Tirdzniecība un pakalpojumi

Rīgas siltuma tarifs turpinās samazināties

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.janvāra salīdzinājumā ar 2014.gada decembri, samazinās par 1,6% un būs 56,47 EUR/MWh bez PVN.

Pateicoties AS Latvijas Gāze prognozētajam dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumam februārī un martā, sagaidāms, ka siltumenerģijas tarifs februārī salīdzinājumā ar janvāri saruks par 1,6% un būs 55,55 EUR/MWh bez PVN, bet martā tas būs 53,68 EUR/MWh, kas ir par 4,9% mazāks, nekā janvārī.

Siltumenerģijas tarifs janvārī Rīgā ir stabili zemākais arī Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 13% mazāks nekā Viļņā un par 10% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Tallinā.

Siltumenerģijas tarifs janvārī, prognozes februārim un martam noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” šī gada 10.janvārī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” - par dabasgāzes tirdzniecības cenu janvārī - 277,46 EUR/tūkst.nm3 un prognozēm februārī - 270,35 EUR/tūkst.nm3, bet martā - 256,12 EUR/tūkst.nm3.

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 29.maija lēmumam Nr.89 Par akciju sabiedrības Rīgas siltums siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, siltumenerģijas cena var gan samazināties, gan palielināties, mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tuvojas apkures sezona, kas daudziem iedzīvotājiem saistās ar prāviem rēķiniem par siltumu. Taču šajā apkures sezonā siltuma tarifu pieaugums nav gaidāms, cenas vai nu samazināsies, vai paliks iepriekšējā gada līmenī, tā bilst sešu Dienas aptaujāto pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīga situācija varētu būt vērojama arī citās pašvaldībās, jo siltuma tarifu samazinājumu vai vismaz saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī daudzviet nosaka dabasgāzes cenas lejupslīde.

Siltumapgādes uzņēmumi katru gadu plānotos siltuma tarifus iesniedz izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) vai pašvaldību regulatorā, kas izvērtē to pamatotību. Jāteic, ka apkures tarifus būtiski ietekmē tieši dabasgāzes cenas svārstības vai arī citu kurināmo resursu cenas, ja gāze netiek izmantota siltuma ražošanā.

Citi siltuma tarifus ietekmējošie faktori ir siltumtrašu tehniskais stāvoklis, tehnisko iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Jāatgādina, ka arī siltumtrašu tā sauktie siltuma zudumi tiek iekļauti siltuma tarifā. Kā norāda SPRK, ja siltumenerģijas ražotājs pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas vidēji veido 60–80% no kopējām izmaksām, ja galvenais kurināmais ir biomasa, tad kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, taču tad nepieciešams vairāk darbaspēka uzturēšanas darbu un remontdarbu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no tendencēm jaunu daudzdzīvokļu ēku, kam ir centralizētā siltumapgāde, būvniecībā ir tehnoloģiski ierīkotā iespēja katram dzīvoklim autonomi gan pieslēgt, gan atslēgt siltumu, kā arī regulēt temperatūru katrā dzīvoklī un telpā, piketdien raksta laikraksts Diena.

To nodrošina divu cauruļvadu sistēmas ierīkošana, kas paredz atsevišķu siltuma ievadu katrā dzīvoklī, turklāt ar atsevišķu skaitītāju.

Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka šāda iespēja ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj katram siltuma lietotājam individuāli izvēlēties savu komforta temperatūru, kā arī laiku, kad siltums tiek pieslēgts un atslēgts, un ļauj maksāt tikai par patērēto siltumu.

Siltumapgādes uzņēmuma Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis, ļoti pozitīvi vērtējot autonomas termoregulācijas iespēju, uzsver, ka to iespējams nodrošināt arī vecajās daudzdzīvokļu mājās, kurās nav atsevišķa siltuma ievada autonomi katrā dzīvoklī. «Ja daudzdzīvokļu mājas īpašnieki vēlas, mēs esam gatavi veikt siltumapgādes sistēmas renovāciju un ierīkot autonomas termoregulācijas iespējas. Te gan jāuzsver, ka individuālas siltuma regulēšanas ierīkošana vecajās ēkās nenozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja arī autonomi pieslēgt un atslēgt siltumu. Šāda iespēja ir tikai jaunceltās dzīvojamās ēkās, kurās ir divcauruļu sistēma ar atsevišķu siltuma ievadu autonomi katrā dzīvoklī.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās siltumenerģija kļuvusi dārgāka, lielākais tarifu pieaugums novērojams Valmierā.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās auguši par vidēji 3,32 eiro/MWh. Valmierā tarifs kāpis par 17,11 eiro/MWh, Jūrmalā – par 3,97 eiro/MWh, Rīgā – par 3,71 eiro/MWh, bet Daugavpilī – par 3,12 eiro/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Vēsturiski augstākais siltumenerģijas tarifs gandrīz visās lielajās pilsētās novērots 2012.gadā

