Jaunākais izdevums

Grozot Rīgas šī gada budžetu, tiek plānota vēl lielāka uzkrājumu samazināšanās, nekā līdz šim , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gada beigās Rīgas domes kontos būs palikuši vien 8,11 milj. eiro, izriet no topošajiem Rīgas 2015. gada budžeta grozījumiem. Ar šo summu iespējams segt vien 1% no plānotajiem pašvaldības šī gada pamatbudžeta izdevumiem, kas pēc grozījumiem tiek lēsti teju 807 milj. eiro lieli, liecina DB aplēses.

Plāno pesimistiski

Faktiskais atlikuma apmērs būs atkarīgs no budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildes. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka pašvaldības finanšu plānotāju prognozes ir ievērojami pesimistiskākas par realitāti. Piemēram, tika prognozēts, ka 2014. gada beigās atlikums būs nepilni 16 milj. eiro, taču, noslēdzot gadu, summa izrādījās vairāk nekā divas reizes lielāka – teju 38 milj. eiro. Līdzīgi bijis arī citus gadus. Arī uz šī gada oktobra sākumu ieņēmumi par 15,7 milj. eiro pārsniedza izdevumus, un pašvaldības naudas līdzekļu atlikums bija 57,5 milj. eiro, liecina Rīgas domes Finanšu departamenta operatīvā informācija. Deviņos mēnešos pašvaldības ieņēmumi sasnieguši 562,7 milj. eiro jeb 75,8% no līdz šim plānotajiem ieņēmumiem, liecina Rīgas domes informācija. Visstraujāk pildās nekustamā īpašuma nodokļa ienākumi – jau iekasēti 80% no gada plāna jeb 75,4 milj. eiro.

Jāpiebilst, ka līdz šim tika plānots, ka finanšu līdzekļu atlikums jeb tā dēvētais drošības spilvens būs par 6,8 milj. eiro biezāks – 14,9 milj. eiro. Tas būtu mazākais līdzekļu atlikums pēdējo daudzu gadu laikā. DB jau daudzkārt ziņojis, ka, ilgstoši dzīvojot pāri līdzekļiem, pašvaldība dažu gadu laikā strauji sadeldējusi uzkrājumus, kas pirms pieciem gadiem pārsniedza 100 milj. eiro. Tiesa, nevienā likumā vai citā normatīvā aktā nav noteikti nekādi kritēriji vai ierobežojumi budžeta atlikuma veidošanai, pašvaldībai vien atbildīgi jāizturas, lai budžeta līdzekļi tiktu lietderīgi un likumīgi izmantoti, DB iepriekš (8.04.2014.) norādīja Finanšu ministrijā. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase savā blogā portālā makroekonomika.lv vērtē, ka uzkrājumu izmantošana uzturēšanas izdevumu segšanai būtu lietojama vien kā īstermiņa risinājums, kam vajadzētu sekot (konkurētspēju veicinošām strukturālām) reformām, taču Rīgas budžeta deficīta finansēšana no uzkrājumiem tiek izmantota jau kopš 2008. gada.

Visu rakstu Rīvē caurumu Rīgas makā lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu sistēma priekšvēlēšanu solījumu miglā

Māris Ķirsons, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nākamās Saeimas krēsliem pretendējošās apvienības savās priekšvēlēšanu programmās pielieto atšķirīgu metodiku nodokļu segmentā, proti, daļa runā par principiem, citas min konkrētas likmes, bet vēl citas ar konkrētību neaizraujas.

Visus Latvijā – gan vienkāršo darbu darītājus, gan uzņēmējus – ietekmēs politiķu lēmumi attiecībā uz tādiem svarīgiem jautājumiem kā nodokļu politika un uzņēmējdarbības vide. Tomēr politisko spēku, kuri pretendē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, 4000 zīmju programmās par šiem svarīgajiem aspektiem var neiegūt skaidras atbildes. To, ka visiem patiktu mazākas nodokļu likmes un vairāk naudas valsts makā, ko sadalīt, var saprast, bet šīs divas lietas kopā nelīmējas. Mazāki nodokļi nozīmē arī mazāk naudas valsts makā, ko politiķiem pārdalīt.

