AS Latvijas tilti nepagarinās piedāvājumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gada 10. septembrī AS Latvijas tilti iesniedza piedāvājumu Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijas rīkotajā iepirkumā Objekta Piestātnes Nr. 67 un Nr. 68 (II un III būvniecības posmi) rekonstrukcija Klaipēdā būvdarbi ar darbības termiņu 90 kalendārās dienas no piedāvājuma iesniegšanas dienas. AS Latvijas tilti piedāvājums Iepirkumā tika atzīts par uzvarētāju.

Iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Klaipēdas apgabaltiesā, vienam no iepirkuma pretendentiem iesniedzot sūdzību par AS Latvijas tilti piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu. Klaipēdas apgabaltiesa uzsāka tiesvedības procesu, piemērojot arī pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu slēgt Iepirkuma līgumu ar uzvarējušo pretendentu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā, «G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu, proti 9500 eiro robežu.»

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Latvijas tiltu būvniecības uzņēmuma a/s Latvijas tilti un Lietuvas ceļu būves kompānijas Kauno keliai konsorcijs uzvarējis konkursā par Panemunes apvedceļa būvniecību Lietuvā, informē a/s Latvijas tilti pārstāvji.

Paredzētā līguma summa ir 84,78 miljoni litu jeb 17,3 milj. Ls, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). A/s Latvijas tilti paredzamā darbu daļa veido 45% no kopējā projekta apjoma jeb 37,9 milj. litu (7,7 milj. Ls), ieskaitot PVN. Pašlaik tiek gaidīts piedāvājums noslēgt līgumu.

Projekta ietvaros a/s Latvijas tilti veiks vairāk nekā 460 metrus gara tilta būvniecību, kā arī tilta estakādes un stiprinošās sienas būvniecību.

«Tā kā mēs saskatām lielu uzņēmuma izaugsmes potenciālu tiltu un ceļa pārvadu būvniecībā Lietuvā, tad arvien aktīvāk iesaistāmies konkursos kaimiņvalstī,» norāda a/s Latvijas tilti prokūrists Artjoms Milovs, piebilstot, ka uzņēmumam nozīmīga loma ir stratēģiskai sadarbībai ar lietuviešu ceļu būves uzņēmumu Kauno keliai.

Mainīta viena no lielākajiem Latvijas ceļu un tiltu būves nozares uzņēmumiem a/s Latvijas tilti valde, par kompānijas jauno valdes priekšsēdētāju kļūstot Valērijam Gorjunam, liecina Lursoft informācija.

«Pēdējā laikā a/s Latvijas tilti izvirzījuši divus galvenos uzdevumus – palielināt darbu apjomu ārpus Latvijas Republikas robežām un palielināt darbu apjomus hidrobūvniecības jomā. Tādēļ a/s Latvijas tilti padome pieņēmusi lēmumu pastiprināt uzņēmuma valdes sastāvu ar speciālistu šajā specifiskajā jomā,» Db.lv skaidroja a/s Latvijas tilti padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Līdzšinējais a/s Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Sergejs Brovkins turpmāk pildīs uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumus ar tiesībām pārstāvēt kompāniju vismaz ar vēl vienu valdes locekli. Darbu valdē turpina arī līdzšinējā tās locekle Regīna Vitrjaka.

Pilnsabiedrība Latvijas tilti & SZMA par 1,5 miljoniem latu veiks Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēkas renovāciju, informē holdingkompānija LNK Group (Latvijas Novitātes Komplekss).

Pilnsabiedrība Latvijas tilti & SZMA izveidota Rīga Skolas renovācijas projekta īstenošanai. Galvenās saistības šajā projektā uzņemas a/s Latvijas tilti, kas ietilpst holdingā LNK Group.

Rīgas Ukraiņu vidusskola atrodas Visvalža ielā 4 un E. Birznieka-Upīša ielā 18a. Tās renovācijas darbi ilgs līdz 2011. gada novembra vidum. Darba pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Ir paredzēts renovēt visu skolu – trīsstāvu ēku 2000 m2 platībā un sešstāvu ēku 1200 m2 platībā. Plānots, ka paralēli tiks projektēts, saskaņots un uzbūvēts tunelis – galerija 21 kvadrātmetra platībā, kas otrā stāva līmenī savienos abas Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēkas.

