Uzņēmumu reģistram nāksies meklēt un pārbaudīt, vai reģistrācijai pieteikto amatpersonu adreses neatrodas tā dēvētajās riska adresēs, un, ja atrodas, tad nekavējoties ziņot VID.

To paredz sagatavotie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» trešajam lasījumam, ko Saeima gatavojas izskatīt jau ceturtdienas plenārsēdē. DB jau rakstīja, ka minētajā likumā tiks iestrādāts tāds jēdziens kā riska adrese, kurā reģistrētā fiziskā un arī juridiskā persona tiktu īpaši uzmanīta. Atbildīgā komisija atbalstīja finanšu ministra Andra Vilka ierosinājumu, kas faktiski Uzņēmumu reģistram (UR) vēl pirms konkrētās juridiskās personas, amatpersonu vai dalībnieku reģistrācijas prasa ziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to, ja tā dēvētajā riska adresē ir plānota reģistrācijai pieteiktas juridiskās personas juridiskā adrese, tās dalībnieka un/vai amatpersonas deklarētā dzīvesvieta.

Ja pirms dažiem gadiem par reiderismu jeb uzņēmumu nelikumīgu pārņemšanu īpaši neko nezinājām un tāda rīcība bija izplatīta vienīgi īpaši specifiskā «uzņēmēju» lokā, pēdējos gados šis apzīmējums sāk izskanēt arvien plašāk, tostarp publiskajā telpā parādoties jauniem un skaļiem reiderisma gadījumiem. Nu jau vairs arī nav retums, kad ļaunprātīgas metodes tiek izmantotas, lai mēģinātu pārņemt lielus un ietekmīgus Latvijas uzņēmumus.

Kas ir reiderisms?

Pats termins radies Amerikā, kur šādi apzīmē likumīgu uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu iegūšanu un turpmāku balsstiesību izmantošanu ar nolūku gūt īstermiņa ienākumus uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības rēķina. Taču postpadomju valstīs ar šo vārdu pārsvarā apzīmē uzņēmuma vai tā aktīvu sagrābšanu ar pretlikumīgām metodēm.

Praksē iespējams runāt gan par «balto» reiderismu, kad uzņēmuma pārņemšana notiek ar faktiski likumīgām, tomēr neētiskām metodēm, izmantojot nepilnības uzņēmuma dokumentācijā vai vadības paviršību, un «melno» reiderismu, kas ir klaji nelikumīgs.

Kā tas izpaužas?

Par «balto» jeb likumīgo reiderismu, kad, piemēram, dalībnieku sapulce nolemj par pamatkapitāla palielināšanu, un reideris nopērk jaunās kapitāla daļas, ir skaidrs, ka tas lielā mērā ir iespējams tad, ja esošā uzņēmuma vadība pati pieļāvusi kādas kļūdas.

Nākamgad fiziskas personas, kuras nokļūs riskanto personu reģistrā, nevarēs kļūt par jaundibinātu uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām, paredz Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām». Tomēr vienlaikus rodas citi riski.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pauda atbalstu idejai izslēgt no spēles visu veidu «pseidoīpašniekus» un «pseidopriekšsēdētājus», kuri savu parakstu uz dokumentiem uzšņāpj par dažiem latiem vai vienu aliņu. Tomēr vienlaikus viņi norāda uz vairākiem riskiem, kad tā dēvētajā melnajā sarakstā var nokļūt arī normāli cilvēki, kuru uzņēmējdarbība bijusi neveiksmīga un kuru adrese būs riskanto adrešu reģistrā. Proti, šajā reģistrā varot būt arī tāds uzņēmējs, kura juridiskajā adresē konkrēto uzņēmējdarbību neesot iespējams veikt. «Labticīgam nodokļu maksātājam nav pamata satraukumam, jo ne tā amatpersonas, ne viņš pats tajā nokļūt nevar,» skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Viņa uzsver, ka melnajā sarakstā iekļautie neko nevarēs reģistrēt Uzņēmumu reģistrā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no šodienas, 2014.gada 24.jūlija, nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrācija VID Nodokļu maksātāju reģistrā un VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā tiks veikta vien triju darba dienu laikā.