«Ir politiskie spēki, kuri savās 4000 zīmju programmās raksta konkrēti, un ir citi, kuri nekādus skaitļus nenorāda, bet tikai nosauc principu, ar kuru katrs var saprast visu, ko vēlas, un vienlaikus tādējādi izvairās no «lamatām», kurās varētu iekrist pēc nākamajām vēlēšanām, jo vēlētāji vai konkurentu partiju pārstāvji varētu «painteresēties» par to, kā tad veicies ar solītā izpildi,» izlasot visu 13. Saeimas vēlēšanām pieteikto 16 politisko spēku programmas, secina nodokļu eksperts Ainis Dābols. Viņš atzīst, ka lietpratējiem ir pagrūti izlobīt ne tikai iespējamās nodokļu izmaiņu aprises, bet arī to, kur tiks ņemta nauda valsts makā, ja tiek piedāvāts samazināt patēriņa nodokļu likmes, vienlaikus palielinot asignējumus vairākām svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. «Tā vien šķiet, ka politisko spēku programmas vairāk atgādina labo nodomu protokolu, kas pretendē uz «piena upēm ķīseļa krastos» un «kā var nesolīt», nevis reālus pasākumus, ko un kā darīt valsts maka papildināšanai, vienlaikus nodrošinot vairāk naudas makā katram cilvēkam Latvijā,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, politisko spēku ietverto 4000 zīmju programmā var vērtēt arī no tādām pozīcijām: partijas, kuras domā, ka būs pie varas, un tās, kuras īsti necer nokļūt varas dalītāju pulciņā. «Tās politiķu apvienības, kuras cer nokļūt nākamās valdības veidotāju kompānijā, ar konkrētiem nodokļu likmju solījumiem neaizraujas, savukārt tās, kurām jau iekļūšana nākamajā Saeimā būtu uzskatāma par izcilu sasniegumu, sola krietni vairāk, jo lielākoties, ja tās tur iekļūs, visticamāk, sēdēs opozīcijā, un līdz ar to solījumu izpilde tik un tā būs problemātiska, lai neteiktu – neiespējama,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Roskosmos vadītājs: Kosmosa kuģī urbts vairākas reizes, urbi turot ar «nestabilu roku»

LETA--DW, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas kosmosa aģentūra «Roskosmos» izmeklē, kā radies nelielais caurums kosmosa kuģī «Sojuz», kas pieslēdzies Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS), un cer tuvākajās nedēļās nākt klajā ar secinājumiem.

Jau vēstīts, ka SKS komanda atklāja caurumu pagājušajā nedēļā un to aiztaisīja. Lai gan radās neliela gaisa noplūde, situācija nebija cilvēku dzīvībai bīstama, skaidroja «Roskosmos».

Krievijas amatpersonas iepriekš šonedēļ pieļāva domu, ka kāds varbūt tīšām izurbis caurumu, lai sabotētu kosmosa kuģi.

«Roskosmos» vadītājs Dmitrijs Rogozins pirmdien sacīja, ka urbts vairākas reizes un urbi, acīmredzot, turējusi nestabila roka.

Rogozins apšaubīja teoriju, ka caurums varētu būt bijis ražošanas brāķis, un sacīja, ka tiek pārbaudīta versija, ka caurums radies uz zemes.

«Bet ir vēl viena versija, kuru mēs neizslēdzam: tīša iejaukšanās kosmosā,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. jūlijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs par 150 eiro un sasniegs valstī noteiktās minimālās algas apmēru 500 eiro, mazo algu saņēmēji savos makos ieraudzīs dažus desmitus eiro vairāk.

Interesanti, ka Saeimas vēlēšanu gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiek mainīts divas reizes – pirmo reizi jau ar 1. janvāri, kad tas tika palielināts no 300 eiro līdz 350 eiro, un otro reizi no 1. jūlija, kad tā apmērs sasniegs 500 eiro, un tas tiek pielīdzināts valstī noteiktajai minimālajai algai.

DB aptaujātie uzņēmēji valdību veidojošo politiķu lēmumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minumu vērtē kā ļoti pareizu un to uzskata par sava veida atbildi globālajai inflācijai, kas būtiski jau ir samazinājusi mazo ienākumu iedzīvotāju pirktspēju. Vairāki aptaujātie arī norādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minuma paaugstināšana ir labāks risinājums nekā minimālās algas paaugstināšana, kas ietekmēšot konkurētspēju, jo īpaši, ja Latvijā inflācija ir ievērojami augstāka nekā daudzās konkurentu mītnes zemēs, piemēram, Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperiments: Netīrākā ir nauda no kases, tīrākā - no bankomāta saņemtā

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentā salīdzinot, kādas vielas atrodamas uz banknotēm Latvijā un kāda nauda ir netīrākā - no maka, bankomāta vai kases -, atklājies, ka netīrākā ir tā, kas saņemta no veikala kases, trešdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Eksperimenta nolūkos tika sagatavota bankas karte un trīs naudas zīmes - pieci eiro, kas saņemti kā atlikums vienā no veikalu kasēm, pieci eiro, kas tikko izņemti no bankomāta, kā arī pieci eiro, kas pāris dienas glabājās makā.

«Visnetīrākā jeb vislielākais kopējais mikroorganismu skaits tika noteikts banknotē no kases, kur izaugušas 90 koloniju veidojošās vienības. Taču salīdzinoši tīrākas banknotes bija no maka un no bankomāta,» komentēja zinātniskā institūta Bior vecākā eksperte mikrobioloģijā Baiba Fogele.

65 mikroorganismi ir atrasti banknotē no maka, bet vienāds skaits - 50 - dzīvo uz parauga no bankomāta un maksājumu kartes. Eksperti norāda: tas, ka netīrākā izrādījusies naudaszīme no kases, ir likumsakarīgi - ar to saskaras vislielākais cilvēku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Neapliekamā minimuma paaugstināšanu uzskata par labāko atbildi inflācijai

Māris Ķirsons, 15.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta vēlēšanu gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums pieaugs par 200 eiro jeb 66,7%, tādējādi mazo algu saņēmēji savos makos ieraudzīs par dažiem desmitiem eiro vairāk.

Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmēji valdību veidojošo politiķu lēmumu palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu vērtē kā ļoti pareizu un to uzskata par sava veida atbildi globālajai inflācijai, kas būtiski jau ir samazinājusi mazo ienākumu iedzīvotāju pirktspēju.

Vairāki aptaujātie arī norādīja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana ir labāks risinājums nekā minimālās algas paaugstināšana. Divas reizes gadā Interesanti, ka 2022. gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tiks mainīts divas reizes – pirmo reizi jau ar 1. janvāri, kad tas tiks palielināts no pašreizējiem 300 eiro līdz 350 eiro, un otro reizi no 1. jūlija, kad tā apmērs sasniegs 500 eiro, un būtībā tas tiek pielīdzināts valstī noteiktajai minimālajai algai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kurp dodas klientu lojalitātes programmas?

Anda Batraga, ekonomikas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore un senatore, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem allaž ir bijis izaicinājums ne tikai piesaistīt jaunus klientus, bet arī noturēt esošos, veidojot piederības sajūtu konkrētam zīmolam jeb lojalitāti.

Daudzo lojalitātes programmu pamata ideja ir sniegt savam pastāvīgajam klientam papildu labumus un iespējas. Viena monētas puse ir šo programmu saturs – labumi, ko uzņēmums piedāvā saviem klientiem, bet otra puse ir tehnoloģiskie risinājumi. Tiem jānodrošina klientam maksimālas ērtības un komforts, savukārt uzņēmumam – iespēja labāk iepazīt savus klientus un veidot mūsdienīgus, individualizētus piedāvājumus. Kā veidojas un ko sniedz digitālā lojalitāte? Vai digitāla lojalitātes karte strādā labāk nekā plastikāta?

Lojalitātes maigā vara

Līdzšinējie pētījumi par lojalitātes karšu izmantošanu ikdienas produktu mazumtirdzniecības sektorā pierāda, ka lojalitātes programmas ir ļoti būtisks darbības elements. Tās saglabā klientus, nodrošina klientu lojalitāti, veicina atkārtotu pirkumu veikšanu, uzlabo klientu apmierinātību, kā arī sniedz klientiem piederības sajūtu un vilina potenciālos klientus kļūt par klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā paplašinās iespējas norēķināties par precēm un pakalpojumiem ar kriptovalūtu

Db.lv, 16.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance kriptovalūtu maksājumu pakalpojuma nodrošinātājs Binance Pay ir vienojies par sadarbību ar digitālo maksājumu kompāniju Trustee Plus par ikdienas mobilo kripto maksājumu nodrošināšanu Latvijā un citās valstīs.

Trustee Plus mobilā lietotne nodrošina darījumus ar 21 populārāko kriptovalūtu. Maksājumu process banku tīklā ir izstrādāts tā, lai tie būtu vienkārši un bez liekiem papildu soļiem. Elektroniskajā makā esošo kriptovalūtu ir viegli saņemt, uzglabāt un konvertēt.

Lietojumprogrammā var izveidot karti un pievienot to mobilo maksājumu pakalpojumiem Apple Pay vai Google Pay, kas ļauj veikt tūlītējus maksājumus, izmantojot viedtālruni terminālī. Kartes dienas maksājumu limits ir 5000 eiro, un tai ir noteikta valūtas konvertācijas maksa 0,5 % apmērā. Binance Pay iekļaušana lietotnē vienkāršo un paātrina finansēšanas procesu.

“Mēs ar prieku paziņojam par jauno partnerību ar Trustee Plus, kas ir kārtējais solis virzībā uz plašāku kriptovalūtu ieviešanu un izmantošanu. Šī sadarbība veicina mūsu misijas iedzīvināšanu – paplašināt finanšu brīvību mūsu lietotājiem ne tikai viņu mītnes zemēs, bet arī visā pasaulē. Kopā esam apņēmības pilni izmantot kriptovalūtu potenciālu, lai veicinātu iekļaujošākas un pilnvērtīgākas finanšu vides veidošanos,” sacīja Binance pārstāve Latvijā Polina Brotjē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nodokli Latvijā ieviest neizdosies, jo Eiropas Komisija šāda nodokļa pionierei Ungārijai to ir likusi atcelt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts makā 2020. gadā papildus grib iekasēt 1,5 miljardus eiro, un, kā DB rakstīja jau 31.03.2016., tos meklēs, apkarojot ēnu ekonomiku, tādējādi kompensējot iespējamo ES struktūrfondu iztrūkumu pēc 2020. gada. Līdzšinējā pieredze gan uzņēmējiem radot bažas, ka valdība (šī vai cita) varētu pakļauties vilinājumam un iet vieglāko ceļu, vienkārši paaugstinot nodokļu likmes vai pat ieviešot jaunus. Proti, pērn, veidojot šī gada budžetu, naudas iztrūkumu valsts makā nosedza ar Latvijā vēl nebijušu – solidaritātes nodokli. Minēto iemeslu dēļ tika pieļauts, ka Latvija varētu pat ieviest tādus pretrunīgi vērtētus nodokļus, kādi ir, piemēram, Ungārijā – transakciju nodoklis (maksā katrs par jebkuru pārskaitījumu bankā, naudas iemaksu vai izmaksu no bankas konta) – vai Polijā – lielveikalu nodoklis. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola solīja, ka nebūs nekādu «pēdējās budžeta nakts pārsteigumu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā diskusija par nodokļu sistēmu Latvijā sāksies aprīlī, valdību veidojošās partijas vienojās, ka labākais risinājums būtu veikt izmaiņas nodokļu sistēmā ne biežāk kā reizi četros gados.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš šajā amatā atgriezies pēc vairāk nekā divu gadu pauzes. Viņš atzīst, ka joprojām ir rezerves gan nodokļu ieņēmumu palielināšanā, gan arī budžeta tēriņu samazināšanā, pārskatot iepriekšējās programmas.

Valsts makā naudas ir mazāk nekā vajadzību. Vai redzat iespējas palielināt ieņēmumus?

Būs pasākumi, kas ir vērsti gan uz ieņēmumu palielināšanu, gan uz izdevumu pārskatīšanu un samazināšanu.Papildu ienākumus valsts makā dod ēnu ekonomikas ierobežošana, kur liela loma ir VID informācijas sistēmām. Tās identificē arī savstarpēji saistītus uzņēmumus, kas rāda darījumu riskus utt. Sava nozīme būs arī vienotajam nodokļu kontam, kas plānots no 2021. gada. Līdzšinējā pieredze rāda, ka ik gadu no ēnu ekonomikas papildu nodokļos izdodas atrast 50–70 miljonus eiro. Turklāt ieņēmumi sociālajā budžetā pieaug straujāk, nekā pieaugusi vidējā alga valstī. Tas nozīmē, ka turpinās ēnu ekonomikas samazināšana, kas bez valsts maka papildināšanas arī paaugstina cilvēku sociālo aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stradiņu slimnīcas A korpusa II kārtas īstenošanas finansējuma iztrūkums veido aptuveni 30 miljonus eiro, šo naudu lūdz atrast valsts makā, jo savulaik 2016. gadā pieņemtās aplēses bijušas aplamas.

Ar šādu lūgumu nosūtīta vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim, to parakstījis Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Jāatgādina, ka pēc savulaik 2016. gada augustā valdībā skatītā Veselības ministrijas informatīvā ziņojuma A korpusa II kārtas īstenošana iecerēta par 91,068 milj. eiro (sākotnēji par 75,88 milj. eiro), no kuriem 68,47 milj. eiro paredzēti būvniecībai, 17,118 milj. eiro – telpu aprīkošanai, 3,423 milj. eiro – projektēšanai un 1,369 milj. eiro – būvuzraudzībai. Šīs ieceres īstenošanai ir trīs finanšu avoti – 64 milj. eiro no ES struktūrfondiem, 4,5 milj. eiro no pašas slimnīcas un 22 milj. eiro no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļu režīms mainīsies – droši vien tie augs

Jānis Šķupelis, Māris Ķirsons, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules vadošie politikas noteicēji pagaidām vēl atrodas ekonomikas balstīšanas stadijā, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Pamata pieņēmums ir, ka riski no pāragras ekonomikas apkures atslēgšanas ir krietni lielāki un noteikti arī daudz tuvāki nekā riski no tā, ka šāda kurināšana tiek turpināta pārāk ilgi

Kādā brīdī gan aktīvā kara posmam ar pandēmiju pie nāks gals. Attiecīgi valdībām tad būs jāsāk lauzīt galva par savu uzblīdušo budžeta deficītu caurumu lāpīšanu. Šajā ziņā ideālais variants, protams, būtu, ja varētu ātri un viegli palielināt budžeta ieņēmumus. Realitāte gan pārsvarā parasti mēdz būt tāda, ka budžeta sabalansēšana – turklāt uz ļoti lielu un ar vien augošu saistību fona – notiek uz kādu jaunu nodokļu vai to palielināšanas rēķina. Līdz ar to pēcpandēmijas laikmetu, ja nenotiks brīnumi, daudzviet pasaulē, visticamāk, iezīmēs nodokļu palielināšanas vētra. Atsevišķās vietās valdības jau sākušas iesildīt savas sabiedrības, ka plašs nodokļu kāpums būs neizbēgams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauna valdība apstiprināta. Vai darbu nekavēs pieticīgais valsts maks?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos citviet pasaulē, izaugsme Latvijā bijusi visai strauja, pēc Latvijas Bankas aplēsēm 2018. gadā sasniedzot gandrīz 5%.

Sekmīgais ekonomikas sniegums nav gājis secen valsts budžetam - nodarbinātības un vidējās algas pieaugums budžetā nesis papildu ieņēmumus darbaspēka nodokļu veidolā, bet iedzīvotāju tēriņu palielināšanās vairojusi pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa ieņēmumus. Rezultātā, neskatoties uz nodokļu reformas atstāto caurumu, nodokļu ieņēmumu pieaugums 2018. gadā bija aptuveni 8%.

Tomēr pašreizējos izaugsmes tempus nevajadzētu uzskatīt par normu, ar kuru rēķināties ilgtermiņā. Lēnāka eiro zonas izaugsme, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Ķīnā, kā arī citi globāli notikumi agri vai vēlu ietekmēs arī Latviju. Līdzīgi kā citas mazas valstis, arī mēs esam ļoti atkarīgi no ārvalstu pieprasījuma pēc mūsu uzņēmumu ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, tādēļ sagaidāms, ka turpmākajos gados izaugsmes tempi Latvijā samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatēta jauna Apple ierīču operētājsistēmu ievainojamība, kas līdzinās pagājušajā gadā atklātajam Android lietotāju biedam Stagefright.

Stagefright 2015.gadā tika atzīts par vienu lielākajiem Android apdraudējumiem. Šai operētājsistēmas kļūdai, kas atradās Mediaserver, bija raksturīgs tas, ka bija iespējams inficēt savu datoru, vienkārši atverot e-pastu, pārlūkojot internetu vai arī saņemot mediju failu MMS īsziņā.

Kā norāda drošības eksperti, līdzīga kļūda tagad apdraud iPhone, iPad, iMac un MacBook lietotājus. Pirms nedēļas Apple attapās un laida klajā kodus OS X un iOS operētājsistēmu drošības caurumu aizlāpīšanai. Pat pieciem no šiem drošības caurumiem ir līdzīgs darbības mehānisms kā jau pieminētajam Stagefright.

Līdzīgi kā Android ievainojamības gadījumā, hakeri izmanto mehānismu, kā Apple ierīces apstrādā attēlu failus, lai atveidotu sīktēlus (angl. – thumbnail). Sīktēla izveidošanas kodā esošo drošības caurumu var izmantot kaitniecisks attēla fails, ieskaitot BMP un TIFF formātus, lai attālināti inficētu pieejamās ierīces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropadomes prezidents mudina EP deputātus atbalstīt tautsaimniecības atlabšanas paketi

LETA--AFP, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ceturtdien mudināja Eiropas Parlamentu (EP) atbalstīt tautsaimniecības atlabšanas paketi, kas tika izstrādāta smagās sarunās Eiropas Savienības (ES) samitā, norādot, ka tai vēriena un mērķu ziņā nav līdzinieku.

Līdz ar ES ilgtermiņa budžetu kopējais stimulēšanas pasākumu apjoms sasniegs 1,8 triljonus eiro, sacīja Mišels.

"Šis brīdis, esmu pārliecināts, Eiropas vēsturē ir izšķirošs. Mēs rīkojāmies ātri un operatīvi," runājot EP Briselē, norādīja Eiropadomes prezidents.

"Šī atbilde ir masīva, salīdzinot ar ekonomikas lielumu. Eiropas atbilde ir lielāka nekā ASV vai Ķīnas," viņš teica.

Latvijai no ES atjaunošanas fonda pieciem miljardiem lielākā daļa pieejama nākamajos divos gados 

Latvijai no Eiropas Savienības (ES) atjaunošanas fondā iezīmētajiem pieciem miljardiem eiro lielākā...

Tomēr Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena EP deputātiem atzina, ka līdzās stimulēšanas programmai ilgtermiņa plānā paredzētā ES budžeta samazināšana ir nepatīkama.

"Jā, mēs spējām izvairīties no lielāka samazinājuma, kā to vēlējās dažas dalībvalstis, bet šis daudzgadu finanšu ietvars ir kā zāles, kuras norīt ir grūti. Un es zinu, ka šī asambleja jūtas tieši tā," EP sacīja Leiena, runājot pa ES ilgtermiņa budžeta projektu.

Tomēr, viņa uzsvēra, ka šajā brīdī "mums ir jāsper solis atpakaļ un jāparaugās, no kurienes mēs nākam", konkrēti uz aptuveni 70 miljardus eiro lielo budžeta "caurumu", kas radies līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES.

"Labā ziņa ir tā, ka mēs esam spējuši aizpildīt teju visu šo "caurumu". Tas nozīmē, ka katrai valstij ir jāmaksā vairāk," viņa sacīja.

Sagaidāms, ka EP balsos par ES 1074 miljardu eiro budžetu 2021.-2027.gadam līdz šā gada beigām.

Tomēr tam nav jābalso par 750 miljardu eiro pēcpandēmijas atgūšanās plānu, kaut gan tas ir cieši saistīts ar ES budžetu.

ES līderi panāca vienošanos intensīvās sarunās, kurās Nīderlande un Austrija pauda stingru opozīciju, tāpēc ekonomikas atlabšanas fonda grantu daļa tika samazināta no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 390 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 360 miljardus, nevis 250.

"Debates, ko mēs tagad uzsākam, patiesībā ir par nozīmi un virzienu, kādu mēs šim Eiropas projektam vēlamies piešķirt nākamajos gados," sacīja Mišels.

"Būtībā mēs esam atjaunojuši Eiropas laulību solījumus uz 30 gadiem, mēs esam apstiprinājuši Eiropas vienotību."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Ostas kopumā nav skatāmas kā no Latvijas tautsaimniecības nodalīts mehānisms, bet gan kā visas Latvijas tautsaimniecības atslēgas. Pēc būtības ostas nosaka dzelzceļa noslodzi, lielu daļu naudas plūsmas caur bankām, kokmateriālu eksporta jaudas. Iedomājieties situāciju kokrūpniecībā, ja Latvijas ostas tiktu slēgtas kaut vai uz mēnesi, vai arī ko teiktu Latvijas graudu audzētāji, ja ostas darbību apturētu kāda nepārvarama vara.

Ostu reforma nav skatāma nodalīti no pašvaldību teritoriālās reformas un tādēļ šīm ekonomiskām izmaiņām klāt liekams politiskais vārdiņš apvērsums.

Visu šo reformu rezultātā Kariņa - Bordāna valdība iegūs teju neierobežotu politisko un ekonomisko varu valstī. Noteikt toni Latvijas ostās bijis visu varas partiju mērķis jau teju 30 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banku neapmierina lielo komercbanku īstenotā politika, trešdien tviterī raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, komentējot Finanšu nozares asociācija (FNA) aicinājumu Latvijas Bankai un Finanšu ministrijai viest skaidrību saistībā ar finanšu stabilitāti apdraudošiem priekšlikumiem par veidu, kā sniegt atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem, un vērtēt atbilstoši Eiropas Savienības (ES) tiesiskajam ietvaram.

Kazāks norāda, ka kategoriski noraida FNA pārmetumus, kas adresēti Latvijas Bankai. "Šķiet, sabiedrības interešu aizstāvība un Latvijas Bankas neatlaidība sektoram "rīvē kantes"," raksta Kazāks.

FNA aicina atbalstu kredītņēmējiem vērtēt atbilstoši ES tiesiskajam ietvaram 

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA), pārstāvot kredītiestādes, kas hipotekāro kredītu...

Latvijas Bankas prezidents atgādina, ka uzdevumi komercbankām finanšu pakalpojumu pieejamības, tostarp kreditēšanas, uzlabošanas jomā ir nepārprotami un joprojām aktuāli - augstākas depozītu likmes, zemākas komisiju izmaksas, aktīva kreditēšana nākamajā ekonomiskās izaugsmes ciklā.

Kazāks atzīst, ka šajā ziņā ir uzlabojumi, bet komercbankām darāmā vēl gana, jo no bankām nepieciešami paliekoši, nevis īslaicīgi uzlabojumi.

Pretēji FNA apgalvotajam, neviens no uzdevumiem neapdraud finanšu stabilitāti, raksta Kazāks, norādot, ka tieši pretēji - nodrošina sekmīgu un ilgtspējīgu ekonomikas un arī paša finanšu sektora izaugsmi.

Finanšu sektora problēma ir nepietiekoša konkurence, skaidro Kazāks, norādot, ka ar nodokļiem to uzlabot nevar, bet pasliktināt gan. Turklāt bez konkurences slogs tiks pārnests uz klientu pleciem.

"Klope" starp politiķiem un komercbankām nav Latvijas sabiedrības interesēs, raksta Kazāks, uzsverot, ka politiķu lēmumiem ir jābūt tādiem, kas der ne tikai šodien, bet arī rīt, un emocijas nav labs padomdevējs.

Latvijas Bankas prezidenta ieskatā Finanšu ministrijas priekšlikums par regulāru uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nomaksu bankām ir atbalstāms, savukārt bankām jāturpina palielināt depozītu likmes, jāsamazina komisijas, jāuzlabo finanšu pakalpojumu, tostarp, kreditēšanas, pieejamība.

Tāpat Kazāks atgādina, ka EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem un to administratīva maiņa rada tiesvedības riskus, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var pašas brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Rīvējas» Krievijas ekonomikas un finanšu ministri

Didzis Meļķis, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Krievijas ekonomikas vienīgā cerība ir privātās investīcijas, bet to nebūs, ja nav patēriņa, un otrādi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rubļa devalvācija un Kremļa agresīvās ārpolitikas dēļ sāktie ekonomisko sankciju kari Krieviju ir ievilkuši staignā situācijā, no kuras ar pašreizējo faktoru izkārtojumu izeja nav redzama. To savā veidā iezīmējusi arī divu nozīmīgāko ministru – ekonomikas un finanšu – rīvēšanās tikko notikušajā investīciju forumā Krievija sauc!, ko Maskavā rīkoja Ārējās tirdzniecības bankas investīciju atzars VTB Capital.

Pats tāds

Abi ministri acīmredzot varētu būt bijuši vienprātīgi, kamēr lietu stāvoklis valstī tiek aplūkots simboliski. Tā ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs norādīja, ka ekonomikas izaugsmei «visas receptes ir zināmas, mēs visi visu zinām, tikai kā tas slimnieks, kuram negribas dzert rūgtas zāles, mēs tās atliekam uz vēlāku laiku un ieēdam saldu konfektīti,» ministru citē Kommersant. Bet par to, kas ekonomikai ir zāles un kas – konditorejas izstrādājumi, domas jau ievērojami dalījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, iespējams, ir vienīgā valsts Eiropā, kura, no šā gada 1. jūlija ieviešot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, palielinājusi nodokļu izmaksas Covid-19 pandēmijas apstākļos, savukārt citās valstīs tautsaimniecības atveseļošanas paātrināšanai uz laiku samazina pievienotās vērtības nodokļa likmes.

To rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Ungārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā 2021. gadā. Lai arī jau 2020. gadā koronavīrusa radīto seku pārvarēšanai daudzās valstīs tika īstenotas vairākas būtiskas izmaiņas, šīm nodokļu izmaiņām dažādās valstīs ir bijuši atšķirīgi uzdevumi un mērķi – vienām tas bija atjaunot tūristu plūsmas, bet, lai potenciālie atpūtnieki neizvēlētos konkurentvalstu piedāvājumus, tika samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes, citām – mainot nodokļu likmes vai to piemērošanas sliekšņus, palielināt it īpaši mazāku algu saņēmēju makos esošo naudas apmēru (iespējams, arī vairojot viņu labsajūtu), vienlaikus paņemot naudu valsts budžetā tieši no turīgāko (lielāko ienākumu) saņēmējiem. Bez tam nodokļu sistēmas izmaiņas ir bijušas vērstas arī uz papildu nodokļu iekasēšanu un melno caurumu aizmūrēšanu. Nenoliedzami, nodokļu sistēma nekad nestāv uz vietas, un tajā notiek dažādas izmaiņas, kuras diktē gan tehnoloģiju attīstība, gan pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā un arī krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: «Es domāju lielas domas, kur tie kungi naudu ņem»*

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijā tiek pareizi izlietoti iekasētie nodokļi? Septembrī tikai 15% saka jā, bet 74% - nē. Turklāt 34% saka stingru nē. Tā pavisam nesen tvītoja lielākās socioloģisko aptauju veicējas – SKDS – direktors Arnis Kaktiņš.

Šķiet, respondentu atbildes vairāk pasaka par iedzīvotāju attieksmi pret valsts varu, nevis par faktisko situāciju ar nodokļu izlietojumu. Un tajā valsts vara var vainot tikai pati sevi. Ja paskatās uz faktisko nodokļu izlietojumu, kas izpaužas kā valsts budžeta izdevumi, tad šā gada 8,9 miljardus vērtā budžeta sadalījumā lauvas tiesa jeb 35,1% aizgāja sociālajām vajadzībām. Otra lielākā pozīcija – ekonomiskā darbība – veido ap 20%.

Vēl ir, protams, izglītība, veselības aprūpe, aizsardzība, ārlietas utt. Ar ko iekasēto nodokļu izlietojumā ir neapmierināti iedzīvotāji? Pats vienkāršākais skaidrojums ir dusmas par nepietiekamo valsts nodrošināto pakalpojumu apjomu, īpaši jau veselības aprūpē. Sak, mēs maksājam nodokļus, bet pie ārsta rindā jāgaida vairāki mēneši. Vai tiešām nevar atvēlēt vairāk? Tāpat - vai tiešām nevar vairāk naudas iedot pensijām? Protams, finansējuma palielinājums veselības aprūpei ir nepieciešams kā ēst, taču jāsaprot, ka vismaz tuvākajā laikā iekasēto nodokļu apjoms nebūs tik liels, lai rindas un kompensējamo zāļu kvotas izzustu pavisam. Līdz ar to šajos gadījumos cilvēki ir drīzāk neapmierināti nevis ar naudas izlietojumu, bet ar to, ka tas vairākās jomās ir nepietiekams. Te gan katrs var paraudzīties arī uz sevi, vai ir visus nodokļus godīgi samaksājis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru