Citas ziņas

Rosina aizliegt priekšvēlēšanu reklāmu izvietot sabiedriskajā transportā un pieturvietās

Dienas Bizness, 22.09.2015

Jaunākais izdevums

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai nedrīkstēs izmantot sabiedrisko transportu un tā pieturvietas. Šādu regulējumu otrdien, 22.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, pirmajā lasījumā skatot grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

«Priekšvēlēšanu aģitācijas likums ir jauns, un protams, ka ir jāvērtē, kā tas darbojas praksē. Pirmo reizi to piemēroja šī parlamenta vēlēšanās, un dzīve pierāda, ka regulējumam nepārprotami ir nepieciešami uzlabojumi. Tāpēc komisija ir apņēmības pilna strādāt, lai to pilnveidotu,» pauž par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs.

Likumprojekts arī paredz, ka pašvaldībām vairs nebūs tiesību noteikt vietas, kur aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana, kā arī atsevišķu preču, to grupu vai pakalpojumu reklāma.

Izmaiņas rosinātas, ņemot vērā līdzšinējo atšķirīgo pieeju pašvaldībās, atļaujot vai aizliedzot izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, piemēram, uz ielām, ceļiem vai citās publiskās vietās. Jaunais likums paredz ieviest vienotu kārtību šo materiālu izvietošanai. Patlaban izkārtņu, stendu, afišu, tāfeļu, slietņu izvietošanu, plakātu novietošanu, kā arī reklāmas izvietošanu skatlogos regulē Reklāmas likums, attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kā arī pašvaldību saistošie noteikumi.

Pašvaldības tāpat kā līdz šim saistošajos noteikumos varēs noteikt ierobežojumus priekšvēlēšanu reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, un šie ierobežojumi nevarēs būt stingrāki par pašvaldības noteiktajiem ierobežojumiem reklāmas materiālu izvietošanā.

Likumprojekts noteic, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai nedrīkstēs izmantot valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, baznīcas un lūgšanu namus, ārstniecības un izglītības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas ēkas, autoostas, dzelzceļa staciju, lidostu un pasažieru ostu ēkas. Šāds aizliegums attieksies arī uz arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas pieminekļiem un valsts akciju sabiedrību ēkām, kā arī uz sabiedrisko transportu un sabiedriskā transporta pieturvietām. Grozījumi paredz aizliegt aģitācijas materiālu izvietošanu tuvāk par desmit metriem no šīm ēkām un objektiem.

Aģitācijas materiālus laukumos, skvēros, parkos, uz ielām, ceļiem, tiltiem un tuneļos vai vietās, kas vērstas pret šīm vietām, izvietot drīkstēs tikai tad, ja tas rakstiski saskaņots ar attiecīgās vietas īpašnieku vai pašvaldību un samaksāta pašvaldības nodeva par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu. Pašvaldībai atļauja būs jāizsniedz desmit dienu laikā.

Saistītie grozījumi rosināti arī likumā Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas Saeimā pieņemti pirmajā lasījumā.

Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā trijos lasījumos vēl jāskata Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija «Facebook» vēlas, lai vēlēšanas Latvijā būtu caurskatāmas, turklāt kompānijas pārstāvji plāno apmeklēt Latviju, šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.

KNAB iepriekš sāka komunikāciju ar lielāko sociālo tīklu turētājiem jautājumā par partiju reklāmām un kampaņām internetā, proti, vai sociālajos tīklos ir iespējama apmaksāta politiska aģitācija. KNAB aicināja sazināties un sadarboties ar kompāniju «Google», kurai pieder videofailu apmaiņas serviss «Youtube», kompāniju «Facebook», kā arī ar sociālā tīkla «VKontakte» un «Odnoklassniki» īpašniekiem, skaidroja Straume.

«Uz doto brīdi iniciatīva ir no «Facebook» puses, kas ir sazinājies ar mums,» norādīja Straume. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Valsts kanceleja esot iesaistīta «Facebook» pārstāvju vizītes Latvijā organizēšanā. «Viņi («Facebook») vēlas individuāli strādāt ar KNAB. Viņu vēstījums ir tāds, ka viņiem rūp, ka vēlēšanas Latvijā būtu tīras un caurskatāmas,» norādīja Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku kreditēšanas pielīdzināšana augļošanai ir priekšvēlēšanu populisms

AS 4finance juridiskās daļas vadītāja Līga Jāgere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas deputātes Ineses Vaideres publiskajā telpā ierosinātā nebanku kreditēšanas pielīdzināšana augļošanai, ir nekorekta un liecina par likumu virspusēju izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā.

Atbilstoši Krimināllikumā noteiktajai klasifikācijai, augļošana ir tāds noziedzīgs nodarījums, kura konstatēšanā vienlaicīgi stājas spēkā četri apstākļi - tiek izsniegts aizdevums, aizdevuma ņēmējam ir smags materiālais stāvoklis, aizdevums tiek izsniegts, apzināti izmantojot smago materiālo stāvokli un aizdevuma nosacījumi ir pārmērīgi apgrūtinoši. Ja kāds no augstāk minētajiem apstākļiem netiek konstatēts, tad kriminālatbildība nav piemērojama nepietiekama noziedzīga nodarījuma sastāva dēļ.

AS «4finance» un citu Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedru gadījumā tiek veikta komercdarbība, kas ir licencēta un ir kontrolēta no valsts puses. Ņemot vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) 8. panta 2.3. daļā ir noteikts izmaksu ierobežojums, kā arī 8. panta 2.6. daļā ir noteikts nokavējumu procentu ierobežojums, aizdevuma nosacījumi atbilstoši PTAL pēc noklusējuma nevar būt pārmērīgi apgrūtinoši pret patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šogad partiju reklāmās trūkst radošuma

Renāte Cāne, Biznesa augstskolas Turība docente, mārketinga eksperte, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu urnām. Līdz tam, kā ieraksts, norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiski spēki ar dažādām reklāmām un mārketinga trikiem cenšas pievērst vēlētāju uzmanību un pārliecināt balsot tieši par viņiem.

Šogad politiķi reklamējas mazāk uzbāzīgi un agresīvi, taču pietrūkst radošuma. Sabiedrība nav pārsteigta arī ar skaļiem melnā PR gadījumiem, lai gan iepriekš bija izskanējušas prognozes, ka šī būs melnākā priekšvēlēšanu kampaņa.

Nevarētu teikt, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa kopumā iezīmējas ar ļoti gudru mārketingu, taču jāsaka, ka ir viens politiskais spēks, kurš šajā jomā ir galvas tiesu pārāks par citiem. Tajā pašā laikā dažas politiskās partijas izmanto ļoti novecojušas metodes, par ko 21. gs. atliek tikai pabrīnīties. Lai gan medijos tiek publicētas kandidātu savstarpējas telefona sarunas, kas parāda viņus neglaimojošā gaismā, vai arī informācija par aizdomīgiem finanšu darījumiem, tāda izteikti primitīva melnā PR nav. Nomelnojošās kampaņas jau nekur nav pazudušas, taču tās paliek elegantākas un rafinētākas. Atlikuši tikai daži politiķi, kas konkurentus atklāti sauc par zagļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko attiecību nozarei šis gads ir bijis ražīgs neatkarīgi no tā, kurā jomā aģentūra specializējas, – vai tā būtu kultūra, politika vai ekonomika

Visiem darba pietika. «Dziesmu un deju svētki, valsts simtgades svinības bija lielie notikumi, kas vienoja tautu, un šajā ziņā sabiedrisko attiecību (SA) cilvēkiem, kas specializējas kultūras jomā, bija daudz, ko darīt. Protams, jāmin arī Saeimas vēlēšanas, kur neiztikt bez SA atbalsta. Visbeidzot – lielas izmaiņas ekonomikā, kas saistītas ar jauno nodokļu reformu, kura skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmēju. Jāpiemin arī OIK reforma, pārmaiņas veselības aprūpē, e-veselības ieviešana un 1% veselības nodokļa ieviešana, lai risinātu sasāpējušās problēmas nozarē,» šī gada nozīmīgākās aktualitātes akcentē SIA Mediju Tilts (Burson Cohn & Wolfe ekskluzīvais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētāja Laura Minskere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie mums ir pieņemts nemitīgi par kaut ko «cepties». Pērn vasarā lija – slikti, pļavas ar labību pludo. Šogad ilgi gaidītais karstums – atkal slikti, pļavas pārkaltušas. Vēl piemēri. Bedres – nu, kad beidzos salabos. Ceļu remonts – tik un tā neder, jo traucē normāli braukt. Un tad vēl tam visam pa virsu «ātrie kredīti».

Tie besī ārā nu tik ļoti, ka viena no Latvijas vadošajām partijām, kas raujas uz 100 gudro galvu krēsliem, padarījusi tos par savas priekšvēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu, visādiem veidiem cenšoties parādīt, ka šīs darba vietas veidojošās, nodokļus maksājošās un eksportspējīgās nozares (to viņi kaut kā nepamana) iznīdēšana atrisinātu teju visas Latvijas problēmas.

Ažiotāža ap nebanku sektoru šobrīd ir sacelta ne pa jokam liela. Tik liela, ka par šo tēmu nerunā nu jau tikai retais. Un diemžēl šajā ieinteresēto pušu informācijas jūrā gadās arī pa kādai sabiedrību dezinformējošai ziņai. Tā nesen manā redzes lokā nonāca viens Banku augstskolas profesora Jāņa Graša, kurš, starp citu, ir tās pašas partijas Saeimas deputāta vietas kandidāts, raksts, kuru izlasot radās iespaids, ka uz visas šī saceltās brēkas fona viņš vairs nespēj vai arī negrib domāt akadēmiski profesionālā veidā. Jo kā gan var iedomāties ilustrēt ilgtermiņa aizdevumu ar īstermiņa kredīta nosacījumiem nepārliecinoties par to, vai izvēlēts korekts piemēra avots? Un pēc tam vēl vairāk cenšoties uzkurināt tēmu, brīnoties par to: «nu, kā pie mums «ātros kredītus» vispār var ņemt, bet redzies Nīderlandē visi baigie malači, jo neņem!»

Komentāri

Pievienot komentāru