Tas nozīmē, ka VID, saņemot personas pieteikumu nodokļu maksātāja reģistrācijai vai nodokļu maksātāja struktūrvienības reģistrācijai, minēto personu vai nodokļu maksātāja struktūrvienību triju darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas reģistrēs VID Nodokļu maksātāju reģistrā.

Arī VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā persona tiks reģistrēta triju darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, ja vien netiks konstatēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 69.panta pirmajā daļā norādītie apstākļi atteikumam reģistrēt nodokļa maksātāju minētajā reģistrā.

VID pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļa maksātāju Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Lai uzņēmējdarbības vidi «neinficētu» ar bomžu uzņēmumiem un tos ātri varētu izolēt, tiks ieviests riska adrešu saraksts.

To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Paredzēts, ka riska adrešu sarakstu uzturēs VID. Par šādām adresēm tiks uzskatītas: juridiskās personas adrese, ja tajā saimnieciskā darbība nevar tikt veikta, vai arī tāda adrese, kas ir uzņēmuma vienīgā īpašnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese, bet sakrīt ar patversmes vai ieslodzījuma vietas adresi.

Taču tieši arī pēc šīs riska adreses VID būs tiesības šādu uzņēmumu saimniecisko darbību apturēt bez brīdināšanas. Nodokļu administrācija varēs apturēt arī tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka komerc- reģistrā norādītais vienīgais dalībnieks vai amatpersona ir bezpajumtnieks - persona, kuras nolūks nav bijis nodarboties ar biznesu un kuras personas dati (zagta pase) bez pašas personas piekrišanas tika izmantoti ierakstīšanai komercreģistrā vai arī tie, kuri par īpašnieku un amatpersonu kļuvuši pēc trešo personu lūguma. VID tagad būs tiesības apturēt tādu uzņēmumu saimniecisko darbību, par kuriem VID rīcībā būs informācija, ka to atsevišķu dalībnieku vai amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību.

Sadarbības rezultātā Francijas otras lielākās bankas «Groupe BPCE» struktūrvienību «Banques Populaires» un «Caisses d’Epargne» klienti varēs piekļūt «TransferWise» pakalpojumam un pārsūtīt naudu.

«TransferWise», «Natixis Payments» un Francijas otrā lielākā banka «Groupe BPCE», paziņojusi par sadarbību, kas ļaus 15,1 miljonam «Banques Populaires» un «Caisses d’Epargne» klientiem sūtīt naudu uz vairāk nekā 60 valstīm bez slēptām komisijas maksām. Šis esot pirmais gadījums Eiropā, kad kāda liela banka tieši integrēs «TransferWise» API bankas mobilajā aplikācijā.

Paredzēts, ka «Groupe BPCE», «Natixis Payments» un «TransferWise» sadarbības rezultāts būs redzams 2019. gada sākumā un tas piedāvās digitālu risinājumu, kas ļaus sūtīt naudu ārpus Eirozonas un par tipisko «TransferWise» zemo cenu. Pakalpojums būs pieejams visu diennakti bankas mobilajā aplikācijā.

Igauņu dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija «TransferWise» un Lielbritānijas t.s. izaicinātājbanka «Monzo» apvieno spēkus, lai nodrošinātu ātrus un lētus pārskaitījumus

Abas kompānijas paziņojušas par sadarbību, kas ļaus «Monzo» klientiem veikt ātrus un lētus starptautiskos maksājumus. «Monzo» ir integrējusi «TransferWise» API, kas ļaus tās klientiem sūtīt naudu 16 valūtās bankas mobilajā lietotnē. Klientiem uzreiz tiks precīzi pateikts, cik viņiem izmaksās šis pakalpojumus un cik daudz naudas būs otrā valūtā.

«Monzo» klientiem, kam vēl nav «TransferWise» konta, tāds tiks izveidots automātiski, kad viņi izvēlēsies veikt starptautisku naudas pārskaitījumu. Savukārt, ja klientiem tas jau ir, viņi var izmantot šīs konta detaļas.

«TransferWise» līdzdibinātājs Kristo Kārmans (Kristo Käärmann) teic, ka abām kompānijām ir kopīga vēlme piedāvāt godīgumu un caurspīdīgumu banku sektorā, tāpēc viņa skatījumā piedāvāt «Monzo» klientiem pieeju starptautiskiem maksājumiem caur «TransferWise» API ir lieliska saderība. «Kopā mēs izvirzām jaunus standartus banku pakalpojumiem, radot gudrus, zemu izmaksu pakalpojumus, kas patiešām atbild uz modernā lietotāja cerībām,» saka K. Kārmans.

Briest kardinālas pārmaiņas gan attiecībās ar nodokļu administrāciju, gan darījumu partneriem, ko paredz iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Nodokļu un nodevu likumā.

Pašlaik šī likumprojekta grozījumi tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

To, ka šajā likumā tiek plānotas revolucionāras pārmaiņas, atzīst arī nodokļu speciālisti. «Ja patiešām visas iesniegtās izmaiņas stāsies spēkā, tad gan lieliem, gan maziem uzņēmējiem būs jārēķinās ar dažādām papildu prasībām, kā arī tiesībām nodokļu administrācijai,» lakoniski iespējamās iespaidīgās izmaiņas vērtē Nodokļu maksātāju konsultamtu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, šie grozījumi būtiski maina spēles nosacījumus. «Ir tādi priekšlikumi, kuri nenoliedzami nepatiks uzņēmējiem, jo prasīs papildu atskaites un informāciju, ir tādi, kuri liks veikt darījumu partneru nemitīgu monitoringu, un ir arī tādi, kas faktiski sen ir nepieciešami, lai mazinātu ēnu ekonomiku un negodīgu konkurenci,» iespējamo grozījumu diapazonu raksturo A. Dābols.

Uzņēmums EUROCASH1, kas galvenokārt nodrošina apsardzes un inkasācijas pakalpojumus, tagad arī piedāvās individuālo seifu nomu. Pēc telpu modernizācijas un daudzpakāpju riska identificēšanas un aizsardzības sistēmu izvietošanas, klientiem pieejams individuālais seifu nomas centrs. Paredzams, ka jaunajās telpās Brīvības ielā 39 izvietotās seifu glabātavas pakalpojumi, piesaistīs ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārzemniekus.

"Pēdējā laikā esam novērojuši, ka ir audzis pieprasījums pēc individuālo seifu nomas pakalpojumiem. Šis pakalpojums ir aktuāls gan privātajiem klientiem, gan organizācijām. Izvērtējot situāciju tirgū, mēs nolēmām apvienot savas esošās zināšanas un pieredzi. EUROCASH1 jau daudzus gadus piedāvā īpašuma un mantas aizsardzības pakalpojumus privātām un juridiskām personām, pastāvīgi investējot jaunākajās tehnoloģijās, tāpēc nolēmām sniegt vēl vienu pakalpojumu - individuālu seifu nomu Rīgā”, stāsta EUROCASH1 SIA valdes loceklis Romāns Rešetņikovs.

Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā EUROCASH1 risinājums nodrošina klientiem piekļuvi individuālajam seifam bez citu personu pavadības. Seifu glabātavas pakalpojumus iespējams pieteikt jau tagad. Veicot pasūtījumu līdz 30.novembrim un ievadot kodu VAULTS, klienti varēs izmantot pakalpojumu divus mēnešus bezmaksas (minimālais pasūtījuma termiņš 12 mēneši). Vēlamā izmēra seifu var pasūtīt tiešsaistē – www.seifunoma.lv. Seifa nomas pakalpojumus var izmantot individuāli visu diennakti un jebkurā diennakts laikā. Pirmo reizi izmantojot seifu glabātavu, tās izmantošanas noteikumus katram klientam personīgi paskaidros un parādīs EUROCASH1 pārstāvis, un pēc tam katrs klients glabātavu varēs izmantot patstāvīgi un privāti, bez personāla klātbūtnes.

Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, no jauna aktualizēts jautājums par nodokļu administrēšanas uzlabošanu un būtiskākajām problēmām saistībā ar nodokļu krāpšanas shēmām. Rezultātā izstrādāti vairāki priekšlikumi ar mērķi uzlabot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu apkarošanu un veicināt caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi, informē Finanšu ministrija.

Kā viens no priekšlikumiem caurspīdīgākas uzņēmējdarbības vides veicināšanai Latvijā ir iespēja publiskot informāciju par visu komersantu samaksāto nodokļu apmēru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā. Tādējādi tiktu veicināta nodokļu nomaksa un ienākumu deklarēšana. Šāda prakse jau nesusi pozitīvus rezultātus mūsu kaimiņvalstī Lietuvā.

Tāpat viena no būtiskiem priekšnosacījumiem nodokļu shēmu apkarošanā ir informācijas apmaiņas uzlabošana starp Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu un VID par neparastajiem un aizdomīgajiem darījumiem, jo šobrīd VID informāciju var saņemt tikai pēc pieprasījuma par konkrētu personu. Situācijas uzlabošanai šo informāciju VID būtu jāsaņem automātiski, lai konkrētos gadījumus atklātu daudz efektīvāk.

TransferWise sāk piedāvāt Borderless kontu privātpersonām un MasterCard debetkarti

No šodienas tūkstošiem klientu var piekļūt jaunajam pakalpojumam, bet publiski tas tiks atklāts vēlāk šā gada pirmajā ceturksnī. Iepriekš Borderless bija pieejams tikai biznesa klientiem, bet šobrīd ikviens var sūtīt, tērēt un uzkrāt naudu tāpat kā vietējie, kā arī saņemt algu tāpat kā būtu gadījumā, ja cilvēks dzīvotu konkrētajā valstī.

«Mūsu misija ir padarīt naudas pārvietošanos bez robežām un šis ir nozīmīgs stūrakmens šim mērķim. Daudzvalūtu konti ir bijuši pieejami bankās par augstām cenām, bet pirmo reizi mēs piedāvājam patiesu daudzvalūtu bankas pakalpojumu ikvienam, kam tas nepieciešams. Borderless konts maina situāciju ikvienam, kurš dzīvo vai strādā dažādās valstīs. Bez pierādāmas vietējās adreses atvērt bankas kontu ārzemēs ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ar šo kontu tas izdarāms dažās minūtēs. Tas ir nenovērtējami ārštata darbiniekiem, tirgotājiem, tiem, kam ir otrās mājas ārzemēs, un citiem,» saka Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus), TransferWise līdzdibinātājs. Viņš domā, ka kādudien ikviens varēs sūtīt un saņemt naudu jebkurā valūtā no draugiem, klientiem vai kompānijām jebkur pasaulē, un tērēt to jebkur, vairs nekad neuztraucoties par valūtas maiņas komisijas maksu.

TransferWise paziņojis par bezrobežu konta borderless un Mastercard debetkartes ieviešanu, kas dos iespēju ikvienam, kurš dzīvo Eiropā, iegūt debetkarti un vietējās bankas konta detaļas Lielbritānijā, ASV, Austrālijā un Eiropā.

Tiem, kuri ceļo, dzīvo vai strādā citā valstī, šis pakalpojums nozīmē to, ka viņi var sūtīt, tērēt un krāt naudu tāpat kā vietējie, bez papildu komisijas maksas. Šis konts ļaus tā lietotājiem turēt naudu vairāk nekā 40 starptautiskās valūtās.

Db.lv jau šī gada janvārī rakstīja, ka TransferWise paziņoja par šāda pakalpojuma piedāvāšanu pirmajiem klientiem. Toreiz TransferWise līdzdibinātājs Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) uzsvēra, ka bez pierādāmas vietējās adreses atvērt bankas kontu ārzemēs ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ar šo kontu tas izdarāms vien dažās minūtēs. Viņš paredz, ka kādudien ikviens varēs sūtīt un saņemt naudu jebkurā valūtā no draugiem, klientiem vai kompānijām ikvienā vietā pasaulē, un tērēt to jebkur, vairs nekad neuztraucoties par valūtas maiņas komisijas maksu.

Papildu prasības pašmāju «ofšoru» - bomžu reģistrācijai par uzņēmuma īpašniekiem un amatpersonām ir palielinājis šādas kategorijas personu importu no trešajām valstīm.

