Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem, kā Eiropas Savienībā mazināt atkarību no enerģijas importa un ierobežot klimata pārmaiņas, vienlaikus radot papildus darbavietas, informē Ekonomikas ministrija.

Nolūkā izveidot kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai, pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva (2012/27/ES) par energoefektivitāti, kuras īstenošana ļaus katrai dalībvalstij un Eiropas Savienībai kopumā līdz 2020. gadam un turpmāk ievērojami ietaupīt enerģiju, veicinot pāreju uz energoefektīvāku ekonomiku un palielinot reģiona rūpniecības un citu sektoru konkurētspēju.

Direktīva ietver arī virkni veicamo pasākumu, kas ļaus uzņēmumiem samazināt enerģijas patēriņu un līdz ar to arī izmaksas par patērēto enerģiju, tostarp prasību līdz 2015. gada 5. decembrim veikt obligātu energoauditu lielajiem uzņēmumiem, kuros energoefektivitātes potenciāls varētu būt nozīmīgs. Energoauditu rezultāti ļaus uzņēmumiem identificēt, kādi pasākumi veicami, lai samazinātu uzņēmumu enerģijas patēriņu un līdz ar to izdevumus par enerģiju.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu par uzņēmumu energoauditu, kuros noteikta kārtība, kādā veicams energoaudits uzņēmumos, informē ministrija.

Energoaudits ir procedūra, ko veic uzņēmumos, lai iegūtu informāciju par visām uzņēmuma enerģijas patēriņa struktūrām, kurām nosaka skaitliskā izteiksmē rentablas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuras rezultātus apkopo uzņēmumu energoauditora sagatavotajā un izsniegtajā ziņojumā.

MK noteikumos noteikta kārtība, kādā veicams uzņēmuma energoaudits, uzņēmumu energoauditora atbildība, kā arī juridiskajām personām izvirzāmās kompetences prasības un kompetences prasību apliecināšanas kārtība uzņēmumu energoauditu veikšanai.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par rūpniecisko energoauditu nosaka kārtību, kādā jāveic rūpnieciskais energoaudits lielajos rūpniecības nozaru uzņēmumos, kuru rūpnieciskā darbība atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai ietver ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi, apstrādes rūpniecību, elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, ūdens apgādi, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanu un sanāciju un būvniecību. Tomēr šobrīd spēkā esošais regulējums nav pietiekams, lai pilnībā Latvijas nacionālajā normatīvajā regulējumā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par energoefektivitāti nosacījumus. Tāpēc Ministru kabineta noteikumu projektā precīzāk definēta kārtība, kādā uzņēmumiem regulāri jāveic energoauditi.

Prasībai veikt energoauditu ir drīzāk birokrātisks raksturs, jo trūkst normatīvās bāzes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas veidotais to uzņēmumu saraksts, kuriem līdz gada beigām jāveic energoaudits, ir veidots pavirši, tajā atrodami pat bankrotējuši uzņēmumi. Turklāt normatīvie dokumenti saistībā ar Eiropas direktīvas izpildi nav pilnībā izstrādāti, norāda DB aptaujātie uzņēmēji. Neviens nav pret energoefektivitāti, taču trūkst garantijas, ka uzņēmumi, kuri taupīšanu ieviesuši praksē, būs izpildījuši arī formālās prasības.

Sertificē procesu

EM publicētajā uzņēmumu sarakstā iekļauta arī a/s UPB. «Būtu labi precizēt, vai ar to domāts uzņēmums kā saimnieciska vienība, vai arī šis nosacījums tāpat attiecas uz visiem meitasuzņēmumiem,» norāda UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. Spriežot pēc pieejamajiem skaidrojumiem, prasība attiecas tikai uz mātesuzņēmumu, nevis uz holdinga ražotnēm. Pašreizējie noteikumi paredz atbrīvot no energoaudita uzņēmumus, kuros ir ieviesta sertificēta energopārvaldības sistēma vai vides vadības sistēma. A/s UPB un lielākajā daļā holdinga uzņēmumu ir ieviesta vides vadības sistēma ISO 14001-2005 un neatkarīgi no normatīvo aktu prasībām ir plānots to ieviest arī visās pārējās struktūrvienībās, kā arī iekļaut šo informāciju ziņojumā EM. Uzņēmumam ir energoauditu veikšanai nepieciešamā aparatūra un apmācīti speciālisti, kas šobrīd iziet arī energoauditoru sertificēšanas procesu, tāpēc izpildīt EM prasību nav nekādu problēmu. Tomēr D. Bērziņš uzsver, ka pagaidām nav pilnībā izstrādāts normatīvu kopums attiecībā uz tā sauktās Eiropas enerģētikas direktīvas ieviešanu – ir tikai publicēts uzņēmumu saraksts. «Arī metodoloģija, pēc kuras energoaudits un datu uzskaite jāveic, vēl tikai taps. Termiņš energoauditiem ir gada beigas, šobrīd spēkā ir iepriekš pieņemtie normatīvie dokumenti, kurus drīzumā ir plānots aizstāt ar jauniem. Taču, ja mēs nekavējoties izpildītu pašreizējās prasības un sagatavotu ziņojumu, iespējams, gada beigās spēkā būs jau citi normatīvi, un būs jāveic izmaiņas,» viņš skaidro.

Šā gada 26.jūlija sēdē Ministru kabinets apstiprināja uzņēmumu energoaudita noteikumus, kuru mērķis ir «nodrošināt kvalitatīvu un rentablu uzņēmumu energoauditu veikšanu neatkarīgi no to lieluma un darbības veida», informē Ekonomikas ministrija.

Apstiprinātie noteikumi paredz kārtību, kādā veicams uzņēmumu energoaudits, uzņēmumu energoauditoram (juridiskajai personai) izvirzāmās kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, kā arī to uzraudzības kārtību un tā atbildību.

Noteikumos atrunāta energoaudita pārskata satura un izmantošanas kārtība, kā arī kārtība kādā Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajā Būvniecības informācijas sistēmā reģistrējams energoaudita pārskats.

Bez tam noteikumi definē vides pārvaldības sistēmas sertifikācijai piemērojamo standartu un kārtību, kādā papildina vides pārvaldības sistēmu un apliecina tādu vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, kas nodrošina nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, kā arī minēto papildināšanu apliecināt tiesīgās institūcijas.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Jebkurš īpašums ir atbildība, kas prasa rūpes un uzmanību. Pieaugot energoresursu cenām, aizvien vairāk mūsu uzmanība tiek vērsa tieši uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, domājot par ēku siltināšanu, efektīvāku siltumapgādes sistēmu izbūvi, autonomu elektroenerģijas ieguves sistēmu ieviešanu un citiem pasākumiem.

Proti, aktīvi tiek meklēti veidi, kā saimniekot gudrāk, ietaupīt un efektīvāk izmantot resursus. Tomēr Būvniecības valsts kontroles birojs aicina uz ēku raudzīties kompleksi un pirms plānotu pārbūvju uzsākšanas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai pārliecināties par ēku tehnisko stāvokli.

Ēku īpašnieka pienākumi ēkas ekspluatācijas laikā ir uzskaitīti Būvniecības likumā, kas noteic, ka īpašniekam ir pienākums nodrošināt ēkas un tās elementu uzturēšanu, lai tā atbilstu būvei izvirzītajām būtiskajām prasībām. Lai kļūtu par ēkas īpašnieku, nav nepieciešamas specifiskas tehniskās zināšanas, un to trūkumam nevajadzētu radīt situācijas, kad ēka nonāk bīstamā stāvoklī.

Turpinot izvērtēt Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem 2019. gadā veikusi 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tieši masveida apbūves lielpaneļu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas tika izvēlētas izpētei kā pirmās, jo nozares eksperti bija norādījuši, ka šīs sērijas ēkām potenciāli varētu būt lielāki riski nesošo konstrukciju stabilitātei, ņemot vērā konstrukciju īpatnības, ēku vecumu un noteikto vidējo kalpošanas ilgumu (60 gadi).

Pētījumā tika apsekotas 13 (10 Rīgā, 3 Jelgavā) 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1964. līdz 1978.gadam.

Ēku apsekošanas laikā, kā arī veiktajos atsegumos netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības vai stabilitātes zudumu, – ēku nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Turpinot ēku ekspluatāciju līdzšinējā veidā, kā arī veicot pētījumā norādītos ēku uzturēšanas un atsevišķu elementu atjaunošanas pasākumus, ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai.

Otrdien Rīgas enerģētikas aģentūrā (REA) tika atvērti 25 pieteikumi dalībai konkursā par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atlasi energoaudita veikšanai. Vislielāko interesi par iespēju veikt dzīvojamās mājas energoauditu izrādījuši Vidzemes priekšpilsētas iedzīvotāji, jo no šī rajona saņemti 10 pieteikumi. Lielākajā daļā energoauditam pieteikto māju dzīvokļu skaits ir no 60 līdz 100.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, pieteikumi energoaudita veikšanai tika pieņemti no tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kas nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrības vai ir noslēguši pilnvarojuma līgumu. Izvērtējot auditējamās ēkas, tiks ņemts vērā apkurei patērētais siltumenerģijas daudzums uz vienu kopējās apkurināmās platības kvadrātmetru. Tiks vērtēts arī tas, vai mājas iedzīvotājiem ir parādi par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ka arī dzīvokļu īpašnieku gatavība veikt dzīvojamās mājas renovāciju, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pēc saņemto pieteikumu izvērtēšanas tiks sludināts vēl viens konkurss, lai izvēlētos energoauditorus, kas apsekos mājas un sagatavos konkrētus priekšlikumus renovācijas darbu veikšanai, aplēsīs renovācijas izmaksas un aprēķinās sagaidāmo enerģijas ietaupījumu. Patlaban REA gatavo arī finanšu līdzekļu pieprasījumu, lai jau nākamgad auditēto dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu saņemt līdzfinansējumu no pašvaldības ēku renovācijas veikšanai.

Turpinot Padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēti, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veikusi 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.

Tāpat kā iepriekš, tiek piedāvāti arī tipveida risinājumi ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes atjaunošanai, kur tas ir nepieciešams.

Pētījumā tika apsekotas 18 šīs sērijas daudzdzīvokļu ēkas – 15 deviņstāvu un trīs sešstāvu ēkas Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Rīgas mikrorajonos Imantā, Pļavniekos un Dārzciemā. Izpēte veikta ēkām, kuras tika nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1974. līdz 2006. gadam.

602. sērijas apsekoto ēku pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis izpētes rezultātā novērtēts kā atbilstošs ēku mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Arī apsekoto ēku nesošo sienu un ēku pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu stāvoklis novērtēts kā apmierinošs un atbilstošs mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Kopumā 602. sērijas ēkas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Šajā rakstā stāstām par to, ka un kāpēc ir ēkas automatizācijas sistēmas ir svarīgas, kam jāpievērš īpaša uzmanība un kā izvēlēties savam īpašumam piemērotāko automatizācijas sistēmu. Mūsuprāt, tehnoloģiju automatizācijai un efektivizācijai nozīme ir daudzkārt pieaugusi tieši šobrīd, kad piedzīvojam teju hiperinflāciju, tostarp energoresursu cenu svārstības.

Kas ir ēku automatizācija?