Būvniecības uzņēmuma a/s Latvijas tilti valdē iecelti trīs jauni locekļi – Igors Goļcovs, Andrejs Bočkarjovs un Romāns Maizenbergs, savukārt uzņēmuma valdi pametis līdzšinējais valdes loceklis Sergejs Brovkins.

Uzņēmuma valde papildināta ar attiecīgu būvniecības nozaru speciālistiem, ņemot vērā Latvijas tilti darbības paplašināšanu, informē kompānijas pārstāvji.

Savukārt līdzšinējo valdes locekli S. Brovkinu uzņēmuma padome atsauksi no amata, jo «viņš atrodas ilgstošā prombūtnē».

Jaunievēlētais valdes loceklis I. Goļcovs uzņēmumā strādā kopš 2007. gada, ieņemot tāmju – līgumu daļas vadītāja amatu un vēlāk tehniski – ekonomiskā departamenta vadītāja amatu. I. Goļcovs nav a/s Latvijas tilti daļu turētājs.

A. Bočkarjovs no 2008. līdz 2011. gadam bija a/s Latvijas tilti galvenais inženieris, savukārt sākot no 2012. gada līdz šim brīdim viņš pildīja galvenā inženiera departamenta vadītāja amatu. A. Bočkarjovam pieder 421 a/s Latvijas tilti uzrādītāja akcija.

Oficiāli atklāta pilnsabiedrības Latvijas tilti & SZMA Rīga restaurētās Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēka. Skola, kuras kopējā platība ir 3,2 tūkstoši kvadrātmetru, restaurēta pilnībā. Tagad abus tās korpusus savieno jaunizbūvēts tunelis – galerija.

«Pilna apjoma skolas renovācija kļuvusi par svarīgu posmu Latvijas tiltu darbībā, ņemot vērā agrāk pieņemto lēmumu: uzņēmums līdzās infrastruktūras (tilti, viadukti) un hidrotehnisko objektu būvniecībai realizēs arī rūpniecības un civilās būvniecības projektus,» sacīja holdinga LNK Group un uzņēmuma Latvijas tilti padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Viņš arī norādīja, ka pērn pabeigts darbu cikls, kurā tika nosiltinātas skolas un bērnudārzi Jelgavā. «Ar šo pašu virzienu saistīti arī janvāra sākumā iesāktie darbi Rīgas 1. slimnīcā, kas paredz rekonstruēt trīs tās korpusus. Līguma summa ir 1,5 miljoni latu,» stāstīja A. Milovs.

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

A/s Latvijas tilti 2012. gadā apgrozīja 17,6 miljonus latu, kas ir par 2,31% mazāk nekā aizpērn. Šogad uzņēmums prognozē apgrozījuma kāpumu, liecina Lursoft dati.

A/s Latvijas tilti peļņa pērn samazinājās līdz 65,1 tūkst. Ls, un 2011. gadā tā veidoja 173,2 tūkst. Ls.

Vidēji pērn a/s Latvijas tilti nodarbināja 243 darbiniekus.

Tā kā pagājušajā gadā a/s Latvijas tilti pievērsuši uzmanību cenu analīzei, iepērkot materiālus un īrējot celtniecības tehniku un mehānismus, veikuši pasākumus darba optimizācijai, paredzams, ka 2013. gadā uzņēmuma finanšu rādītāji uzlabosies, paredz a/s Latvijas tilti vadība.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 18 milj. Ls, a/s Latvijas tilti Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 239. vietā.

Rīgas dome pieņēmusi uzņēmuma Latvijas Tilti dāvinājumu - turpmāk diennakts tumšajās stundās Rīgā tiks izgaismoti Vanšu tilta piloni un vantis. Apgaismojumu nodrošinās 28 jauni prožektori, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 41 tūkstoti Ls.

Paredzēts, ka projekts būs tehniskā kārtībā šā gada 17. novembrī.

Projektu «Vanšu tilta gaismas stīgas» Rīgas pilsētai holdinga LNK Group uzņēmums a/s Latvijas Tilti pasniegs kā dāvanu savā 70 gadu jubilejā.

Par tilta apgaismošanas ierīkošanu maksās uzņēmums, bet turpmāk Rīgas pašvaldības ziņā būs elektrības rēķinu (ap 1200 Ls mēnesī) un prožektoru maiņas izmaksas, norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Latvijas Tilti dāvinājumu pieņems Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma, kas piedalīsies iekārtu montāžas darbos un pieslēgs prožektorus ielu apgaismojuma elektriskajam tīklam.

Iesaistot tiesu un Latvijas amatpersonas, a/s Latvijas tilti cenšas panākt vienlīdzīgas tiesības strādāt Lietuvā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs gribam Lietuvā būvēt, nevis tiesāties un jaukt ierasto lietu kārtību,» saka a/s Latvijas tilti (ietilpst LNK grupā) valdes priekšsēdētājs Genadijs Kamkalovs. Kopš 2010. gada kaimiņvalstī īstenojis nopietnus ceļu un ostas infrastruktūras projektus, piemēram, uzbūvējis kravas un pasažieru termināli Klaipēdas ostā, uz Lietuvas un Kaļiņingradas robežas esošo apvedceļu no Panemunes uz Sovjetsku ar tiltu pār Nemunas upi, kuru šomēnes plānots nodot ekspluatācijā, uzņēmums nu kļuvis tur nevēlams. «Konkursos saskaramies ar nopietnu pretestību un diskrimināciju,» viņš norāda, piebilstot, ka situācija ir pretrunā ES brīvā tirgus principiem un godīgai konkurencei, tā met tumšu ēnu pār Latvijas un Lietuvas ekonomisko sadarbību.

Pagājušajā gadā SIA Rīgas tilti apgrozījums palielinājies par 10,49% līdz 7,57 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 39,26 tūkstošu latu peļņu.

Pērn SIA Rīgas tilti pabeidzis darbu pie vairākiem nozīmīgiem objektiem, tostarp Kr.Valdemāra ielas un Kronvalda bulvāra krustojuma tramvaja sliežu rekonstrukcijas, autoceļa A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils-Babīte) būvju rekonstrukcijas u.c., kā arī uzsācis darbu pie septiņiem jauniem objektiem – jaunas tramvaju līnijas izbūves Liepājā ar pasūtītāju SIA ražošanas firma Transceltnieks, Daugavpils pilsētas tramvaju līniju renovācijas, autoceļa E22 posma P32-Viskaļi-Koknese rekonstrukcijas u.c.

Šajā gadā kā galveno darbības mērķi SIA Rīgas tilti izvirzījis aktīvu piedalīšanos konkursos par pasūtījumu saņemšanu, lai apgrozījums sasniegtu vismaz astoņus miljonus latu, kā arī darbu pie rūpīgas ražošanas izmaksu analīzes, lai uzņēmumam nerastos zaudējumi.

Tiltu, tuneļu un krastmalu uzturētāja, būvnieka un projektētāja uzņēmuma Rīgas tilti peļņa pēc nodokļu nomaksas 2011. gadā sarukusi par 43%, liecina informācija Lursoft.

Pērn uzņēmums nopelnīja 147 tūkst. Ls, savukārt neto apgrozījums veidoja 6,8 milj. Ls, kas ir tikpat, cik 2010. gadā.

Šā gada 20. decembrī notikušas izmaiņas uzņēmuma valdē, tai pievienojoties SIA Rīgas tilti līdzīpašniekam Pāvelam Sidorovam, kuram pieder 0,65% uzņēmuma kapitāldaļu.

Pārējais uzņēmuma valdes sastāvs ir palicis nemainīgs – valdes priekšsēdētāja amatā turpina darboties Albins Jasaitis, tāpat amatus saglabājuši valdes locekļi Mārtinš Sproģis, Tatjana Romanova, Guntis Briedis un Sanita Andersone.

SIA Rīgas tilti kapitāldaļas pieder 38 uzņēmējiem. Lielāko daļu īpašneiki ir A. Jasaitis (20,4%), M. Sproģis (17,34%), T. Uliczka (14,5%) un E. M. Uliczka (14,5%).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, šodien preses konferencē pavēstīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs.

LETA jau ziņoja, ka kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tiltu darbinieki.

Kā šodien preses konferencē sacīja Streļčenoks, sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā vakar, 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

AS Latvijas tilti juridiskā departamenta vadītājs Vadims Kolosovs apstiprina, ka uzņēmums saņēmis informāciju par kompānijas atbildīgā darbinieka Genādija Kamkalova aizturēšanu Lietuvā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pašlaik pieejamā informācija ir nepilnīga un nevar kalpot par pamatu kādiem noteiktiem secinājumiem. Jebkurā gadījumā, AS Latvijas tilti uzskata, ka šis notikums ir rūpīgi jāizmeklē, un kompānija ir gatava sniegt nepieciešamo palīdzību šajā jautājumā tiesībaizsardzības iestādēm. AS Latvijas tilti padome pieņēmusi lēmumu par G. Kamkalova atstādināšanu no darba pienākumu izpildes un dienesta pārbaudes veikšanu.

V. Kolosovs uzsver, ka kompānijas darbība vienmēr ir bijusi balstīta uz likumpaklausības un pārredzamības principiem, un kompānija plāno arī turpmāk ievērot šos principus.

LETA raksta, ka lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Tā vietā, lai sagatavotu pamatotu programmu kritiskā stāvoklī esošu tiltu sakārtošanai, Satiksmes ministrija (SM) mēģina izlīdzēties ar kosmētiskiem uzlabojumiem, pieprasot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai gan tas, ka tilti ir kritiskā stāvoklī un paši no sevis nesalabosies, bija zināms jau sen un nav neparedzēts gadījums, norāda biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB).

Patlaban valsts autoceļu tīklā ir 943 tilti, no kuriem 383 ir sliktā, bet 148 – ļoti sliktā stāvoklī. Tiem vajadzīgs kapitālais remonts, un nepieciešamā summa, pēc Latvijas Valsts ceļu aprēķiniem, ir aptuveni 152 miljoni eiro, taču pēdējos gados vidēji tiek atjaunoti tikai 9 tilti. Katrs pats var izrēķināt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai ar pašreizējo finansējumu tiktu atjaunoti visi tilti, turklāt valstī vēl ir 1014 pašvaldību pārziņā esoši tilti, un par to, kādā stāvoklī tie ir un kas tiem vajadzīgs, nav informācijas. Apstāklis, ka neviens tilts vēl nav sabrucis, nenozīmē, ka jau pēc dažiem gadiem satiksmei nenāksies slēgt desmitiem tiltu, jo gada laikā tos salabot neizdosies, norāda biedrības pārstāvji.

Ceļu būves uzņēmums Ceļi un tilti pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, palielinājis apgrozījumu, tomēr tas nav ļāvis uzņēmumam izvairīties no zaudējumiem, liecina informācija Lursoft.

2011. gadā SIA Ceļi un tilti zaudējumi veidoja 364,1 tūkst. Ls, kas tiks segti no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 7,6 milj. Ls, kas ir par 2,28 milj. Ls vairāk nekā 2010. gadā. Kopējo apgrozījumu veido ceļu būvniecība un remonts (6,31 milj. Ls), apgrozāmo līdzekļu realizācija (1,14 milj. Ls) un autotransporta un tehnikas jomas pakalpojuma sniegšana (160 tūkst. Ls).

Uzņēmuma ceļu būvniecības, remontu un apgrozāmo līdzekļu realizācijas apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājušies vairāk nekā par 44%.

Uzņēmuma kapitāldaļu vairākums (74,61%) pieder kompānijai a/s A.C.B, kas savukārt pieder uzņēmējam Valdim Lejniekam. Viņš atrodas uzņēmuma Ceļi un tilti valdes locekļa amatā un ieņem vadošus amatus arī citās sev piederošās kompānijās – SIA ABC Holdings, kur viņam pieder 63,17% kapitāldaļu, SIA Salenieku Bloks, kurā viņš ir 0,06% kapitāldaļu turētājs un a/s A.C.B., kas V. Lejniekam pieder pilnībā.

A/s Latvijas tilti noslēgusi līgumu ar Krievijas apakšuzņēmēju PO Vozrožģeņije par ceļa pārvada būvniecību uz automaģistrāles Turkmenbaši lidostas virzienā.

Par to liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā. Līgums ar a/s Latvijas tilti noslēgts par 20,7 miljoniem ASV dolāru. Būvniecības darbi jāpabeidz līdz 2011. gada martam. Lai realizētu līguma noteikumus a/s Latvijas tilti iesniegusi dokumentus uzņēmuma Turkmenistānas filiāles reģistrēšanai. A/s Latvijas tilti tika izveidots 1942.gadā kā valsts uzņēmums. 1997.gadā tas tika pārveidots akciju sabiedrībā, kuras kontrolpaketi iegādājās kompānija Latvijas Novitātes komplekss - LNK. Kompānijai arī pašlaik pieder 88,48% uzņēmuma akciju.

Lidosta "Rīga" piecus pasažieru gaisa tiltus ieviesīs līdz nākamā gada vasaras sezonai, sacīja lidostas pārstāve Ilze Salna.

Līdz šā gada beigām lidosta saņems trīs jaunus gaisa tiltus, bet nākamā gada pirmajā pusē - vēl divus. Tie nomainīs iepriekšējos, 2001.gadā uzstādītos gaisa tiltus, kuru ekspluatācijas laiks ir beidzies un kas ir jau tikuši demontēti, lai laikus gatavotu vietu jaunajiem pasažieru gaisa tiltiem.

Salna sacīja, ka jauno tiltu piegādātājs ir Ķīnas kompānija "Shenzhen CIMC-TianDa Airport Supprt Ltd.", kas izvēlēta iepirkuma procesā par kopējo līguma summu 2,78 miljoni eiro.

Saskaņā ar piegādātāja sniegto informāciju lidostai visi pieci jaunie tilti ir saražoti, tiem veic sākotnējos testus un gatavo sūtīšanai uz Eiropu.

Salna norādīja, ka pirmos trīs tiltus sagaidīsim Rīgā jau šā gada nogalē, taču tiltu uzstādīšana, regulēšana un testēšana laika ziņā jāsalāgo ar lidostas operatīvo darbu blakus esošajās stāvvietās. Tāpēc pasažieri jaunos tiltus lidlauka stāvvietās redzēs jau ātrāk, bet to nodošanu ekspluatācijā plānojam pa posmiem līdz nākamā gada vasaras sezonai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ( FKTK) padome šodien sniedza atļauju SIA LNK (Latvijas Novitātes Komplekss) izteikt AS Latvijas tilti galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, informē FKTK.

Vienas akcijas cena galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 8,81 eiro apmērā.

Tā kā SIA LNK pieder 95.03% no mērķa sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita, un ārkārtas akcionāru sapulcē (05.12.2016.) bija vienīgais akcionārs, kas balsoja par AS Latvijas tilti izslēgšanu no regulētā tirgus – tā ir tiesīga izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas ietver arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai paredzēts 30 kalendāro dienu termiņš.

Pēc akciju atpirkšanas un AS Latvijas tilti akciju izslēgšanas no regulētā tirgus, uzņēmums turpinās darbību saskaņā ar apstiprināto stratēģiju. Piedāvājums neietekmēs AS Latvijas tilti turpmāko darbību un nodarbinātības politiku, stratēģiskus plānus, darba vietu skaitu, norāda uzņēmums.

Infrastruktūras projektēšanas un būvniecības uzņēmumam AS «Latvijas Tilti» atcelts iepriekš piemērotais nodrošinājums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai un pārjaunošanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam nodrošinājums tika piemērots 2017.gada 8.jūnijā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu. Bet šogad 19.janvārī tas atcelts.

«Lursoft» izziņa liecina, ka AS «Latvijas Tilti» nav citu aktuālu nodrošinājumu.

AS «Latvijas Tilti» dibināta 1991.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 939 400 eiro un tā 100% akcijas pieder SIA «LNK (Latvijas Novitātes Kompless)».

2016.gadā AS «Latvijas Tilti» apgrozījums bija 13,291 miljons eiro, bet uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 9551 eiro. Tas nodarbināja 164 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 221 tūkstoti eiro.