis Kriminālpolicijas priekšnieks Ints Ķuzis. Kurzemes apgabaltiesa nolēma neskatīt strīdu starp SIA LSF Holdings un A/S Kālija Parks par 7.8 milj. eiro piedziņu. Šādu lēmumu tiesa pamatoja ar to, ka abas kompānijas it kā esot vienojušās - visi strīdi esot risināmi RPŠ, turpretim LSF Holdinga vadītājs Edgars Jansons jau daudzkārt teicis, ka tiesām iesniegti viltoti papīri, un pieprasīja dokumentu ekspertīzi. Tomēr tiesa noraidīja lūgumu pēc ekspertīzes, kaut gan oriģinālais līgums esot paredzējis strīda skatīšanu Cīrihes Starptautiskajā šķīrējtiesā. Jansons pauda pārliecību, ka līgumu esot viltojis bijušais LSF Trans rīkotājdirektors Valērijs Godunovs - kad viņš pavasarī pēc pilnvaru pārsniegšanas atlaists no darba šajā firmā, viņš esot paņēmis zīmogus un tagad ar atpakaļejošiem datumiem «vilto dokumentus iesniegšanai kaktu šķīrējtiesā», pārliecināts E. Jansons. Par to arī ierosināts kriminālprocess, bet Db jau mēnešiem nav izdevies sazināties ar V. Godunovu un uzdot jautājumus.

No šā gada 10.maija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka amatā ar Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Inta Ķuža pavēli iecelts līdzšinējais VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieks pulkvedis Juris Šulte.

J.Šultem kā galvenās prioritātes izvirzītas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana, reaģēšana sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, policijas redzamība un pieejamība. «Prioritāte ir kvalitāte un kapacitāte, tāpat aktuālās jomas kā, piemēram, vardarbība un ekonomiskie noziegumi,» norāda I.Ķuzis.

Šultem ir ne tikai praktiskā darba pieredze, bet arī administratīvā pieredze - darbu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs viņš uzsācis 1992.gada 23.aprīlī LR IeM IeVD Konvoja pulkā obligātajā dienestā. No 1993.gada septembra ieņem amatu kā LR IeM IeVD Konvoja pulka autorotas 2.vada komandiera vietnieks. No 1994.gada novembra līdz 2000.gada janvārim viņš strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas policijas pārvaldes Kriminālpolicijā.

Aizņēmējam neapdomīgi parakstot līgumu, 150 Ls kredīts nedaudz vairāk kā gada laikā pārtapis par vairāku tūkstošu latu saistībām.

Tiesāsies

Vairums kompāniju mainījušas lielu daļu līgumu nosacījumu, t.sk., krietni samazinot soda procentus, tomēr par daļu no jautājumiem finansētāji nolēmuši tiesāties. "Mūsu lēmumi attiecībā uz bankām visi tiek pārsūdzēti. Nepārsūdz dažas nebanku iestādes. Ir 1.instances tiesas spriedums par 1 lietu, bet tas nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts," atzina PTAC direktore Baiba Vītoliņa, norādot, ka PTAC lēmumi ir jāizpilda pat tad, ja ir pārsūdzēti, līdz ar to, ja ir situācija, ka aizdevējs mūsu lēmumu nepilda, par to vajag informēt PTAC.

Šobrīd PTAC nodarbojas ar izpildes kontroli vairākām bankām. "Bankas pēc mūsu aicinājuma līguma noteikumus īsti mainīt negrib. Vienīgais, ko piekrita izņemt - bija noteikums par kompensāciju kredīta ātrākas atmaksas gadījumā, bet tas nav īpašs sasniegums, jo tā vietā bankas piemēro komisijas maksu, ko Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) neaizliedz," tā B. Vītoliņa.

Prasība jau ir iesniegta Latvijas valdībai, kurai saskaņā ar starpvaldību līgumiem ir iespēja atrisināt strīdu 6 mēnešu laikā sarunu ceļā.

E-energija sagatavo prasību starptautiskā šķīrējtiesā pret Latvijas valstiTādu informāciju Db sniedza Latgales enerģija izpilddirektors Sergejs Meļņikovs. Kā Db 11.07.2008. jau rakstīja, Lietuvas uzņēmuma prasība pret Latvijas valsti varētu sasniegt vismaz 7 miljonus latu.

Db.lv jau vairākkārt rakstīja, starp Rēzeknes pašvaldību un lietuviešu kompānijai E-energija piederošo siltumapgādes uzņēmumu Latgales enerģija ir ieildzis konflikts par pilsētas siltumapgādi, jo pilsētas regulators neatļāva uzņēmumam celt siltumenerģijas tarifus kopš 2005. gada, lai gan pa šo laiku vairākkārt bija pieaugušas dabasgāzes izmaksas, līdz ar to Latgales enerģijai nācās tirgot siltumu ar zaudējumiem.

Šodien Rīgas Pilsētas Šķīrējtiesa līdz 5. oktobrim atlika visas četras Kālija Parka un Ventspils Tirdzniecības Ostas prasības pret SIA LSF Holdings un LSF Trans. Divās lietās paši prasītāji vēl vakar bija piesūtījuši prasības papildinājumus, ar kuriem atbildētāji nebija paguvuši iepazīties, savukārt abās pārējās lietās šķīrējtiesnese Sandra Grebe nolēma pieprasīt skaidrojumus no Ventspils tiesas. Db jau ziņoja, ka minētā šķīrējtiesa reģistrēta Kālija Parka un VTO advokātes un prasītāju pārstāves Jeļenas Sīpolas prakses vietā Rīgā, Grēcinieku ielā 3-3. Šķīrējtiesas lielākais īpašnieks Mihails Solodiļins, kurš šodien uz Db jautājumiem atteica: «No comment!», vienlaikus ir Sīpolas vīrs un amatā ievēlēts valdes loceklis kādā nesen dibinātā Valērija Godunova firmā Astraline. Savukārt Godunovs, ar kuru Db jau mēnešiem nav izdevies sazināties, ir bijušais LSF Trans izpilddirektors, kuru LSF Holdinga valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons vaino līgumu viltošanā, «lai tos varētu iesniegt izskatīšanai šajā kaktu šķīrējtiesā!» Arī prasītāju pārstāve atteica, ka komentāru nebūšot.

2017. gadā, uzsākot vairākus kriminālprocesus saistībā ar interneta veikala «SALESTORM.EU» iespējamām krāpnieciskām darbībām, šī gada sākumā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes darbinieki aizturēja trīs personu grupējumu. Šobrīd konkrētā interneta veikala darbība ir pārtraukta un turpinās izmeklēšana kriminālprocesos, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Samanta Čapkovska.

Grupējuma dalībnieki bija izveidojuši shēmu, kā maldināt klientus un izkrāpt naudu. Saistībā ar notikušo Valsts policija uzsāka kriminālprocesu par laupīšanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Divām no aizturētajām personām tika piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonas 2017. gadā uzsāka vairākus kriminālprocesus, kuros tika izmeklēti krāpšanas fakti saistībā ar interneta veikala «SALESTORM.EU» darbībām. Šajā interneta veikalā klientiem piedāvāja iegādāties dažāda veida preces, pieprasot veikt par tām priekšapmaksu. Diemžēl pasūtītā prece tā arī pircējam netika piegādāta.

Valsts policija aizdomās par automašīnu zādzībām un zagto automašīnu detaļu tirdzniecību martā un aprīlī aizturēja organizētu grupu. Kratīšanas laikā kādā autoservisā atrasts un atsavināts liels skaits zagtu automašīnu detaļu, informē Valsts policija.

Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki, veicot operatīvās izmeklēšanas pasākumus, noskaidroja, ka Latvijā darbojas organizēta noziedzīga grupa, kas nodarbojas ar automašīnu zādzībām, zagto automašīnu izkomplektēšanu rezerves daļās un tālāku detaļu pārdošanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka automašīnu zādzības veiktas laika posmā no 2014. gada decembra līdz šī gada martam. Organizētā grupa bija nozagusi septiņas automašīnas – piecas Toyota un divas BMW. Kopējais zādzību rezultātā nodarītais kaitējums ir aptuveni 90 tūkstoši eiro.

Noskaidrojot iespējamo zagto automašīnu rezerves detaļu tirdzniecības vietu, policijas darbinieki veica kratīšanu kādā autoservisā Jelgavā. Tās laikā policija atrada un atsavināja lielu skaitu detaļu no iepriekš zagtām automašīnām. Zagto automašīnu detaļu vidū bija arī automašīnu motori, ātruma kārbas, elektroniskie bloki, lukturi un citas rezerves detaļas.

Rīgas apgabaltiesa ir atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

Tiesa lēma, ka 2014.gada 24.marta ārvalsts šķīrējtiesas spriedums "Ryanair" strīdā ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir atzīstams un izpildāms Latvijā.

Šis apelācijas instances tiesas lēmums nav pārsūdzams un ir stājies likumīgā spēkā.

Tas nozīmē, ka lidostai "Rīga" jāmaksā "Ryanair" piespriestā zaudējumu kompensācija 802 000 eiro apmērā, jāsedz tiesvedību izdevumi Latvijā un ārvalsts šķīrējtiesā, kā arī jāsedz ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzībai.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija savā lēmumā ir atzinusi, ka minētais ārvalsts šķīrējtiesas spriedums neskar pieteicēja pasažieru tiesības, jo tie nav konkrētā šķīrējtiesas līguma dalībnieki.

