Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir piedalās Pasaules insulta organizācijas izvērstajā kampaņā – Vispasaules Insulta dienā, lai aktualizētu un informētu iedzīvotājus par insulta problēmu.

Insulta statistika gan pasaulē, gan Latvijā ir iespaidīga:

Katru sesto sekundi pasaulē kāds mirst no insulta.

Katru otro sekundi pasaulē kāds, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, saslimst ar insultu.

Katru gadu 15 miljoni cilvēku piedzīvo insultu.

Katru gadu Latvijā ar insultu tiek hospitalizēti gandrīz 7000 cilvēku (pec Veselības ekonomikas centra datiem). Vairāk kā trešā daļa no tiem nonāk Rīgas Austrumu slimnīcā.

Insults ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes iemesliem pasaulē.

Lai palīdzētu insulta skartajam ārkārtīgi būtisks ir laiks pēc insulta. Katra zaudēta minūte nozīmē zaudētas smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk cietušais tiek nogādāts specializētā slimnīcā, jo lielākas ārstēšanas iespējas un mazāki invaliditātes riski.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Bezmaksas medicīna bērniem diemžēl lielā mērā ir uz papīra - par to pārliecinājusies Ilze, pirms nedēļas cenšoties pierakstīt divus mēnešus veco meitu pie bērnu kardiologa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), vēsta laikraksts Diena.

Bērnam uz galvas izveidojusies hemangioma - asinsvadu sabiezējums -, un, lai to likvidētu, jāiziet zāļu kurss. Taču pirms tam norīkota kardiologa konsultācija. Par valsts naudu konsultāciju ar pavadošo izmeklējumu var saņemt tikai martā, bet par 38 latiem - janvāra sākumā. Raizējoties par bērnu, Ilze maksās, raksta laikraksts.

BKUS valdes locekle Ināra Bluķe uzsvērusi - slimnīcā maksas pakalpojumu īpatsvars ir neliels, vidēji ap 2%. «Maksas pakalpojumi noteikti nav mūsu prioritāte. Mūsu valstī bērniem [veselības aprūpe] ir bez maksas,» viņa teikusi Dienai. Maksas pakalpojumus viņa saukusi par vecāku izvēli, nevis ikdienu.

Pats fakts, ka pie Latvijas austrumu robežas ik dienas ir kilometriem garas smago automašīnu rindas, šķiet, vairs nepārsteidz nevienu. Ja nu vienīgi ziņas, ka auto skaits rindās sasniedzis jaunus rekordus.

Tranzītbiznesa pārstāvji ne vienreiz vien aicinājuši valdību un atbildīgās valsts institūcijas kaut ko darīt, lai uzlabotu robežpunktu caurlaidību, taču bez sekām. Un nav jau arī tā, ka valsts amatpersonas neliktos ne zinis par šo problēmu. Galu galā jādomā, ka cerības uzlabot stāvokli pie Latvijas austrumu robežām bija viens no argumentiem, kāpēc tika parakstīts Latvijas Krievijas robežlīgums. Tomēr pagaidām jāsecina, ka tas nav attaisnojies, jo robežpārejas uzlabošana tomēr atkarīga nevis no vienas, bet abu valstu gribas.

Acīmredzot pašlaik Krievijai tādas nav un rindas uz Latvijas - Krievijas robežas kā bija, tā arī ir tagad, un pagaidām nekas neliecina, ka tās tuvākajā laikā varētu mazināties.

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

15.septembrī Rīgā paredzēts atklāt jauno Austrumu maģistrāles posmu.

To veido Austrumu maģistrāles krustojums ar Gaujas ielu (esošā satiksmes pārvada Vairoga ielā turpinājums), Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezgls, kā arī šos objektus savienojošajā Austrumu maģistrāles posms no Gaujas ielas līdz Viestura prospektam, kas izbūvēts 2008.gadā.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka arī pēc satiksmes sākšanās pa jaunuzbūvētajām estakādēm Austrumu maģistrālē būvdarbi vēl turpināsies.

Austrumu maģistrāles posma Gustava Zemgala gatves no Gaujas ielas līdz Meža prospektam projektētājs ir SIA Tiltprojekts, savukārt būvniecības darbus veic pilnsabiedrība TLTB. Būvdarbi sākti 2008.gada oktobra beigās. Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezglu projektēja SIA Inženierbūve, būvniecības darbus veic a/s A.C.B. Būvdarbi tika sākti 2010.gada aprīlī.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem, ziņo Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kā liecina Satiksmes uzraudzības biroja apkopotie dati, šī gada piecos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, par 22,4% samazinājies to autovadītāju skaits, kuri pie stūres sēdušies dzērumā vai apreibinošu vielu ietekmē.

Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš,: „Lai gan pie stūres alkohola reibumā braucošo autovadītāju skaits ir samazinājies par piekto daļu, joprojām šādas rīcības rezultātā tiek izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Reaģējot uz šo faktu, tiek organizēti plaši Ceļu policijas reidi visā valsts teritorijā. Arī Jāņu brīvdienās, kas šogad iekritušas garas, notiks Ceļu policijas reidi, lai iespēju robežās rūpētos par drošību uz valsts ceļiem.”

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Rīgā, 12. maijā tiks uzsākti pirmie sagatavošanās darbi Austrumu maģistrāles 1. kārtas būvniecībai posmā no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai.

Austrumu maģistrāles trūkstošā posma būvniecība ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, kura kopējās izmaksas ir 37,8 miljoni eiro.

Austrumu maģistrāles izbūve nodrošinās Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi (Dzelzavas iela, Gustava Zemgala gatve, Ieriķu iela). Satiksmes infrastruktūras projekta būvniecību plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam.

Ņemot vērā projekta mērogu, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus pret būvdarbiem izturēties ar sapratni un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām. Satiksmes organizācijas izmaiņas spēkā stāsies nākamnedēļ.

Igaunijas pierobežā rindas uz ceļa pazudušas, ir tīra apkārtne un novērstas nelikumības.

No obligātās reģistrēšanās robežas šķērsošanai, braucot no Igaunijas uz Krieviju, ir vairāki ieguvumi, konferencē Transbaltica 2012 norādīja Girf OU valdes loceklis Hanness Plinte, kura vadītā kompānija izstrādāja Goswift robežas šķērsošanas sistēmu pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas pasūtījuma. Iepriekš autobraucējiem nācās gaidīt kilometriem garās rindās, apkārt valdīja netīrība un privātie «biznesmeņi» pārdeva kravas auto šoferiem vietu rindā, bet tagad vērojama pavisam cita situācija.

To, ka uz robežas valda kārtība, tīrība, ceļa malā nestāv pat viens kravas auto, DB pārliecinājās trešdienas pusdienlaikā Luhamā gaidīšanas zonā, kas ir netālu no Krievijas robežas šķērsošanas punkta. Iepriekš nepietiekamās caurlaidības dēļ Krievijas pusē Igaunijā veidojās kilometriem garas rindas uz ceļa, gružu kaudzes, bija problēmas ar tualetēm, kā arī satiksmes drošību, saka Luhamā stāvlaukuma īpašnieka un operatora Collade OU pārstāvis Ulars Sarapū. Gaidīšanas zonā ir apsargāts, apgaismots stāvlaukums, tualetes, bezvadu internets un iespēja izmest atkritumus. Par papildu samaksu var izmantot dušu, kā arī ir atvērta kafejnīca. Uz vairākiem tablo parādās to automašīnu numuri, kam laiks šķērsot robežu.

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa norāda, ka Latvijā agrāk vai vēlāk būs jāveic pārkārtošanās — jārada stabils veselības aprūpes finansēšanas modelis ar ilgtspējīgu budžetu, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija veselības aprūpes sistēmā?

Vienā vārdā - smaga, jo ar pašreizējo situāciju ir neapmierināti ne tikai pacienti, bet arī mediķi. Tautsaimniecībai ir vajadzīgi veseli, darbspējīgi cilvēki, bet šobrīd saslimušajiem uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem vai konsultācijām pie speciālistiem jāgaida nevis nedēļas, bet pat mēneši. Tāpat valstī ir ievērojams veselības aprūpes personāla trūkums. Valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem cilvēkiem, un tieši tāpēc veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas ļautu būtiski saīsināt rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, novērstu medicīnas personāla došanos strādāt uz ārzemēm un citas samilzušās veselības aprūpes problēmas.