Finanšu noziegumu apkarošanas rezultāti rāda, ka laika periodā no 2007. gada līdz 2011. gadam atklāti 53 organizētās noziedzības grupējumi, un tas esot daudz, atzīst Valsts ieņēmumu (VID) dienesta vadītāja Nelija Jezdakova. Viņa arī norādīja, ka tendences noziedzīgajā vidē parādot, ka fiktīvo uzņēmumu amatpersonas kļūst izglītotākas un sagatavotākas, izmanto lielus taksācijas periodus, tāpēc tas apgrūtina VID darbu, kā arī paplašinās skaidras naudas izņemšanas teritorija. Kā vēl vienu tendenci N. Jezdakova min: «Pārreģistrē uzņēmumus uz ārvalstu fiziskajām personām. Ja agrāk pārreģistrēja uz bomžiem, tad šobrīd jau uz ārvalstniekiem, lai būtu drusku grūtāk viņus apkarot. Kā arī tiek izmantoti modernie saziņas līdzekļi, jo ne tikai mēs viņus noklausāmies, bet arī viņi mūs klausās.» Lai gan joprojām ir aktuāli uzņēmumus reģistrēt uz bezpajumtnieku vārda, arī VID Finanšu policijas pārvalde atzīst, ka šobrīd parādījusies jauna tendence, proti, uzņēmumi tiek pārreģistrēti uz ārvalstu fiziskām personām. Pārvalde norāda, ka atklātajās noziedzīgajās shēmās, kas saistītas ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu ieņēmumu jomā, ir jauna tendence, ka uzņēmumi tiek reģistrēti uz personām no trešajām valstīm, piemēram, afgāņiem un uzbekiem, ar kurām ir apgrūtināta informācijas apmaiņa un sadarbība. «Finanšu policijas pārvaldes rīcībā nav precīzas šāda veida statistikas par uzņēmumu amatpersonām, taču tā ir pieejama LR Uzņēmumu reģistrā,» piebilst VID.

Uzņēmumu valdēm drīzumā varētu kļūt diezgan sarežģīti piesaistīt profesionāļus, jo Latvijā ir vēlme valdes locekļus ar likuma spēku padarīt personīgi atbildīgus par visām biznesa neveiksmēm

Šādas idejas pašlaik tiek bīdītas cauri ar veseliem diviem likuma grozījumiem – Maksātnespējas likuma un likuma Par nodokļiem un nodevām. Tā teikt – dubults neplīst. Var jau būt, ka Valsts Ieņēmumu dienests (VID) iztēlojas – šādā veidā varētu rukt nodokļu parādi, jo uzņēmuma amatpersonai jebkurā brīdī būs jārēķinās, ka viņu par nesamaksātiem uzņēmuma nodokļiem var izģērbt līdz ādai. No otras puses šādas valdes locekļu soda sankcijas ir kā lāzerierocis tā paša VID vai pat konkurentu rokās – notēmē un uzņēmēja valdes loceklis ir personīgi iznīcināts.