Neraugoties uz nelielo tarifa kāpumu, zemākās siltumenerģijas izmaksas joprojām saglabājas Rīgā, laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam rīdzinieki par siltumu maksājuši vidēji 50,7 eiro/MWh, šogad – 44,39 eiro/MWh. Rīgas siltuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta informē, ka šādus rezultātus izdevies panākt, plānveidīgi ieviešot kardinālas izmaiņas visos siltumapgādes sistēmas posmos – siltuma avotos, siltumtīklos un patērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot siltumenerģijas piegādi atbilstoši pieprasījumam. «Viens no iemesliem, kāpēc izdevies noturēt tik zemu siltumenerģijas tarifu, ir ieguldītais darbs siltumenerģijas zudumu samazināšanā pārvadē. Siltumenerģijas zudumi no tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma šobrīd veido tikai 12%, salīdzinājumam – 1996./1997.gada sezonā tie sasniedza 20%,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas ūdens tarifa pieaugumu skaidro ar iedzīvotāju skaita samazināšanos

LETA, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais «Rīgas ūdens» ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifa pieaugums saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, intervijā Latvijas Radio teica SIA «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

Viņa skaidroja, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās ūdens patēriņš, līdz ar to esošās ūdens apgādes sistēmas uzturēšanas izmaksas tiek pārnestas uz mazāku patērētā ūdens daudzumu.

Pašlaik spēkā ir 2014.gada ūdensapgādes tarifs. Kopš tika noteikts spēkā esošais tarifs, ūdens patēriņš Rīgā samazinājies par aptuveni 13%. Kā skaidroja Kalniņa, tas esot saistīts ar iedzīvotāju migrāciju no galvaspilsētas uz Pierīgu.

Uzņēmuma vadītāja piebilda, ka vienas mājsaimniecības izdevumi saistībā ar ūdensapgādes tarifa pieaugumu mēnesī varētu palielināties par aptuveni 2,5 līdz 3 eiro.

Savukārt domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pretēji Kalniņas paustajam, iepriekš ir paziņojis: «Ir izdevies apturēt iedzīvotāju skaita kritumu un šogad pat ir novērojams neliels, bet tomēr pieaugums. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016.gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par aptuveni 6000, šā gada sākumā sasniedzot 704 476 cilvēkus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atkritumu apglabāšanas tarifs poligonā Getliņi pieaugs par 13%

Žanete Hāka, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunu SIA Getliņi EKO sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifu.

Sākot ar nākamā gada 1. janvāri sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs poligonā Getliņi būs 15,54 eiro par tonnu, kas ir par 13% lielāks nekā spēkā esošais tarifs bez dabas resursu nodokļa (DRN).

Apstiprinātajā tarifā nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un DRN. Jaunais tarifs attiecas uz tiem komersantiem un individuālajiem atkritumu piegādātājiem, kas nodod sadzīves atkritumus apglabāšanai poligonā Getliņi.

Pirms tarifa apstiprināšanas Regulators izvērtēja SIA Getliņi EKO iesniegto informāciju un tarifa projektā iekļauto izmaksu pamatotību. Sākotnēji komersanta iesniegtais tarifa projekts sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma nodrošināšanai poligonā Getliņi paredzēja 18,87 eiro par tonnu. Izskatīšanas procesā tika precizētas tarifu veidojošās izmaksas, pārstrādāts izdevumu un ieņēmumu attiecināšanas modelis, kā rezultātā tarifs, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto, samazinājās par 3,33 eiro par tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas siltums palīdzēs 230 atlaižamajiem atslēdzniekiem atrast jaunu darbu

LETA, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums «Rīgas siltums» palīdzēs 230 atlaižamajiem siltumtehniķiem-atslēdzniekiem atrast jaunu darbu, intervijā Latvijas Radio sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Normunds Talcis.

Talcis skaidroja, ka šobrīd ir sākta darbinieku vērtēšana. Viņš apliecināja, ka «Rīgas siltums» palīdzēs atlaižamajiem darbiniekiem sagatavot CV, rekomendācijas vēstules, kā arī vērsīsies Nodarbinātības valsts aģentūrā, caur to mēģinot viņiem piedāvāt jaunu darbu.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka šie speciālisti varēs atrast jaunu darbu.

Tāpat notiek pārrunas ar pašvaldības uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) par datumiem, kad jaunais pakalpojuma sniedzējs atbilstoši līgumam pārņems «Rīgas siltuma» funkcijas.

Talcis atgādināja, ka «Rīgas siltums» turpinās piegādāt siltumu, bet vairs neveiks ēku iekšējo siltuma sistēmu apkalpošanu. Viņš skaidroja, ka otro funkciju uzņēmums atbilstoši Rīgas domes lēmumam ir veicis kopš 1996.gada, daudz investējot arī darbiniekos un tehniskajos līdzekļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Janvārī rīdziniekiem siltumenerģijas tarifs par 10% mazāks nekā pērn

Zane Atlāce - Bistere, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.janvāra tāds pats kā decembrī un būs 42,54 eiro/MWh bez PVN. Siltumenerģijas tarifs ir par 10% mazāks nekā aizvadītā gada janvārī, kad tas bija 47,18 eiro/MWh bez PVN, informē AS Rīgas siltums pārstāve Jana Roze.

Sagaidāms, ka februārī un martā, balstoties uz AS Latvijas Gāze šī gada 9.janvārī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - dabasgāzes tirdzniecības cena pieaugs. Tādējādi siltumenerģijas tarifs, kas ir atkarīgs no dabasgāzes tirdzniecības cenas, nedaudz pieaugs. Februārī sagaidāmais siltumenerģijas tarifs varētu būt 43,47 eiro/MWh bez PVN, bet martā 44,39 eiro/MWh bez PVN.

Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2013.gada 29.maija lēmumam Nr.89 Par AS Rīgas siltums siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, attiecīgi var samazināties vai palielināties siltumenerģijas tarifs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājumu, saskaņā ar AS Latvijas Gāze paziņojumu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis janvārī siltuma tarifi saruks tiem uzņēmumiem, kuriem siltuma cenas ir noteiktas atkarībā no dabasgāzes cenas, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Līdz ar to iedzīvotājiem vairākās Latvijas apdzīvotajās vietās, tostarp Rīgā, Daugavpilī Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, par siltumu būs jāmaksā mazāk.

Ja piepildīsies AS Latvijas gāze izteiktās prognozes par dabasgāzes cenas samazināšanos pirmajā ceturksnī, tad turpmāks siltumenerģijas tarifu samazinājums gaidāms februārī un martā. Saskaņā ar šī brīža datiem, tiek prognozēts, ka dabasgāzes cena februārī būs 270,35 tūkst.nm3, bet martā - 256,12 tūkst.nm3.

Pie šādas dabasgāzes tirdzniecības cenas, piemēram, AS Rīgas Siltums siltumenerģijas tarifs janvārī būs 56,47 EUR/MWh, februārī - 55,55 EUR/MWh, savukārt martā prognozējams - 53,68 EUR/MWh. Tas nozīmē, ka martā siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar novembri, varētu samazināties par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgā siltumenerģijas tarifs par 14 līdz 15% mazāks kā pērn

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS RĪGAS SILTUMS siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.oktobra saglabāsies nemainīgi zems un būs 40,68 EUR/MWh bez PVN. Siltumenerģijas tarifs ir par 14% mazāks, nekā aizvadītā gada oktobrī, kad tas bija 47,18 EUR/MWh bez PVN.

Sagaidāms, ka novembrī un decembrī tas vēl samazināsies un būs 39,93 EUR/MWh bez PVN. Tādējādi tarifs šajos mēnešos jau būs par 15% mazāks, nekā iepriekšējā gadā.

Siltumenerģijas tarifs oktobrī, kā arī prognozes novembrim un decembrim noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” šī gada 10.oktobrī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” - par dabasgāzes tirdzniecības cenu oktobrim 156,52 EUR/tūkst.nm3 un prognozi novembrim un decembrim 149,40 EUR/tūkst.nm3.

Siltumenerģijas tarifs oktobrī Rīgā ir arī mazāks, salīdzinot ar siltumenerģijas tarifu Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 23% mazāks nekā Tallinā un par 24% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Viļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Martā siltums Rīgā par 3,4% lētāks

Dienas Bizness, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.marta salīdzinājumā ar februāri, samazinās par 3,4% un būs 53,68 eiro/MWh bez PVN, informē Rīgas siltuma pārstāve Linda Rence.

Šogad tarifs martā ir par 5% mazāks, salīdzinot ar siltumenerģijas tarifu pērnā gada martā, kad tas bija 56,47 eiro/MWh bez PVN.

Savukārt aprīlī sagaidāms, ka tarifs paliks nemainīgi zems un būs tāds pats kā martā - 53,68 eiro/MWh bez PVN, bet maijā tas visticamāk atkal samazināsies par 1,7% salīdzinot ar martu, un būs 52,76 eiro/MWh bez PVN.

Siltumenerģijas tarifs martā Rīgā ir stabili zemākais arī Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 24% mazāks nekā Viļņā un par 14% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Tallinā.

Siltumenerģijas tarifs martā, prognozes aprīlim un maijam noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības Latvijas Gāze šī gada 10.martā publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - par dabasgāzes tirdzniecības cenu 256,12 eiro/tūkst.nm3 martā un prognoze aprīlim. Savukārt maijā prognozēts, ka dabasgāzes tirdzniecības cena samazināsies un būs 249,00 eiro/tūkst.nm3 .

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunajās, pārbūvētajās un atjaunotajās ēkās siltuma skaitītāji būs jāuzstāda katrā dzīvoklī

Dienas Bizness, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 3. novembra sēdē apstiprināja grozījumus siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka daudzdzīvokļu ēkās, kurām būvatļauja tiks izdota pēc 2016. gada 1. janvāra, būs jāuzstāda siltuma uzskaites mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji katrā dzīvoklī.

Šī prasība attieksies tikai uz jaunbūvēm, pārbūvējamām vai atjaunojamām daudzdzīvokļu un nedzīvojamām ēkām (ja tās tiek finansētas no Eiropas Savienības fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem), kurām būvatļauja tiks izdota pēc 2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde tiek nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Prasība stāsies spēkā un līdz ar to siltuma skaitītāji jāuzstāda līdz 2016. gada 31. decembrim.

Grozījumos MK noteikumos noteikts, ka jaunās, pārbūvētās un atjaunotās daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās jāuzstāda siltuma uzskaites mēraparāti vai siltuma maksas sadalītāji, lai uzskaitītu apkurei patērēto siltumenerģiju katrā dzīvoklī vai telpu grupā, kurai ir atsevišķs rēķins par patērēto siltumenerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumapgādes uzņēmumi meklē iespējas strādāt efektīvāk.

Tradicionāli aktīvā apkures sezona sākas septembra otrajā pusē un oktobra sākumā. No Latvijas lielākajām pilsētām augstākais tarifs aizvien ir Valmierā, zemākais – Daugavpilī.

Rīdzinieki maksās vairāk

No Latvijas lielākajām pilsētām ilgstoši zemākās siltumenerģijas izmaksas bija Rīgā. Laikā no 2009. līdz 2018. gadam galvaspilsētas iedzīvotāji par siltumu maksāja vidēji 50,70 eiro/MWh, pērn – 44,39 eiro/MWh. Taču šogad tas palielināts līdz 51,90 eiro/MWh.

Pagājušā gada rudenī, rūpīgi izvērtējot situāciju, AS Rīgas siltums sagatavoja jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, kas decembra beigās tika iesniegts apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, vēsta uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence. Pagāja gandrīz pusgads, līdz jaunais tarifs tika apstiprināts. Taču laikā no 2018. gada oktobra līdz šā gada martam kurināmā un pirktās siltumenerģijas cenu pieauguma dēļ uzņēmumam radās gandrīz 12 miljonu eiro lieli zaudējumi. Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības stabilitāti, tie tika iekļauti siltumenerģijas tarifā kā neparedzētās izmaksas, aprēķinot 1,91 eiro/MWh apmērā. Tādējādi zaudējumus plānots atgūt divu gadu laikā. Pēc neparedzēto izmaksu atgūšanas – no 2021. gada – tarifu plānots pazemināt līdz 49,99 eiro/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas Siltums, sagaidot jauno apkures sezonu, vēl samazinās siltumenerģijas tarifu

Db.lv, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas Siltums", sagaidot jauno apkures sezonu, kas parasti sākas oktobrī, ceturto reizi šogad samazinās siltumenerģijas tarifu, informē uzņēmumā.

Jaunais tarifs būs 39,77 EUR/MWh bez PVN, kas ir par 2% mazāks nekā iepriekš apstiprinātais siltumenerģijas tarifs - 40,46 EUR/MWh bez PVN.

Apzinoties Covid-19 pandēmijas radīto ekonomisko ietekmi, kas skar arī AS "Rīgas Siltums" klientu maksātspēju, un ņemot vērā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izveidoto pieeju, kas ļauj operatīvi reaģēt uz kurināmā vai iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām, AS "Rīgas Siltums" siltumenerģijas tarifu sešu mēnešu laikā samazina ceturto reizi. Kopējais siltumenerģijas tarifa samazinājums gada laikā ir vairāk nekā 12 EUR par megavatstundu jeb 23%. Plānotais siltumenerģijas tarifs būs arī mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltumenerģijas tarifs Rīgā turpina samazināties

Dienas Bizness, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties Latvijas dabasgāzes kompānijas AS Latvijas Gāze (LG) dabasgāzes tirdzniecības cenai, siltuma cena janvārī, februārī un martā turpinās sarukt – Rīgas siltumapgādes kompānijas AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.janvāra salīdzinājumā ar 2014.gada decembri, samazinās par 1,6% un būs 56,47 EUR/MWh (eiro par megavatstundu) bez PVN, informē RS Informācijas daļas vadītāja Linda Rence.

Pateicoties Latvijas Gāzes prognozētajam dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumam februārī un martā, sagaidāms, ka siltumenerģijas tarifs februārī salīdzinājumā ar janvāri saruks par 1,6% un būs 55,55 EUR/MWh bez PVN, bet martā tas būs 53,68 EUR/MWh, kas ir par 4,9% mazāks, nekā janvārī.

Siltumenerģijas tarifs janvārī Rīgā ir stabili zemākais arī Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 13% mazāks nekā Viļņā un par 10% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Tallinā.

Siltumenerģijas tarifs janvārī, prognozes februārim un martam noteiktas, pamatojoties uz Latvijas Gāzes šī gada 10.janvārī publicēto paziņojumu oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - par dabasgāzes tirdzniecības cenu janvārī - 277,46 EUR/tūkst.nm3 (eiro par tūkstoti normālkubikmetru) un prognozēm februārī - 270,35 EUR/tūkst.nm3, bet martā - 256,12 EUR/tūkst.nm3.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu ūdenssaimniecības komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem.

Apkopojot darbības rādītājus, SPRK eksperti secinājuši, ka, lai arī 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto pakalpojumu apjoms, kopējais apgrozījums ūdenssaimniecības nozarē pieaug, informē SPRK.

Apgrozījuma pieaugums ir skaidrojams ar dažādiem faktoriem - pašvaldības arī 2015.gadā turpināja nodot regulējamo komersantu pārziņā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ciemos un pagastos, kur līdz šim pakalpojumus nodrošināja pašvaldības iestādes vai mazāki komersanti, tādejādi palielinot regulēto komersantu apkalpojamo teritoriju. Tāpat apgrozījumu ietekmēja tas, ka 2015. gadā apstiprināti vairāki jauni tarifi, kas ir balstīti uz faktiskām un ekonomiski pamatotām izmaksām. Vienlaikus vērojama tendence lēnām pieaugt pieslēgumu skaitam pie jaunizveidotajiem inženiertīkliem, kas arī atstāja pozitīvu ietekmi uz apgrozījuma pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Siltuma cena Rīgā aprīlī nemainīsies

Dienas Bizness, 10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.aprīļa paliks nemainīgi zems un būs tāds pats kā martā, proti, 53,68 EUR/MWh bez PVN. Siltumenerģijas tarifs šī gada aprīlī ir par 5% mazāks, nekā pērnā gada aprīlī, informē RS pārstāve Linda Rence.

Siltumenerģijas tarifs aprīlī Rīgā ir arī zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 18% mazāks nekā Viļņā un par 14% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Tallinā.

Savukārt maijā sagaidāms, ka siltumenerģijas tarifs nemainīsies, bet iespējams jūnijā tas atkal varētu sarukt par 1,7%, salīdzinot ar aprīli, un būs 52,76 EUR/MWh bez PVN.

Siltumenerģijas tarifs aprīlī, prognozes maijam un jūnijam noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības Latvijas Gāze šī gada 10.aprīlī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - par dabasgāzes tirdzniecības cenu 256,12 EUR/tūkst.nm3 aprīlī un prognoze maijam. Savukārt jūnijā prognozēts, ka dabasgāzes tirdzniecības cena samazināsies un būs 249,00 EUR/tūkst.nm3

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgā arī septembrī turpina samazināties siltumenerģijas tarifs

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifs no šī gada 1.septembra, salīdzinot ar augustu, samazinās vēl par 2%, un tas ir 47,18 eiro/MWh bez PVN, informē uzņēmumā.

Siltumenerģijas tarifs Rīgā ir mazākais Latvijas lielo pilsētu vidū. Tas ir mazāks par siltumenerģijas tarifu Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Jūrmalā un Ventspilī.

Siltumenerģijas tarifs septembrī Rīgā ir arī zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. Tas ir par 24% mazāks nekā Tallinā un par 11% mazāks, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas tarifu Viļņā.

Savukārt oktobrī un novembrī, saskaņā ar AS Latvijas Gāze prognozi, sagaidāms, ka, salīdzinot ar septembri, siltumenerģijas tarifs paliks nemainīgs un būs 47,18 eiro/MWh bez PVN.

Siltumenerģijas tarifs septembrī, kā arī prognozes oktobrim un novembrim noteiktas, pamatojoties uz akciju sabiedrības Latvijas Gāze šī gada 10.septembrī publicēto paziņojumu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis - par dabasgāzes tirdzniecības cenu 206,32 EUR/tūkst.nm3 septembrī un prognozes oktobrim un novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jelgavā varētu samazināties siltumenerģijas tarifs

Dienas Bizness, 09.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Jelgava iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas apgādes gala tarifu projektu 57,89 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas pie šobrīd spēkā esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas ir par 1,2% zemāks nekā spēkā esošais tarifs Jelgavas pilsētā maija mēnesī, informē Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Maija mēnesī dabasgāzes tirdzniecības cena ir salīdzinoši zema, ar ko skaidrojams salīdzinoši nelielais samazinājums procentos. Dabasgāzes cenai pieaugot, iesniegtā tarifa samazinājums pārsniedz 10%. Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pirms darbu sāka Fortum biomasas koģenerācijas stacija, siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 66,89 EUR/MWh. Attiecībā pret šo periodu siltumenerģijas tarifa samazinājums ir 13,5 %.

Salīdzinot ar 2014. gadu, kad vidējais siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 61,16 EUR/MWh, iesniegtā tarifu projekta samazinājums ir 5,4 %.

G. Matisa skaidro, ka siltumenerģijas tarifa samazinājums tika veikts divos posmos, no kuriem pirmais tika veikts 2013. gadā, kad Fortum nodeva ekspluatācijā biomasas koģenerācijas staciju, bet otrais - šobrīd, kad ir apkopoti pilna kalendārā gada cikla finanšu un ražošanas rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

No nākamā gada mainīsies SIA ZAAO sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs

Žanete Hāka, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi jaunu SIA “ZAAO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu.

No 2020. gada 5. janvāra tarifs būs 66,79 EUR/t (ar dabas resursu nodokli (DRN), bez PVN).

SPRK izvērtēšanas gaitā izmaksas pakalpojumu sniegšanai samazinātas par 7%, salīdzinot ar SIA “ZAAO” sākotnēji iesniegto tarifu projektu. Neskatoties uz to, tarifs no 2020. gada 5. janvāra pie DRN likmes 50 EUR/t par sadzīves atkritumu apglabāšanu būs par 19% augstāks, salīdzinot ar 2018.gadā SPRK apstiprināto tarifu (pie DRN likmes 50 EUR/t).

“Galvenokārt tarifs pieaudzis, jo specializētā tehnika, kas nodrošina atkritumu apglabāšanas tehnoloģisko procesu, ir nokalpojusi un nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Lai spētu nodrošināt regulētā pakalpojuma nepārtrauktību un efektivitāti, uzņēmumam nepieciešams iegādāties jaunu tehniku. Šoreiz tas SIA “ZAAO” jānodrošina no saviem finanšu līdzekļiem, jo Eiropas Savienības fondi vairs neparedz atbalstu atkritumu apglabāšanai, kā tas bija sākotnēji, atkritumu poligonam uzsākot savu darbību 2003. gadā,” skaidro SPRK Atkritumu apglabāšanas pakalpojumu nodaļas vadītāja Inese Vēvere, komentējot SPRK saņemto pamatojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru