Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) iepirks helikopteru rezerves daļas Valsts robežsardzes vajadzībām. Iepirkumu konkursā uzvarējis vācu helikopteru ražotājs Rotorflug Gmbh un Zviedrijā reģistrētais aizsardzības un aviācijas uzņēmums Patria Helicopters AB, par iepirkumu piedāvājot kopējo līgumcenu 500 tūkstošus latu.

Rezerves daļas par 250 tūkstošiem latu tiks piegādātas diviem helikopteriem Augusta 109E Power, kā arī helikopterim Augusta Bell 206B – arī par 250 tūkstošiem latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija. Rezerves daļas paredzēts iepirkt uz četriem gadiem, un Robežsardzes aviācijas pārvaldes rīcībā kopumā ir trīs helikopteri.

«Valsts nauda tiek minimāli piesaistīta Valsts Robežsardzes aviācijas pārvaldes tehniskā nodrošinājuma uzturēšanai – 90% no aviācijas tehnikas iegādes tika segta Šengenas konvencijas finanšu programmas Schengen Facility ietvaros,» Db.lv stāstīja Valsts Robežsardzes Aviācijas pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Šukšins. Šengenas konvencijas finanšu programma tika realizēta no 2005. līdz 2007. gadam. Db.lv neizdevās sazināties ar projekta pasūtītāju Nodrošinājuma valsts aģentūras Iepirkumu un realizācijas nodaļas vecāko referenti Ivetu Varlamovu, tomēr A. Šukšins stāstīja, ka helikopteru remontam nepieciešamo detaļu saraksts ir garš. Iegādāti tiks dzinēji, planieri un avionika.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

2019. gadā vidējais interneta lietotāju skaits Latvijā no visām platformām kopā (t.i., no datoriem, mobilajiem telefoniem un planšetdatoriem) pieaudzis par 8 000 lietotājiem, sasniedzot 1 429 000 lietotājus jeb Real Users, liecina "gemiusAudience" dati.

Vidēji mēnesī Latvijā 1 234 000 lietotāji interneta pārlūkošanai izmantojuši datorus,1 045 000 – mobilos telefonus, bet 125 000 internetu lietojuši savos planšetdatoros.

53 procenti no visiem interneta lietotājiem Latvijā ir sievietes, bet 47 procenti – vīrieši.

Salīdzinot datus par interneta lietotāju skaita tendencēm pēdējo piecu gadu laikā, "gemiusAudience" dati rāda, ka turpina samazināties gados jauno interneta lietotāju skaits no datoriem. Tikmēr turpina pieaugt interneta lietotāju skaits vecumā pēc 55 gadiem, kas internetu pārlūko no datoriem – ja 2009. gadā šajā vecuma grupā 119 000 lietotāju lietoja internetu no datoriem, tad 2019. gadā šiem parametriem atbilda jau 260 000 Real Users.

Visaktīvākā interneta pārlūkošana Latvijā notiek darba dienās plkst.22, pārsvarā lietojot planšetdatorus, liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius dati.

Saskaņā ar Gemius datiem darba dienas pirmajā pusē internetu Latvijā visaktīvāk pārlūko no datoriem. Pieņemot, ka visa interneta plūsma katrā no platformām dienā veido 100%, laikā no plkst.8 līdz plkst.18 no datoriem tiek veikti 63% no interneta lapu apmeklējumiem. Paralēli datoriem šajā laika posmā aktīvi tiek izmantoti arī mobilie telefoni - 52% lapu skatījumu, kamēr no planšetdatoriem tiek ģenerēti 47% no internetā veiktajiem lapu skatījumiem.

Aktīvākā mobilo ierīču izmantošana sākas laikā pēc plkst.18 un ilgst līdz pusnaktij, radot vidēji 47% no visiem dienas laikā veiktajiem mobilo lapu skatījumiem. Šajās diennakts stundās no planšetdatoriem tiek veikti par 5% vairāk lapu skatījumu nekā no mobilajiem telefoniem.

Bērza saplākšņa ražotāju Kuldīgā SIA Stiga RM pārsteigušas robežsardzes regulārās pārbaudes rūpnīcā un vairāku darbinieku administratīva sodīšana par to, ka pasei beidzies derīguma termiņš vai nav deklarēta dzīvesvieta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai pievērstu uzmanību šādai Valsts robežsardzes darbībai, SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš uzrakstījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Savā vēstulē A. Ramoliņš norāda, ka kopš 2014. gada, kad SIA Stiga RM pārņēma maksātnespējīgā uzņēmuma ražotni, tajā ieguldīti teju 30 milj. eiro un tiek plānotas vēl 7 milj. eiro investīcijas. Ražotnē nodarbināti 177 darbinieki, bet nākotnē to skaits pieaugs. Tomēr ar skumjām A. Ramoliņs atzīst, ka joprojām daudzas valsts institūcijas vēlas savu darbu organizēt represīvā un uzbrūkošā formā. Šāda situācija nav normāla. «Esam spiesti secināt, ka atsevišķas valsts iestādes, iespējams, pārkāpjot pilnvaras un neievērojot procedūras, sākušas īstenot agresīvu kontrolējošo darbību ne tikai pret uzņēmumiem, bet arī tieši pret darbiniekiem, tādējādi faktiski aizbiedējot jau tā trūkstošas darba rokas,» vēstulē raksta A. Ramoliņš. «Stiga RM viennozīmīgi piekrīt viedoklim, ka valstī jāvalda likumam un noteiktai kārtībai, bet iebilst pret formu, kādā institūcijas un ierēdņi, kurus algo nodokļu maksātāji, savas pilnvaras īsteno,» raksta A. Ramoliņš.

Līdz šim bēguļojošo Ralfu Tokaho, kuru apsūdz bruņotas laupīšanas izdarīšanā Rēzeknē, izdevies atrast izmantojot robežsardzes helikoptera termovizoru.

Valsts robežsardzes Galvenā pārvalde norāda, ka, izmantojot robežsardzes helikoptera nakts redzamības iekārtu – termovizoru, tika konstatēts siltuma izdales avots kādā Rēzeknes pilsētas nomales dārza mājiņā. Pārbaudei uz doto objektu tika nosūtīta robežsargu grupa, kas dārza mājiņā konstatēja gulošu personu. Persona - Ralfs Tokaho - tika aizturēta un nodota Valsts policijai (VP).

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars izteicis palīdzību robežsardzes personālam par profesionalitāti un efektīvu sadarbību ar VP aizvadītās nakts kopējā operācijā, aizturot policijas meklēšanā izsludināto personu. N. Garbars norādīja, ka šis gadījums apliecina robežsargu teicamo profesionālo sagatavotību un dienesta rīcībā esošās tehnikas prasmīgu pielietošanu.

Neskatoties uz mobilo telefonu tirgus piesātinātību ar dažādiem pakalpojumiem un atbilstošām ierīcēm, no jaunām tehnoloģijām nesanāks «noslēpties».

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau zina, ko pārdos pēc gada, pieciem gadiem, vai pēc desmit gadiem. Par to pārliecinājās laikraksts Telegraf, kurš pabija Zviedrijas kompānijas Tele2 vadības sanāksmē ar investoriem un partneriem Stokholmā.

Nākotnē lielāku polularitāti baudīs sarežģīti telefonu, kurus parasti sauc par viedtālruņiem, uzskata Tele2 vadība. Ja pirmā «mobilā revolūcija» norisinājās pārejot no fiksētiem telefoniem uz mobilajiem telefoniem, tad tagad aktīvi norisinās jau otrā «revolūcija» - pāreja no balss pārraides uz datu pārraidi. Tā savā atskaitē pavēstījis Tele2 vadītājs Mets Granrids, raksta laikraksts.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Šogad ir ievērojami pieaudzis nelegālās robežšķērsošanas gadījumu skaits, pārsvarā cilvēki mēģina ieceļot Latvijā ar viltotiem dokumentiem. «Šobrīd tie ir jau vairāk nekā 30 Kongo pilsoņi – pēdējā periodā gandrīz ik dienu kāds no viņiem, izmantojot dzelzceļa transportu, mēģina ieceļot Latvijā,» ceturtdien LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Latvija nav šo cilvēku mērķa valsts, bet tranzītvalsts. Viņi pārsvarā dodas uz citām Eiropas valstīm, īpaši Skandināviju.

Tāpat parādījusies tendence, ka visi cilvēki, kas mēģina ieceļot Latvijā ar viltotiem dokumentiem, kas tiek pieķerti, uzreiz ir gatavi pieprasīt patvērumu.

«Tas nozīmē, ka lielākoties visi šie cilvēki, kas tiek atklāti uz robežas un mēģina to šķērsot nelegāli paliek šeit uz patvēruma procedūras izskatīšanas laiku,» norādīja N. Garbars.

Lielākā problēma šobrīd ir ārkārtīgi liels patvēruma meklētāju skaita pieplūdums no Gruzijas, septiņos mēnešos kopumā saņemti jau vairāk nekā 170 patvēruma pieteikumu, kas ir trīs reizes vairāk nekā vidēji iepriekšējos gados.

2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80%-90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma

Tā DB prognozēja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. 2013. gads bija pirmais gads Latvijā, kad viedtelefonu pārdošanas apjoms pārsniedza parasto telefonu pārdošanas apjomu, atgādināja J. Spoģis. Pērn saglabājās līdzīga tendence ar nelielu pieaugumu – septiņi no katriem desmit iegādātajiem telefoniem bija viedtelefoni. Tele2 pārdoto telefonu skaits pērn palielinājās par vairākiem tūkstošiem, salīdzinot ar 2013. gadu. Precīzs skaits netiek atklāts, operators vienīgi atzīmē, ka pērn dubultojās to iedzīvotāju skaits, kas iegādājās telefonu uzņēmuma internetveikalā. Kopumā pārdoto telefonu pieaugums Latvijā pagājušā gada laikā varētu būt pāris procentu apmērā. Pēc Tele2 aplēsēm iedzīvotāji turpinās dot priekšroku viedtelefoniem, un 2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80% līdz 90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma. Arī Latvijas mobilais telefons (LMT) un Bite Latvija precīzus datus par pārdotajiem telefoniem DB nesniedza. Latvijā pērn kopumā varētu tikt realizētas 539 tūkstoši iekārtu, ņemot vērā legālo tirgu, DB pieļāva LMT Retail & Logistics valdes priekšsēdētājs Rinalds Kalniņš. Lielākā daļa jeb 66% no pārdotajiem tālruņiem bija viedtelefoni, bet 34% – podziņtelefoni, kas kļūst par eksotiku.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Lai piekļūtu maksas mobilo lietojumprogrammu tirgum, uzņēmumu Tiny Solutions reģistrē ASV.

«Es izstrādāju videonovērošanas programmatūru, ko var lietot mobilajā telefonā. To var izmantot bērnu, dzīvnieku, vecu cilvēku novērošanai,» stāsta Aleksejs Vasiļjevs, Tiny Solutions, LLC līdzīpašnieks. Agrāk viņš strādāja uzņēmumos, kur izstrādāja videonovērošanas sistēmas korporatīvajiem klientiem, bet pirms dažiem gadiem nolēma pievērsties savam biznesam.

Alekseja uzņēmums izstrādājis divas lietojumprogrammas – Baby Monitor for IP Camera, kas paredzēta iPhone telefoniem, un tinyCam Monitor, kas piemērota mobilajiem tālruņiem ar Android operētājsistēmu. Lietojumprogramma Android mobilajiem telefoniem esot populārāka, jo tā izstrādāta agrāk nekā programma iPhone tālruņiem. Tā kā iPhone aplikācija tika izstrādatā vēlāk, tirgus bija vairāk piesātināts, bija grūtāk tajā iespiesties. Taču, neskatoties uz to, ka Android tirgus ir lielāks, cilvēki vairāk pērkot aplikācijas iPhone viedtālruņiem, jo šo telefonu īpašnieki ir maksātspējīgāki. «Vēl labāka maksātspēja ir Blackberry lietotājiem – tie ir cilvēki, kuri īpaši neuztraucas par aplikācijas nopirkšanu par dažiem dolāriem,» viņš saka.

Jāizstrādā vienots lādētājs visiem mobilajiem telefoniem, ko pārdod Eiropas Savienībā, lai mazinātu atkritumu apjomu, kā arī izmaksas un neērtības, prasa Eiropas Parlaments šodien pieņemtajā atjauninātajā ES radioiekārtu direktīvā. Par direktīvas projektu jau panākta neoficiāla vienošanās ar ES Ministru Padomi, informē EP Informācijas birojs Latvijā.

«Atjauninātā radioiekārtu direktīva būs efektīvs līdzeklis, lai novērstu dažādu radioiekārtu nesaskaņotu darbošanos. Esmu īpaši gandarīta, ka izdevās vienoties par prasību noteikt vienotu lādētāju. Tas sniegs ieguvumu gan patērētājiem, gan videi,» norāda deputāte Barbara Veilere.

Direktīva paredz harmonizētus noteikumus par radioiekārtu, cita starpā mobilo telefonu, automašīnu elektronisko atslēgu un modemu, laišanu tirgū. Noteikumu mērķis ir kontrolēt tirgū pieejamo radioiekārtu tipu un skaita palielināšanos un nodrošināt, ka tās neizmanto nesaskaņotas frekvenču joslas un vienlaikus atbilst būtiskām veselības un drošības prasībām.

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki izveidojuši lietotni mobilajiem telefoniem PUMa MOSYS V2, kas ļauj iegūt jebkura Baltijas artēziskā baseina teritorijas punkta modelēto ģeoloģisko struktūru un pjezometrisko ūdens līmeni.

Izstrādātā lietotne mobilajiem telefoniem piemērota Android operētājsistēmai. Lietojumprogramma izveidota Eiropas Savienības projekta «Starpnozaru zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem» ietvaros.

Projekta mērķis bija attīstīt zinātnes cilvēkresursu kapacitāti fundamentālu un praktisku zinātnisku problēmu risināšanai Latvijā zemes dzīļu resursu, īpaši pazemes ūdeņu un ar tiem saistīto resursu, pētījumos, teikts projekta interneta vietnē.

Projekta ietvaros ir izveidots Baltijas artēziskā baseina datormodelis un modeļsistēma pazemes ūdeņu plūsmu izpētei. Izveidotā modeļu sistēma ietver ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos datus, modeļus un programmatūru, ka arī aprēķinu rezultātus.

Vidējais savienošanās laiks, zvanot no LMT tīkla uz Tele2, ir 6,2 sekundes. Tas ir lielākais rādītājs zvaniem starp jebkuriem citiem mobilajiem operatoriem Latvijā. Tikmēr, zvanot no Tele2 tīkla uz LMT, izsaukuma savienošanas laika ilgums ir 5,7 sekundes, kas ir piektais lielākais rādītājs.

Tā secināts Sabiedrikso pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākajā ziņojumā «Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte 2013. gadā».

Starp dažādiem mobilajiem operatoriem visātrākā savienošanās notiek, ja tiek zvanīts no BITE Latvija tīkla uz LMT (5,5 sekundes).

Kopumā no visiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, neizdalot mobilos un fiksētos sakarus, visātrākais savienojums ir starp operatoriem Latvijas Dzelzceļš un Baltcom TV – 0,6 sekundes.

Diena.lv, atsaucoties uz SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktora vietnieka Aleksandra Čerņakova-Neimarka teikto, vēsta, ka izsaukuma savienošanas laika ilgumu ietekmē tehnoloģijas, un zvanam starp diviem fiksētās līnijas telefoniem savienojums vienmēr būs ātrāks nekā starp mobilajiem. Tādējādi vislabākais vidējais savienošanas laiks ir Lattelecom – 1,13 sekundes, seko BITE Latvija ar 4,86 sekundēm, LMT ar 5,62 sekundēm un Tele2 ar savienošanās laiku 6,13 sekundes.

Iekšējās drošības birojs (IDB) līdz ar bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku (VRS) Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» darbiniekus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka aizturētie ir divi «Igates» darbinieki, kuri bijuši saistīti ar robežjoslas infrastruktūras projektu. «IDB jau kādu laiku ir pieprasījis no uzņēmuma ziņas par šo projektu un «Igate» sadarbojās ar IDB, sniedzot prasīto informāciju,» sacīja Stundiņš.

2015.gadā VRS noslēdza ar SIA «Ceļu būvniecības sabiedrību «Igate»» vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.

Valdība nākamnedēļ lems par amata pienākumu termiņa pagarināšanu Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim, Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Oskaram Āboliņam, aģentūrai LETA apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja ministrs, nākamajā valdības sēdē, 26.jūlijā, plānots skatīt jautājumu par amata pienākumu pagarināšanu trīs dienestu vadītājiem - Ķuzim, Garbaram un Āboliņam.

Kozlovskis pauda, ka attiecībā uz VP ir lietas, kas ir jāizdara un kas ir jāizdara nekavējoties. "Konkrētie uzdevumi, kas ir mūsu dienas kārtībā un kas ir jāizdara turpmākajos divos gados, ir speciālas struktūrvienības izveidošana, kas nodarbosies ar augstas prioritātes lietu izmeklēšanu, tāpat ir plānots strādāt pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu struktūrvienības izveides - tas ir ļoti aktuāls jautājums, un pirmais pusgads ir pierādījis šādas struktūrvienības izveides nepieciešamību," skaidroja iekšlietu ministrs.

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktā izmeklēšana saistībā ar Latvijas austrumu robežas izbūvi varētu būt pamats, lai izvērtētu Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu attiecības ar būvfirmu «Igate», tomēr pārsteidzīgi lēmumi pieņemti netiks, šorīt Latvijas Radio paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ministrs apstiprināja, ka IDB aizturēja bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru un divus būvuzņēmuma pārstāvjus. Izmeklēšana ir saistīta ar Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, piebilda politiķis. Taujāts, vai tas varētu nozīmēt, ka būs jāpārbūvē žogs, Ģirģens tieši neatbildēja, bet atzina, ka atsevišķi veikto darbu aspekti neatbilst prasītajiem apjomiem un specifikācijām.

Ģirģens uzsvēra, ka šis būs pārbaudījums IDB izmeklētājiem pierādīt savu varēšanu juridiski nostiprināt pierādījumus.

«Kopumā sistēma attīrās, kas ir pozitīvi,» piebilda Ģirģens, «kamēr es būšu iekšlietu ministrs, mūsu dienestos nebūs neaizskaramu personu, vai tas būtu ierindnieks vai ģenerālis.»

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien vērtē, vai piemērot apcietinājumu SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» («Igate») valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam.

Apcietinājuma sankciju pieteicis Iekšējās drošības birojs (IDB).

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pieder uzņēmumam «Igate-M», kurā 50% kapitāla daļu pieder Madaram Radželim, 40% - Mārim Peilānam, bet 10% - Evai Peilānei. Kompānijas apgrozījums 2018.gadā bija 43,047 miljoni eiro, kas ir par 74,6% vairāk nekā 2017.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 4,9 reizes, sasniedzot 2,925 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka IDB otrdien līdz ar bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» («Igate») darbiniekus.

2015.gadā VRS noslēdza ar SIA «Ceļu būvniecības sabiedrību «Igate»» vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šovakar vērtēs, vai piemērot apcietinājumu bijušam Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam Normundam Garbaram.

Apcietinājuma sankciju pieteicis Iekšējās drošības birojs (IDB). Tiesa trešdien vērtēja, vai piemērot apcietinājumu arī diviem SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» (Igate) darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam. Attiecībā uz viņiem tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot.

Likums gan paredz tiesības IDB tiesas lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Kā ziņots, IDB otrdien informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā aizturētais SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» ("Igate") valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, šodien tiesas sēžu zāli atstāja uz brīvām kājām, novēroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm vērtēja, vai Peilānam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Kā novēroja LETA, uz tiesas sēžu zāli uzņēmējs tika atvests, saslēgts rokudzelžos, taču dažas stundas vēlāk viņš no tiesas sēžu zāles izgāja bez rokudzelžiem un devās prom advokāta pavadībā. Ne pats Peilāns, ne viņa advokāts Āris Bočs aģentūrai LETA uz jautājumiem neatbildēja, tostarp arī nekomentēja tiesas nolemto.

Savukārt «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Peilānam nav piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu vēl vienam «Igates» darbiniekam. Arī viņam tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Stundiņš atturējās aģentūrai LETA atklāt otras personas uzvārdu un ieņemamo amatu, tomēr sacīja, ka viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Likums paredz tiesības IDB tiesas lēmumus pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Valsts robežsardze saņems 87 jaunas dienesta automašīnas 2,78 miljonu eiro vēsrtībā, informē Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka.

Visi transportlīdzekļi ir papildus aprīkoti ar robežsardzes funkciju veikšanai nepieciešamo aprīkojumu - sakaru, robežas uzturēšanas, dienesta suņu transportēšanas u.tml.

Ar jaunajiem transportlīdzekļiem - 31 apvidus automašīnu Nissan Pathfinder, 20 apvidus kravas automašīnām Toyota Hilux paredzēts aizstāt līdz šim lietotos transportlīdzekļus visās robežsargu nodaļās, bet ar 26 kravas furgoniem Renault Kangoo Maxi paredzēts daļēji nodrošināt kinologus.

87 automašīnas, tostarp 51 apvidus, 26 furgoni dienesta suņu pārvadāšanai, 8 vieglās un 1 degvielas vedējs iegādātas Eiropas Ārējo robežu fonda 2013.gada programmas Robežuzraudzības mobilitātes uzlabošana ietvaros par kopējo summu 2 780 096 eiro, kur 75% jeb 2 085 072 eiro līdzfinansē Eiropas Savienība un 25% jeb 695 024 eiro ir Latvijas valsts finansējums.

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā par iespējamiem noziegumiem būvniecības procesos aizturētais bijušais Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Normunds Garbars, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, trešdienas vakarā tiesu atstāja uz brīvām kājām.

Garbars nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza. Apcietinājuma sankciju bija pieteicis IDB.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu arī diviem SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» (Igate) darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam. Arī viņiem tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Likums gan paredz tiesības IDB tiesas lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, IDB otrdien informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Iekšējās drošības birojs (IDB) bijušajam Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam Normundam Garbaram inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Garbara advokāts Mareks Halturins apliecināja, ka klientam sākotnēji esot inkriminēts Krimināllikuma pants par patvaļīgu koku izciršanu un bojāšanu. Tagad situācija ir mainījusies un atvaļinātajam ģenerālim inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Advokāts šādas situācijas maiņu skaidroja ar «IDB nespēju izprast notiekošo».

IDB preses pārstāve Diāna Petersa apliecināja, ka IDB ir pieņemti lēmumi par drošības līdzekļu, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu piemērošanu tām trim personām, kurām tiesa vakar atteica noteikt apcietinājumu. Halturins gan teica, ka patlaban vēl nav precīzi zināms, kāds drošības līdzeklis Garbaram tiks piemērots.