Pat sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) nosaukumā tiek pateikts, ka runa ir par uzņēmumu, kurš atbild «ierobežotā apmērā». Likuma grozījumu virzītājus tas gan nekavē prasīt no uzņēmuma valdes (nevis īpašniekiem) privātu atbildību gan par uzņēmuma nodokļu parādiem, gan kreditoru prasījumiem. Pie šādām likuma normām, kas šķiet virzītas, lai slāpētu jebkādu vēlmi Latvijā uzņēmumus vispār dibināt, nebūtu jābrīnās, ja uzņēmumu valdēs marionešu un pat bomžu skaits tikai pieaugtu, nevis ietu mazumā. Kurš cilvēks ar ģimeni un zināmu rocību gan gribēs pakļaut sevi tik nesaprātīgam riskam un pieņemt valdes locekļa amatu, kurā strādājot var tikt izputināts pat par savu priekšgājēju kļūdām? Var jau teikt: pirms sāc strādāt par valdes locekli, rūpīgi pārliecinies, vai priekšgājējs nav kaut ko savārījis, piemēram, ar nodokļiem, par ko pēctecim var nākties personīgi samaksāt. Tomēr tas nozīmētu tik apjomīgu laika un izmaksu patēriņu, kas jebkuram kandidātam valdes locekļa amatu padarītu absolūti neinteresantu. Pēc šādu likuma grozījumu stāšanās spēkā Latvijā nosacīti droši varētu būt vadīt vien dažus lielos valsts uzņēmumus, kas ir pārāk lieli kuģi, lai pie normālas notikumu gaitas valdes locekļiem būtu iemesls par kaut ko personīgi baidīties. Kaut ko darīt varētu arī pavisam mazie, kuros īpašnieks, priekšnieks un padotais nereti ir viena un tā pati persona, kas jebkurā gadījumā darbojas uz savu atbildību. Taču vidējiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kas strādā pārmaiņu vēju skartos un nestabilos (bet kas gan mūsu pasaulē ir stabils?) tirgus segmentos, varētu būt sarežģīti vai ļoti dārgi atrast profesionālus uzņēmuma valdes locekļus.

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

Reiderisma riskam jeb ļaunprātīgai uzņēmuma pārņemšanai visvairāk ir pakļauti lieli uzņēmumi ar ievērojamiem aktīviem un daudziem dalībniekiem, šodien Latvijas Darba devēju konfederācijas un Bunkus advokātu biroja rīkotajā diskusijā par reiderismu sacīja zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus.

Pēc advokāta sacītā, reiderisma riskam ir arī pakļauti uzņēmumi, kuros dalībnieku vidū valda strīdi un nesaskaņas, tāpat riska grupā ir uzņēmumi ar lieliem aktīviem, kas nonākuši finansiālās grūtībās. Ļaunprātīga uzņēmuma pārņemšana draud arī uzņēmumiem, kuriem ir vērtīgi aktīvi, tomēr to saimnieciskā darbība nenotiek gana aktīvi.

Bunkus advokātu biroja jurists Edvīns Draba skaidroja, ka «korporatīvais reiderisms» ir amerikāņu biznesa termins, ar kuru apzīmē likumīgu uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu iegūšanu un turpmāku balsstiesību izmantošanu ar nolūku gūt īstermiņa ienākumus uz uzņēmuma ilgtermiņa attīstības rēķina. Savukārt postpadomju valstīs reiderismu iedala gan likumīgajā, gan nelikumīgajā.

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Tas, kas Latvijā tiek deklarēts, ir – uzņēmumu var nodibināt vienas līdz trīs darba dienu laikā. Patiesībā ir jau vairāki piemēri, kad uzņēmuma reģistrācija ievelkas un sagādā problēmas, turklāt ne tikai ārzemniekiem. To no savas pieredzes Dienas Biznesam atklāja zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins. Viņa minētie piemēri liecina, ka patiesībā situācija prasa likumdevēja iejaukšanos, lai procedūra tiktu normalizēta, padarot to mazāk birokrātisku un uzņēmējiem krietni saprotamāku un draudzīgāku.

Paragrāfs saka: Aizdomīgs!

2022. gadā viens no lielākajiem Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem iegādājās citu uzņēmumu Latvijā, kas nozīmēja, ka nepieciešams arī veikt uzņēmuma valdes nomaiņu. Lai varētu korekti izpildīt noslēgto līgumu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegti attiecīgi dokumenti valdes nomaiņai. “Darījums paredzēja, ka pārdevēja pārstāvji atkāpās no valdes, vienlaikus tiek iecelta jauna uzņēmuma valde, un attiecīgi jau tajā pašā dienā iesniedzām dokumentus par jaunās valdes un tās priekšsēdētāja reģistrāciju UR, par ko tika samaksāta trīskārša valsts nodeva, lai reģistrācija notiktu vienas darba dienas laikā un lai uzņēmuma jaunā valde varētu maksimāli ātri sākt darbu un pārstāvēt uzņēmumu, tajā skaitā iegūt piekļuvi uzņēmuma bankas kontiem, kuru banka piešķir tikai pēc tam, kad jaunās valdes reģistrācija UR ir notikusi.