Ārpolitiku līdz vēlēšanām atlikušajos piecos mēnešos vairāk būtu jāorientē uz valsts ekonomisko interešu aizstāvību, vienojušies premjers Valdis Dombrovskis (JL) un ārlietu ministra kandidāts Aivis Ronis.

Meklējot atbalstu bezpartejiskā A. Roņa apstiprināšanai amatā, kuram jau ir koalīcijas atbalsts, esot uzrunātas arī opozīcijas partijas LPP/LC un Tautas partija, «tā, ka es domāju, ka atbalsts būs,» solīja premjers. Latvijas starptautiskajiem partneriem ir jādod pārliecība, ka līdzšinējā valsts ārpolitika tiks turpināta un ka tai ir liels Saeimas atbalsts, uzsvēra A. Ronis.

«Politika ir politika un garantijas politikā ir diezgan nosacīts jēdziens,» teica A. Ronis, atbildot uz jautājumu, vai premjers viņu ir spējis pārliecināt, ka mazākuma valdībā būs iespējams aizstāvēt Ārlietu ministrijas intereses, ja aiz ministra nestāv neviens politiskais spēks.

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Ar pārliecinošu balsu vairākumu deputātiem 90 balsojot «par» un tikai vienam atturoties, Saeima ārlietu ministra amatā apstiprināja Latvijas bijušo vēstnieku ASV un NATO Aivi Roni.

«Par šādu balsojumu uz mani būtu greizsirdsīgs jebkurš no pasaulē palikušajiem diktatoriem,» teica A. Ronis.

Iepriekš A. Ronis bija norādījis, ka Latvijas starptautiskajiem partneriem ir jādod pārliecība, ka līdzšinējā valsts ārpolitika tiks turpināta un, ka tai ir liels Saeimas atbalsts. Saeimā vērot jaunā Latvijas ārlietu ministra apstiprināšanu amatā bija ieradies arī Zviedrijas vēstnieks Matss Stafansons, novēroja DB.

Līdz pat balsojumam A. Ronim blakus sēdēja līdzšinējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). M. Riekstiņš nekandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, tādēļ viņam nav iespējas atjaunot Saeimas deputāta mandātu. Iepriekš viņš izteicies, ka turpmākajos mēnešos iesaistīsies Tautas partijas priekšvēlēšanu kampaņas programmātisko nostādņu stiprināšanā.

Rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

«Koalīcijai ir iespēja turpināt strādāt,» savā paziņojumā medijiem uzsver Ronis, paužot atbalstu Ministru prezidenta Valda Dombrovska mērķim par Latvijas dalību eirozonā un Eiropas «kodolā».

Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Tikmēr šodien publicētajā sarunā ar laikrakstu Diena ministrs nav komentējis ne potenciālās demisijas iemeslus, ne laiku, ne citus šādas iespējamās rīcības apsvērumus.

Kā atgādina laikraksts, A. Ronis par nodomu demisionēt jau aizvadītās nedēļas sākumā ir informējis premjeru Valdi Dombrovski, kurš ministru pierunājis amatā palikt līdz februāra beigām, pirmdien vēstīja portāls Pietiek.com.

Politiķus no satiksmes ministra amata jātur pēc iespējas tālāk, bet par ministru ir jābūt racionālam profesionālim, kas spēj komunicēt ar nozari, Db.lv atzina Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Aivars Tauriņš.

Viņš norādīja, ka satiksmes ministram būtu jābūt arī tādam, kas labi pārzina krievu valodu un spēj saprast un cienīt austrumu kultūru. Šādā amatā vislabāk iederētos racionāls cilvēks, kurš varētu būt ekonomists vai tehnokrāts.

Otrdien kļuva zināms, ka, rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā. Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs norādīja, ka A. Roņa darbības sākumposms bijis aktīvs un intensīvs. Ministram bijusi vēlme iedziļināties satiksmes nozares problemātikā un notikušas dažādas tikšanās ar tās pārstāvjiem. Taču pēc tam A. Ronis «sastapās ar realitāti» un bijis jāpāriet uz darbiem, kas tik raiti vairs neesot veikušies, sacīja A. Tauriņš.

Patlaban darbojas sešas «Picu darbnīcas» – īpašnieka baušķenieka Renāra Roņa hobijs piecu gadu laikā pārvērties nopietnā uzņēmumā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jaunāko, sesto picēriju 21. maijā atklāja Rīgā, Ģertrūdes ielā. R. Ronis atzīst, ka tagad jāsakārto uzņēmuma iekšējā struktūra, pēc tam atvēršot vēl vismaz divas «Picu darbnīcas».

«Picu cepšana savulaik man bija hobijs. Receptes izstrādāju pats, taisīju, kā pašam tīk,» stāsta R. Ronis. Uzņēmējs mācījies Bauskas 1. vidusskolā, ieguvis baņķiera izglītību un maģistra grādu sociālajās zinībās. Pirms uzņēmuma atvēršanas strādājis ar analītisko informāciju Latvijas Bankā. 2009. gadā radusies vēlēšanās atpūsties no visa ierastā un savu hobiju pārvērst uzņēmējdarbībā.

«Pats strādāju, apkalpoju klientus un guvu pozitīvas emocijas. Panākumus nodrošināja tas, ka piedāvāju labu produktu, par ko pats atbildu,» saka R. Ronis. Pirmā ēstuve izveidota Jelgavā, otrā – Rīgā, trešā – Bauskā.

Ja valdība turpināšot paaugstināt nodokļus un neieklausīs uzņēmējos, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) draud uz laiku apturēt ražošanu un rīkot protesta akcijas, tā raidījumā 900 sekundes norādīja federācijas vadītājs Uldis Ronis.

Viņš atzīmēja, ka sašutumu radījis valdības plāns 50 milj. Ls konsolidācijas pasākumos iekļaut arī akcīzes nodokļa paaugstināšanu. U.Ronis skaidroja, ka laikā, kad ceļas izejvielu cenas un izmaksas, tiek runāts nevis par atbalstu, bet gan jaunu nodokļu ieviešanu. U.Ronis uzsvēra, ka tas sadārdzināšot pārtikas produktus.

Pārtikas ražotājus satraucot iespējamā akcīzes nodokļa palielināšana. «Ir skaļi izskanējis minējums, ka lielākais ieguvums no šiem 50 milj. Ls, varētu nākt no alkohola. Tajā pašā laikā tiek ignorēta ēnu ekonomika. Mēs visi skaidri zinām, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi pēdējos gados ir kritušies un pie šīs lejupejošās tendences vēl palielināt likmi, manuprāt, ir absurdi,» bilda U.Ronis.

Starptautiskās lidostas Rīga jaunā termināļa būvniecībai vai esošā paplašināšanai varētu piesaistīt privāto investoru, un potenciālais investors interesi par projektu jau ir izrādījis, stāstīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Ņemot vērā mūsu ekonomisko un budžeta situāciju, es atbalstītu, ka būtu privātais investors, kurš vai nu piedalās esošā termināļa paplašināšanā, vai jauna termināļa būvniecība tā, lai pēc iespējas mazāk mums būtu jāizlieto Eiropas nauda un lidostas naud. Jebkurā gadījumā, lai valsts nauda ir pēc iespējas mazāk izmantota,» teica A. Ronis.

Viņš uzsvēra, ka termināļa paplašināšanas jautājums ir jārisina pēc iespējas ātrāk un esot jau interese no potenciālā investora.

«Es negribētu nosaukt konkrētus vārdus, pirms sākušās sarunas un pirms valdība jebkādu lēmumu ir pieņēmusi,» sacīja A. Ronis, neatklājot, kas ir iespējams investors.

Būtu atbalstāma Latvijas Saeimas un Zviedrijas Riksdāga kopīgas komisijas izveide pēc vēlēšanām, lai izvērtētu finanšu sektoru regulatoru darbību Latvijā un Zviedrijā laika posmā līdz 2008. gadam, uzskata ārlietu ministrs Aivis Ronis.

Šādu viedokli ārlietu ministrs paudis piektdien ASV Tirdzniecības palātas rīkotajā sanāksmē ar uzņēmējiem un ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjiem Latvijā par tēmu «Latvijas un ASV ekonomiskās attiecības». A. Ronis diskusijā uzteicis ASV, kura globālās finanšu krīzes apstākļos Latvijā iesaistās ar investīcijām, tā rādot piemēru citām valstīm īpaši – Zviedrijai.

«Latvija vēlētos sagaidīt šādu solidaritāti un iesaisti Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanā no Zviedrijas un tās premjerministra, īpaši ņemot vērā, ka Zviedrijas bankas bija deklarējušas, ka Latvijas tirgus ir Zviedrijas pašmāju tirgus turpinājums,» uzskata A. Ronis. Ministrs norāda, ka Latvijas politiķu izteikumos izskan arvien pieaugoša kritika Zviedrijas banku politikai Latvijā. Viņaprāt, būtu atbalstāma Latvijas Saeimas un Zviedrijas Riksdāga kopīgas komisijas izveide pēc vēlēšanām finanšu sektoru regulatoru darbības izvērtēšanai Latvijā un Zviedrijā laika posmā līdz 2008. gadam, «lai nākotnē spēlētu atbildīgu lomu un turpinātu banku sektora darbību labāk regulētā vidē».

«Domāju, ka tā vai citādi ķīmija izveidojās ar premjeru,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts ar kuriem ministriem viņam vislabāk sapasējis, sacījis tikko kā demisionējušais satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Sanāca tā, ka šajā valdībā ir viens mans grupasbiedrs un viens studiju biedrs. Roberts Ķīlis, ar ko kopā studējām filozfiju. Atis Pabriks, ar kuru arī studējām kopā. Edgars Rinkēvičs. Tad es, protams, gribu teikt, ka pozitīvu iespaidu atstāja Ilze Vinķele. Arī ar visiem pārējiem kolēģiem,» viņš norādījis.

«Viens no iemesliem, kādēļ es atkāpjos, ir, ka es vairs nevaru palīdzēt ne koalīcijai, ne opozīcijai. Viņiem ir jātiek galā. Kā es jau lietoju analoģiju, kuru ASV lieto attiecībā pret Eiropu. Ar koalīciju situācija ir līdzīga. Amerikāņi saka: kam jāzvana uz Eiropu, lai uzzinātu Eiropas viedokli? Iedodiet mums vienu telefona numuru. Es pieļauju, ka valdošjai koalīcijai iekšēji nav skaidrs, kam jāzvana, lai mēs uzzinātu koalīcijas viedokli. Tam vajadzētu būt premjeram... Un premjeram ir visas iespējas sapurināt koalīciju,» skaidrojis A. Pabriks.

Lai politiskās dzīves vērotājiem dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, par demisiju ir paziņojis satiksmes ministrs Aivis Ronis. Kādi ir viņa apsvērumi, argumenti šāda soļa speršanai, visticamāk, uzzināsim kaut kad nākotnē. Šeit tikpat labi varētu būt runa par nesaskaņām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) par vienu vai otru jautājumu, gan iespēju, ka Ronis ir saņēmis pievilcīgāku darba piedāvājumu.

Katrā ziņā kuluāros jau ilgāku laiku bija dzirdams, ka Satiksmes ministrijas vadītāja vieta nebūt nav tas postenis, kuru Ronim ļoti gribētos ieņemt, un citos «ūdeņos» viņš jūtoties daudz komfortablāk. Ja vien tā ir taisnība, jāteic, ka šāda attieksme ir bezatbildīga – nav pareizi uzņemties veselas nozares vadību, ja tajā notiekošais pašam nešķiet diez ko interesanta padarīšana. Atskatoties uz Roņa paveikto viņa ministrēšanas laikā, godīgi jāteic – nekā īpaša, ko pieminēt, jau nav. Vai, kā atzina nozares eksperti – viņš nevienam netraucēja.

