Jaunākais izdevums

Ieviešot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto pedagogu darba samaksas jauno modeli, kura mērķis bija uzlabot skolotāju atalgojumu, 26,35% pedagogu tas ir samazinājies, informē Rīgas dome.

Valsts ģimnāzijās 48% pedagogu ir samazinājies atalgojums. Reformas rezultātā algu samazinājumu izjutuši arī Rīgas speciālo skolu, sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu skolotāji. Algu samazinājums vidēji ir par 111 eiro, bet 14,8% pedagogu samazinājums pārsniedz 200 eiro, tā liecinot galvaspilsētas skolu sniegtie dati.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kā arī Rīgai piemērotais skolēnu un skolotāju attiecības koeficients 16,5:1 ir ietekmējis galvaspilsētas skolotāju algas un visbūtiskāko ietekmi tas atstājis uz valsts ģimnāziju pedagogu atalgojumu. Rīgas valsts 3. ģimnāzijā no algas samazinājuma cietuši 72% pedagogu, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā – 33%, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā – 51%, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā – 35%, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā algu samazinājums skāris 50% skolotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Programmēšanas skolotāji mācībās programmē tiešsaistes čatu

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā esošajās valsts ģimnāzijās par 4,4 miljoniem eiro uzlabos mācību vidi

LETA, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ata Kronvalda fonda veidotajā "Zvaigžņu reitingā", kurā apkopotās skolas par labākajiem starptautisko olimpiāžu rezultātiem, atkārtoti pirmo vietu ieņem Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, informēja fondā.

Kā atklāja reitinga veidotāji, tad 2020.gada "Zvaigžņu reitinga" augšgalā, ar spēcīgu pārsvaru un 123 punktiem, nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, vienlaikus slavējams esot RTU Inženierzinātņu vidusskolas ieguldītais darbs, jo tās stratēģija - koncentrēt talantīgākos uz augstskolas mācību bāzes - palīdzējis iegūt 16 punktus un saglabāt 2.vietu reitingā.

Cēsu Valsts ģimnāzija reitinga labāko pieciniekā atrodoties katru gadu, un šogad ieguvusi 15 punktus un ieņem trešo vietu. Ar tādu pat punktu skaitu, blakus Cēsu Valsts ģimnāzijai 4.vietā atrodas Ziemeļvalstu ģimnāzija, kā arī lielu kāpumu reitingā veikusi Gulbenes novada Valsts ģimnāzija, kuras gūtie panākumi starptautiskajās olimpiādēs nodrošinājuši 5.vietu un deviņus punktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atkārtotu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām draud statusa atņemšana, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, kas nodrošina arī piemaksas pedagogu algām, tai ir jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp jābūt atbilstošam skolēnu skaitam un augstiem centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Trīs no četrām izglītības iestādēm - Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Jūrmalas valsts ģimnāzija un Viļakas valsts ģimnāzija - atkārtoti neizpilda noteikumos par ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem noteikto minimālā skolēnu skaitu kritēriju.

Viļakas valsts ģimnāzija 2018.gadā nav izpildījusi arī skolēnu rezultātu valsts centralizētajos eksāmenos kritēriju. Šo pašu kritēriju, taču jau atkārtoti, neizpilda arī Krāslavas valsts ģimnāzija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

https://www.youtube.com/embed/qA5QEmpgdAE

Preiļu Valsts ģimnāzija, latviešu valodas un literatūras skolotāja

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Prioritātes – kvalitāte, pieejamība un konkurētspēja

Kristīne Stepiņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska sola piebremzēt investīcijas izglītības un sporta infrastruktūrā, galveno uzmanību pievēršot saturam un cilvēku kapitālam.

Plānots pārskatīt vairākām sporta būvēm piešķirto finansējumu, iespējams, par valsts budžeta naudu tomēr netiks būvēts Ventspils peldbaseins un Jēkabpils multifunkcionālā sporta halle.

I. Šuplinska ir sākusi izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) administratīvā aparāta vētīšanu un pedagogu skaita un likmju apkopošanu, jo līdzšinējie dati neatspoguļojot patieso situāciju. Tāpat viņa startē ar iniciatīvu ieviest augstskolu beidzējiem, kuri mācās par budžeta līdzekļiem, nosacījumu obligāti atstrādāt noteiktu termiņu iegūtajā profesijā Latvijā – nākamajā gadā tiek plānoti pilotprojekti divām profesijām – pedagogiem un inženieriem – IT jomas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno mācību gadu Valmieras Pārgaujas ģimnāzija turpmāk darbosies valsts ģimnāzijas statusā, šodien lēma Ministru kabinets.

Lai vispārējās vidējās izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst Ministru kabineta noteikumu prasībām par īstenojamo izglītības programmu skaitu, skolēnu skaitu un mācību sasniegumu vidējo procentuālo novērtējumu centralizētajos eksāmenos, kā arī jāveic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā un jāiesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā 2018.gada 1.septembrī 10.-12.klasē kopumā mācījās 286 bērni. Skola īsteno trīs vispārējās vidējās izglītības programmas - vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena programmu, vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Ģimnāzijā licencētas divas pamatizglītības programmas, viena no tām matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Neliet ūdeni caurā mucā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz marta sākumam 2019. gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet, ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks, tā aģentūrai LETA paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Skaidrs, ka pedagogi ir pelnījuši lielākas algas. Taču tāpat ir skaidrs, ka šā gada budžetā finansējuma algu palielināšanai nav. Izveidojusies teju strupceļa situācija. Tomēr ir vērts uz to palūkoties dziļāk. Valdība pērn patiešām apstiprināja pedagogu algu paaugstināšanas grafiku līdz 2022. gadam. Tajā pašā laikā tika atrunāts, ka par piešķiramajiem līdzekļiem katram gadam lems atsevišķi un, kas ir ļoti svarīgi, – algu palielināšana ir tieši saistāma ar skolu tīkla sakārtošanu un optimizēšanu. Ja gribam būt godīgi, tad pagaidām skolu tīkla sakārtošanā ne tuvu nav vedies tik labi, lai varētu runāt par sasaisti ar algu pieaugumu.

Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, kurš kopā ar kolēģiem izdevniecībā Jāņa sēta veica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu par Latvijas skolu tīklu, pauda, ka vairums pagājušajā gadā veikto skolu tīkla optimizācijas darbu faktiski nav nesuši cerētos līdzekļu ietaupījumus, jo reorganizācijas notikušas «uz papīra». Ja LIZDA apgalvo, ka saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir viszemākās skolotāju algas, tad būtu jāsaka arī tālākais – saskaņā ar OECD datiem Latvijā ir mazākais skolēnu skaits uz vienu skolotāju no visām OECD dalībvalstīm. Tāpat Latvija no sava budžeta izglītībai procentuāli tērē visvairāk no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas saistīts ar neracionālo skolu tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Algu kāpums «aizvērs» lielu skaitu mazāk efektīvo uzņēmumu

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā ar nāciju uz nervu sabrukuma robežas nemitīgi turošo salīdzināšanu ar Igauniju vēl nepietiktu, šogad populāra kļuvusi algu pieauguma salīdzināšana Latvijā un Lietuvā. Šajā sacensībā mums klājas labāk. Šī gada 1.ceturksnī algu pieaugums dienvidu kaimiņvalstī bija ievērojami lielāks, taču 2.ceturksnī esam viņus noķēruši, algām gada griezumā pieaugot par 8.7%.

Tātad Latvija «nosargāja» bruto algu līmeņa starpību, kas ir gandrīz simts eiro, vidējā bruto darba samaksa Latvijā sasniedza 927 eiro.

Kā jau ierasts, interesantas un ilustratīvas ir algu dinamikas atšķirības nozarēs. Visstraujāk samaksa auga zinātnisko, tehnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē, par 13.5%, tai pārsniedzot 1000 eiro robežu. Tas ir rezultāts iepriekšējos gados augošajam biznesa pakalpojumu eksportam, kas gan šogad ir piebremzējies, kaut kādā ziņā tieši ierobežotas darbaspēka pieejamības dēļ. Ļoti strauji, par 13.0% auga algas izglītībā, to vidējam līmenim (780 eiro) gan paliekot zem vidējā, kas diez vai ir ilgtspējīga situācija. Ievērojami, par 11.0% augusi arī alga lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, iespējams, atspoguļojot cilvēku aizplūšanu no retāk apdzīvotajiem apvidiem, palielinot tur palikušo darbinieku iespējas panākt sev labākus nosacījumus. Atskaitot operācijas ar nekustamo īpašumu, visās nozarēs darba samaksa auga straujāk nekā cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Demogrāfiskie izaicinājumi, jauno mācību gadu uzsākot

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar iesākās jaunais 2019./2020. mācību gads, kad skolas gaitās devās 215 000 skolēnu, no tiem 20 000 pirmklasnieku. Skolēnu skaits šogad ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Līdztekus laba vēlējumiem skolas gaitas uzsākušajiem neizbēgami jādomā par izglītības jomas izaicinājumiem nākotnē. Viens no būtiskākajiem – izglītojamo skaita samazināšanās. LDDK eksperts Jānis Hermanis tvīto: «Šobrīd skolās mācās tās bērnu paaudzes, kuru skaits katrā vecuma grupā ir 20 tūkst. To vietā nākotnē mācīsies paaudzes ar 15 tūkst. (mīnus ceturtdaļa). Par šo ceturtdaļu ilgākā laika periodā samazināsies arī kopējais skolēnu skaits – līdz aptuveni 150 tūkstošiem. Skolēnu skaits Latvijā uz dažiem gadiem ir stabilizējies, bet ilgākā laika periodā tas kritīsies vēl apmēram par ceturtdaļu.»

Šādas neiepriecinošas demogrāfiskās prognozes neizbēgami liek atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par izglītības iestāžu skaitu. Lai gan šogad ir plānots pedagogu darba algu pieaugums, tomēr darba samaksa par vienu slodzi vēl joprojām ir zem vidējā rādītāja valstī. Viens no iemesliem – Latvijā skolotāju un skolēnu skaita proporcija ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā ir vidēji 9,8 skolēni uz skolotāju, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā, piemēram, Skotijā (13,763), Īrijā (15,7), Čehijā (13,2), Somijā (13,1) un Igaunijā (12,5). Respektīvi, pie pašreizējā skolēnu skaita, kuram ir tendence kristies, skolotāju ir par daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mazākajā Latvijas skolā šogad mācās deviņi skolēni; lielākajā - 1571

LETA, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazākajā Latvijas skolā šogad mācās deviņi skolēni, liecina aktuālie dati par skolēnu skaitu 2016./2017.mācību gadā.

Vismazākais skolēnu skaits šogad reģistrēts Preiļu novada Priekuļu sākumskolā. Savukārt lielākais skolēnu skaits šogad reģistrēts Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, kurā mācās 1571 skolēns.

Sākumskolu vidū, kā minēts iepriekš, mazākā ir Priekuļu sākumskola, turpretim lielākajā sākumskolā - Jelgavas 4.sākumskolā - reģistrēti 967 bērni.

Mazākā Latvijas pamatskola šajā mācību gadā ir Dunavas pamatskola Jēkabpils novadā - šajā izglītības iestādē mācās 17 skolēni. Gandrīz 45 reizes vairāk skolēnu ir lielākajā pamatskolā - Jēkabpils pamatskolā šogad mācās 761 skolēns.

Savukārt par mazāko vidusskolu Latvijā šogad kļuvusi Istras vidusskola Ludzas novadā - tajā mācās 49 skolēni. Lielākā vidusskola ar gandrīz 29 reizes lielāku skolēnu piepildījumu ir Rīgas Purvciema vidusskola, kurā reģistrēti 1403 izglītojamie.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rubenis: Iespējamā misija vēl nav izpildīta

Reinis Rubenis, «Swedbank» valdes priekšsēdētājs, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen kļuvis zināms, ka Latvijas izglītībai nozīmīgā programma «Iespējamā misija» saskārusies ar līdzekļu piesaistes grūtībām, kas tai liedz uzņemt jaunus dalībniekus – iedvesmojošus skolotājus mūsu bērniem. Kā tēvs un kā uzņēmuma vadītājs ar šo ziņu vēršos pie pārējiem uzņēmējiem, vadītājiem un aktīviem ļaudīm – šobrīd ir īstais brīdis sniegt savu artavu, lai labās iestrādnes neapstātos.

Katrs sociāli atbildīgs uzņēmums ir izvēlējies jomas, ko atbalstīt un kam palīdzēt, taču ticu, ka mērķis visiem viens – labāka Latvija. Laba izglītības sistēma ir atslēga cilvēku un valstu panākumiem nākotnē. Swedbank, domājot par nākotnes Latviju un tās iedzīvotājiem, savu izvēli ir izdarījusi par labu izglītībai. Tas nozīmē nemitīgi atbalstīt un pilnveidot dažādas izglītības uzlabošanai veltītas iniciatīvas un kustības. Tai skaitā, arī programmu «Iespējamā misija», kurai banka ir lielākais finansētājs un ievērojamu atbalstu sniedz jau kopš «Iespējamās misijas» dibināšanas.

Privātā sektora atbalstītās iniciatīvās vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi vai inovatīvas idejas, arī operatīvāk «aizlāpīt caurumus» valsts funkcijās. Mūsu pašu pieredzē ir «Ziedot.lv» izveide, kas ļāva ne vien izveidot efektīvu un caurspīdīgu ziedošanas kultūru Latvijā, bet arī izdarīja spiedienu uz valsts pārvaldi, kas ļāva būtiski pilnveidot sistēmu smago slimību ārstēšanas finansēšanai no valsts līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baiks: Septiņos gados Valmieras pilsēta cer iedzīvotāju skaitu palielināt par 5000

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko septiņu gadu laikā Valmieras pilsēta cer tās iedzīvotāju skaitu palielināt par 5000, stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks («Valmierai un Vidzemei»).

Lai gan drīzumā tiks rīkota izsole par īres tiesībām pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Valmieras namsaimnieks» celtajos īres namos, Baiks norāda, ka ar 150 jaunajiem dzīvokļiem dzīvojamā fonda trūkuma problēma nebūs atrisināta. Lēsts, ka nepieciešami vēl 1000 jauni mitekļi.

Tādēļ arī gaidāmā īres dzīvokļu izsole pašvaldībai ir svarīga – to, cik liels būs pieprasījums pēc iespējas dzīvot kādā no jaunajiem namiem, vēros arī bankas un investori, un tas varētu būt pozitīvs signāls privāto investori ienākšanai Valmierā, pieļauj domes vadītājs.

Baiks gan uzsver, ka privātuzņēmējiem pievilcīgāks ir modelis, ka mājokļi tiek uzcelti un pārdoti, kamēr pašvaldības kapitālsabiedrība var atļauties gaidīt līdz būs dzēstas visas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas skolotāju minimālā bruto alga no gadumijas pieaugs par 100 eiro un sasniegs 1250 eiro mēnesī, nolēmusi valdība.

Skolotāju vidējā alga 2019.gadā palielināsies par 120 eiro, sasniedzot 1500 eiro mēnesī.

«Saskaņā ar prognozēm, ņemot vērā arī vietējo pašvaldību ieguldījumu, skolotāju vidējā alga nākamgad sasniegs 1500 eiro,» uzsvērusi izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repsa. «Skolotājiem ir jājūt, ka viņu darbs tiek novērtēts, un te sava loma ir pārliecinošam darba algas pieaugumam. Skolotāju algu palielināšana ir visas valdības prioritāte.»

Tomēr paredzamais algu pieaugums nav tik liels, kā būtu gribējuši paši skolotāji, kas cerēja, ka nākamgad viņu minimālā alga pieaugs līdz 1385 eiro mēnesī.

Skolotāju minimālās algas paaugstināšanai nākamā gada budžetā paredzēti 258 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Latvijas izglītības sistēmai – ciets trijnieks

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Baltic International Bank Latvijas barometra rezultāti neliecina, ka Latvijas izglītības sistēmā pēdējā laikā būtu vērojamas būtiskas pārmaiņas. Vārda reformas ilggadējā locīšana Latvijas sabiedrības vērtējumu izglītības sistēmas kvalitātei nemainīja - ciets trijnieks. Šis visai pieticīgais vērtējums ir stabils kopš 2008. gada, kad Latvijas barometrs attiecīgu jautājumu uzdeva pirmo reizi. Tas nozīmē, ka lielākā daļa izglītības sistēmas reformu vēl ir priekšā.

Latvijas sabiedrība ir vienisprātis, ka izglītībai ir svarīga vai pat izšķiroši svarīga ietekme uz darba dzīves panākumiem – algu un amatu (89%). Šādu viedokli apstiprina arī mūsu pētījums par izglītības atdevi.

Par vissteidzamāk risināmo problēmu vairāk nekā puse BIB Latvijas barometra aptaujāto jau tradicionāli piemin disciplīnas trūkumu skolēnu vidū. Skaidrs, ka 21. gadsimtā ne siksna, ne skolas forma disciplīnai nelīdzēs. Skolotājam jābūt autoritātei. Pašreizējā alga ir par zemu, lai cilvēki, kuri jauniešos radītu cieņu un vēlmi līdzināties, masveidā pieteiktos skolotāju vakancēm.

Turklāt zemas algas ir tikai aisberga virsotne. Viena no galvenajām Latvijas izglītības sistēmas kroplībām ir uz kvantitāti (skolēnu un stundu skaitu) pamatota plakana algu skala, kas pienācīgi neatalgo (tātad - nemotivē) kvalitāti (līdzīgu uzskatu pauž OECD eksperti). Pliku entuziasmu uz maizes neuzsmērēsi, tātad censoņiem ir divas alternatīvas – ierobežot savas vajadzības un samierināties ar darba samaksu šajā nozarē vai arī meklēt citu nodarbošanos – ārpus izglītības sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Piedāvā apmācību video zvana formātā

Anda Asere, 27.02.2019

Kristaps Jansons, tiešsaistes valodu skolas WebTeachers (SIA Language School) biznesa attīstības vadītājs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes valodu skola WebTeachers piedāvā apmācību video zvana formātā, netērējot laiku un transportam paredzētos resursus, lai noteiktā laikā dotos uz kursu norises vietu.

«Piedāvājam valodu privātstundas tiešsaistē. Pēc apmācību vajadzību noskaidrošanas savienojam ar piemērotāko skolotāju. Mācības pašlaik pārsvarā notiek Skype platformā,» saka Kristaps Jansons, tiešsaistes valodu skolas WebTeachers (SIA Language School) biznesa attīstības vadītājs. Uzņēmums par obligātu nosacījumu ir izvirzījis prasību, ka nodarbībām jānotiek tiešsaistes video formātā un abām pusēm vienai otru ir jāredz, jābūt tiešam kontaktam.

«Ja cilvēks nekad nav mēģinājis ko tādu darīt, varbūt šķiet jocīgi sarunāties ar skolotāju video zvanā, taču tā var iegūt 100% skolotāja uzmanību, kā arī izvēlēties labāko vietu un laiku mācībām,» klāsta Kristaps. WebTeachers vadītāja Sarmīte Barvika uzsver, ka liela nozīme ir pareizajai «ķīmijai», lai skolotājam un apmācāmajam veidojas saskaņa. Uzņēmums cenšas noskaidrot cilvēka intereses, valodu mācīšanās vajadzības, saprast personību, lai atbilstoši šiem kritērijiem savienotu ar piemērotāko skolotāju. «Analizējam arī to, kuros laikos un cik bieži cilvēks grib mācīties, un salāgojam to ar skolotāju noslodzi. Jāņem vērā arī laika zonu atšķirības,» norāda Sarmīte. Pirmā stunda ir bezmaksas, un tās laikā parasti abas puses saprot, vai izveidosies sadarbība. Ja abām pusēm «nesaskan», tiek meklēts cits skolotājs. WebTeachers pēdējā laikā 70% gadījumu izdodas atrast pāri jau pirmajā reizē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Jākoncentrējas nevis uz vidējo algu, bet darba samaksas kāpumu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par to, ka Latvijā 3. ceturksnī vidējā alga bruto ir sasniegusi 1006 eiro, tradicionāli izraisīja skeptiskas un indīgas piezīmes. Piemēram, ja Jānītis vakariņās apēd divas vistas, bet Anniņa – nevienu, tad vidēji katrs ir apēduši pa vienai vistai. CSP Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste skaidro, ka vidējā alga patiešām ir aritmētisks jēdziens un neraksturo iedzīvotāju labklājību, jo tas neko nepasaka par ienākumu sadalījumu.

Daudz precīzāks rādītājs ir tā sauktā algas mediāna, kas aprēķināta, izslēdzot galējās vērtības. Pašlaik algas mediāna ir 760 eiro. Kā redzams, atšķirība starp vidējo algu un algas mediānu ir gana būtiska. Ja algas mediāna ir būtiski zemāka par vidējo algu, tad tas nozīmē, ka vairāk ir zemo algu saņēmēju.

Labā ziņa ir tā, ka algu kāpumā procentuāli vislielākais īpatsvars ir mazāk pelnošajām nozarēm un reģioniem.

Lai saprastu, kas notiek ar darba samaksu, līdztekus algas mediānai ir vērts pievērst uzmanību algu kāpumam un sadalījumam pa nozarēm. Šā gada 3. ceturksnī algu kāpums salīdzinājumā ar 2017. gada 3. ceturksni ir bijis 8%. Indīgajiem skeptiķiem jāteic, ka, aplūkojot darba samaksas pieauguma struktūru, redzams, ka tas nav uz «biezā gala» rēķina, jo vislielākais pieaugums bijis veselības un sociālajā aprūpē (15,9%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos (11,6%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (10,6%). Vismazākais algu kāpums bijis finanšu un apdrošināšanas nozarē (0,4%), kurā ir vislielākās algas. Tas liecina, ka lielo algu saņēmēji lielā mērā savus griestus ir sasnieguši, tāpat kā reģionālā griezienā rīdzinieki ir tie, kuriem algu kāpums ir viszemākais – 7,1%. Ja raugāmies absolūtos skaitļos, tad, protams, bažas rada situācija ēdināšanas un izmitināšanas nozarē, kur vidējā alga ir viszemākā valstī – 720 eiro, un izglītībā, kur tā sasniedz vien 822 eiro. Salīdzinājumam vislabāk apmaksātajā nozarē – finansēs un apdrošināšanā – vidējā alga ir 1932 eiro, kam seko informācijas un komunikāciju pakalpojumi ar 1584 eiro. Reģionālā griezumā viszemākās algas tradicionāli ir Latgalē – 708 eiro. Salīdzinājumam, Rīgā vidējā alga ir 1124 eiro. Tomēr, lai saprastu attīstību un darba samaksas dinamiku, visefektīvāk ir koncentrēties uz algu kāpumu, kur nozaru griezumā kā jau minēts, vislielākais tas ir zemāk apmaksātajās nozarēs, bet reģionu griezumā dominē Kurzeme ar 11% kāpumu, kam seko Pierīga un Latgale. Protams, arī Rīgā ir vērojams algu pieaugums, kas liek domāt, ka darba samaksas ziņā plaisa starp galvaspilsētu un pārējo Latviju tik drīz nesašaurināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) Izglītības fondam Start(it), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās, ir iecelta jauna vadītāja – Evija Goluba.

Iepriekšējais fonda vadītājs Emīls Sjundjukovs ir pieņēmis jaunus izaicinājumus biznesā un turpmāk ieņems Start(it) tehniskā konsultanta amatu.

E. Golubai ir maģistra grāds politoloģijā, studējusi Latvijā un Zviedrijā. Evijai ir vairāk nekā desmit gadu pieredze nevalstiskajā sektorā, arī šobrīd viņa ir padomes locekle Sabiedrībā par atklātību – Delna un valdes locekle Latvijas Debašu asociācijā (zināma kā «QUO tu domā?»). Tāpat Evija ir vairāk nekā piecus gadus darbojusies privātajā sektorā, kā arī strādājusi Zviedrijas vēstniecībā Latvijā par politisko jautājumu asistenti vēstniekam.

«Pēdējo gadu laikā man bija liels gods ar partneriem attīstīt Start(it). Rezultāti neizpalika – visā Latvijā ir palielinājusies skolēnu interese jēgpilni izmantot un apgūt datoriku, kā arī esam novērtēti starptautiskā līmenī – Start(it) tika nominēts prestižajai UNESCO Bahreinas karaļa Hamada Bin Isa Al Halifa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izglītības balvai. Šobrīd ir pienācis laiks jauniem sasniegumiem, tāpēc novēlu Evijai sekmes fonda vadībā,» uzsver E. Sjundjukovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītāju Aivaru Gribustu

Lelde Petrāne, 03.02.2017

80.-to gadu sākums Latvijas Universitātes Fizmatu diskotēkas «DiskoPifs» sastāvā. Sarīkot aizrautīgu deju pasākumu, būtu prieks joprojām. Sajūtas īstenoju mašīnā, «Spotify» listi uzgriežot skaļāk, ja braucu viens, un ceļošana Lielvārde – Rīga – Lielvārde sanāk bieži.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild izglītības uzņēmuma Lielvārds vadītājs Aivars Gribusts. No dibināšanas 1992. gadā uzņēmums Lielvārds darbojas Latvijas izglītības nozarē, piedāvājot mācību satura, uzskates līdzekļu, kā arī interaktīvo izglītības risinājumu klāstu atbilstoši valsts izglītības standartiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumu Lielvārds nodibināju pirms 25 gadiem, un šie gadi ir aizskrējuši neiedomājami ātri. Izglītības nozarē mums izdevies nemitīgi rast arvien jaunus izaicinājumus un iespējas inovācijām. Tādā veidā izjūtam, ka esam dinamiskākajā uzņēmumā, kādu vien var iedomāties. Un labā ziņa - arī šobrīd zinām, ko vēlamies paveikt nākamajos piecos gados. Turpināsim veidot mūsdienīgu mācību saturu un attīstīsim mobilās mācīšanās platformu soma.lv, kas ļaus skolēniem vēl mērķtiecīgāk «būvēt» savas zināšanas jebkurā laikā un vietā, pastiprināsim savas aktivitātes skolotāju profesionālajā pilnveidē un veidosim jaunu mācību priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas» 10 līdz 12 gadus veciem bērniem. Šim mācību priekšmetam jākļūst par stabilu pamatu jauno Latvijas inženieru kalvei. Turklāt vēlamies īstenot ieceri, lai saistībā ar nākamajiem inženieriem mēs neapstātos tikai pie vīriešu dzimtes, bet spētu šajā aizraujošajā nozarē iesaistīt arvien vairāk topošās inženieres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējumam Murjāņu sporta ģimnāzijas būvju rekonstrukcijai no 7,9 milj. eiro sarūkot līdz 2,4 milj. eiro ar nelielu «piešprici», pievērtas acis uz paliekošajām nepilnībām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Murjāņu sporta ģimnāzija (MSĢ) ir vienīgā skola Latvijā, kur mācību process tiek pakļauts sportam, un tā ir 1965. gadā valsts dibināta vispārējās un sporta izglītības iestāde, kas atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā. Ģimnāzijā uzņem audzēkņus 8.–12. klasēs. Sporta bāzes attīstība šogad vainagojās ar atjaunotās slēgtās sporta halles atklāšanu. Ņemot vērā, ka projekts tika īstenots ierobežota finansējuma apstākļos, IZM tagad nākas teikt: «Ģimnāzijas rekonstruētā sporta halle nav paredzēta oficiālu sacensību rīkošanai, bet treniņu procesa nodrošināšanai. Tas īstenojams arī nestandarta izmēra laukumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru