Jaunākais izdevums

Strīdi ap ģenētiski modificētu pārtiku drīz var šķist tikai «ziediņi», jo rindā uz nonākšanu cilvēku vēderos jau gaida klonēti dzīvnieki. To apzinoties, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti sarosījušies, lai pagūtu sakārtot uz šiem jaunajiem pārtikas produktiem attiecināmo likumdošanu, vēsta laikraksts Diena.

EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība), kura darbojas Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, atzinusi, ka «klonētu dzīvnieku gaļa» izklausās biedējoši, taču norāda, ka likumdošanu esot jāsāk gatavot laikus, pirms šī jaunā pārtika sasniegusi Eiropas ražotnes un tirgotavas: «Šobrīd mūs glābj tas, ka pagaidām dzīvniekus vieglāk un lētāk audzēt parastos veidos nekā klonēt. Bet tajā brīdī, kad klonēšanas tehnoloģijas attīstīsies, būs tā kā ar ģenētiski modificētiem organismiem - tūlīt atskanēs žēli gaudās balsis, kuras teiks, ka mēs ar šo gaļu varētu pabarot visus pasaules bada cietējus. Taču to nedrīkst pieļaut bez pietiekamas zinātniskās bāzes, kas pierādītu, ka ilgākā laikā šādas gaļas lietošana uzturā neradīs novirzes no normas.»

Jautājums par klonētu dzīvnieku gaļas izmantošanu Eiropas Savienības (ES) teritorijā tika aktualizēts jau iepriekšējā EP sasaukuma laikā, taču toreiz deputāti noraidīja Eiropas Komisijas (EK) iesniegtos likumprojektus. Tie paredzēja aizliegt ES gan klonēt lauksaimniecības dzīvniekus, gan importēt šo dzīvnieku klonus, kā arī tirgot no tiem ražotu pārtiku. Bijušā EP sastāva izvairīšanās no minēto likumu pieņemšanas tika pamatota ar daudzām neskaidrībām šajā jomā, turklāt strīdīgā lēmuma pieņemšanu kavēja negatīvā ES iedzīvotāju attieksme pret minēto gaļu. Eiropas Patērētāju organizācijas ģenerāldirektore Monika Gojēna atklāj, ka klonētu dzīvnieku vai to pēcnācēju gaļu uz saviem šķīvjiem nevēlas redzēt 80 procentu eiropiešu, raksta Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: 20 gados izaudzēs bērza finierkluci

Māris Ķirsons, 10.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stādot ātraudzīgo bērzu hibrīdus, jau pēc 20–25 gadiem SIA Pata AB plāno iegūt bērza saplākšņu ražošanai izmantojamos finierklučus.

Lai arī līdz šim Latvijā tika dēstīti bērzu stādiņi, kuru audzes ciršanai piemērotu diametru sasniedz aptuveni 40 gadu vecumā, – divas reizes īsākā laika periodā nekā priedes, tomēr hibrīdbērza izaudzēšanas termiņš ir vēl ievērojami īsāks. Par to liecina arī meža nozares SIA Pata AB īstenotais projekts par Latvijā neredzētu ātraudzīgo hibrīdbērzu audzēšanu. Uzņēmums pašlaik ir iestādījis 32 ha šādu ātraudzīgo hibrīdbērzu, un tos var salīdzināt ar divas reizes vecākām parastā bērza plantācijām 98 ha.

Aug divreiz ātrāk

«Ātraudzīgo hibrīdbērzu stādus uzņēmums 2010. un 2011. gadā iegādājās Vācijā, tiem ir atbilstības sertifikāts,» stāsta SIA Pata AB mežsaimniecības speciālists Andris Mežaraups. Šo hibrīdbērzu klonu izcelsmes vieta ir Vācija un Dānija, tāpēc arī to audzēšanai Latvijā klimats ir piemērots. «Hibrīdo bērzu kloni izceļas ar stumbra taisnumu un ātraudzīgumu, un par to dažos gados esam pārliecinājušies,» stāsta A. Mežaraups. Tieši tāpēc neesot arī šaubu, ka ražas novākšanas izmērus tie sasniegs jau 20–25 gadu laikā, kā prognozēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Bitcoin cena ir apstājusies pie 25 000 ASV dolāru atzīmes, “Bitcoin klona” telpā ir laimīgāki medību lauki, kur iepriekšpārdošanu uzsākusi jaunā Bitcoin BSC Stake-to-Earn kritpovalūta.

Pašlaik pasaules vadošajai kriptovalūtai Bitcoin, iespējams, ir grūti noturēties virs 25 000 ASV dolāru atzīmes, tajā pašā laikā Bitcoin klnou atvasinātajiem žetoniem klājas daudz labāk.

Piemēram, pēdējo trīs mēnešu laikā Bitcoin Cash (BCH) fork no Bitcoin ir palielinājusies par 73%, bet Bitcoin tajā pašā laika posma ir samazinājusies par -2,3%.

Tikmēr Bitcoin BSC, BTC20, kas tika laists klajā pirms mēneša, līdzīga Bitcoin atvasinātā monēta, kas balstīta uz staking, ir palielinājusies par 52%.

Faktiski BTC20 sasniedz visu laiku (ATH) dienas augstāko līmeni - 6 ASV dolārus, kas atbilst 688% - 7x pieaugumam no tā 1 ASV dolāra iepriekšpārdošanas un biržas cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru