Latvijai ir jāatsakās no pieņēmuma, ka sabiedroto ražošanas jaudas nodrošinās ar vajadzīgo munīciju un ekipējumu, valstij ir jābūt pietiekami elastīgai un pašpietiekamai, pirmdien uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pilī atklājot diskusiju par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, Rinkēvičs uzteica apstiprināto Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036. gadam, kā arī dialogu starp Aizsardzības ministriju un industriju.

Valsts prezidents uzsvēra, ka iepriekšējā diskusija ar valsts un industrijas pārstāvjiem notika 2024. gada oktobrī, taču šajā laikā situācija ir kļuvusi saspringtāka - karš Ukrainā turpinās, un, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos, pagaidām nav pamata gaidīt kādu miera līgumu vai pamiera nolīgumu.

Rinkēvičs aicināja vadīties no diviem pieņēmumiem, proti, nav izslēgtas kaut kāda veida provokācijas vai militāras darbības pret NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī nedrīkst paļauties tikai uz sabiedroto ražošanas jaudām.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes nekavēties un jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām (IT), kas var pievilt.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs ir iepazinies ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.

Valsts prezidents uzsver, ka demokrātiskā valstī valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā izriet no tautas gribas, kas brīvi izteikta vēlēšanās. Viņš akcentē, ka vēlēšanas ir brīvas, ja vēlētāji var brīvi veidot savus uzskatus un paust savas vēlmes, kā arī cīnīties pret vēlēšanu procedūras pārkāpumiem.

Rinkēvičs atzīmē, ka vēlēšanu procesa kvalitatīva organizēšana un vadība ir neatņemams brīvu vēlēšanu priekšnoteikums, kas nepieļauj šaubas par vēlēšanu drošību un rezultātu ticamību. Viņš uzsver, ka brīva, neietekmējama un caurspīdīga vēlēšanu norise ir demokrātiskas valsts stūrakmens.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Polijā notriektie droni apliecina, ka Krievijas agresija Ukrainā mūs skar tieši un "ir jāveic atbilstoši pasākumi", sociālajos tīklos paziņojis Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Politiķis apliecinājis pilnīgu atbalstu un solidaritāti Polijai saistībā ar Krievijas dronu ielaušanos Polijas gaisa telpā. "Sabiedrotie strādā un tiem ir jāstrādā kopā," raksta Rinkēvičs.

Savukārt Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns uzsvēris, ka Latvijas austrumos pastāvīgā dežūrā atrodas pretgaisa aizsardzības vienības, lai identificētu un notriektu agresorvalsts dronus, ja tādi parādītos Latvijas gaisa telpā.

Aizvadītā nakts Polijā apliecina, ka sadarbības algoritmi ar NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājiem ir efektīvi, vērtē Pudāns.

Kā ziņots, Polijas bruņotie spēki naktī notriekuši mērķus, kas bija pārkāpuši valsts gaisa robežu, pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem, atzīmēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgajā preses konferencē ar premjeri Eviku Siliņu (JV).

Viņš uzsvēra, ka informācijas apmaiņa starp dienestiem un valsts amatpersonām darbojusies adekvāti. Informācija saņemta savlaicīgi, tostarp to saņēmis arī Krāslavas novada vadītājs.

Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka galvenais izaicinājums ir pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstība. Viņš norādīja, ka lēmumi šajā jomā jau pieņemti, iepirkumi noslēgti un līgumi parakstīti, taču jāgaida piegādes.

Prezidents norādīja, ka galvenā uzmanība jākoncentrē uz tādu sistēmu izstrādi, kas iespēju robežās spētu neitralizēt šāda tipa dronus, ņemot vērā, ka objekts atradās Latvijas teritorijā samērā īsu laiku un nokrita 10 līdz 15 kilometru attālumā no robežas.

Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā (ST) vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, ar kuriem paredzēts rudenī gaidāmajās vēlēšanās noteikt balsu manuālu skaitīšanu.

Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam lēmums par balsu skaitīšanas veidu būtu jāpieņem CVK, tomēr tā nolēma lēmuma pieņemšanu pāradresēt Saeimai.

CVK otrdien vērsās pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, aicinot veikt attiecīgos grozījumus.

