Rivža: Ar nodokļu reformu tiek domāts par vidusslāni, kas Latvijā pamazām veidojas 

Jaunajā nodokļu reformā ir redzama vēlme mazināt nevienlīdzību, lai gan šī virzība varētu būt vēl straujāka, uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Baiba Rivža.

Zane Atlāce-Bistere, 29.5.2017

Foto: Evija Trifanova/LETA

Proti, palielināt IIN virs 23% lielo algu sanemējiem – tiem, kas saņem 4000 eiro un vairāk mēnesī, tādējādi nosakot vēl diferencētāku IIN likmi.

«Šobrīd reforma risina zemākā un vidējā līmeņa darbinieku atalgojuma jautājumu, kas ir apsveicami, jo Latvija ir definējusi, ka nevēlas būt lētā darbaspēka valsts. Tas nozīmē, ka ir jādomā par vidusslāņa attīstību, proti, tiem, kuri šobrīd saņem 700 – 1100 eiro mēnesī. Faktiski pirmo reiz Latvijas vēsturē līdz ar šo reformu tiek domāts par vidusslāni, kas Latvijā pamazām veidojas, jo viņi un mazo algu saņēmēji visvairāk varēs sajust atalgojuma pieaugumu,» secina B. Rivža.

Pozitīvi vērtējams, ka tiem, kas pelna līdz 45 000 eiro gadā, būs samazināts IIN līdz 20%, taču esmu pārliecināta, ka tiem, kuri saņem vairāk par 45 000, IIN likmei jābūt vēl vairāk diferencētai. Taču vienlaikus ir jābūt arī ļoti uzmanīgiem, lai neaizbaidītu potenciālos investorus, kas varētu atvērt savas ražotnes vai pārstāvniecības Latvijā. Viens negatīvs piemērs ar Nordea un DNB banku jau mums ir, jo viņi pēc apvienošanās savas jaunizveidotās bankas Luminor galveno biroju atvēra Igaunijā, jo Latvijā pastāvēja solidaritātes nodoklis, ko gan tagad plāno atcelt. Tātad viss augsti kvalificētais Luminor darbaspēks savus nodokļus maksās mūsu kaimiņvalstī, pateicoties tur labvēlīgākai nodokļu politikai, norāda B.Rivža.