Jaunākais izdevums

Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā nākotnē, iespējams, Grenctāles un Ainažu robežkontroles punkti no grausta pārvērtīsies par vietu, kas tīkama acīm, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau atkal uzvirmojušas runas par to robežkontroles punktu stāvokli, kuri pēc Latvijas pievienošanās Šengenas zonai joprojām ir neizmantoti un aizauguši ar krūmiem. Jāatgādina, ka 2009. gada sākumā valdība lēma, ka ir pārdodami izsolē tie robežkontroles punkti, kas nav nepieciešami Valsts robežsardzei, ne arī citām valsts iestādēm. Deputāti atzīst, ka bijušie Ainažu un Grenctāles robežkontroles punkti ir nožēlojami kā cauras bikses. Tomēr, šobrīd ir pavīdējis saules stars starp mākoņiem un, iespējams, jau tuvāko gadu laikā šie divi robežkontroles punkti vilinās garām braucējus uz tasi kafijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Odzienas muiža nav ne lepnā Rundāle, ne Mežotne, tomēr tai ir savs īpašais šarms un, pats galvenais, liela perspektīva. Ilgus gadus pamestajā Odzienas muižas pilī nu atkal skan mūzika, logos deg gaisma, un uz svētkiem aizvien biežāk pulcējas cilvēki

Varbūt mazliet banāli ir salīdzināt Odzienas muižu un pili ar Fēniksu, kas atdzimst no pelniem, tomēr ļoti tālu no patiesības tas nav. Varam arī vilkt paralēles ar kādu vecu anekdoti „ar bārdu”, sakot, ka Odzienā beidzot ir sākusies 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara postījumu novēršana. Un arī tas nav tālu no patiesības, jo pēc 1905. gada lielās dedzināšanas Odzienas muižas pils tā arī nekad vairs nav tikusi atjaunota kādreizējā godībā, lai gan visos laikos tā tikusi kaut daļēji apsaimniekota. Pēdējos gados pils ēka bija pamesta likteņa un laikapstākļu varā, un tas, protams, nav palicis bez sekām.

Tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, pilī un citās senajās muižas ēkās atgriežas cilvēki un dzīvība. 2014. gada rudenī pils labā spārna logos pirmoreiz pēc ilgiem gadiem atkal iedegās gaisma – un, lai arī tie tobrīd esot bijuši tikai celtnieku gaismekļi, dažam labam, kas to pamanīja, šis skats licis pat pa asarai nobirdināt. Muižas pils ir tikusi pie otrās elpas, un tai līdzi arī vecais muižas krogs, alus brūzis, mantu klēts un citas ēkas, kas vēl saglabājušās no tiem – vecajiem labajiem – laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ uzņēmums Jensen Metal būvēs jaunu ražotni un attīstīsies Liepājā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mājokļu trūkums speciālistiem un reti avioreisi – šādus divus būtiskus papildu mīnusus no investora skatu punkta Liepājai min SIA Jensen Metal prokūriste Ieva Līmeža.

Uzņēmums bijis dažu soļu attālumā no lēmuma par jaunas ražotnes būvniecību valstī, kur investēt būtu izdevīgāk. Pašvaldībai tā būtu garām palaista iespēja, taču Liepājas SEZ un Jensen Metal izdevās vienoties par sadarbību.

Jūnijā Karostas industriālajā parkā tiks uzsākti celtniecības darbi. Dāņu uzņēmums jau pašlaik metālapstrādes ražotnē Liepājā nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus un 2016. gadu noslēdza ar 2,577 miljonu eiro lielu peļņu, sasniedzot 22 219 507 eiro lielu apgrozījumu. Šāda investora pārvilināšana uz citu valsti būtu daudzu kaimiņvalstu interesēs, tomēr šoreiz tas nav izdevies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šefpavārs Valters Zirdziņš: Viss vēl ir tikai priekšā

Ilze Žaime, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Restorānu īpašnieki un vadītāji šobrīd aktīvi savā starpā apspriežas, un visi esam vienisprātis, ka viss vēl ir tikai priekšā," tā, prognozējot koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz restorānu biznesu, teic "Valtera restorāna" saimnieks un šefpavārs Valters Zirdziņš.

Viņš sociālajos tīklos paziņojis par restorāna slēgšanu uz nenoteiktu laiku.

V. Zirdziņš akcentē, ka tikpat svarīgi kā vienmēr arī šajā laikā būtu nodrošināt, ka katrs apmeklētājs vēl joprojām justos gaidīts un restorāna apmeklējums būtu īpašs. Lēmumu durvis aizvērt pieņemts kopā ar kolektīvu. Tāpat uzņēmējs norāda, ka šis laiks būs iespēja paveikt to, kam līdz šim laika vienmēr pietrūcis, tai skaitā, atrodoties mājās, apgūt jaunas receptes.

Ja sezona no janvāra līdz pat maija sākumam lielākajai daļai Vecrīgas restorānu ik gadu paiet mierīgi un klusi, šogad - pēdējās pāris nedēļās - bijis izjūtams vēl mazāks apmeklējums, kas saistīts tieši ar grupu rezervāciju atcelšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restaurēt Medzes pagastā esošo Tāšu muižu un saglabāt visu pēc iespējas dabiskāku – tāds ir Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna mērķis. Tāšu muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajai niansei un izmantoti dabīgie celtniecības un apdares materiāli, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Muižas ieejas halles grīda restaurēta divas vasaras, pastāsta K. Veinberga. «Tā neizskatās, bet visas flīzes, kas bija sadrupušas, salika atpakaļ pa gabaliņiem. Nemaz nevar pateikt, ka grīdas restaurācijā ir ieguldīts daudz darba.» Grīdu «atsvaidzinājuši» akmens restauratori no Rīgas, kuri savu roku pielikuši arī pie Brīvības pieminekļa. Lai saglabātu valsts nozīmes arhitektūru un mākslu, nepārtraukti tiek piesaistīti Kultūrkapitāla fonda projektu līdzekļi. «Nevar tā vienkārši ņemt un taisīt. Jāveic restaurācija pēc apraksta, arī meistariem jābūt sertificētiem. Līdz ar to process ir mierīgs un lēns,» stāsta muižas saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pavisam no jauna pēc četru gadu klusuma Liepājā uzbūvēta Laumas mototrase, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. Tajā ar uzlabojumiem paņemts labākais no amerikāņu trasēm – būs ļoti sarežģīta profesionāļiem un vienkārša amatieriem.

Pēdējais motokross Laumas mototrasē notika 2011. gadā. Pēc tam smilšainajā trasē valdīja klusums. Liepājas motokrosa komandas Motokurzeme vadītājs Mareks Štrauss stāsta, ka ar Liepājas mēru Uldi Sesku un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku Guntaru Krieviņu panākta vienošanās – kamēr tajā zemesgabalā nenotiek būvniecība, tikmēr tur var saimniekot motokrosisti. Blakus lielajai trasei sava trase tiek veidota arī jaunajiem motokrosistiem. Atsevišķa trase ierīkota arī kvadriciklu braucējiem.

Iepazīstinot ar trasi, M. Štrauss stāsta, ka tajā ļoti izteiktas līkumos būs dubultās trajektorijas, kas ir nodalītas ar lielu valni un nekrustosies līdz pat līkuma izejai. Latvijā nav daudz tādu trašu, kur dubultās trajektorijas var redzēt. «Var braukt pa vienu vietu, var pavisam citu – nodalītu. Dubultajās trajektorijās ir iespējamība vienkārši apdzīt. Tas arī skatītājiem ir ļoti interesanti, kad braucēji pirmajās vietās var mainīties bez īpašas piepūles. Tik jāizdomā, kur, no līkuma braucot ārā, atradīsies, lai iebrauktu otrajā līkumā,» dubulto trajektoriju priekšrocības skaidro M. Štrauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Grobiņas novada uzņēmums SIA Konaks Plus atzīmēja piecpadsmit gadu jubileju. Uzņēmums nodarbojas ar māla suvenīru izgatavošanu un ticis pāri krīzēm, gan piedzīvojis dažu labu veiksmi. Investora piesaistīšana nu pavērusi iespēju izmantot pašu iegūto mālu, un tas ir viens no faktoriem, lai nākotnē raudzītos cerīgi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Keramikas ražotne Rolavā atkarībā no sezonas ar darbu nodrošina divpadsmit līdz piecpadsmit Rolavas, kā arī Grobiņas, Durbes un Liepājas iedzīvotājus, kuriem tiek segti transporta izdevumi.

Lielākā daļa Konaks Plus sortimenta nonāk Rīgā. Konaks Plus sadarbojas ar lietuviešu kompāniju, kas līdzās savai produkcijai Rotenburgā piedāvā arī Rolavā tapušos keramikas suvenīrus, taču noslēgt pastāvīgu līgumu ar vāciešiem nav izdevies.

Līdz ES sankcijām pret Krieviju un rubļa vērtības krišanai nadzīgākie suvenīru pircēji bijuši naudīgie tūristi no Krievijas. «Kādu laiku izdevās nedaudz ielikt savā kabatā,» neslēpj uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Kruks. «Tagad visu ieguldām ražotnē. Paši strādājam un saņemam tikpat, cik mūsu darbinieki.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Trikātas pienotava atdzimst kā ģimenes uzņēmums

Sandra Dieziņa, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no senākajām pienotavām – Trikātas pienotava – atsākusi ražošanu, plāno eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Pēc vairāku gadu pārtraukuma darbu atsākusi Trikātas pienotava, kur šogad maijā uzsākta siera ražošana. Pienotavu iegādājušies divi brāļi – Rolands un Kaspars Putniņi –, kas atjaunojuši ražošanu. Abiem brāļiem ir pieredze piena nozarē, abi ir apņēmības pilni izvērst bioloģiskā siera un citu produktu ražošanu. Viņi pērn septembrī nodibinājuši uzņēmumu SIA Trikātas piens, kur katram pieder 50 % kapitāldaļu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma pamatnodarbe ir piena pārstrāde un siera ražošana. Trikātas pienotavu abi iegādājušies bankrotējušā kooperatīva Trikāta KS mantas publiskajā izsolē. Uzņēmuma iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem piesaistīts Altum finansējums. Ražotne atjaunota kā ģimenes uzņēmums ar mērķi ražot bioloģiskos un klasiskos Trikātas pienotavas sierus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Augšupejas līkne sākās ar Ziemeļblāzmu

Linda Zalāne, 16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Restaurators vairāk nekā 65 gadu pastāvēšanas vēsturē spēcīgāko turbulenci piedzīvoja tieši ekonomiskās lejupslīdes gados. «2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija samazinājies līdz aptuveni 200 tūkst. eiro, tas bija zemākais punkts tā pastāvēšanas vēsturē. Pirms tam šādu apjomu tērējām administrācijas izdevumiem, un, lai izdzīvotu, mums nācās atlaist 100 darbiniekus, turklāt 80 no tiem vienā dienā. Tiem, kas palika, bija jāsamierinās, ka algu izmaksāsim, iespējams, ar trīs mēnešu kavēšanos,» atminas AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pēc izkļūšanas no bedres sekoja uzņēmuma atkopšanās un attīstības gadi. Būvuzņēmums Restaurators kāpināja apgrozījumu no miljona eiro 2013. gadā līdz gandrīz trīs miljoniem 2016. gadā. Šogad uzņēmums ir iecerējis sasniegt četru miljonu eiro slieksni. Tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Pirms krīzes uzņēmums daudz strādāja privātajā segmentā, tad valsts un pašvaldības pasūtījumu bija mazāk. «Iestājoties krīzei, kā ar nazi tika nogriezti privātie pasūtījumi, un, ja mēs darbiniekiem būtu izmaksājuši vēl vienu algu par dīkstāvi, tad būtu bankrotējuši, jo naudas kontā bija tik, cik bija. Mūsu produkts un pakalpojums parādīja to, cik dzīvotspējīga ir valsts ekonomika, jo restaurācija ir dārgāks pakalpojums nekā vienkārši būvniecība, tāpēc ka specifika ir cita,» skaidro M. Mamajs. Uzņēmuma apgrozījuma augšupejas līkne sākās līdz ar restaurācijas darbu veikšanu kultūras pilī Ziemeļblāzma, kas bija pirmais vērienīgais projekts pēc ekonomikas lejupslīdes gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Citadeles IPO sniegs impulsu Latvijas akciju tirgum

Ģirts Rungainis, IBS Prudentia partneris un padomes loceklis, 02.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan banka kā fēnikss atdzimusi no pelniem pavisam nesen, no tās kultūras ir saglabājies labākais un spēcīgākais un atsijāts sliktākais un vājākais. Citadele ir veiksmīgi nostiprinājusi savas pozīcijas Latvijas banku sektorā kā spēcīga universāla banka. Par to liecina arī Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 dati.

Bankas vērtība turpina pieaugt jau trešo gadu pēc kārtas, pērn vien tā augusi par 38%. Banka atrodas tuvāk vietējam tirgum, tai ir īsāks lēmumu pieņemšanas cikls. Gatavība strādāt ar mazo un vidējo uzņēmēju, gatavība iet soli tālāk, lai meklētu nestandarta risinājumus, nevis konkurētu tikai ar cenu - tās ir lielas priekšrocības.

Citadeles izsludinātais IPO nozīmē to, ka banka darbojas kā ledlauzis, kas varētu atkausēt Latvijas akciju tirgu un dot impulsu arī Baltijas tirgum. Citadele varētu sasniegt ko tādu, ko savulaik Hansabanka izdarīja Tallinā, tās tirgus attīstībai deviņdesmitajos gados. Protams, Citadele 2015. gadā ievērojami atšķiras no Hansabankas 1995. vai 1997. gadā, tomēr es velku lielas paralēles. Tā ir iespēja pievērst šim tirgum uzmanību gan iekšzemē, gan ārvalstīs un dot impulsu gan tiem pašmāju investoriem, kuri šobrīd ar ļoti zemām atdevēm noguldījuši naudu depozītos, gan ārvalstu investoriem, kuri caur šo IPO iepazīs un pievērsīs uzmanību Latvijas un Baltijas tirgum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

RTU zinātnieki piedāvā meža ceļu būvē izmantot pelnus

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pelni, kas koģenerācijas stacijās rodas kā blakusprodukts pēc enerģētiskās šķeldas dedzināšanas, varētu atgriezties atpakaļ mežos kā ievērojami lētāks materiāls ceļu būvniecībai, rosina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja Lāsma Vaivare norāda, ka mežu autoceļu būvniecībai parasti izmanto granti, dolomīta šķembas, savukārt par saistvielu kalpo cements vai neveldzētie kaļķi, taču RTU veikts pētījums apliecina, ka biokurināmā vieglos pelnus varētu izmantot kā alternatīvu. To izmantošana mežu ceļu būvniecībā būtu ekonomiski izdevīga, jo šobrīd pelni nemaksā neko un siltumenerģijas ražotāji tos deponē atkritumu izgāztuvēs.

«Pelni dod ievērojamu mehānisko īpašību uzlabojumu ceļiem. Izmantojot šo materiālu, mēs varam palēnināt meža ceļu bojāšanos un pagarināt šo ceļu mūžu,» saka RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš ir viens no autoriem pētījumam par pelnu izmantošanu mežu autoceļos. Ar pelniem sajaukta grants vai dolomīta šķembas ir piemērotas mežu ceļa virskārtas izveidei, stāsta V. Haritonovs. Savukārt asfaltētos ceļos pelnus varētu lietot apakšējos nesaistītajos konstruktīvajos slāņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas kuģu būvētava lūgs ierosināt TAP; darbību negatīvi ietekmējusi arī ABLV Bank likvidācija

Db.lv, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas kuģu būvētava valde pēc rūpīgas situācijas analīzes un konsultācijām ar sabiedrības padomi, auditoriem un juristiem pieņēma lēmumu lūgt tiesai ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Sabiedrība uzskata, ka tiesiskās aizsardzības process ir, lai gan ļoti nopietns, taču arī vienīgais pareizais solis, kā izkļūt no sarežģītās situācijas, kas radusies dažādu pēdējā laika notikumu ietekmē.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicinājis šī brīža apstākļu iestāšanos, ir situācija finanšu vidē. Diemžēl Eiropā un jo īpaši Skandināvijā valda liela neuzticība Latvijas kredītiestādēm – galvenokārt ar pašmāju kapitālu. Likumsakarīgi sekoja kuģu būves pasūtītāju lēmums nepieņemt Latvijas kredītiestāžu garantijas kā nodrošinājumu, un pasūtītāju nerealizētā investīciju portfeļa rezultātā Sabiedrība zaudēja pasūtījumus astoņus miljonus eiro vērtībā. Arī ABLV Bank AS piespiedu izstāšanās no Latvijas finanšu tirgus izraisīja ievērojamu esošo materiālu un pakalpojumu piegādātāju skaita samazināšanos, negatīvi ietekmējot ražošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiermuižas alus ieguldījis 30 000 eiro eila tipa alus ražošanā

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Valmiermuižas alus ir atjaunojusi vienu no Latvijas senākajiem alus zīmoliem Kokmuižas alus. Ar šo zīmolu atbilstoši 17. gs. alus brūvēšanas tradīcijām tiks darīti eila tipa ali. Pirmie divi eili jau ir izbrūvēti un to izveidē ieguldīti 30 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Pašreiz tiek plānots, ka Kokmuižas alus eili veidos ap 5% no kopumā Valmiermuižas alū izbrūvētā alus.

Alus ar zīmolu Valmiermuižas alus, atbilstoši pirms sešiem gadiem izvirzītajam mērķim, šobrīd ieņem ap 1% Latvijas alus tirgus. «Kāpināt apjomus, kā esam teikuši jau iepriekš, neplānojam. Taču aizvien biežāk cilvēki par labu atzīst restorānu ar ne tikai plašu vīna, bet arī izmeklētu alus piedāvājumu. Tāpēc piedāvāsim restorāniem arvien bagātākas un daudzveidīgākas alus garšas buķetes,» saka Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz 19.gs beigām, kad aldari iemācījās brūvēt alu zemākās temperatūrās un populārs kļuva lager jeb «apakšējās» raudzēšanas alus, Latvijā un citviet pasaulē bija pieejams tikai eils jeb «augšējās» raudzēšanas alus. Šobrīd Latvijā, alus baudītājiem kļūstot izglītotākiem un prasīgākiem pēc garšu daudzveidības, atdzimst pieprasījums arī pēc eila tipa alus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajām bankām pēdējais pusgads aizvadīts ar pamatīgu pluss zīmi, atdzimst arī uzņēmumu kreditēšana, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc vairāku gadu dīkstāves beidzot ievērojamu izaugsmi piedzīvo uzņēmumu kreditēšana. Banku pārskatos par aizvadīto pusgadu atklājas diezgan iespaidīgs kāpums. Arī paši uzņēmēji šo tendenci uztver ar atvieglojumu, jo līdz ar plašāku kreditēšanu arī birokrātiskās prasības vairs nav tik ļoti sarežģītas kā iepriekš.

Aizvadītajā pusgadā SEB bankā lielāko izaugsmi piedzīvojusi pirvātpersonu kreditēšana. Šajā sektorā izsniegtais finansējums audzis vairāk nekā par 150 %, ja salīdzina ar šo pašu periodu pērn. Kaut gan izaugsme ir liela, tā pamatā veidojas uz pērnā gada valdības lēmumiem saistībā ar mājokļu kredītiem, kas segmentu faktiski iesaldēja. Līdz ar to var teikt, ka patiešām dabīgā veidā kāpumu piedzīvo mazais un vidējo uzņēmumu segments, jo banka tam piešķīrusi par 25% vairāk finansējuma nekā 2015. gada pirmajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tev šķiet, ka kaut ko vari pārdot vai pirkt, tad Ķīnā šim nolūkam jau, visticamāk, ir birža

Ķīnas iedzīvotājiem paveroties kapitālismam un finanšu spekulāciju pasaulei, šajā valstī tiek dibinātas jaunas lielākas un mazākas biržas, kurās tiek tirgotas ne tikai kādas izejvielas, bet pat ēzeļi, ziņo Bloomberg. Tāpat nesen Ķīnā atvērusies, piemēram, orhideju birža.

Ēzeļu gadījums

Tiek norādīts, ka Ķīnā ēzeļi biržā tiek tirgoti līdzīgi kā tas Rietumvalstīs ir ar liellopiem vai cūkām. Patiesībā interese lielā mērā esot par ēzeļu ādām, kuru novārījums želatīna veidā (e’jiao) Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek izmantots mazasinības ārstēšanai.

Ķīnas bagātībai augot, pieprasījums pēc šādiem produktiem ir lielāks, kas nozīmējis, ka ēzeļu cena 10 gadu laikā ir četrkāršojusies (līdz aptuveni 1160 ASV dolāriem par šī dzīvnieka galvu). Tiek norādīts, kā fundamentālā situācija cenu kāpumam ir visai laba, jo ēzeļu ganāmpulkus ir grūti atjaunot (lai izaudzētu ēzeli paejot visai ilgs laiks – šai dzīvnieku sugai grūtniecības periods vien ir aptuveni 14 mēneši). Bloomberg arī ziņo, ka Ķīnas medicīnas pieprasījumu pēc ēzeļu ādām nespēj remdēt šīs valsts vietējais piedāvājums. Rezultātā, lai saglabātu savu ēzeļu tirgu kā tādu (un ierobežotu vietējo cenu pieaugumu), šo dzīvnieku eksportu bijušas spiestas aizliegt vairākas Āfrikas valstis, piemēram, Nigēra un Burkina Faso, kur šis dzīvnieks joprojām pilda svarīgas saimnieciskas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru