Ražošana

Roga-Agro plāno ražot saldētus maizes izstrādājumus

Žanete Hāka, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Maizes ražotājs Roga-Agro pagājušo gadu noslēgusi ar 5,04 tūkstošu latu peļņu, kas, ņemot vērā pašreizējo situāciju maizes tirgū, vērtējams pozitīvi, skaidro uzņēmuma vadība.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka nozarē pastāvošā konkurence notur zemas produkcijas cenas, kas šobrīd kavē straujāku attīstību un uzskatāms par bremzējošu faktoru. Pērn gan uzņēmums spējis palielināt apgrozījumu par 8,49%, sasniedzot 1,45 miljonus latu.

Šogad uzņēmums iecerējis veikt ieguldījumus konkurētspējas paaugstināšanā un ar ES līdzekļu palīdzību veikt ražošanas līdzekļu modernizāciju, kas nodrošinās produktu ražošanu ar augstāku pievienoto vērtību. Paredzēts ražot jaunus produktus gan vakuumiepakojumā, gan saldētos maizes izstrādājumus. Pērn uzņēmumā nodarbināti 76 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Roga uzņēmis filmu par latvieti dimantu racēju Āfrikā

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Biznesa ideja: Matus un bārdu var sakopt autobusā (tikai vīrieši)

Monta Glumane, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bārddzinis un frizieris Edgars Voskoboiņikovs un uzņēmējs Elgars Roga, sākot no šodienas, sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu - Windcut BarberBus.

Tā ir frizētava, kas izveidota autobusā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Windcut BarberBus līdzīpašnieks E. Roga, autobuss ir gatavs izbraukumiem gandrīz uz jebkuru pasākumu - festivālu, pilsētas svētkiem, kāzām, ballītēm, «rosoļņiku» vai jebkuru vietu, kur ir iespēja iebraukt 12 metrus garam autobusam.

Autobusā izveidotas divas darba vietas, un tas spējīgs uzņemt 21 pasažieri. «Braucot gan matus negriezīsim un bārdu nepucēsim,» komentēja E.Roga. Brauciena laikā klienti varēs atpūsties tam īpaši izveidotā «party» zonā.

Viņš pastāstīja, ka pakalpojumu cenas būs atkarīgas no tā, cik tālu būs jādodas un cik ilgi klients vēlēsies izmantot Windcut BarberBus. Piemēram, ja klients atradīsies Liepājas pilsētā, tad autobusa noma ar diviem frizieriem būs 60 eiro par vienu stundu. Uz jautājumu, vai tiks apkalpotas arī sievietes, E. Roga atbildēja: «Nē, mūsu uzņēmumā sievietēm mati nekad nav griezti un netiks griezti arī nākotnē.» Sievietes gan drīkstēs piedalīties ballītēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bārddzinis un frizieris Edgars Voskoboiņikovs un uzņēmējs Elgars Roga vīriešu frizētavā «Windcut Barber Shop» Liepājā saimnieko kopš vasaras sākuma.

«Ne es pats griežu, ne frizēju. Mans darbs ir domāt par uzņēmuma attīstību, raudzīties, lai viss ir un klientiem ir labi. Savukārt Edgars ir meistars, savas lietas pratējs. Šobrīd viņš Liepājas Valsts tehnikumā māca jaunos frizierus. Gan skūšanu, gan bārdas korekciju, gan matu griezumus,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta E. Roga.

Katram klientam frizētavā ir paredzēts laiks, tādēļ arī cena ir standarta, nevis no...līdz... «Tas nenozīmē, ka neatlaižam lētāk, ja darām mazāk, bet cena šajā frizētavā netiek mērīta pēc nogriezto matu daudzuma. Maksas par frizūru vai bārdas korekciju patiesais mērs ir kopā pavadītais laiks un panāktais rezultāts,» saka E. Roga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Mūziķu Dona un Kaspara Rogas Francijas Rivjēra Engurē

Monta Glumane, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešo sezonu uzsākusi «Prāta vētras» bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīca «Engure cafe» Engurē.