«Šobrīd visi atceras vecos parādus, zvana un nereti ne tajos laipnākajos veidos prasa naudu atpakaļ,» atzīst Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins.

«Ir aizmirsti parādi, aizmirstas saistības, par kurām tagad atceras. Daļa cilvēku šīs saistības gribētu risināt tiesiskā ceļā, bet tiesas ir pārslogotas un naudu vajag šodien. Ja tiek prasīts vairāk naudas nekā parāda summa, tad tur ir saskatāma izspiešana. Daži kriminālprocesi mums ir par izspiešanu, bet pārsvarā procesi ir par patvarību, kad izteikti draudi, lai atgūtu parādu, neizvēloties parāda piedziņu risināt tiesiskā ceļā,» skaidro A. Grišins.

Viņš atzīmē, ka ekonomiskā situācija ir tāda, ka šodien visiem vajag naudu, tomēr vienlaikus mierina sabiedrību, ka reketa kā deviņdesmitajos gados neesot. «Pagājušogad nebija neviena klasiskas izspiešanas gadījuma, ko salīdzina ar deviņdesmitajiem gadiem, kad no kāda ne par ko paprasītu naudu tikai tādēļ, ka tu uz konkrētas ielas esi atvēris veikalu un tev būtu jādalās ar noziedzniekiem. Tādu gadījumu nav,» tā A. Grišins.

Rīgas rajona tiesā šodien prokurors Māris Leja nolasīja apsūdzību vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām, kurā trim personām celtas apsūdzības saistībā ar kukuļiem no starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzara. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Tiesā šodien uz apsūdzēto sola sēdās Latvenergo bijušais viceprezidents Aigars Meļko, bijušais uzņēmuma ražošanas tehniskais direktors Gunārs Cvetkovs un uzņēmuma Energy Consulting vadītājs Andrejs Livanovičs.

Tiesa šodien ilgi risināja procesuālos jautājumus, skatot Meļko pārstāvju - Vara Klotiņa un Agra Bitāna - lūgumu šodien nesākt lietas izmeklēšanu, jo 10. oktobrī otrajā no Latvenergo amatpersonu pamata kriminālprocesa izdalītajā lietā pret Meļko, kādreizējo a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu tā tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai piekritības noteikšanai.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors, izvērtējot kriminālprocesa materiālus tā dēvētajā Krājbankas krimināllietā, ir pieņēmis lēmumu par divu personu saukšanu pie kriminālatbildības, informē Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga.

Vienai personai apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, 196.panta otrās daļas un 217.panta otrās daļas, bet otrai personai pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas un 20.panta otrās daļas.

Kriminālprocesa lielā apjoma dēļ, kā arī, lai neradītu šķēršļus kriminālprocesa attiecību noregulēšanai saprātīgos termiņos un sekmētu kriminālprocesa efektīvu norisi, prokurors kriminālprocesu sadalīja un procesu daļā nosūtīja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei tālākai izmeklēšanas veikšanai.

Turklāt kriminālprocesa ietvaros bija izdalīts atsevišķā lietvedībā materiāls par noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu. Pagājušā gada 29.oktobrī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēgtā tiesas sēdē izskatīja Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras pieteikumu par AS Latvijas Krājbanka noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu 15 miljonu eiro apmērā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki aizdomās par kukuļošanu aizturējuši Saldus rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas darbinieku un Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbinieku, Db.lv informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka Saldus kriminālpolicijas darbinieks kukuli 1 000 eiro apmērā pieņēmis ar otras amatpersonas – Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbinieka starpniecību. Kukulis saņemts par to, lai kriminālpolicijas darbinieks, izmantojot savu dienesta stāvokli, pretlikumīgi veiktu darbības saistībā ar pasākumiem kādas meklēšanā izsludinātas personas lietā.

Pēc kukuļa 1 000 eiro saņemšanas kriminālpolicijas darbinieks tika aizturēts 2007.gada 26.aprīlī Saldū un patlaban ievietos īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.

Sēde Nr.98

03.09.2007.

Plkst.10.00

511.kab.

Darba Kārtība:

1. Par zemes gabala Rīgā, Rūpnīcas ielā 11, saglabāšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā un Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Rūpnīcas ielā 11, privatizācijas uzsākšanu

2. Par Rīgas pašvaldības bilancē esošās un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda reģistrētās dzīvojamās mājas Rīgā, Pērnavas ielā 67, un tai funkcionāli nepieciešamā Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizācijas uzsākšanu

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 14, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 14, privatizēto objektu īpašniekiem