Veselas 17 riska kapitāla pārvaldes organizācijas izrādījušas interesi vai pieteikušās oficiālajai atlases procedūrai uz kādu daļu no Baltijas Inovāciju fonda (BIF) 100 miljoniem eiro, kas izraudzītajiem kandidātiem no savas puses būs attiecīgi jādubulto ar piesaistīto privāto kapitālu.
BIF pagājušajā septembrī dibināja Eiropas Investīciju fonds (EIF) un Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ar abiem pārējiem Baltijas valstu kolēģiem – Igaunijas KredEx un Lietuvas INVEGA. Katra nacionālā aģentūra fondā ieguldījusi pa 20 miljoniem eiro, bet EIF – 40 miljonus. EIF kompetencē ir izraudzīties šā kapitāla pārvaldītājus četru gadu investīciju periodam.
Fonda «stāsts ir izplatījies tālāk nekā bijām iedomājušies,» DB saka EIF Ziemeļeiropas, Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītājs Greiems Koups, kas trešdien Rīgā BIF padomnieku valdes sanāksmē (to veido visi četri fonda dibinātāji) atskaitījās par fonda darbības sākumu un pirmajiem panākumiem. Viens pieteikums ir arī no ASV.
Starp panākumiem ir pirmā BIF naudas pārvaldnieka – BPM Capital – izraudzīšanās. Tam asignēti 30 miljoni. Pusi ieguldījumu EIF piesaistījis no sava lielākā akcionāra – Eiropas Investīciju bankas, kurai pieder mezazīna finansējuma instruments Mezzazine Facility for Growth. Mezazīna finansējums tiek meklēts, kad banku finansējums uzņēmumam nav pieejams. Ekonomiskā cikla dēļ tieši ar mezazīna kapitāla pieejamību Baltijā līdz šim bijušas problēmas, DB saka LGA valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.
Paralēli jau tiek meklētas ieguldījumu iespējas jeb, kā to raksturo G. Koups, kapitāla pārvaldnieks «būvē cauruļvadu». BPM Capital komandā ir baltieši un polis «ar labu investīciju kapitāla pārvaldes biogrāfiju,» saka G. Koups. «Esam priecīgi, ka tagad mums ir speciālistu komanda, kas Baltijā darbosies šai segmentā».
BIF kapitāla nosacījums ir, ka to var izmantot tikai kompānijām Baltijā un tikai esošu kompāniju attīstībai, nevis, piemēram, citu kompāniju pārpirkšanai. Inovāciju fonda mērķis ir atbalstīt kompānijas ar kapitālu, kamēr tām šādi valsts fondēti finanšu instrumenti nav vajadzīgi un tās var jau raudzīties uz kapitāla piesaisti biržā. BIF ar ievērojami lielāko kapitāla apjomu Baltijas start-up uzņēmumiem būs tāda kā «otrā kāja», lai līdz tam nonāktu. Svarīgi ir tas, ka līdz tam publiskie fondi kā līdzīpašnieki un akcionāri iegulda tieši pamatkapitālā, kas daudziem ir problemātisks jautājums, lai piekļūtu banku kredītiem.
«Bankas visnotaļ atbalsta ieguldījumu pieaugumu kompāniju pamatkapitālā,» saka G. Koups, jo tas palīdz vairot arī pašu banku biznesa apjomu. 200 miljoni eiro kopā būs labs plecs banku aizdevumu saņemšanai Baltijā, prognozē K. Vasks. Viņš uzskata, ka ar šo naudu uzņēmumi no banku sektora savam biznesam varētu piesaistīt vēl līdz 400 miljoniem eiro.