Kafejnīcas koncepts ņemts, iedvesmojoties no franču Rivjēras, Spānijas, Vidusjūras atmosfēras - vietējās zivis un vīns. «Cik iespējams orientējamies uz vietējo. Piemēram, zivis ne vienmēr var izmakšķerēt tik daudz, cik gribētos. Ja būtu vēl viena vieta kā mēs, tad, iespējams, ka šajā piekrastē zivju nepietiktu,» biznesa portālam db.lv stāsta kafejnīcas vadītājs Ģirts Upītis.

Ideja par kafejnīcas biznesa veidošanu radusies K. Rogam, kurš jau desmit gadus dzīvo Engurē. «Šeit jau no paša sākuma ir bijis samērā plašs sabiedriskās ēdināšanas piedāvājums. Vietā, kur šobrīd mīt 1625 iedzīvotāji, savulaik vasaras sezonā darbojās divas, trīs kafejnīcas, orientējoties uz tūristu un caurbraucēju plūsmu. Un šis piedāvājums bija un ir ļoti apmierinošs, šad tad labprāt ieturos pie kolēģiem vēl joprojām, taču man kā radošam cilvēkam vienmēr prasās pēc kādiem jauniem izaicinājumiem. Un tā radās vīzija par skaistu vietu, kur varētu baudīt Baltijas jūras un Engures ezera zivju klāstu, vietu ar plašām terasēm un gaišām telpām pēc iespējas ar skatu uz jūru. Šo vīziju kādā no saviesīgiem vakariem, sēžot kolēģu kafejnīcā, izstāstīju dziedātājam Donam. Viņš tad arī bija vajadzīgais impulss,lai mēs sāktu šo ideju realizēt,» saka K. Roga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jau vairāk nekā divas nedēļas atvērta vīriešu frizētava, bārs Garāža, kas radīts kā vīriešu patvērums no ikdienas. Lai sievietes šo vietu apmeklētu retāk, viņām dzērieni bārā ir par 10% dārgāki.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Garāžas īpašnieks Elgars Roga, uzņēmums apzināti izplatījis baumas, ka sievietēm bārā ir 10% uzcenojums. «Nevar uzskatīt, ka sievietēm ir 10% uzcenojums, vienkārši vīriešiem ir mīnus 10%,» skaidro E.Roga. Pēc viņa domām, to nevar uzskatīt par diskrimināciju, jo prom neviena sieviete netiek dzīta.

Šī ir jau otrā uzņēmēja atvērtā vīriešu frizētava Liepājā, kur esot pieprasījums pēc šāda pakalpojuma. Mēnesī frizētava apkalpo aptuveni 400 klientus.

Garāža veidota kā vieta, kurā vīrieši var justies kā vīrieši. Pēc E.Rogas domām, sieviešu klātbūtnē vīriešiem ir jādomā, ko runāt, kā runāt, kā uzvesties. Viņš norāda, ka konflikti starp vīriešiem visbiežāk arī izceļas tieši sieviešu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Sākas Berlīnes kinofestivāls, Latvija ir visur

Lelde Petrāne, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 9. februārī sākas 67. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls – viens no pasaules kinofestivālu «lielā trijnieka» -, un Latvijas filmu nozare tajā pārstāvēta gan konkursa un tirgus skatēs, gan ar stendu filmu tirgū un Elīnas Vaskas dalību Eiropas jauno talantu izlasē Shooting Stars.

Berlināles festivāla mērogs ir iespaidīgs – pagājušajā gadā tur nopirktas vairāk nekā 335 000 kinobiļetes un strādājuši vairāk nekā 20 000 kinoindustrijas profesionāļu no 122 valstīm, ieskaitot 3800 žurnālistu no pasaules medijiem. Latvija pagājušajā gadā triumfēja Berlināles konkursa skatē Generation, saņemot Kristāla lāci par Renāra Vimbas spēlfilmu Es esmu šeit, un šogad filmas zvaigzne Elīna Vaska atgriežas Berlinālē jaunā statusā – pēc Nacionālā Kino centra pieteikuma viņa izturējusi nopietnu konkurenci un iekļauta Eiropas desmit labāko jauno aktieru izlasē European Shooting Stars.

Konkursa skatē Generation Latvija ir jau gandrīz regulāra dalībniece, un arī šogad sadaļā Short Films Generation Kplus startē Reiņa Kalnaeļļa jaunākā animācijas īsfilma Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi, kas tapusi filmu studijā Rija ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Filmas scenārija autors ir grupas Prāta Vētra mūziķis Kaspars Roga un Hugo dzied Renāra Kaupera balsī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) sadarbojoties ar mājas biedrību “Stabu 71” veikusi Art Nouveau stila ēkas fasādes atjaunošanu un restaurāciju.

Projekta kopējās izmaksas: 42 836,84 eiro (bez PVN), no kurām 18 583,54 eiro ir Rīgas domes līdzfinansējums. Ēkas fasādes renovācija notika ar programmas "Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2021.gadā" atbalstu.

“Ēka Stabu ielā 71 ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kā arī UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma daļa. Ir liela atbildība īstenot tieši šāda līmeņa ēkas renovācijas darbus, redzam, ka mūsu uzkrātā pieredze sniedz iespēju ļoti veiksmīgi realizēt šādas sarežģītības pakāpes atjaunošanas projektus. Šī ēka šogad ir jau trešā, kas piedzīvo pilna apjoma fasādes renovāciju RNP vadībā, plānots nodot ekspluatācijā šogad vēl divu namu fasādes,” komentē SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Starp klientiem - Kristaps Porziņģis un Pauls Jonass

Elīna Pankovska, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā durvis ir vērusi vieta, kur vīrieši var doties savest kārtībā savu galvas un sejas rotu, nebūdami iespiesti starp dāmām matu ruļļos un lakotiem nagiem

Windcut Barber Shop izveidotāji ir divi liepājnieki Elgars Roga un Edgars Voskoboiņikovs, kuri gada sākumā pat nevarēja iedomāties, ka pavisam drīz jau būs uzņēmēji, jo darbojās pavisam citās nozarēs. Proti, Edgars, kurš gan iepriekš bija ieguvis friziera izglītību, bija bārmenis, bet Elgars strādāja par taksistu. Uz viņu izveidoto Windcut Barber Shop frizēties nāk arī basketbolists Kristaps Porziņģis un motokrosa braucējs Pauls Jonass.

«Ideja radās pavisam viegli, izdomājam ka ir jādara kaut kas foršs, un sākām vienkārši to darīt. Ar Edgaru bijām pazīstami jau sen, tomēr šogad kaut kā viss veiksmīgi salikās kopā, nonācām līdz sava barber shop izveidei. No idejas rašanās brīža līdz pirmajam klientam pagāja ļoti īss laiks – viss tapa aptuveni mēneša laikā. Protams, gulējām ļoti maz, bet darījām ļoti daudz, taču kaut kādā veidā viss nāca viegli un pašsaprotami,» stāsta Elgars, kurš uzņēmumā pilda arī administratora funkcijas. Savukārt Edgars salonā ir meistars. Arī piemērotu telpu atrašana nav sagādājusi lielas problēmas. «Gāju garām, skatos – tukšas telpas. Sākumā mēģinājām sameklēt, vai tās netiek piedāvātas sludinājumu portālā, tomēr šis mēģinājums beidzās neveiksmīgi. Tad piezvanīju pazīstamam māklerim, kurš arī nevarēja palīdzēt, bet beigu beigās, ejot otro reizi cauri sludinājumiem, pavisam citā sadaļā meklēto atradām. Divu dienu laikā noslēdzām līgumu. Uzskatu, ka telpas ir izcilas šai darbības sfērai,» atzīmē Elgars. Interjeru ir veidojuši paši puiši, un visas idejas, kas salonā īstenotas, ir tikai viņu pašu. Tas, ka viņi ir divi, tikai palīdzot, jo tādā veidā var papildināt viens otra domu gājienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Kopāstrādāšanas telpas sāk iedzīvoties arī reģionos

Rūta Lapiņa, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijas reģionos sāk iedzīvoties koplietošanas biroja telpu pieeja, kas jau pārbaudīta un atzinību ieguvusi daudzās pasaules pilsētās, tostarp tādas izveidotas arī Venstpilī, kur tās nodrošina jaunizveidotais Ventspils Biznesa atbalsta centrs, informē Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītāja asistente Santa Serdjukova.

«Koplietošanas biroja telpas izveides iecere Ventspilī mums bija jau pirms dažiem gadiem, kad apstājāmies pie tā, ka nebija pārliecības par pieprasījuma potenciālu relatīvi nelielā pilsētā kāda ir Ventspils. Bet šobrīd situācija ir nobriedusi un pateicoties Ventspils pilsētas kopējai pieejai biznesa atbalstam, kur jau kādu laiku īpašu lomu ieņem spēcīgs atbalsts tieši informāciju un komunikāciju nozaru (IKT) biznesa projektiem, šāda «co-working» vieta ir izveidota un esmu pārliecināts, ka tiks labi apdzīvota,» pārliecināts ir Ventspils Biznesa atbalsta centra vadītājs Salvis Roga.

Pirmo koprades telpu Ventspilī, kas īpaši aktuāli var būt jaunajiem uzņēmumiem, kā arī jau esošiem uzņēmējiem kā alternatīva savam birojam vai darbam mājās, izveidojis Ventspils Biznesa atbalsta centrs sadarbībā ar Ventspils pašvaldību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā atklāta viedā moduļu ēka "Green Box" - "nulles patēriņa" ēka, kas aprīkota ar dažādiem inovatīviem energoefektivitātes risinājumiem, un uz ēkas ir izvietoti arī Elektrum saules paneļi, informē Elektrum Energoefektivitātes centrā.

Ikvienam interesantam Strautu ielas 4 iekšpagalmā ir iespēja atnākt un iepazīt, kā funkcionē veidā moduļu ēka "Green Box", papētīt tās tehniskās iekārtas un uzzināt, kur tādas var dabūt un kādus ieguvumus tās sniedz lietotājiem, tāpat arī aprunāties ar speciālistiem par niansēm.

Viedās moduļu ēkas "Green Box" izveidi ir sponsorējuši 18 uzņēmumi – gan ar finansējumu, gan arī aprīkojumu kā, piemēram, Elektrum, uzstādot saules paneļus.

"Šāds salīdzinoši mazs piemērs var pārliecināt klientu, kurš šaubās, vai ir iespējams uzstādīt saules paneļus uz viņa ēkas pilsētā. Protams, ka katrā vietā būs izaicinājumi, tomēr ar pareizu pieeju ir iespējams atrisināt gandrīz visu. Sarunās ar moduļa ēkas ražotājiem secinājām, ka ārvalstīs interese par šādām ēkām ar saules paneļiem ir liela. Īpaši vietās, kur elektrības pieslēgums ir ļoti tālu vai pat nav vispār pieejams, un tādās vietās kā variants ir akumulatoru sistēmas. Domājams, ka nākotnē šādi komplekti paliks arvien populārāki un pieprasītāki," norāda Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielākais reģistrētais uzņēmums aizvadītajā nedēļā – SIA MV Bonita

Žanete Hāka, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēti 215 jauni subjekti, kas ir par 30 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas, informē UR.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 20 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 202 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 17 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 469 subjekti, kas ir par 61 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums bija SIA MV Bonita ar 138 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Elizabetes iela 23. Vienīgais uzņēmuma valdes loceklis ir Kārlis Kavass.

Otrs lielākais reģistrētais uzņēmums bija SIA Patrizia Mārupe ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Blaumaņa iela 5A – 2. Tā valdes locekļi ir Kaspars Roga un Viktors Savins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biznesa inkubatorā startēt vieglāk

Vēsma Lēvalde, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubatorā dzimušās idejas lielākoties pārtapušas mazā biznesa uzņēmumos.

Inkubators (KBI) Liepājā veiksmīgi pildījis starta laukuma lomu mazo un vidējo uzņēmumu veidotājiem, rosinājis pievērsties uzņēmējdarbībai jaunus cilvēkus, dažādojis uzņēmējdarbību pilsētā un atbalstījis videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Pietrūkusi līdz šim ir lielāku ražotāju «inkubēšana» un mazāk, nekā cerēts, radītas pilnas slodzes darbavietas.

Kurzemes Biznesa inkubators savu attīstības tendenci ir noturējis, uzskata KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uzņēmumu skaits ir liels, tostarp ir gan pirmsinkubatora idejas, kuras tikai vēl plāno komercializēties, ir iesācēji, ir arī uzņēmumi, kuri pametuši inkubatoru, jo spēj tālāk augt patstāvīgi. Nozīmīgs ir jaunradīto darbavietu skaits, lai arī liela daļa ir nepilnas slodzes darbs. Daļēji to nosaka fakts, ka biznesa idejām nepieciešams laiks, līdz tā attīstās tik tālu, ka var atļauties maksāt darbiniekiem algu, ar kuru var izdzīvot. Nepilno slodžu dēļ gan inkubatoram tiek samazināts publiskais finansējums. Tomēr dzīvība te pulsē, turklāt aktīvāk nekā ārpus inkubatora, atzīst arī KBI uzņēmēji. Šogad KBI statusu ieguvuši jau četri jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Prāta Vētra mūzikas biznesā kopš 1989. gada

Laura Mazbērziņa, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa inkubatoru nākotne – miglā tīta

Vēsma Lēvalde, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts uzdevums veicināt jaunu uzņēmumu attīstību, taču finansējums tam nav paredzēts.

Nākamā gada augustā beigsies finansējums desmit biznesa inkubatoriem Latvijā, draudot ar strauju uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos reģionos. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām un finansējuma sadalījumu. Vienošanās par finansējumu vēl nav panākta, atzīst EM.

«Mēs atrodamies neapskaužamā situācijā, jo saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem nespējam atbildēt, kas notiks pēc tam, kad operatoriem 2014. gadā beigsies uz laiku noslēgtie līgumi,» atzīst JIC izpilddirektors Agris Ķipurs. Šādā situācijā, viņš atzīst, ir grūti no darbiniekiem un partneriem sagaidīt motivētu un lojālu iesaisti. Pašlaik ir indikācijas, ka Cēsīs, Madonā un Alūksnē nebūs nekā, zina teikt Magnus vadītājs Agris Lapiņš. Visu inkubatoru vadītāji uzsver, ka ir pēdējais brīdis izstrādāt finansēšanas modeli nākamajam periodam. «Ja pārrāvums būs gads vai divi, tad uzsākt jaunu programmu izmaksās dārgāk,» brīdina Latgales inkubatoru vadītājs Māris Igavens. Neziņa par nākotni bremzē iecerētos attīstības plānus – daudzviet sākta pirmsinkubatora programma, plānoti sadarbības mehānismi ar uzņēmumiem, kas pēc inkubācijas perioda mēģina sākt patstāvīgu dzīvi. EM sola izstrādāt uz rezultātu orientētu finansēšanas modeli līdz 2014.gada rudenim, lai finansēšanā nebūtu pārrāvuma. Savukārt inkubatoru operatori apgalvo, ka nav nekādu indikāciju par šāda modeļa tapšanu. 2012.gada septembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ar SIA Ernst&Young Baltic noslēdza līgumu par biznesa inkubatoru operatoru darbības mērķu riska izvērtējumu, kam jākalpo par pamatu turpmākā atbalsta mehānisma izstrādē. Taču audita rezultātus LIAA klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Prāta vētras koncertu Mežaparka lielajā estrādē varētu apmeklēt 50 000 cilvēku

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuras paspārnē izveidota Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteja, šobrīd pievienojušies trīs biznesa inkubatori. Šāds solis sperts, lai varētu aktīvāk informēt par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, norādīts paziņojumā.

«Biznesa inkubatoriem vienmēr svarīga bijusi ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī darbs ar vietējiem un starptautiskiem partneriem,» norāda idejas iniciators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes loceklis Salvis Roga. Kā skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kameras atbalsts biznesa inkubatoru iniciatīvai esot loģisks. Proti, jo vairāk būs mazo uzņēmumu, jo lielākas iespējas, ka tie augs un nākotnē būs veiksmīgi vidējie un lielie uzņēmumi. Viens no svarīgajiem sākumposmiem uzņēmuma attīstībā esot tieši inkubācijas periods.

Kā norāda JIC biznesa inkubatora vadītājs Agris Ķipurs, biznesa inkubatori kā iesācējuzņēmumu atbalsta instruments ir sevi veiksmīgi pierādījuši, un inkubatoros esošie uzņēmumi, kuri saņem starptautisku atzinību un apgūst eksporta tirgus, tam ir vislabākais pierādījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva 2018 - Pamatakmens saņēmēji, informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» saņēma Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors «emeritus» Guntis Andersons, pensionēts inženieris Uldis Krūskops, SIA «Norma - S» valdes loceklis Andrejs Loze, SIA «Markvarta ģeotehniskais birojs» ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskās uzraudzības būvniecībā galvenais ģeotehniķis Valdis Markvarts, pensionēts arhitekts Teodors Nigulis un AS «Yaico», «Aeroc» un «Bauroc» valdes un padomes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā Jāzeps Paplavskis.

Savukārt būvindustrijas lielo balvu «Pamatakmeni» un gada laureātu titulus kategorijā «Gada inženieris/arhitekts» saņēma: «Gada jaunais inženieris» - AS «UPB» būvinženieris Matīss Sakne, «Gada jaunais arhitekts» -«Mailītis Arhitekti» arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs Austris Mailītis, «Gada inženieris»- LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA «Vimbas MF» valdes loceklis Mārtiņš Fībigs, «Gada inženieris» - AS «UPB» stikloto risinājumu projektēšanas inženieris Guntars Roga, «Gada inženiere» - SIA «Rere būve» projektu vadītāja Natālija Peņugalova, «Gada būvuzraugs» - SIA «CMB» valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs Māris Briška.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa inkubatori pievienojušies Tirdzniecības un rūpniecības kamerai

Žanete Hāka, 20.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), izveidojot Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kā informēja JIC biznesa inkubatora pārstāve Zanda Lūse, spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkubatori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ietekmīgāko un nozīmīgāko sociālo tīklu influenceri atzīta modes eksperte un žurnāliste Maija Silova. Otrajā vietā makro influnceru kategorijā ierindojies bokseris Mairis Briedis, kam seko aktrise Ieva Florence.

«Mēs ceram, ka šī indeksa rezultāti kalpos kā ceļa karte tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas ilgtermiņā sadarboties ar influenceriem, jo parāda ne tikai reālo konkrētā cilvēka auditoriju, bet arī to jomu, kurā sekotāju piesaiste ir vislielākā,» teic Golin Riga infuenceru projektu vadītājs Deniss Ševeļovs.

Lai noteiktu Latvijas nozīmīgākos influencerus, līdztekus izmantotas trīs metodes – starptautiska Golin Global metodoloģija influenceru radītā satura un sekotāju skaita analīzei Accelerators of Relevance, Norstat Latvija sabiedriskās domas pētījums, kurā apkopotas 1600 iedzīvotāju domas, kā arī influenceru kontu analīze satura un sekotāju skaita autentiskuma noteikšanai, ko īstenoja starptautiskais Instagram analītikas uzņēmums Hype Auditor.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atis Egliņš-Eglītis pametis Kurzemes Biznesa inkubatora valdi

Žanete Hāka, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas notikušas SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Inkubatora valdi atstājis tās līdzšinējais loceklis Atis Egliņš-Eglītis, līdz ar to valde turpmāk darbosies divu amatpersonu sastāvā. Inkubatora valdes priekšsēdētāja vietu ieņem Salvis Roga, savukārt valdes locekļa pienākumus turpina pildīt Normunds Jansons.

Atis Egliņš-Eglītis SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes locekļa amatu ieņēma kopš 2011.gada 11.maija. Patlaban inkubatora kādreizējais valdes loceklis ieņem starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja vietu Liepājas Kultūras pārvaldē.

SIA Kurzemes biznesa inkubators reģistrēts 2008.gadā. Pērn tā apgrozījumu veidojuši 584,85 tūkstoši latu, savukārt peļņu pēc nodokļu nomaksas – 63,92 tūkstoši latu. Inkubators palīdzējis attīstīties tādiem uzņēmumiem kā SIA Wooly World, kas pircējiem piedāvā no aitas vilnas darinātas rotaļlietas, SIA Durbes veltes, ziepju ražotāju SIA Art Soapworks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ražošana mainās, un tajā arī mūsu reģionā ienāk robotizācija un mākslīgais intelekts.

Dienas Bizness un Siemens organizētajā konferencē Smart Factory – tehnoloģiju iespējas ražošanas nozares attīstībai uzņēmuma Mechanika Engineering direktors Artūrs Žipris stāsta, ka pasaulē pārdoto robotu apjoms straujā tempā aug. Pagājušajā gadā robotu piegādes bija jāgaida pat vairāk nekā 20 nedēļas, jo pieprasījums pieauga tik ļoti, ka piegādātāji nebija spējīgi piegādāt rezerves daļas.

Pirmie roboti bija diezgan dārgi un sarežģīti, un šis mīts ir saglabājies līdz pat mūsdienām. «Situācija ir mainījusies. Tās vairs nav mega dārgās sistēmas, ko vidējie uzņēmumi nevar atļauties. Šobrīd visbiežāk robotizētu sistēmu atmaksāšanās periods ir līdz 24 mēnešiem,» saka A. Žipris, piebilstot, ka arī Latvijā pieprasījums pēc robotiem aug. Līdz ar to aug arī pieprasījums pēc uzņēmuma pakalpojumiem un paredzams, ka tas augs arī turpmāk. «Šobrīd nespējam apmierināt visu pieprasījumu,» viņš apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Publiskās «cepšanās» man lielākoties iet garām. Izmantojot gadījumu, gribu pateikt: neesmu nevienā sociālajā tīklā. Ja kāds kaut ko manā vārdā paziņo, laikam esmu pēdējais, kas par to uzzina,» intervijā žurnālam Ir sacījis grupas Prāta vētra solists Renārs Kaupers.

«Man vienkārši nav laika tur grozīties. Liekas, ka es savā ziņā piesārņotu gaisu ar tekstiem, kuru jau tā ir tik daudz. Neesmu tāda tipa cilvēks. Būšana sociālajos tīklos ļauj būt pamanāmam un atpazīstamam, bet man tā dzīvē pietiek,» skaidrojis dziedātājs.

Intervijā populārās grupas pārstāvis arī norādījis, ka Krievija Prāta vētrai pašlaik ir lielākais tirgus, «mēs tur aktīvi braucam». «Un paldies Dievam! Varam nopelnīt sev maizīti un darīt arī kādu priecīgu.»

Runājot par to, ka Prāta vētrai publiskajā telpā pārmesta attieksmes nepaušana par grupas Pussy Riot represēšau, R. Kaupers stāstījis: «Mēs ar cenzūru neesam saskārušies, vienmēr esam varējuši dziedāt un runāt to, kas ir licies svarīgs. Iespējams, izsaukšu kārtējo sašutuma vētru - es nesaprotu milzīgo atbalstu Pussy Riot. Varbūt neesmu kārtīgi iedziļinājies, bet saprotu, ka atbalsts drīzāk ir, lai atzītu demokrātijas trūkumu Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kurzemes Biznesa inkubatora valdē iecelts Dzintars Tomsons

Žanete Hāka, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes locekli iecelts Dzintars Tomsons, kas nozīmē, ka uzņēmums atkal pēc neilga pārtraukuma darbosies trīs amatpersonu sastāvā, liecina Lursoft dati.

Kurzemes Biznesa inkubatora valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Salvis Roga, bet valdes locekļu – Normunds Jansons un Dzintars Tomsons.

Vieta Kurzemes Biznesa inkubatora valdē atbrīvojās aizvadītā gada novembrī, kad savu amatu atstāja Atis Egliņš-Eglītis.

Lursoft pieejamie dati rāda, ka jaunieceltais valdes loceklis Dz. Tomsons patlaban ieņem amatu ne tikai Kurzemes Biznesa inkubatorā, bet ir iesaistījies arī Jāņa Menča piemiņas fondā, nodibinājumā Liepājas Universitātes Zinātnes un inovāciju parks, kā arī dzīvokļu īpašnieku biedrībā.

SIA Kurzemes Biznesa inkubators dibināts 2008.gadā. Uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir 7 juridiskas personas, tostarp Liepājas Universitāte (30%) un nodibinājums Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (30%).

Komentāri

Pievienot komentāru