Lauksaimniecība

Rīt Zaļeniekos atklās biogāzes ražotni

Sandra Dieziņa, 24.03.2010

Jaunākais izdevums

Ceturtdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru Mareku Savicki atklās biogāzes ražotni un elektrostaciju Jelgavas novada Zaļeniekos.

Biogāzes ražotne zemnieku saimniecībā Mežacīruļi Zaļenieku pagastā ir Latvijā pirmā biogāzes ražotne ar jaudu 1 megavats, bet otrā, kas biogāzes iegūšanai izmanto kūtsmēslus un zaļmasu.

Projekts īstenots LAP programmas pasākuma «Uzņēmumu radīšana un attīstība (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)» apakšpasākuma «Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas» ietvaros. Projektu īstenojusi SIA MC Bio, kas izveidota uz z/s Mežacīruļi bāzes.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi pamatnodarbošanās ir lopkopība – tajā ir ap 600 liellopu liels ganāmpulks, audzē graudus, rapsi un lopbarības kultūras, kopā apsaimniekojot 700 hektāru zemes. Latvijā pirmā un Baltijā otrā biogāzes ražotne, kas kā izejvielas izmanto kūtsmēslus un enerģētiskos kultūraugus, darbību uzsāka 2008.gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā Vecauce un tās elektroenerģijas ražošanas jauda ir 260 kilovati, informē Zemkopības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada z/s Mežacīruļi blakus biogāzes stacijai uzbūvējuši jaunu siltumnīcu kompleksu.

Tādejādi viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem dažādojis uzņēmējdarbību un startē jaunā nišā – salātu un garšvielu audzēšanas jomā. Tieši daudznozaru statuss saimniecībai ļauj dažādot savu darbību un rada papildu iespējas gūt ieņēmumus. Mežacīruļi nodarbojas ar piena lopkopību, augkopību, biogāzes ražošanu un dārzeņu audzēšanu segtajās platībās.

Siltumnīcu komplekss aizņem 0,5 ha platības un tajā ieguldīti 495 tūkstoši latu, no kā publiskais finansējums ir 40 % jeb 198 tūkstoši Ls. Siltumnīcas ir loģisks solis pirms vairākiem gadiem realizētajam biogāzes projektam, kur kopumā investēti teju divi miljoni Ls, no kā publiskais finansējums bija 670 tūkstoši Ls. Siltumnīcās tiek izmantots siltums, ko saimniecība iegūst biogāzes ražotnē, tādējādi nodrošinot efektīvu saražotā izmatošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014 - z/s Mežacīruļi

Gunta Kursiša, 20.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvots starptautiskā konkursa «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014» Latvijas fināliste – zemnieku saimniecība Mežacīruļi. Konkursā tiek izcelti labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemēri, kas samazina Baltijas jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu.

Mežacīruļi saimnieki Juris un Vija Cīruļi pārstāvēs Latviju reģionālā līmenī, sacenšoties ar astoņiem citu Baltijas jūras reģiona valstu finālistiem un pretendēs uz titulu «Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014» un naudas balvu 10 tūkst. eiro.

Reģionālais uzvarētājs tiks nosaukts 23. septembrī konferences Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai laikā Polijā.

Mežacīruļos sākotnēji intuitīvi, tomēr vēlākos gados jau pilnībā apzināti, izvēlēts daudznozaru ražošanas princips, ražojot pienu, audzējot kviešus, rapsi, zālājus, pupas un kukurūzu. Izmantojot ārvalstu pieredzi, lauksaimniecības uzņēmums paplašināts ar enerģijas ražošanas posmu – biogāzi, elektrību un siltumu. Tālāk siltuma izmantošanai izveidots siltumnīcu komplekss. Šobrīd saimniecībā izveidota arī pirmā mitrzeme – demonstrējumu objekts Latvijā. Saimniecībā izveidotā mitrzeme ievērojami samazina piesārņojuma slodzi uz dabīgajām ūdens krātuvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Biogāzes ražotājs: Koksnes dedzināšana ir «akmens laikmets»

Nozare.lv, 12.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Malkas un šķeldas dedzināšana ir «akmens laikmets», tā, salīdzinot koksnes dedzināšanu ar biogāzes ražošanu, saka zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks, biogāzes stacijas MC bio īpašnieks Juris Cīrulis.

«Koka dedzināšanu izmantoja jau pirms Kristus. Biogāzes ražošana ļauj līdz šim atmosfērā nopludināto metānu, kas kaitēja videi, palielinot siltumnīcefektu, savākt un izmantot enerģijas ražošanā,» skaidro Cīrulis. Viņaprāt, tā vietā, lai maksātu Krievijai par gāzi, ko tā pārdod un iegūtos līdzekļus izmanto raķešu kompleksu izveidei un izvietošanai pie mūsu robežām, Latvijā var saražot savu gāzi.

Diemžēl Latvijas zinātnes attīstība neļaujot cerēt uz būtisku izrāvienu. Tādēļ MC bio meklē sadarbības iespējas ar Ķīnu, kas piedāvā nelielas jaudas iekārtas gāzes kompresēšanai. «Tad apkurei varēs neizmantot dabasgāzi, bet uz vietas saražoto biogāzi. Elektroenerģijas ražošanai ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi. Savukārt, lai biogāzi izmantotu apkurei, nav vajadzīgas milzu investīcijas. Šādu blakus ražotni var atklāt kuru katru brīdi. Tam tehnoloģijas ir,» norāda uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pirmie Mežacīruļu salāti tirdzniecībā parādīsies aprīļa sākumā, sekos gurķi

Dienas Bizness, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» darbinieces Sandra Griņēviča un Kristīne Cīrule aprūpē stādus, lai pie pircējiem aprīlī nonāktu pirmie gurķi. Kad darbs siltumnīcā pie jau augošajiem būs paveikts, šīs nedēļas laikā ar gurķu dēstiem plānots piestādīt vēl vienu no saimniecības siltumnīcām, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Aprīlī lielveikalu piedāvājumā parādīsies Zaļenieku novada zemnieku saimniecībā «Mežacīruļi» audzētie gurķi, solījusi saimniece Vija Cīrule. Viņas saimniecībā lietā liek siltumu, kas rodas, elektrības ieguvē sadedzinot saražoto biogāzi.

Kā skaidrojusi zemniece, jaunajā biznesa nišā – salātu, garšaugu un gurķu audzēšanā – zemnieku saimniecība spēkus iemēģināt sāka pagājušajā gadā. Arī pašlaik «Mežacīruļos» jaunā joma vēl nav uzskatāma par nostabilizējušos. Pēc V.Cīrules teiktā, tam, visticamāk, vajadzēšot trīs līdz piecus gadus.

Šogad saimniecībā uzceltajā modernajā siltumnīcu kompleksā vairāk nekā pushektāra platībā jau 6. janvārī sākti darbi, lai aprīlī pie patērētāja nonāktu pirmie salāti. V.Cīrule paredz, ka tirdzniecībā tie parādīsies aptuveni no 5. līdz 10. aprīlim, gurķi, iespējams, nedaudz vēlāk. «Mežacīruļi» audzē vairāku šķirņu salātus – gan tādus, kas cieņā individuālajiem pircējiem, gan ēdināšanas uzņēmumos pieprasītos –, kā arī garšaugus – baziliku, timiānu, piparmētru un citus, raksta Zemgales Ziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poļu lētās kravas Latvijas salātus pārvērš biomasā; pogas izgriež arī igauņi

Latvijas ražotāji varētu pilnībā apmierināt pircēju pieprasījumu, ja tirgotāji priekšroku nesteigtu dot ievestajiem salātiem, kuru cena destabilizē tirgu, uzskata DB aptaujātie agro pašmāju salātu audzētāji.

Vietējo salātu nākotne ir apdraudēta. Atšķirībā no gurķiem, tomātiem un citiem dārzeņiem, salātu audzēšanu SIA Rītausma vadība sauc par sociālo programmu darbavietu saglabāšanai arī ziemā, bet otrs lielais audzētājs – z/s Mežacīruļi no mazumtirdzniecības ķēžu atgrūstajiem paša audzētajiem salātiem kā no biomasas bijis spiests ražot gāzi. DB jāsecina – ražotāji un tirgotāji par šo tēmu runā katrs savā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieks iesaka ministram ķerties pie stratēģijas vai iet par sētnieku

Vēsma Lēvalde, Db, 03.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja manai saimniecībai nebūtu ilgtermiņa stratēģijas, tad es ietu par sētnieku,» LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja z/s Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis, komentējot faktu, ka ministrijai nav ilgtermiņa lauksaimniecības stratēģijas.

Jautāts, vai tas nozīmē, ka dažam labam ministram jāiet strādāt par sētnieku, zemnieks atbildēja: «Vai nu jāķeras pie stratēģijas!» Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecība Latvijā ir fundamentāla nozare resursu ziņā, kā arī jūtīgākā tautsaimniecības nozare.

z/s Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis. (Foto: Ritvars Skuja, DB)«Zemniekus ir viegli aizkaitināt, bet grūti nomierināt,» viņš atzina. Pašreiz lauksaimniekiem lielākās problēmas sagādājot apgrozāmo līdzekļu trūkums pavasara sējai, jo kredītresursu pieejamība esot minimāla, bet tie ir nepieciešami «da vai visām saimniecībām Latvijā». Viņš atzīmēja, ka smagi esot arī noskatīties, kā Latvijas laukus pārņem ārzemnieki, izmantojot vietējo iedzīvotāju finansiālās grūtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Biogāzes ražotājiem subsidēto enerģijas nodokli nosaka divreiz lielāku nekā solīts

Nozare.lv, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM), nosakot jaunā subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) likmes, šokējusi elektrības ražotājus.

EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%. Savukārt tiem elektrības ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, likme lielākoties ir 5%.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 20. jūnjiā

Dienas Bizness, 20.06.2014

Fotonedēļa: 14. jūnijs - 20. jūnijs

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē.Lasīt tālāk...

Foto: AP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fitch paaugstina Latvijas kredītreitingu uz A-. Malduguns alus no mājražotāju brūvējuma izaug par rūpniecisku gatavotu alu. Bite radušās aizdomas, ka Tele2 ierobežo balss zvanu saņemšanu. Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014 - z/s Mežacīruļi.

Rubrikā Kā top? šonedēļ skatiet latviešu tautastērpa tapšanas procesu. Savukārt uz Piektdienas intervijas jautājumiem atbild Amigo zīmola turētāja ZetCOM valdes priekšsēdētājs Artūrs Freimanis.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maxima Latvija veikalos pieejami vietējie salāti

Dienas Bizness, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Latvija pieejami pirmie pirmos jaunās ražas sveramie salāti, kas audzēti Latvijā, informē SIA Maxima Latvija Komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

Pērn sveramie salāti Maxima Latvija veikalos bija pieejami nedaudz agrāk – no 17.aprīļa. Taču pagājušajā gadā arī laika apstākļi bija labvēlīgāki salātu audzēšanai.

Pērn kopumā Maxima Latvija veikalos tika pārdots gandrīz Skonto futbola laukums, kas noklāts ar vietējiem sveramiem salātiem.

Pagaidām veikalos nopērkami Monary un Caipira šķirņu salāti, kas audzēti zemnieku saimniecībā Mežacīruļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Skaidrību par to, kuriem elektroenerģijas ražotājiem pienākas SEN 5% likme, sola pirmdien

Nozare.lv, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 10.februārim precizēs informāciju par tiem komersantiem, kuriem piemērojama subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) 5% likme, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Kā skaidroja ministrijā, LAD daļēji veic subsidētās enerģijas 5% nodokļa likmes administrēšanu un kontroli. Saskaņā ar LAD sniegto informāciju pašlaik reģistrā esot iekļauti seši komersanti, kuriem piemērojama 5% nodokļa likme. Par pārējiem LAD sniegšot informāciju vēlāk.

Savukārt EM šobrīd reģistrā ar 5% likmi iekļāvusi tos elektrības ražotājus, kuri, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, elektroenerģiju ražo augstas efektivitātes koģenerācijas stacijās ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz četriem megavatiem, vai atjaunojamo energoresursu stacijās bez jaudas ierobežojuma un kuri vismaz 70% no saražotās siltumenerģijas nodod centralizētai siltumapgādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Zemnieks: amatpersonām jāuzņemas atbildība par skandāliem nozarē

Sandra Dieziņa, 08.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieki grib pieprasīt, lai amatpersonas Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, PVD un BIOR vadības līmenī uzņemtos atbildību par pēdējā laika skandāliem nozarē.

Z/s Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis uzskata, ka pēc skandāliem par zušu mazuļiem un zirga gaļu rodas jautājums kādu atbildību nesīs amatpersonas, kas kultivējušas labvēlīgu augsni, lai veidotu dažādas shēmas.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma norādīja, ka attiecībā uz zušu skandālu vainīgajiem būs jāsaņem sods. Viņa šodien izteikusi neuzticību BIOR vadībai. Tāpat par šo gadījumu ziņots Eiropas Savienības pretkorupcijas iestādei. Ministre arī sacīja, ka uz BIOR bāzes bija paredzēts veidot Baltijas centru, bet tas nenotiks, kamēr netiks noskaidrots zušu jautājums. LAD zušu jautājumā jau vērsies ekonomikas policijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi rīko nozares pavasara konferenci tiešsaistē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas”.

ES zaļā kursa ietvaros Latvijas lauksaimniecības un saistīto nozaru sektors saskaras ar vairāk izaicinājumiem, nekā to risināšanai ir pieejami finanšu līdzekļi, kas ir viens no nozares attīstības stūrakmeņiem. Ir skaidrs, ka katra no ES definētajām stratēģijām, kā piemēram, "no lauka līdz galdam", "bioloģiskās daudzveidības stratēģija", "klimata politika", "enerģētikas stratēģija" izvirza savas attīstības prioritātes un mērķus, attiecīgi iezīmējot rekomendēto aktivitāšu scenāriju ES dalībvalstīm.

Šobrīd rast līdzsvaru starp visām lauksaimniecību ietekmējošajām politikām ir gana sarežģīti, jo galapatērētājs jebkurā gadījumā būs Latvijas iedzīvotājs, kurš attiecīgi būs maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima no jaunās valdības sagaida spēju reaģēt krīzes situācijās

Dienas Bizness, 06.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Galvenais, ko sagaidām no jaunās valdības, ir stabilitāti, iesāktā darba turpināšanu un spēju ātri reaģēt krīzes situācijās,» uzsver biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vērtē, ka svarīgākais risināmais jautājums jau tuvākajās nedēļās būs 2015.gada budžets, tai skaitā finansējums pārejas posma valsts atbalstam un bezakcīzes dīzeļdegvielai. Tāpat jaunajai valdībai ir jādomā, kā visveiksmīgāk pārvarēt Krievijas Federācijas pārtikas embargo radītos zaudējumus, lai lauksaimnieki nezaudē savu saimniecisko darbību.

Viņš norāda, ka kopā ar 11.Saeimas deputātiem esam paveikuši vairākus nozīmīgus darbus lauksaimniecības attīstībai, kā, piemēram, darbs pie likuma par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas lauksaimniekiem ir ļoti būtisks, lai Latvijas svarīgāko resursu saglabātu vietējo saimnieku rokās. «Ceram, ka ar 12.Saeimas deputātiem un topošo valdību darbs turpināsies tikpat konstruktīvi,» piebilst. J. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vietējie dārzeņi un augļi ir pietiekamā daudzumā, lai tos varētu iegādāties visā Latvijā

Žanete Hāka, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lauksaimnieki: Grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir tālu no reālās dzīves

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, noteiks minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) līmeni: 2017.gadā 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas, savukārt 2018.gadā – no visas valstī noteiktās minimālās algas. Lauku uzņēmēji uzskata, ka tas ir nepārdomāts solis Latvijas lauku virzienā, kas gan samazinās iedzīvotāju skaitu lauku reģionos, gan uzliks papildus slogu valsts budžetam.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: «Grozījumi likumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību ir balstīti uz exel tabulu aprēķiniem – tie labi dod pienesumu valsts budžetā uz papīra, bet ir ļoti tālu no reālās dzīves. Šāds lēmums var novest pie tā, ka daudzi darbinieki tiks atbrīvoti no darba un būtiski samazināsies nodarbināto iedzīvotāju skaits reģionos. Daudzi, šobrīd oficiāli nodarbinātie nepilna darba laika darbinieki, nonāks Labklājības ministrijas pārraudzībā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrās jeb valsts budžeta aprūpē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jaunas tehnoloģijas ļauj Latvijas siltumnīcām konkurēt Baltijā un Austrumeiropā

Sandra Dieziņa, 19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados Latvijā tapušās modernās siltumnīcas ļauj konkurēt Baltijā un Austrumeiropā. Jaunas tehnoloģijas un moderni risinājumi ļauj nodrošināt tirgu ar dārzeņiem pāris mēnešus agrāk, nekā tas bija ierasts. Turklāt investīcijas ļāvušas audzēšanā ieviest jaunas dārzeņu šķirnes un palielināt ražību.

Moderna bāze

Viena no modernākajām siltumnīcām Baltijā uzbūvēta Kārsavas novadā, netālu no Krievijas robežas. SIA Latgales dārzeņu loģistika (LDL) 1,5 miljonus eiro vērto ziemas siltumnīcu kompleksu Mežvidi oficiāli atklāja 2013. gada 1. martā. Tā aprīkota ar modernākajām iekārtām, tostarp apgaismošanas, laistīšanas un citām. Mežvidu trumpis – siltumnīcā izmanto siltumenerģiju, kas iegūta no biomasas, savukārt pagājušā gada rudenī siltumnīcā instalēti vieni gaismas diožu moduļi Greenpower LED, kas ražoti Philips. LDL valdes loceklis Edgars Romanovskis stāsta, ka jau šobrīd var secināt – energopatēriņš nav audzis, lai arī rudens/ziemas sezona bija tumša , tuvu polārās nakts apstākļiem, tādēļ nācies dubultot kopējo apgaismošanas apjomu. LED apgaismojums neesot lēts pasākums, taču ilgtermiņā tas varētu attaisnoties, jo ir energoefektīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas produkcijas izvēli veicinošās sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros š.g. novembris pasludināts par Piena mēnesi - laiku kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts mainīt paradumus un starp veikalu plauktos pieejamajiem produktiem izvēlēties, kā arī uzturā vairāk lietot tieši pašmāju piena produktus, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Sabiedrisko attiecību dienests.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsver, ka sociālās kampaņas Latvijas Labums ietvaros turpmāk ik mēnesi uzmanība tiks pastiprināti pievērsta kādas nozares produkcijas un pakalpojumu izcelšanai. Novembris kā Piena mēnesis ar saukli - «Pērc vietējo gotiņu ražojumus!» - šo tradīciju aizsāk.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks piesakot kampaņas novembra aktivitāti, vērš uzmanību uz situācijas nopietnību piena nozarē: «Pirms Krievijas noteiktā embargo ES, tai skaitā Latvijas piena produktiem, Latvijā bija augstākā piena iepirkuma cena - 30 centi. Šobrīd piena iepirkuma cena nokritusies līdz 23 centiem par kilogramu, līdz ar ko piena iepirkuma cena ir noslīdējusi zem pašizmaksas - 27 centiem. Piena pārstrādātāji turpina iepirkt pienu, taču nav skaidrības, kad un par kādu cenu produktus izdosies realizēt. Turpinās eksporta tirgu diversifikācija, nepieciešamā sertifikācija Ķīnas tirgus apguvei, tomēr tas ir ilgstošs process…»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki: Attīstību lauku reģionos grauj katastrofālais ceļu stāvoklis 

Žanete Hāka, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar brūkošajiem lauku ceļiem patlaban ir katastrofāla, ikmēneša valdes sēdē atzina biedrības Zemnieku saeima pārstāvji.

Sagaidot pavasari, ir sajūta, ka šogad ziema nav bijusi, bet ir bijis karš. Tādi laukos izskatās ceļi. Faktiski daudzās vietās ceļi ir iznīcināti. Pavasaris ir labākais laiks, kad var novērtēt ceļu stāvokli. Šobrīd katastrofālie ceļi jau nākamgad būs neceļi un neceļu skaits ar katru gadu tikai pieaug, uzsvēra biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un SIA Mežacīruļi saimnieks Juris Cīrulis no Jelgavas novada.

Runājot par situāciju nozarē, viņš uzsvēra, ka piena lopkopībā šobrīd ir vērojama piena iepirkuma cenas pazemināšanās. Nav pamata domāt, ka ilgtermiņā cena būs virs 0,30 eiro. Viņš izteica cerību, ka šoreiz cenu kritums būs saudzīgāks pret lauksaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieki iesaka vēl bargākas sankcijas pret tiem, kas zemi nopirkuši, bet to neapsaimnieko, vēsta laikraksts Diena.

Laikā, kad pasaulē arvien palielinās pieprasījums pēc pārtikas un aug tās cenas, Latvijā 368 900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir neapsaimniekoti. Pērnā gada nogalē, kad Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmo reizi pārbaudīja visus zemesgabalus, kas lielāki par 1ha, un apkopoja datus, paši LAD darbinieki bijuši pārsteigti par rezultātu - procentuāli visvairāk neapsaimniekotu lauksaimniecības zemju izrādījās Rīgas plānošanas reģionā. Zemnieku pārstāvji uzskatot, ka pret tiem, kas zemi neapsaimnieko, vajadzētu vērsties bargāk, lai piespiestu pārdot vai iznomāt zemi tiem, kas gatavi to apstrādāt.

«Pirms gada es teiktu, ka man nevajag zemi klāt, bet tagad es 100 ha labprāt nopirktu,» sacījis Jelgavas novada Zaļenieku pagasta z/s Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis. Savulaik uzkāpušās nekustamo īpašumu cenas tik drīz nekritīšot, jo zemes trūkumu izjūt visā pasaulē. Latvijas problēma esot tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas senču zemi atguva ļoti daudz cilvēku, kas netaisījās laukos saimniekot un zemi pārdeva tiem, kas vairāk maksāja, bieži vien tie bija ārzemnieku nodibināti uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEP projektēs biometāna ražotni AS Putnu fabrikai Ķekava

Db.lv, 09.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas projektēšanas un inženierijas birojs SEP (A/S “Siltumelektroprojekts”) ir parakstījis līgumu ar AS "Putnu fabrika Ķekava" par biometāna ražošanas rūpnīcas projektēšanu.

Biometāna ražošanas rūpnīcu paredzēts būvēt AS "Putnu fabrika Ķekava" ražotnē “Lielzeltiņi”, Bauskas novadā.

“AS "Putnu fabrika Ķekava" ir nozīmīgs uzņēmums Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Tāpēc SEP kā projektēšanas un inženieru birojam ir ļoti nozīmīgi, ka AS "Putnu fabrika Ķekava" ir izvēlējies SEP kā savu stratēģisko partneri biometāna ražošanas stacijas projektēšanai Bauskas novadā,” norāda SEP Valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Tas uzskatāmi demonstrē SEP kā projektēšanas un inženieru biroja profesionalitāti un pieredzi, kā arī biroja inženieru izstrādāto biometāna ražošanas tehnoloģiju konkurētspēju.”

Kā norāda SEP ģenerāldirektors Jans Ratkevičs, AS “Ķekavas Putnu fabrika” biometāna ražošanas stacijas Bauskā projektēšana paredz risinājumu, kurā izmantotā biomasa jeb vistu mēsli pārstrādes laikā tiks pakļauti anaerobai fermentācijai, kuras rezultātā tiks izdalīta biogāze.

Komentāri

Pievienot komentāru