Pēc Caverion Latvija SIA novērojumiem, tehnisko iekārtu un dažādu vadības sistēmu skaits un veids nekustamajā īpašumā pēdējās desmitgadēs ir pastāvīgi un sistemātiski pieaudzis. Vienkārši definējot - ēkas automatizācija attiecas uz sistēmu, kas kontrolē ēkas tehniskā aprīkojuma darbību. Jau daudzkārt ir pierādījies, ka ēku automatizācija ļauj daudz efektīvāk ēku iekštelpās pārvaldīt klimata apstākļus, drošību un energoefektivitāti kā vienu vienību, un šo funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams uzstādīt desmitiem dažādu sistēmu katras funkcijas atsevišķai vadībai.

Sniedzot ikdienas pakalpojumus Caverion Latvija SIA izgudro, realizē un izmanto ēku automatizāciju, kas ļauj uzraudzīt un vadīt tādas inženiersistēmas kā: apgaismojums, gaisa kondicionēšana, ventilācija, apkure, ūdens apgāde, piekļuves kontrole un apsardze, ugunsgrēka atklāšanas signalizācija un sprinkleri, audio vizualizācijas sistēmas, videonovērošanu un citas.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu lietu komiteja ceturtdien, 10. jūlijā atbalstīja Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) projekta Mājokļu energoauditi – 2009 iekļaušanu domes Projektu ideju grāmatā.

Ēku energoauditus veiks, lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus pārliecinātu par energoefektivitātes pasākumu īstenošanas nepieciešamību. Tādējādi tiks stimulēta māju apsekošana (energoauditēšana) un iegūtos rezultātus varēs izmantot daudzdzīvokļu māju renovācijas projektu izstrādei un realizācijai, kas uzlabos māju kvalitatīvos rādītājus un samazinās izmaksas par siltumenerģiju, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

REA gatavo pieteikumu, lai Rīgas pilsētas budžetā 2009. gadā tiktu paredzēts finansējums Ls 20000 apmērā aptuveni 40 dzīvojamo ēku energoauditiem. Kopējās projekta izmaksas varētu būt 26 tūkstoši latu; plānots, ka kopējais līdzdalības maksājums no auditējamo māju dzīvokļu īpašniekiem būs 6000 latu. Patlaban REA ir uzsākusi projekta Mājokļu energoauditi – 2008 īstenošanu, kura ietvaros tiks auditēti aptuveni 20 dzīvojamie nami.

Papildinot uzņēmumā ieviesto Vides pārvaldības sistēmas standartu ISO 14001, Sadales tīkls veiks energoauditus, lai paaugstinātu energoefektivitāti

Jau sākot juridiski patstāvīgu darbību 2007. gada 1. jūlijā, AS Sadales tīkls kā galveno mērķi izvirzīja būt efektīvam un dinamiskam elektroenerģijas sadales pakalpojumu sniedzējam, līdztekus elektroapgādes drošumam, klientu apkalpošanas uzlabošanai un pakalpojumu pieejamībai rūpēties arī par vidi. Atbalstot atzītu kvalitātes standartu ievērošanu un resursu racionālu izmantošanu, 2008. gada februārī tika uzsākts process integrētās vadības sistēmas ieviešanai, bet 2010. gada februārī uzņēmums saņēma Vides pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 14001:2004.

«Neraugoties uz to, ka ir plānotas izmaiņas Energoefektivitātes likumā, ar ko reāli ieviesīs direktīvas 2012/27/ES prasības, jau šobrīd papildinām uzņēmumā ieviestā Vides pārvaldības standarta ISO 14001:2004 dokumentāciju, aprakstot procesus, kā veiksim energoauditu ar minimālajām prasībām. Uzņēmumiem, kas ir ieviesuši ISO 14001 standartu, nav jāveic obligātie energoauditi,» atklāj Sadales tīkla Procesu daļas vadītājs Jānis Slišāns.

Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu 467a.sērijas ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, izpētē secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).

Pētījumā tika apsekotas 10 (desmit) 467A sērijas daudzdzīvokļu ēkas dažādos Rīgas mikrorajonos - Zasulaukā, Vecmīlgrāvī, Pļavniekos un Krasta masīvā, kuras bija nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1973. līdz 1988. gadam, kas bija pirmais un pēdējais gads, kad šīs sērijas ēkas bija būvētas Latvijā.

Veicot 467A sērijas ēku apsekošanu un izpēti, netika identificēti tādi nesošo konstrukciju un elementu defekti un bojājumi, kas var ietekmēt to nestspējas zudumus un ēku drošu ekspluatāciju. Ēku izpētē netika konstatēti nesošo konstrukciju un balsta vietu bojājumi vai citas pazīmes, kas liecinātu par deformācijām un mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumiem. 467A sērijas ēku nesošajām konstrukcijām nav nepieciešams veikt pastiprināšanas darbus. Kopumā tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Daudzdzīvokļu māju siltināšana ļāvusi ietaupīt no 47.2 līdz pat 76.4% siltumenerģijas, secinājusi Rīgas enerģētikas aģentūra.

Projekta Mājokļu energoauditi – 2008 vadības grupa iepazinusies ar energoauditu atskaitēm, kas sagatavotas 21 daudzdzīvokļu mājai. Māju siltināšanas izmaksas aplēstas robežās no 36.82 latiem par kvadrātmetru līdz 63.17 latiem par kvadrātmetru. «Rezultāti ir ļoti labi. Datu analīze vēlreiz apliecina, ka, neveicot māju siltināšanu, tikai par siltuma patēriņu vien iedzīvotāji maksā vairāk, nekā par siltinātas mājas samazināto patēriņu un kredīta atmaksu kopā, ja kredīts ir ņemts uz 15 gadiem», atzinusi Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna.

Projekts Mājokļu energoauditi - 2008 ir pirmais šāda veida projekts, kas pērn tika uzsākts ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu. No Pilsētas attīstības fonda tika piešķirts 10 tūkstošu latu liels līdzfinansējums, bet daļu no auditu izmaksām sedza māju iedzīvotāji. Projekta ietvaros bija iespējams veikt energoauditus 21 daudzdzīvokļu mājai. Ēkas energoauditu veikšanai tika izvēlētas konkursa kārtībā, tāpat konkursa ceļā tika izvēlēta arī firma VEK, kas veica energoauditus. Audita gaitā katrai mājai ir sagatavoti konkrēti priekšlikumi renovācijas darbu veikšanai, aplēstas renovācijas izmaksas un aprēķināts sagaidāmais enerģijas ietaupījums. Pagaidām nav skaidrības par to, vai pašvaldībai būs līdzekļi, lai varētu piešķirt līdzfinansējumu renovācijas darbu apmaksai. To deputāti lems reizē ar budžeta pieņemšanu 2009. gadam, pastāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Tāpat kā iepriekšējos četrus gadus, arī šogad maijā Rīgā tiks atzīmētas Kaimiņu dienas. Šiem svētkiem veltītie pasākumi notiks visās Rīgas priekšpilsētās un rajonos, informēja Rīgas dome.

Vairākas izpilddirekcijas Kaimiņu dienu pasākumus rīkos 26.maijā.

No 14.00 līdz 18.00 Strazdumuižas parkā Kaimiņu dienu rīkos Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija. Pasākuma programmā iekļauts koncerts ar Pāles ielas iedzīvotāju sadziedāšanos, apkārtējo skolu skolēnu priekšnesumiem, atrakcijas bērniem, Strazdumuižas Neredzīgo ciemata iedzīvotāju rokdarbu izstāde, ekskursija uz Latvijas Neredzīgo biedrības vēstures muzeju Strazdumuižā.

No 16.00 līdz 21.00 Anniņmuižas bulvārī 31, Reģionālā sporta centra Anniņmuiža apkārtnē, Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcija rīko akciju – šovu Kā aizsargāt kaimiņu, amatniecības izstādi Mūsu rokas, mūsu stils, Labas dzīvošanas performanci Kustība, ritms, mūzika, Kaimiņu ballīti.

Preiļos un Rēzeknē 12. un 13.maijā notiks šogad pirmie semināri informatīvā cikla Mājokļu dienas ietvaros.

Semināru mērķis ir iepazīstināt dzīvojamo daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, apsaimniekotājus Preiļos un Rēzeknē ar energoauditu rezultātiem, db.lv informē Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras pārstāve Inese Bērziņa.

2008.gada sākumā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra kopā ar sadarbības partneriem konkursa kārtībā no visiem Latvijas novadiem izvēlējās 60 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoaudita veikšanai.

Konkursā tika aicinātas piedalīties tipveida, sērijveida un individuālo projektu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (kuras celtas laika posmā no 1945.gada līdz 2003.gadam) īpašnieki vai to pilnvarotās personas. Kopumā konkursam tika pieteiktas 213 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Saskaņā ar konkursa rezultātiem, Preiļos tika auditētas 6 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, bet Rēzeknē – četras.

Ministru kabineta sēdē (MK) 13.janvārī apstiprināti trīs MK noteikumu projekti, kas nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas kārtību, energoauditoru atbildību, sertifikācijas un uzraudzības kārtību, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Apstiprināta arī aprēķina metode ēkas energoefektivitātes novērtēšanai. Ēku energoefektivitātes minimālās prasības pamatā izriet jau no spēkā esošiem normatīviem aktiem būvniecības jomā. MK noteikumi par ēku energosertifikāciju nosaka, ka ēku energosertifikāciju veiks sertificēti energoauditori un informācija par ēku energoaudita rezultātiem (ēku energosertifikātiem) būs jāsniedz Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai. Aģentūra nodrošinās energosertificēšanas monitoringu un ēku energosertifikācijas informācijas tehnisku un administratīvu uzturēšanu.

MK noteikumi par ēku energoauditoriem nosaka prasības un atbildību ēku energoauditoriem, kā arī ēku energoauditoru sertifikācijas un uzraudzības kārtību. Vienlaikus ir noteikts, ka energoauditoru sertifikāciju veic kompetentas sertificēšanas institūcijas. Šo institūciju kompetence tiek novērtēta atbilstoši likumā Par atbilstības novērtēšanu noteiktai kārtībai. Sertificēšanas institūcija nodrošinās sertificēšanas veikšanu, izdoto sertifikātu reģistrēšanu valsts aģentūrā Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, kā arī uzraudzīs energoauditoru darbu. Energoauditoru reģistru uzturēs valsts aģentūra Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Energoauditora sertifikāts tiks piešķirts uz pieciem gadiem.

«Investējām energoefektivitātes pasākumos un esam apmierināti,» to DB saka SIA Kokpārstrāde 98 valdes loceklis un līdzīpašnieks Gunārs Dzenis.

Kādēļ jūsu uzņēmumam bija nepieciešami energoefektivitātes pasākumi?

Darbojamies kokapstrādes nozarē, strādājam uz eksportu. Uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni 16 miljoni eiro gadā. Mēnesī par elektrību vien maksājam ap 70 tūkstošiem eiro. Enerģijas izdevumi ir viena no lielām uzņēmuma izdevumu pozīcijām. Apmēram pirms pieciem gadiem nonācām pie atziņas, ka energoefektivitātes pasākumi noteikti būs nozīmīga iespēja ietaupīt gan energoresursus, gan līdz ar to naudas līdzekļus. Vispirms – renovējot un nosiltinot ēkas. Virkne rūpnīcas ēku bija padomju laikos būvētas, dzelzbetona, ar vāju siltumizolāciju un sliktiem logiem. Tāpēc arī siltuma zudumi, kilovatos rēķinot, bija lieli. Lieki tērējām kurināmo un naudu.

Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) rosina pašvaldību finansiāli atbalstīt daudzdzīvokļu ēku energoauditus, kā arī izstrādāt 12 tipveida daudzdzīvokļu māju renovācijai nepieciešamo tehnisko paraugdokumentāciju.

Šos REA izstrādātos projektus nule atbalstījusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, jo tie varētu motivēt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus veikt ēku energoefektivitātes pasākumus. Proti, lai varētu sākt ēkas siltināšanu, ir nepieciešams veikt tās energoauditu, tehnisko apsekošanu un izstrādāt renovācijas tehnisko projektu. Lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu labāk izprast esošo situāciju, savas mājas lielo energoresursu patēriņu, un attiecīgi arī lielās izmaksas, kā arī izšķirties par pieteikuma sagatavošanu struktūrfondu piesaistei līdzfinansējumam mājas kompleksai renovācijai, nepieciešams ēkas energoaudits.

No nākamās nedēļas (15. decembra) Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) un SIA Rīgas namu pārvaldnieks sāk pieņems pieteikumus energoauditu veikšanai daudzdzīvokļu mājām Rīgā.

Pieteikt varēs valsts un pašvaldības privatizētās dzīvojamās mājas, kurās dzīvokļu skaits nav mazāk par pieciem, ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par energoaudita veikšanu un dzīvokļu īpašnieku kopība ir pilnvarojusi persona pieteikuma iesniegšanai un pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, informē pašvaldība.

Pašvaldības līdzfinansējums energoauditam ir 80 % no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 300 lati. Pieteikumi tiks pieņemti iesniegšanas secībā pieejamo finanšu līdzekļu apjomā.

Db.lv jau ziņoja, ka REA bija lūgusi pašvaldībai finansiāli atbalstīt daudzdzīvokļu ēku energoauditus. Lūgti 25 tūkst. latu no nākamā gada investīciju programmas. REA rēķināja, ka par šiem līdzekļiem varēšot sagatavot vismaz 80 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditus. Tie varētu motivēt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus veikt ēku energoefektivitātes pasākumus. Proti, lai varētu sākt ēkas siltināšanu, ir nepieciešams veikt tās energoauditu, tehnisko apsekošanu un izstrādāt renovācijas tehnisko projektu. Lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu labāk izprast esošo situāciju, savas mājas lielo energoresursu patēriņu, un attiecīgi arī lielās izmaksas, kā arī izšķirties par pieteikuma sagatavošanu struktūrfondu piesaistei līdzfinansējumam mājas kompleksai renovācijai, nepieciešams ēkas energoaudits.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi konkursu par pētījumu, kurā tiktu noskaidrota padomju laikā celto 103.sērijas daudzdzīvokļu ēku stiprību un stabilitāti, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Prognozētā līgumcena ir 98 000 eiro.

EM norādīja, ka Latvijā būtisks iedzīvotāju skaits dzīvo masveida apbūves ēkās, kas ir uzbūvētas 20.gadsimta 1950.-1980.gados un tās ilgstoši atrodas ekspluatācijā, tāpēc ir nepieciešams noteikt ēku konstrukciju un to mezglu tehnisko stāvokli, piedāvāt īpašniekiem efektīvus ēku atjaunošanas vai stiprināšanas risinājumus.

"Tas veicinās savlaicīgu ēku īpašnieku lēmumu pieņemšanu par atbilstošu konstrukciju pastiprināšanas darbu veikšanu, tādējādi palielinot ēkas vidējo kalpošanas ilgumu un novēršot veselības un dzīvības apdraudējuma risku," pauda ministrijā.

Attiecībā uz 103.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām ir izšķirami divu veidu projekti. Piecstāvu dzīvojamās ēkas pēc Latvijas PSR Celtniecības lietu komitejas projektu institūtā "Pilsētprojekts" izstrādāta tipveida projekta, kā arī 103.sērijas adaptētās trīsstāvu dzīvojamās ēkas lauku teritorijā. Ēku konstruktīvā shēma ir bezkarkasa ēka ar šķērsvirziena nesošām ķieģeļu sienām. Garenvirziena ārējās sienas paredzēts izveidot no pašnesošiem gāzbetona vai keramzītbetona sienu paneļiem.