Grozot Rīgas šī gada budžetu, tiek plānota vēl lielāka uzkrājumu samazināšanās, nekā līdz šim , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Gada beigās Rīgas domes kontos būs palikuši vien 8,11 milj. eiro, izriet no topošajiem Rīgas 2015. gada budžeta grozījumiem. Ar šo summu iespējams segt vien 1% no plānotajiem pašvaldības šī gada pamatbudžeta izdevumiem, kas pēc grozījumiem tiek lēsti teju 807 milj. eiro lieli, liecina DB aplēses.
Plāno pesimistiski
Faktiskais atlikuma apmērs būs atkarīgs no budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildes. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka pašvaldības finanšu plānotāju prognozes ir ievērojami pesimistiskākas par realitāti. Piemēram, tika prognozēts, ka 2014. gada beigās atlikums būs nepilni 16 milj. eiro, taču, noslēdzot gadu, summa izrādījās vairāk nekā divas reizes lielāka – teju 38 milj. eiro. Līdzīgi bijis arī citus gadus. Arī uz šī gada oktobra sākumu ieņēmumi par 15,7 milj. eiro pārsniedza izdevumus, un pašvaldības naudas līdzekļu atlikums bija 57,5 milj. eiro, liecina Rīgas domes Finanšu departamenta operatīvā informācija. Deviņos mēnešos pašvaldības ieņēmumi sasnieguši 562,7 milj. eiro jeb 75,8% no līdz šim plānotajiem ieņēmumiem, liecina Rīgas domes informācija. Visstraujāk pildās nekustamā īpašuma nodokļa ienākumi – jau iekasēti 80% no gada plāna jeb 75,4 milj. eiro.
Jāpiebilst, ka līdz šim tika plānots, ka finanšu līdzekļu atlikums jeb tā dēvētais drošības spilvens būs par 6,8 milj. eiro biezāks – 14,9 milj. eiro. Tas būtu mazākais līdzekļu atlikums pēdējo daudzu gadu laikā. DB jau daudzkārt ziņojis, ka, ilgstoši dzīvojot pāri līdzekļiem, pašvaldība dažu gadu laikā strauji sadeldējusi uzkrājumus, kas pirms pieciem gadiem pārsniedza 100 milj. eiro. Tiesa, nevienā likumā vai citā normatīvā aktā nav noteikti nekādi kritēriji vai ierobežojumi budžeta atlikuma veidošanai, pašvaldībai vien atbildīgi jāizturas, lai budžeta līdzekļi tiktu lietderīgi un likumīgi izmantoti, DB iepriekš (8.04.2014.) norādīja Finanšu ministrijā. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase savā blogā portālā makroekonomika.lv vērtē, ka uzkrājumu izmantošana uzturēšanas izdevumu segšanai būtu lietojama vien kā īstermiņa risinājums, kam vajadzētu sekot (konkurētspēju veicinošām strukturālām) reformām, taču Rīgas budžeta deficīta finansēšana no uzkrājumiem tiek izmantota jau kopš 2008. gada.
Visu rakstu Rīvē caurumu Rīgas makā lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.