Nevar izšķirties, kā labāk nodalīt Latvenergo tīklus, lēmuma pieņemšanu atliek uz nedēļu.
«Pārvades operatora izveides modeļu piedāvātās koncepcijas nav saskaņotas, tās balstās uz Latvenergo izteiktiem pieņēmumiem, nevis reāliem aprēķiniem, salīdzinātas tiek tikai ieviešanas izmaksas, bet analīzes par to, kurš modelis ilgtermiņā ir veiksmīgāks un izdevīgāks patērētājiem, nav vispār,» Db.lv pēc valdības sēdes, kurā skatīja neatkarīga elektroenerģijas pārvades operatora izveidi, norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš.
DB jau rakstīja, ka ES Trešā enerģētikas pakete paredz visiem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem vienādu pieeju elektrības tīkliem, tāpēc pārvades operatoram jābūt neatkarīgam, nevis saistītam ar Latvenergo kā Latvijas gadījumā. Galvenā izšķiršanās šajā sakarā valdībai jāveic starp to, vai pārvades operatoru no Latvenergo nodalīt ar visiem aktīviem, vai bez. Turklāt jaunajam pārvades operatoram un Latvenergo īpašnieks vairs nevarēs būt viena un tā pati valsts institūcija- te arī rodas galvenās neskaidrības.
«Trešās enerģijas paketes ieviešanas pēdējais brīdis ir nākamā gada marts. EM kā a/s Latvenergo akcionārs atbalsta tīklu operatora aktīvu atstāšanu Latvenergo, lai gan šis modelis ir daudz neskaidrāks no pārvaldības viedokļa. Regulators kā ilgtermiņā perspektīvāku redz pilnīgu nodali, ko jau ir izvēlējušās arī Lietuva un Igaunija,» skaidroja I. Zariņš. A/s Latvenergo amatpersonas DB šo jautājumu komentēt nevēlējās, jo norādīja, ka jautājums izskatīts MK slēgtajā sēdē, tomēr iepriekš pauda, ka pārvades operatora aktīvu nodalīšana no Latvenergo varētu bankām likt pārvērtēt uzņēmumam izsniegtos kredītus, tos sadārdzinot. Arī A. Kampars norādīja, ka Latvenergo savulaik uz labiem kredītnosacījumiem ņemtie kredīti to pārvērtēšanas gadījumā šodien rada risku par izmaksu pieaugumu 80 milj. Ls apmērā, ko nedrīkstot pieļaut. Igaunijas pieredze gan par šādu izmaksu pieaugumu neliecina.