Aviokompānijas airBaltic lieta tā arī «karājas gaisā», būtiskākais jautājums, kura kontekstā ir pieminēts kompānijas Latvijas Dzelzceļš vārds, ir algu palielināšana tās valdes locekļiem, par lidostas Rīga turpmāko attīstību skaidrības nav, bet pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izvērties par plaša mēroga tiesvedības pasākumu, kura iznākums droši vien būs tad, kad attīstītākās Eiropas valstīs jau kursēs pavisam citas paaudzes vilcieni. Turklāt jāpiemin, ka tieši Satiksmes ministrijas līmenī bija jāveic kontrolējošais darbs, lai ar jauno pasažieru vilcienu iepirkumu visi jautājumi tiktu atrisināti efektīvi un valsts interesēm atbilstoši. Diemžēl notika pretējais – vispirms atbilstoši valdības mandātam tika parakstīts līgums, bet pēc tam pati valdība sāka runāt par to, ka šis dokuments nekam neder. Valdības līmenī jau ir izskanējis viedoklis, ka Ronis esot labs dažādu viedokļu sabalansētājs, un tam var piekrist – viņš nenoliedzami ir atzīts diplomāts, kurš tika augstu novērtēts, savulaik pildot ārlietu ministra pienākumus. Un tās arī ir sfēras, kurās ir nepieciešamas Roņa spējas. Savukārt attiecībā uz satiksmes ministra posteni jāpiekrīt apgalvojumam, ka tas jāieņem profesionālim, bet Ronis tāds nav. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā spilgti pierādījies, ka viens cilvēks nevar būt vienlīdz labs visu ministriju vadītāju amatos.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.

Kā liecina Valsts amatpersonas deklarācija, satiksmes ministrs Aivis Ronis pagājušajā gadā, strādājot Latvijas Privātbanku asociācijā kā prezidents, atalgojumā saņēmis 121 095 latus.

Savukārt Valsts kanceleja viņam kā satiksmes ministram atalgojumā izmaksājusi 3763 latus. No akciju sabiedrības BELOKON HOLDINGS A. Ronis saņēmis 140 latus.

Satiksmes ministrs deklarācijā norādījis, ka viņa īpašumā ir dzīvoklis Rīgā un māja Jūrmalā, kā arī vieglā automašīna Volvo XC70.

Kā skaidrās naudas uzkrājuma summa norādīta 8000 latu, bet bezkaidrās naudas uzkrājuma summa - 11900 lati ABLV Bank.

A. Ronim ir 109000 eiro parādsaistības.

Latvijas Privātbanku asociāciju (LPBA) pērn izveidoja piecas Latvijas bankas.

Asociācija dibināta ar mērķi attīstīt Latviju par reģiona finanšu centru, veidojot labvēlīgu vidi finanšu pakalpojumu eksporta veicināšanai, kā arī stiprināt privātbanku profesionālo reputāciju. Asociāciju veido piecas Latvijas privātbankas – ABLV Bank, Trasta Komercbanka, Reģionālā Investīciju banka, PrivatBank un Baltic International Bank. Iepriekš organizācija bija pazīstama kā Latvijas – Amerikas finanšu forums (LAFF).

Latvija nav apmierināta ar esošo dzelzceļa projekta Rail Baltica maršrutu, jo patlaban tas «praktiski apiet Rīgu», atzīst satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Man nav izskaidrojuma, kāpēc līdzšinējā piedāvājumā bija piedāvāts maršruts, kas praktiski apiet Rīgu. Tas mūs noteikti neapmierina. Šajās dienās mēs arī strādājam pie tā, lai identificētu jaunu maršrutu vismaz pasažieriem. Iespējams, varētu skatīt iespēju nodrošināt pieeju ostai, kravas vilcieniem. Mums noteikti svarīgi ir iekļaut arī šajā maršrutā pieeju lidostai. Turklāt izskatās, ka ir vajadzīgs ne tikai viens Daugavas šķērsojums, bet varbūt pat divi. Arī pie tā mēs patlaban strādājam,» pastāstīja ministrs.

Ronis sacīja, ka maršruts ir vēl maināms, taču tas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. «Mēs arī Eiropas komisāra [Sīma Kallasa] vizītes laikā šeit teicām, ka mūs neapmierina esošais maršruts,» viņš piebilda.

Tuvākajā laikā Satiksmes ministrijai (SM) steidzami jārisina vairāki jautājumi, piemēram, Latvijas nacionālās lidsabiedrības a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) tupmākā attīstība, jārod finansējums koridora Rail Baltica otrā posma - jauno sliežu izbūves projekta - īstenošanai un citi, šodien, tiekoties ar visu SM padotības iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī ministrijas departamentu un nodaļu vadītājiem, sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Par to informēja SM pārstāve Elīna Balgalve.

A. Ronis šodien pirmo reizi tikās ar visu SM padotības iestāžu un kapitālsabiedrību, kā arī ministrijas departamentu un nodaļu vadītājiem, lai noskaidrotu katras jomas būtiskākās aktualitātes.

«Turpināsim iesākto un strādāsim, lai īstenotu valdības deklarācijas transporta sadaļā izvirzītos mērķus - tie ir reāli un īstenojami,» sacīja A. Ronis. Viena no galvenajām valdības prioritātēm būs labāka valsts aktīvu pārvaldīšana.

Tāpat jāturpina strādāt, lai stiprinātu un attīstītu sadarbību ar kaimiņvalstīm, tostarp Austrumu partneriem, kas veicinās valsts saimniecisko attīstību, uzskata A. Ronis.

«Paldies par padomu. Es zinu, ka viņš ir ļoti kvalificēts cilvēks ar starptautisko un liela uzņēmuma vadīšanas pieredzi. Varbūt pa šo laiku viņš ir uzlabojis zināšanas arī aviācijas jomā.»

Tā uz laikraksta Diena ieteikumu: «Varbūt jums lidostas vadītājs jāmeklē tuvāko domubiedru lokā - tajā ir arī Mārtiņš Bondars, kurš varētu atbilst nosauktajām prasībām.» atbildējis satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Viņa vienīgais netikums ir tas, ka mēs ar Mārtiņu esam labi draugi, un es negribu pakļaut viņu tām šausmām, jo paredzu, kā mediji to uztvers. Taču man būs tikšanās arī ar Mārtiņu,» atklājis A. Ronis.

Jautāts, vai ir konsultējies par kandidātiem ar Dzintaru Zaķi, kas ir pārējie pretendenti, ministrs laikrakstam atbildējis: «Tikšos ar visiem cilvēkiem, kuri varētu kandidēt uz šo amatu. Atturēšos saukt vārdus bez viņu piekrišanas, jo sarunas ir diskrētas. Protams, darba apspriedēs informēšu gan parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu, gan Dzintaru Zaķi. Mums ir ļoti konstruktīva sadarbība. Pieļauju iespēju piesaistīt arī personāla atlases kompāniju, bet vēl neesmu izlēmis, vai to darīšu.

Vērienīgajam pasažieru vilcienu iepirkumu konkursam paredzētos 100 miljonus latu Eiropas Savienības fondu līdzekļus valdība var paspēt pārdalīt arī citiem projektiem, šodien valdības sēdes starplaikā žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Ministrs atzina, ka tad, ja sākotnēji plānoto jauno vilcienu iepirkumu neizdodas īstenot, «tāda iespēja [pārdalīt līdzekļus] pastāv».

Ronis informēja, ka Spānijas kompānija Construcciones Ferrocariles y Auxiliares (CAF) tiks aicināta pagarināt konkursa pieteikuma termiņu. Valdība cer, ka spāņu uzņēmums labi saprot pašreizējo situāciju un ir informēts par Ministru kabineta dotajiem uzdevumiem Pasažieru vilcienam (PV).

Esot svarīgi, lai PV izpilda visus valdības dotos nosacījumus. «Ja uzņēmums tos būtu izpildījis, mēs te nebūtu,» apgalvoja Ronis, piebilstot, ka esošajos apstākļos nevarot dot garantijas, ka konkurss tiks īstenots.

Līdzšinējais satiksmes ministrs Aivis Ronis oficiāli turpinās strādāt līdz 1. martam, taču šodien viņš aizvadījis pēdējo Ministru kabineta sēdi, esot šajā amatā.

A. Ronis pirms iepriekš paziņoja, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, un, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, viņš pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

Kļuvis zināms, ka vakantajam satiksmes ministra amatam tiks virzīts pašreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

A. Ronis ir dzimis 1968. gada 20. maijā Kuldīgā. Viņš bijis Latvijas vēstnieks ASV un NATO. A. Ronis nav nevienas politiskās partijas biedrs, tomēr bijis ministrs divās valdībās. No 2010. gada 29. aprīļa līdz 3. novembrim bija ārlietu ministrs Valda Dombrovska valdībā. 2011. gada 25. oktobrī apstiprināts par satiksmes ministru V. Dombrovska valdībā.

«Sarunas ar Airbus un Boeing par jaunu airBaltic lidmašīnu iegādi ir ļoti pozitīvas, izvēli par to, kādas markas lidmašīnas pirkt, pieņems airBaltic vadība.»

To intervijā DB sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, piebilstot, ka pēc sarunas grafika redzams, ka lēmums varētu tikt pieņemts mēneša laikā. DB jau rakstīja, ka flotes atjaunošana Latvijas nacionālai aviokompānijai airBaltic jau labu laiku ir ļoti nozīmīgs jautājums. Pašlaik airBaltic tikai daļēji ir atteicies no neefektīvajām Fokker 50 markas lidmašīnām, savukārt tūrisma firmas paudušas DB savu neapmierinātību ar to, ka airBaltic nespēj piedāvāt atbilstošas lielās lidmašīnas tālākiem lidojumiem. Kā iepriekš sacījis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss, šogad aviokompānija plānoja no 34 lidmašīnu parka pāriet uz 26, floti atjaunojot ar vai nu Airbus A319 vai Boeing 737- 700 markas lidmašīnām. Tiesa, lidmašīnu iegāde cieši saistīta ar papildu finansējuma nepieciešamību un jauna privātā investora atrašanu airBaltic, jo pašlaik 99,8% airBaltic akciju pieder valstij. Kā DB atzina A. Ronis, pašlaik jauna investora meklēšana airBaltic pārāk aktīvi nenotiek: «Ļoti svarīgi ir kompānijai parādīt, ka izstrādātais un iepriekš valdībā prezentētais biznesa plāns tiešām strādā, lai potenciālajiem investoriem tiešām rastos pārliecība, ka kompānija ir nostājusies uz stabilizācijas ceļa un līdz ar to arī tālāka izaugsme nav apšaubāma.»

«Uzņēmumā Latvijas autoceļu uzturētājs tas jau ir noticis, un esam procesā arī citos uzņēmumos. Daži ir strādājuši labi, piemēram, Latvijas dzelzceļš (LDz), bet dažos būs vajadzīgs funkcionālais audits.»

To, atbildot uz laikraksta Diena jautājumu par vadības maiņu Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajās kapitālsabiedrībās, sacījis satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Lūgts precizēt, vai būs konkursi, vai tur nonāks «kabatas cilvēki», Ronis stāstījis: «Man nav tādu kabatas cilvēku, manuprāt, tas nav korekti attiecībā pret tiem ļaudīm, kas šobrīd šajos uzņēmumos strādā, tāpēc es šādam formulējumam nevaru piekrist. Es šajās valdēs labprāt redzētu cilvēkus no ministrijas ierēdniecības, kas ir profesionāļi.»

Ronis arī paudis uzskatu, ka aviokompānijai airBaltic jāmeklē stratēģiskais investors.

Pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā ekonomikas ministram Artim Kamparam vienpersoniski piederošais uzņēmums Ronis, ciešot smagus zaudējumus, spējis no nezināmas personas saņemt aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ekonomikas ministra firmas nav prasījis aizdevuma procentus, raksta portāls pietiek.com.

Faktu, ka SIA Ronis 2009.gadā kā bezprocentu aizdevumu no nezināmas personas saņēmusi 22 tūkst. eiro, apliecinot uzņēmuma gada pārskats, kurā šī summa minēta kā bezprocentu aizņēmums sabiedrības apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, kura atmaksas termiņš ir 2012.gada novembris.

Pats A.Kampars neesot vēlējies atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo aizdevumu. Arī pēc atkārtotiem jautājumiem ministrs tikai paziņojis, ka viņam nav ko slēpt, taču nevēlējies pieminēt viņa uzņēmuma saņemto bezprocentu kredītu, tā vietā runājot par publiski joprojām neatklāto personu, ar kuru noslēdzis līgumu par zaudējumos un parādos grimstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanu, un norādot, ka pats ar Roņa operatīvo pārvaldību nenodarbojoties jau kopš 2002. gada.

Latvijai un arī pārējām Baltijas Jūras reģiona valstu ietvaros jārod līdzsvars, sabalansējot augstos vides aizsardzības standartus un reģiona valstu ekonomiskās intereses un iespējas, piedaloties Baltijas Jūras Valstu padomes (BJVP) transporta ministru piektajā konferencē Maskavā, norādīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

BJVP transporta ministru konferences darba kārtībā tika izskatīti jautājumi par jūras transporta attīstības turpmākajām perspektīvām starptautisko ekoloģisko vienošanos kontekstā.

Savukārt, pārrunājot Latvijas un Krievijas sadarbību transporta jomā, A. Ronis un Krievijas Federācijas transporta ministrs Maksims Skolovs, atzina, ka sadarbība kravu pārvadājumu jomā attīstās sekmīgi, par ko liecina kravu apjomu pieaugums, izmantojot Latvijas ostas.

Satiksmes ministrs A. Ronis tikšanās laikā uzaicināja Krievijas transporta ministru M. Sokolovu viesoties Latvijā.

14. martā vizītē Ventspilī un Liepājā ieradīsies satiksmes ministrs Aivis Ronis un Saeimas frakciju deleģētie pārstāvji, lai turpinātu diskusiju par ostu pārvaldības modeli Latvijā.

Delegācija vizīti Ventspilī sāks ar Ventspils brīvostas teritorijas apskati, bet 11.00 sāksies sanāksme Ventspils brīvostas pārvaldē. Pēcpusdienā delegācija dosies uz Liepāju. UZ tikšanos ar ostu vadību dosies satiksmes ministrs Aivis Ronis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (Vienotības pārstāvis), Saeimas deputāts, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP pārstāvis), Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins (neatkarīgo deputātu grupas pārstāvis), Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS pārstāvis), Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņas centra pārstāvis), Kultūras ministres biroja vadītājs Valters Bolēvics (Nacionālās apvienības pārstāvis) un Satiksmes ministra biroja vadītājs Aivis Freidenfelds. Sanāksmē Ventspils brīvostas pārvaldē piedalīsies arī Ventspils brīvostas valdes locekļi. Delegācija apmeklēs arī brīvostas rūpniecisko zonu un uzņēmumu Bucher Schoerling Baltic.

No amata atsauktais airBaltic padomes pārstāvis Kaspars Briškens nebija zinājis, ka padomes locekļiem jānodarbojas ar operatīvajām darbībām, kontrolējot reklāmu saturu, tāpēc viņš ir neizpratnē par Satiksmes ministra Aivja Roņa lēmumu.

^{Ekrānšāviņš: Iepriekš izsūtītais airBaltic piedāvājuma saturs}

Satiksmes ministrs atsaucis no uzņēmuma padomes K. Briškenu, kurš, pēc ministra sacītā, nav pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas, teikts ministra paziņojumā medijiem.

«Uzņēmuma mārketinga un biļešu pārdošanas stratēģijai ir jāatbilst nacionālā pārvadātāja statusam un atbildībai,» uzsver Ronis.