Kā žurnālistiem paudis CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris, komisija vērtēja divus risinājumus - likumdevēja iesaisti vai lēmuma pieņemšanu pašas komisijas līmenī. Zviedris norādīja, ka parlamenta lēmums mazinātu spekulācijas par CVK motivāciju, jo komisija ir koleģiāla institūcija un lēmumi tajā var būt dažādi.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, samazinoties cerībām uz miera vienošanos starp ASV un Irānu.

Tirgos nedēļas sākumā bija optimisms pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka triecieni Irānas enerģētikas infrastruktūrai tiek atlikti, un viņa apgalvojuma, ka starp abām pusēm notiek miera sarunas.

Neskaidrība par šīm sarunām, visu konfliktā iesaistīto pušu uzbrukumu turpināšanās un Hormuza šauruma blokāde pasliktināja tirgu noskaņojumu.

"Bokeh Capital Partners" galvenais investīciju pārzinis Kims Forests atzina, ka karš rada "tiešām nervozus investorus". "Katru dienu ir viens vai divi stāsti, kas tiešām nosaka akciju [cenu] virzību, un viss pārējais izriet no tā."

"Kad naftas cena pieaug, tirgus situācija ir tā pati: akcijas un obligācijas tiek izpārdotas," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās pēc Irānas prezidenta paziņojuma, ka valstij ir nepieciešamā griba kara izbeigšanai. Šis paziņojums vairoja cerības, ka karš Tuvajos Austrumos drīz varētu beigties.

Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns otrdien telefonsarunā ar Eiropadomes priekšsēdētāju sacīja, ka Irānai "ir nepieciešamā griba izbeigt šo konfliktu, ja tiks izpildīti būtiski nosacījumi, jo īpaši dotas garantijas, kas nepieciešamas, lai novērstu agresijas atkārtošanos".

"Šī ir pirmā konkrētā komunikācija no Irānas puses, kas šķiet pārbaudāma," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans. "Tirgus ir gaidījis labas ziņas pēc pēdējo piecu nedēļu krituma."

Tirgus maz reaģēja uz Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu paziņojumu, ka Izraēla turpinās graut Irānas "terora režīmu" un militārā kampaņa vēl nav galā.

Pezeškiāna paziņojums arī veicināja naftas cenu krišanos.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči otrdien paziņojis, ka Irāna turpinās cīnīties tik ilgi, cik būs nepieciešams, tādējādi apšaubot ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumu, ka konflikts drīz beigsies.

Irāna dažas stundas pēc Trampa paziņojuma sāka jaunu uzbrukumu vilni pret ASV sabiedrotajām Persijas līča valstīm, un Aragči faktiski noraidīja iespējamas sarunas ar ASV, norādot, ka Teherānai ir "ļoti rūgta pieredze sarunās ar amerikāņiem".

Tramps pirmdien izteicās, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Tas drīz beigsies, un, ja tas atkal sāksies, viņi cietīs vēl smagāk," pirmdien preses konferencē Floridā paziņoja Tramps. "Mēs jau esam uzvarējuši daudzos veidos, bet mēs neesam uzvarējuši pietiekami," viņš piebilda.

ASV prezidents arī piedraudēja Irānai ar vērienīgu uzbrukumu, ja Teherāna bloķēs naftas piegādes.

Tomēr Aragči intervijā "PBS News" norādīja, ka karadarbība turpinās un Irāna ir gatava to turpināt. "Mēs esam labi sagatavojušies turpināt uzbrukt viņiem ar savām raķetēm tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsvēra ministrs.

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Dabasgāzes cena otrdien samazinājusies par aptuveni 15% pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV un Irānas karš noslēgsies ātrāk, nekā gaidīts.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien sarukusi līdz aptuveni 48 eiro par megavatstundu pēc straujā kāpuma iepriekšējā dienā.

Tramps pirmdien intervijā telekanālam CBS sacīja, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Es uzskatu, ka šis karš ir beidzies, lielā mērā. Viņiem nav flotes, nav sakaru, viņiem nav gaisa spēku," Tramps telefonintervijā sacīja CBS, atkārtojot Irānas zaudējumu novērtējumu, ko viņš bija paudis iepriekšējās dienās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās par ilgstošu Irānas karu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 9,2% līdz 100,46 dolāriem par barelu, noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 dolāriem par barelu pirmoreiz kopš 2022. gada augusta. Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 9,7% līdz 95,73 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas kritās, pastiprinoties bažām, ka bruņotais konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs. ASV un Izraēla turpina triecienus Irānai, bet Teherāna uzbrūk Persijas līča valstīm un ir praktiski apturējusi tirdzniecību caur Hormuza šaurumu.

Tirgus nepārliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka Irānas atturēšana no kodolieroča ieguves viņam ir svarīgāka par naftas cenu kontrolēšanu.

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

ASV un Irānas kara izraisītais naftas cenu kāpums pirmdien turpinās, tām sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada, un strauji pieaugt turpina arī gāzes cena.

"Brent"markas jēlnaftas cena pieaugusi par 15% līdz 103,54 ASV dolāriem par barelu, un arī WTI markas jēlnaftas cena palielinājās par 15% līdz 107,35 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien uz brīdi pieaugusi par apmēram 30% līdz 69,5 eiro par megavatstundu. Tomēr cena nav pakāpusies tik augstu kā 2022. gadā, kad Krievija sāka atkārtotu uzbrukumu Ukrainai.

ASV un Irānas karš licis naftas ražotājiem Tuvajos Austrumos ievērojami samazināt piegādes, jo Irāka un Kuveita sākusi samazināt naftas ražošanu un gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolēmis nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, prezidents paziņojis platformā "X".

Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.

Jau rakstīts, ka pagājušajā nedēļā ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".

Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.

Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā?

Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr galu galā viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu.

Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti jau trešo reizi četru gadu laikā atzina pludmales volejbolistu Kristianu Fokerotu.Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau apaļas trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, Latvijas vadošie uzņēmēji, bijušie sportisti, žurnālisti un arī žurnāla lasītāji.

Ceturtdien 73 gadu vecumā mirusi Latvijas izcilā basketboliste Uļjana Semjonova, vēsta Latvijas Basketbola savienība (LBS).

Semjonova no 1968. līdz 1987. gadam bija Rīgas TTT komandas un Latvijas izlases līdere - vienpadsmitkārtēja Eiropas čempionu kausa un Liliānas Ronketi Eiropas kausa ieguvēja, četrkārtēja Tautu spartakiādes čempione.

Spēlējot Padomju Savienības izlasē, viņa bija divkārtēja olimpiskā, trīskārtēja pasaules un desmitkārtēja Eiropas čempione. 1993. gadā kā pirmā eiropiete uzņemta Pasaules basketbola Slavas zālē Springfīldā, 1999. gadā - Sieviešu basketbola Slavas zālē, 2007. gadā - FIBA Slavas zālē.

Pēc sportistes karjeras beigām Semjonova izveidoja un ilgus gadus vadīja Latvijas Olimpiešu sociālo fondu, organizējot dažāda veida palīdzību sporta veterāniem.

Noslēgusies pieteikumu izvērtēšana konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2025”, ko organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”. Šis ir augstākais valsts apbalvojums uzņēmējdarbībā, un konkursa patrons ir Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

“Šogad eksporta jaunpienācēju kategorijā redzam dažādus ambiciozus uzņēmumus. No augsto tehnoloģiju nozares līdz pārtikas ražotājiem un radošajām industrijām. Viņus vieno drosme jau no pirmās dienas domāt globāli un koncentrēties uz savu produktu un pakalpojumu eksportu. Finālisti apliecina, ka zināšanas, radošums un neatlaidība ļauj radīt konkurētspējīgus produktus starptautiskā mērogā,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” šogad saņemti 20 pieteikumi, apliecinot, ka Latvijā ir daudz strauji augošu uzņēmumu, kuri īsā laikā spējuši iekarot vietu eksporta tirgos ar augstas pievienotās vērtības produktiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.

Autoceļu lietošanas nodevas iecerētais pieaugums sadārdzinās kravu pārvadājumus, tas atsauksies arī uz preču un pakalpojumu cenām — radīs inflāciju, kā arī mazinās Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc šīs likmes ir jāpārskata.

Lauksaimnieku, mežsaimnieku, kā arī dažādu kravu pārvadātāju, uzņēmēju organizāciju iebildumus pret 2025. gada 3. decembrī Saeimā nobalsotājiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā skatīs Saeimā atkārtoti, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos neizsludināja, prasa otrreizēju caurlūkošanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14.janvārī atbalstīja grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes kravas automobiļiem virs 3,5 tonnām palielināt no šā gada 1. marta, savukārt vinješu likmes kravas auto no 3,001 līdz 3,5 tonnām šogad saglabāsies 2025. gada līmenī.

Skaudra situācija

Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.