Eiropas Parlamenta (EP) Transporta komiteja savā šīsdienas sēdē atbalstījusi deputāta Roberta Zīles priekšlikumu no Eiropas Savienības (ES) 2008. gada budžeta finansēt pilotprojektu, lai risinātu kravas automašīnu rindu problēmas uz ES Ziemeļaustrumu ārējās robežas, tajā skaitā – problemātisko situāciju Latvijas pusē pie Terehovas – Burački kontrolpunkta.

Pilotprojekta mērķis ir izveidot drošas smago automašīnu stāvvietas robežšķērsošanas punktos, kuros pastāv vislielākās garo rindu problēmas: jau minētajā Latvijas / Krievijas robežpunktā Terehova – Burački, kā arī Vālimā – Torpjanovka uz Somijas un Krievijas robežas un Narva – Ivangoroda uz Igaunijas /Krievijas robežas.

„Kilometriem garas, dažubrīd pat 2000 automašīnu rindas uz Krievijas robežas nopietni apdraud ES pierobežas reģionu iedzīvotāju un satiksmes drošību, rada nepieņemamus sanitāros un vides apstākļus. Terehovas robežpunkts ir Eiropas ārējā robeža, kuru šķērso visu Eiropas valstu autotransports, un autopārvadājumu plūsma austrumu virzienā tikai palielinās. Diemžēl sastrēgumus robežšķērsošanas vietās nevar atrisināt ne Latvija, ne kāda citas dalībvalstis atsevišķi. Risinājums ir meklējams sadarbībā ar Krieviju, tāpēc gandarījums, ka Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un transporta komisārs Žaks Baro šodien preses konferencē Rīgā apliecināja izpratni par notiekošo un solījās meklēt situācijai risinājumus arī no EK puses,” uzsvēris R.Zīle.

Ir noteikti jautājumi, kurus politiķi spītīgi vēlas virzīt uz priekšu, īpaši neņemot vērā dažādus pretargumentus un pat brīdinājumus par to, ka konkrētais jauninājums var izgāzties ar blīkšķi. Viens no šādiem jautājumiem ir vēlme sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksu.

Skan nenoliedzami pareizi, taču tikai teorētiskā līmenī. Faktiski tas neko nedos. It kā jau doma skaidra – ar medicīnas sviru palīdzību mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī. Taču acīmredzot jāsāk ar ābeces patiesībām par to, kā Latvijā veidojas ēnu ekonomika, proti, lietām, kas uzņēmējiem jau tāpat ir skaidras, bet valsts amatpersonām – visai miglaini apjaušamas.

Nav jau tā, ka pelēkajā sektorā strādājošie vispār nemaksātu nekādus nodokļus – maksā, turklāt visus, ieskaitot IIN. Tiesa gan, nodokļi tiek maksāti, piemēram, no minimālās algas, kas tiek saņemta oficiāli, bet nemaksāti vēl par dažiem simtiem latu, ko darba devējs samaksā «aploksnē». Tātad iznāk, ka lielākā daļa pelēkajā sektorā strādājošo ir IIN maksātāji un droši varēs doties uz medicīnas iestādi, kuru, tāpat kā līdz šim, uztur gan viņi paši, gan arī tie iedzīvotāji, par kuriem IIN tiek maksāts pilnīgi no visiem ienākumiem. Tāpat būtu saprotams, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un IIN samaksas sasaiste nodrošinātu, ka pie speciālistiem vai noteiktu procedūru saņemšanai nav jāstāv pat daudzus mēnešus ilgās rindās, kā tas ir šobrīd. Savulaik televīzijā tika demonstrēts sižets par tā dēvētajiem bomžiem, kuriem ir nepieciešams ārpus rindas veikt dārgu galvas skenēšanas procedūru katru reizi, kad viņi ir pamanījušies, būdami smagā dzēruma pakāpē, kārtējo reizi kaut kur nokrist, un tādējādi regulāri tiek vesti uz Stradiņa slimnīcu. Būtiska daļa attiecīgajai procedūrai paredzēto līdzekļu tiek novirzīta šādiem gadījumiem, kamēr citi cilvēki pacietīgi gaida garās rindās vai arī tiek pie tās ievērojami ātrāk, par tām samaksājot no savas kabatas. Vēlreiz jāpiemin arī fakts, ka rindas pēc dažādiem pakalpojumiem veido un nākotnē veidos arī cilvēki, kuri oficiāli saņem minimālo algu un tādējādi ir IIN maksātāji. Tātad ir naivi gaidīt, ka samazināsies rindas ārstniecības iestādēs.

Kaut arī saskaņā ar 2012. gada 7. martā izsludināto likumu «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā» no 1.jūlija austrumu robežas šķēsošanai kravas transporta līdzekļiem vajadzētu reģistrēties elektroniski, tas nenotiks. Satiksmes ministrija (SM) vēl tikai strādā pie Ministru kabineta noteikumiem un informatīvā ziņojuma, kurā tiks piedāvāti iespējamie rindas administrēšanas varianti. Dokumenti valdībā varētu nonākt 19.jūnijā. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm.

Aprēķināts, ka kopš iestāšanās ES kopējie Latvijas autopārvadātāju zaudējumi rindu dēļ uz austrumu robežas ir 40 milj. Ls, DB norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu par pretendentu atlasi rindu administrēšanai. LA ir gatava uzsākt elektronisko rindu administrēšanas sistēmas ieviešanu. Tā nodrošinātu bezmaksas automašīnu reģistrāciju kopējā rindā, un maksas pakalpojumi nebūtu saistīti ar robežšķērsošanu.

Tikmēr nekādu pamatu steigai neredz SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka varam paņemt pozitīvākās lietas no igauņiem. Tāpat jāņem vērā atšķirīgā situācija uz ārējās robežas, jo pēdējos gadus rindas veidojas pāris mēnešus gada beigās. Pārējā laikā Terehovā nav vairāk kā 100 automašīnu, tā viņš. Saskaņā ar VID datiem, Terehovā piektdien rindā gaidīja 300 mašīnas ar provizorisko robežas šķērsošanas laiku 19 stundas.

Mode mainās diezgan strauji, taču uzvalks ir klasisks apģērbs, kurš tik ļoti nepakļaujas tās untumiem, tomēr arī uzvalki pēdējos gados iegūst arvien košākās krāsas

Tā intervijā DB atklāj lietuviešu uzņēmējs Geds Petrausks (Gedas Petrauskas), kuram kopā ar biznesa partneri Arvīdu Paulausku (Arvydas Paulauskas) pieder Nīderlandes apģērbu ražotāja Suitsupply franšīze Baltijā. Vairākus gadus G. Petrausks ir strādājis starptautiskā pārtikas ražošanas milža Mars pārstāvniecībā Lietuvā un Nīderlandē, vēlāk viņš korporatīvo pasauli nomainīja pret savu biznesu un jau gandrīz deviņus gadus tirgo uzvalkus, uzskatot, ka tieši šis apģērba gabals vīrietim ļauj ne vien justies pārliecinātākam par sevi, bet arī maina cilvēku uztveri par tā valkātāju.

Kas šodien ir uzvalks?

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.

Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Par atsevišķu žanru mikroblogošanas vietnē Twitter kļuvusi sūkstīšanās par VAS Latvijas pasts pakalpojumu un apkalpošanas kvalitāti. Garas rindas nodaļās, lēns serviss, pazudušas vēstules, «iemarinējušies» sūtījumi, vēl kāds lietotājs publicējis fotoattēlu, kurā redzams, ka Latvijas pasta dienesta auto pie lielveikala novietots invalīdu stāvvietā. «Gribi izjust dzīves nesteidzīgo plūdumu? Apciemo @latvijas_pasts 84. nodaļu. Rindā 50 cilvēku, meditatīvā tempā strādā 1,5 lodziņi,» - šādu vēstījumu aizvadītās nedēļas nogalē savā profilā publicēja Dace D. Diena devās uz minēto pasta nodaļu Purvciemā, Ūnijas ielā, lai situāciju novērtētu klātienē.

Vizīte tika iepriekš saskaņota, un, iespējams, šī iemesla dēļ Dienas ierašanās brīdī pa darbiniecei sēdēja aiz visām piecām apkalpošanas letēm. Par spīti tam, izņemtais kārtas numuriņš nostādīja fakta priekšā - rinda pienāks pēc 30 cilvēkiem. Uzņemot laiku, Diena secināja, ka viens klients tiek apkalpots vidēji piecas minūtes, un klātesošie laikrakstam atklāja, ka savu kārtu gaidījuši apmēram pusstundu. Šī iemesla dēļ vērojama tendence, ka ienākušie klienti paņem kārtas numuriņu un uzreiz iziet pa durvīm, lai tuvākajā rādiusā nokārtotu vēl kādas darīšanas vai vienkārši pastāvētu svaigā gaisā.

Slēdzot tā sauktās silītes grupas vairākās pirmsskolas izglītības iestādēs un turpmāk uzņemot bērnus dārziņā tikai no trīs gadu vecuma, domnieki cer saīsināt garās rindas, šodien, 5.martā, ziņo laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Nepatīkamu pārsteigumu piedzīvojušas vairākas ģimenes, kuru atvasītes, sasniegušas pusotra gada vecumu, šogad gatavojas iet bērnudārzā – vecāki pēkšņi saņēmuši atteikumu, pamatojoties uz Rīgas domes (RD) izdoto rīkojumu šogad bērnus uzņemt tikai no trīs gadu vecuma, informē laikraksts.

Slēdzot tā sauktās silītes grupas vairākās pirmsskolas izglītības iestādēs un turpmāk uzņemot bērnus dārziņā tikai no trīs gadu vecuma, domnieki cer saīsināt garās rindas.

Lēmums pieņemts pagājušā gada 18. decembrī un skars 27 Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes. RD Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta (IJSD) Izglītības pārvaldes pirmsskolu nodaļas galvenā speciāliste Gundega Puķīte gan uzsvērusi, ka tikai četriem bērnudārziem šīs izmaiņas būs būtiskas – 79., 112., 126. un 148. Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs. Situāciju gan pasliktina fakts, ka visi šie bērnudārzi atrodas Vidzemes priekšpilsētā. Pārējos sarakstā minētajos dārziņos garo rindu un audzinātāju trūkuma dēļ grupiņas pusotru gadu veciem bērniem netika atvērtas arī iepriekš.

Pirmo 40 minūšu laikā kopš Latvijā uzsākta Apple jaunākā planšetdatora iPad pārdošana drūzmēšanās pie veikaliem nav novērota, dažos veikalos gan izveidojušās nelielas rindas.

Patlaban septiņos Apple oficiālā pārstāvja Capital veikalos ir daži pircēji, tomēr par rindām to gan saukt nevarētu, savukārt neliela rinda izveidojusies Capital veikalā t/c Rīga Plaza, Db.lv stāstīja Capital Apple produktu līnijas vadītājs Hardijs Sametis.

Viņš norāda, ka, iespējams, tā ir ziemeļnieku mentalitāte un varbūt arī laikapstākļi, kas Latvijas iedzīvotājiem neļauj stāvēt garās rindās. Tāpat viņš pauž, ka laika posms no pirmo iPad pārdošanas uzsākšanas līdz iPad oficiālajai pārdošanas uzsākšanai Latvijā šoriez bijis ilgāks nekā cerēts. Jau vēstīts, ka pirmie trešās paaudzes iPad pasaulē tika tirgoti 16. martā un desmit pasaules valstīs, kurās iPad tirgošana uzsākta vispirms, veidojās garas rindas pie Apple veikaliem. Savukārt mobilo sakaru operators Tele2 jaunāko iPad modeli saviem klientiem Latvijā piedāvāja iegādāties jau no aprīļa sākuma. Tas bija skaidrojams ar to, ka Tele2 iegādājās jauno iPad valstīs, kur tas jau bija pieejams.