Jaunākais izdevums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – rosina ieviest 0% nodokļa likmi reinvestētajai peļņai, tā pirmdien Latvijas nodokļu politikas stratēģijas prezentācijā atzina LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Uzņēmēju organizācijas arī uzskata, ka ir jāatceļ solidaritātes nodoklis. Savukārt sociālo nevienlīdzību varētu mazināt neapliekamā minimuma diferencēšana, piemēram, mazo algu saņēmējiem palielinot neapliekamo minimumu, savukārt lielo algu saņēmējiem to nepiemērojot.

Uzņēmēji arī uzskata, ka pašvaldībām, kuru teritorijā tiek veikta komercdarbība, būtu jāievieš kādi nodokļu stimuli. Uzņēmēju organizācijas arī rosina izstrādāt īpašu nodokļu režīmu uzņēmējdarbības iesācējiem un dzīvesstila uzņēmumiem, padomājot par mehānismiem, lai šie režīmi netiktu izmantoti nodokļu optimizācijai.

Runājot par premjera Māra Kučinska (ZZS) priekšlikumu paaugstināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi līdz 15%, daļu no nodokļa novirzot sociālajām iemaksām, J. Endziņš atzina, ka joprojām saglabājas bažas par šī režīma izmantošanu negodīgās shēmās.

Viņaprāt, optimāla MUN likme būtu 12%, ko LTRK rosināja ieviest jau MUN pirmssākumos, tomēr arī 15% likme ir pieņemama. Lielāka gan tā nebūtu vēlama, jo citādi zustu īpaša nodokļu režīma jēga un daļa uzņēmēju varētu izlemt veidot nelegālu biznesu.

Runājot par to, ka nodokļu izmaiņas tiek apspriestas jaunā gada priekšvakarā, LTRK valdes priekšsēdētājs atzina – labāk vēlāk nekā vispār nekas netiek darīts.

Video no pasākuma aplūkojams šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EM: Reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti būtiska

LETA, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībai 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes ieviešana reinvestētajai peļņai ir ļoti būtiska, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Viņš uzsvēra, ka ieguvums vērtējams divos virzienos. Pirmais ir ārvalstu investīciju piesaiste. 0% likme palīdz uzņēmumiem ielauzties grāmatvedības specifikā un ļoti atvieglo naudas plūsmu investīciju periodā. Mūsu gadījumā tie ir gan avansa maksājumi, gan UIN, pauda Aleksejenko.

Savukārt otrs virziens saistīts ar vietējiem uzņēmumiem, kas patlaban ir vāji kapitalizēti.

Uzņēmumi strukturē savu biznesu, vāji domājot par pašu kapitālu. Tie ir vāji kapitalizēti. Kompānijām, kurām ir necaurspīdīga naudas plūsma, kapitāls tiek izņemts, ir grūti piesaistīt kredītlīdzekļus attīstībai. Tie ir pārāk riskanti bankām, sacīja EM valsts sekretāra vietnieks, piebilstot - ja uzņēmējiem būs motivācija neņemt nauda ārā no uzņēmuma, tas situāciju vērsīs par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformu vadības grupā joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, pirmdien pēc Nodokļu reformu vadības grupas sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa norādīja, ka darba grupā galvenais jautājums šodien bija saistīts ar veselības aprūpes nozares finansēšanu un panākta konceptuāla vienošanās par papildu finansējuma meklēšanu. «Skatām kontekstā ar sociālajām iemaksām, bet diskusija vēl turpināsies par to, vai sociālais budžets var atļauties iezīmēt 1% esošā sociālās apdrošināšanas nodokļa likmes vai nepieciešams pielikt kādu procentu klāt,» pauda Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt sociālā nodokļa likmi, taču tādā gadījumā būtu jārod kāds papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Godmanis: Nodokļu reformas ieviest būs grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi

LETA, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētās nodokļu reformas Latvijā ieviest būs ļoti grūti, jo sākotnēji saruks valsts ieņēmumi, bet spiediens uz izdevumu palielināšanu ir liels, šādu viedokli šorīt LTV Rīta panorāmā pauda ekspremjers Ivars Godmanis.

Godmanis uzsvēra, ka Latvijā jau ilgstoši strādājam sarūkoša tirgus apstākļos, kas īpaši problēmas rada uzņēmējiem, kas strādā uz iekšējo tirgu, kuriem jāmeklē kāds atbalsts un no šāda viedokļa nodokļu izmaiņas ir labs risinājums.

Bijušais politiķis novērojis, ka Igaunijā veiktajām līdzīgajām nodokļu reformām ir bijis pozitīvs efekts, tomēr jārēķinās, ka sākotnēji nodokļu ieņēmumi kritīsies.

Igaunijas piemērs rādot, ka 2,5 gadu laikā zaudētie nodokļu ieņēmumi atnāks atpakaļ, tomēr Latvijā esot sagaidāms grūts posms, jo izdevumu daļa spiež budžetu, piemēram, mediķi un skolotāji prasa lielākas algas.

Šādos apstākļos līdz ar reformām ir jānāk augstai ekonomikas izaugsmei, kas it kā Latvijā tiek sagaidīta, taču var būt nepietiekama, piebilda Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu reformai piedāvā samazināt IIN līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrozuņēmumu nodokli

LETA, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

Šodien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēs par FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā. Izstrādājot jauno nodokļu politiku FM saņēma un analizēja Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, OECD, Pasaules Bankas, domnīcas Certus u.c. organizāciju priekšlikumus.

FM un pārējie priekšlikumu autori ir vienisprātis, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazajām algām. Tāpat puses uzskata, ka nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma, pārskatot atbrīvojumus vai ieviešot reinvestētās peļņas 0% likmi. Tāpat puses uzskata, ka ir jāvienādo likmes ienākumiem, par kuriem tiek maksāts IIN un UIN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai diskutētu par plānoto nodokļu sistēmas reformu, tiks veidota vadības grupa, šodien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Šajā vadības grupā tiks iesaistītas uzņēmēju organizācijas, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, nozaru ministri, koalīcijas partiju pārstāvji, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāji.

Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Sociālie partneri apspriež piedāvātās nodokļu reformas

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē premjera Māra Kučisnka vadībā otrdien tika apspriestas jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes.

NTSP sēdē piedalās valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pauž atbalstu ierosinājumam neaplikt reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā Mālpilī ekonomikas ministrs sacīja, ka UIN atcelšana reinvestētajai peļņai būtu viennozīmīgi atbalstāma. Šāda soļa rezultātā augtu uzņēmumu spēja saņemt kredītus, kā arī tādējādi tiktu samazināta uzņēmumu vēlme izņemt dividendes un tās izmantot aplokšņu algu izmaksai.

Savukārt finanšu ministre sacīja - jo vairāk viņa domā par nulles procentu nodokli reinvestētajai peļņai un jo vairāk tiek analizēts šāds risinājums, jo labāk viņai patīk šāda iespēja.

Finanšu ministre paskaidroja, ka, ieviešot nulles UIN reinvestētajai peļņai, varētu atteikties no virknes citām atlaidēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu reforma uzņēmējiem atvieglo naudas plūsmas plānošanu

Ilmārs Šņucins - Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos, 03.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas rezultātā ar 2018. gadu ir ieviesta uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlikšana reinvestētai peļņai. UIN maksāšana tikai peļņas sadales brīdī, kā arī no 1. jūlija atceltie UIN avansa maksājumi, atstāj uzņēmumu rīcībā vairāk apgrozāmo līdzekļu.

Būtiskās izmaiņas uzņēmumu peļņas aplikšanā ar nodokli ir veiktas ar mērķi atbalstīt ieguldījumus uzņēmumu attīstībā, veicinot tautsaimniecības izaugsmi. UIN likums paredz, ka uzņēmuma peļņai, kura tiks atstāta uzņēmuma rīcībā, nevis sadalīta, netiks piemērots UIN. UIN likme 20% apmērā tiks piemērota sadalītajai peļņai, kuru izmaksā dividendēs, kā arī ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām.

Pārmaiņas stimulēs Latvijā strādājošos uzņēmējus domāt ilgtermiņā – atvēlēt pēc iespējas vairāk līdzekļu attīstībai, tostarp darbības modernizācijai, ražošanas apjomu vai pakalpojumu sniegšanas kvalitātes celšanai un citiem plāniem, kas spēcinātu uzņēmumus. Jau iepriekšējos gados vēlmi pēc šādām izmaiņām izteica daudzi uzņēmēji un to pārstāvošās organizācijas, tostarp ar mērķi uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un motivēt uzrādīt patieso uzņēmumu finanšu stāvokli. Pārmaiņas ir nozīmīgas arī jauniem uzņēmumiem, kuriem izaugsmes posmā ir svarīgs katrs papildu eiro investīcijām un apgrozāmajam kapitālam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs dienas stājas spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz ieviest samazināto PVN likmi 5% apmērā Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

PVN samazināto likmi 5% apmērā piemēros uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.

Samazināto PVN likmi piemēros aronijām, avenēm, brūklenēm, cidonijām, citronliānas ogām, dzērvenēm, ērkšķogām, irbenes ogām, jāņogām, kazenēm, kazeņavenēm, korintēm, krūmmellenēm, lācenēm, mellenēm, meža zemenēm, pīlādžu ogām, plūškoka ogām, sausserža ogām, smiltsērkšķu ogām, upenēm un zemenēm, kā arī āboliem, bumbieriem, ķiršiem un plūmēm, burkāniem, cukurkukurūzai, fenhelim, galda bietēm, galda rāceņiem, galviņkāpostiem, lapu kāpostiem, brokoļiem, ziedu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, kā arī gurķiem, kabačiem, cukini, kartupeļiem, kāļiem, kolrābjiem, mārrutkiem, ķiplokiem, ķirbjiem, melnajiem rutkiem, pastinakiem, patisoniem, pētersīļu saknei, pupām, pupiņām, puraviem, redīsiem, selerijām (sakņu, kātu, lapu), kā arī sīpoliem, tostarp šalotes, sparģeļiem, tomātiem, tominambūriem, turnepšiem un zirņiem. Samazināto PVN likmi piemēros arī dārza salātiem (galviņsalātiem) un cigoriņiem (tai skaitā lapu cigoriņiem), garšaugiem (tai skaitā dillēm, lapu pētersīļiem, bazilikam, koriandram (kinzai), piparmētrām un tml.), kā arī ķiploku lokiem, dsalātu dārzeņiem (tai skaitā romiešu salātiem, ozollapu salātiem, rukolai, endīvijām, mizunai un dīgstiem), skābenēm, spinātiem, rabarberiem, mangoldiem un sīpollokiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta- Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta MUN palielināšanu līdz 15%; mazajiem uzņēmumiem MUN būs 12%

LETA, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot MUN likmi palielināt līdz 15%. Savukārt uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā MUN likme nākamgad būs 12%.

Šādu kompromisa ierosinājumu atbalstīja komisijas vairākums, tostarp vairāki opozīcijas deputāti no "Saskaņas". "Vienotības" parlamentārieši balsojumā atturējās, bet Mārtiņš Bondars (LRA) balsoja pret.

Deputātu atbalstītais ierosinājums paredz, ka 12% MUN likme būs izņēmums uz vienu gadu mazajiem uzņēmumiem. Pārējiem mikrouzņēmumiem nodokļa likme no nākamā gada būs 15%.

Vienlaikus komisija noraidīja "Vienotības" iesniegto priekšlikumu ļaut uzņēmumiem izvēlēties - maksāt sociālās iemaksas par visiem darbiniekiem un MUN likmi 5%, vai arī tikai MUN likmi 15%. "Vienotības" ierosinājumus atbalstīja tikai šī politiskā spēka pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Nodokļu eksperte pauž bažas par sasteigtu nodokļu reformas izstrādi

LETA, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv bažas, ka Finanšu ministrijas (FM) patlaban gatavotās nodokļu politikas pamatnostādnes tiek izstrādātas steigā, šodien preses konferencē žurnālistiem pauda kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza.

Pagājušā gada oktobrī un novembrī PwC veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 90% nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu, kā arī uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu administrēšanu.

PwC aptaujā 85,42% uzņēmēju atzina, ka viņiem administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana. 67,71% uzņēmēju uzskata, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana. 64,58% uzņēmēju pauž, ka nodokļu diferencēšana varētu paaugstināt kopējo konkurētspēju, tajā pašā laikā tikai 4,17% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem ir pārliecināti, ka valsts nodokļu sistēma strādā labi un izmaiņas nav nepieciešamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima pieņem vidēja termiņa budžeta plānu, apņemoties mazināt nevienlīdzību

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, kurā ietverta apņemšanās mazināt nevienlīdzību, palielināt minimālo algu, valsts drošībai nodrošināt finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī veicināt nodokļu iekasēšanu.

Šo likumu atbalstīja 58 deputāti, pret balsoja 35 parlamentārieši. Deputāts Edvards Smiltēns balsojumā atturējās, bet Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) tajā nepiedalījās.

Likumā ir noteikti fiskālās politikas principi un vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības virzieni. Pirmais ir valsts aizsardzības spēju palielināšana, nodrošinot valsts aizsardzības finansējumu 2% no IKP apmērā. Otrais - ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomikas attīstības veicināšana, ieviešot uzņēmumu ienākuma nodokļa 0% likmi reinvestētai peļņai, samazinot darbaspēka nodokļa slogu un valsts budžeta iespēju robežās primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, veselībai, demogrāfijai un autoceļu uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) Nozīmīgo tirgotāju savienība aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī ēdināšanas pakalpojumiem, informē LTA.

Tāds secinājums radās apspriežot jauno lēmumu par samazināto PVN likmi no 21% līdz 5% attiecībā uz Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Uzņēmēji uzskata, ka arī ēdināšanas apkalpojumiem jāsamazina PVN (izņemot alkoholu). Tas ļautu iedzīvotājiem pilnvērtīgi izmantot ēdināšanas pakalpojumus ikdienā un vienlaikus palīdzētu palielināt darbaspēka un sociālo iemaksu apjomu budžetā.

Nosakot PVN samazināšanu tikai Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām, dārzeņiem, ēdināšanas sektorā uzņēmēji tiek nostādīti ļoti neizdevīgā situācijā, norāda LTA. Proti, ja ēdienu gatavošainai nepieciešamajam iepirkumam samazinās PVN, bet pārdodot tālāk patērētājam ēdināšanas iestādē, PVN ir paaugstinātā līmenī, uzņēmējam šī starpība nodokļos būs jāpiemaksā no savas kabatas. Piemēram, iepērkot kartupeļus uzņēmējs maksās 5% PVN, bet sagatavojot tos ēdienā nākas jau piemērot 21% PVN, kas jāsamaksā valstij. Ja PVN būtu vienādi, tad nerastos šī starpība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Nodokļu reforma kā ziloņa viesošanās porcelāna veikalā

Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ašeradens: Īstenojot plānotās izmaiņas nodokļu politikā, budžeta deficīts varētu pieaugt līdz 2% no IKP

LETA, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot plānotās izmaiņas nodokļu politikā, Latvijā budžeta deficīts varētu pieaugt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Šī te reforma paredz, ka budžeta deficīts pieaugs gandrīz līdz 2% [no IKP] un tas nozīmē, ka mums nāksies diezgan nopietni runāt ar Eiropas Komisiju, lai pierādītu, ka mēs Latvijā šādu reformu varam ieviest, teica ministrs, vienlaikus gan piebilstot, ka precīzi aprēķini pagaidām nav pieejami.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija (FM) piedāvātā nodokļu reforma paredz samazināt IIN no 23% līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Lielāku IIN likmi piemēros tikai tiem ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro

LETA, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi piemēros tikai tiem ienākumiem, kas pārsniegs 20 000 eiro, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Piemēram, ja personas ienākumi gadā būs 22 000 eiro, tad par 20 000 tiks maksāta pazeminātā IIN likme - 20%, bet par 2000 eiro - 23%.

Līdzīgi tikšot iekasēts IIN no summas, kas pārsniedz 55 000 eiro.

Kučinskis uzskata, ka zaudētāju, ieviešot diferencētu IIN likmi, nebūs. Tādi nebūs arī lielo algu saņēmēji, kuru ienākumi pārsniegs 55 000 eiro gadā, jo tiks atcelts solidaritātes nodoklis.

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija vienojās diferencēt IIN likmi 20%, 23% un 31% apmērā.

Ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%.

Koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

NĪN atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi

LETA, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi, par NĪN likuma grozījumu darba grupas secinājumiem informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš stāstīja, ka darba grupa izskatīja vairākus variantus, lai ierobežotu NĪN apmēra pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu atsevišķās teritorijās apbūves zemei un dzīvošanai paredzētiem īpašumiem. Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi.

Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. «Piedāvājumi netika plaši atbalstīti, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem,»sacīja FM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez uzņēmumu ienākuma nodokļa atļaus ziedot tikai 10% no peļņas; sabiedriskā labuma organizācijas un uzņēmēji bažījas, ka ziedojumu apmērs strauji saruks, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu politikas stratēģijas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modeli. Kaut arī paliks līdz šim likumā paredzētā iespēja atbrīvot no UIN ziedotājus sabiedriskā labuma organizācijām, sistēma mainīsies, jo pie 0% likmes reinvestētai peļņai pašreizējā nevar tikt saglabāta, DB uzņēmēju kluba biedriem pagājušajā nedēļā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Patlaban ziedotājiem – juridiskām personām ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo UIN 85% apmērā no ziedotās summas, taču kopējā UIN atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās budžetā maksājamās nodokļa summas. Jaunais piedāvājums paredz, ka uzņēmums varētu novirzīt sabiedriskā labuma organizācijai ziedojumu 10% apmērā no peļņas. Jau tagad skaidrs, ka ministrijai būs vairāk jāskaidro uzņēmējiem, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo ar 10% no pārskata gada peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja gribam spēlēt nerezidentu nišā, tad jāievēro ļoti augsti kvalitātes standarti, intervijā DB uzsver Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Par aktuālo saistībā ar banku skandālu. Kā raugāties, vai Latvijai jāturpina fokusēties uz nerezidentu apkalpošanu?

Vispirms jāizsaka nožēla par gadījumu ar ABLV, kas arī bija mūsu biedrs. Mēs saprotam, ka bankas likvidēšana ir tiešas sekas ASV Finanšu ministrijas paziņojumam, kas ir ļoti skarbs. Mani kā pilsoni un LTRK padomes priekšsēdētāju interesē konkrētie fakti, jo pašlaik ir paziņojums, bet nav faktu. Ja runājam par nerezidentu apkalpošanu, tad sabiedrībai ir jāizdara izvēle, kas saistīta ar biznesa kultūru. Nav problēmas nerezidentu naudā kā tādā. Uz to balstās Šveice un Lihtenšteina. Ja šo vektoru definējam kā stratēģiski svarīgu, kam ir sava jēga, tad ir būtiski izveidot filtrus, lai nodalītu «tīru» naudu no «netīrās». Jāsaprot, ka konkurence šajā tirgū ir ļoti nežēlīga un daudzi par šo ABLV gadījumu tikai priecājas, jo Latvija tiek stumta laukā no spēles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā atbalstīt godīgu nodokļu maksātāju?

Jānis Eismonts, Apvienības par godīgiem nodokļiem visiem valdes loceklis, 16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd ir piedzīvojusi laiku, kad tās iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits ir kritiski samazinājies un kļūst arvien grūtāk uzturēt esošo valsts infrastruktūru un nodrošināt sociālās garantijas. Sabiedrība šādā situācijā sagaida, ka valsts pārvalde tiks samazināta, izdevumi tiks optimizēti un būs pārdomāti.

Kāda ir reālā situācija ar nodokļu ieņēmumiem? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika rāda, ka nodokļu ieņēmumi ir pieauguši, 2016. gada 11 mēnešos iekasēts par 7,2% vairāk nekā šajā periodā 2015. gadā. Uzņēmēji un nodokļu jomas praktiķi zina, ka par to maksāta augsta cena. Var teikt, ka VID «izkapts» nopļāvusi gandrīz visus, kas iekrituši riska analīzē un kam veikts nodokļu audits. Tā nav tikai veiksmīga cīņa ar pelēko ekonomiku un pievienotās vērtības nodokļa [PVN] krāpniekiem.

Uzņēmumus var iedalīt trīs kategorijās. Ir uzņēmumi, kuri PVN krāpšanas ķēdē iesaistās, lai iegūtu skaidru naudu aplokšņu algu izmaksai. Parasti darījumi ir noformēti tikai uz papīra, reāla preču vai pakalpojumu iegāde nav notikusi. No šiem uzņēmumiem VID reizēm auditā aprēķinātos nodokļu maksājumus spēj iekasēt. Otrā kategorija ir uzņēmumi, kuri speciāli izveidoti, lai krāpjoties spētu uz PVN rēķina tirgū piedāvāt preci par zemāku cenu. Paralēli īstām preču piegādēm šie uzņēmumi reizēm sniedz neeksistējošus pakalpojumus vai preču piegādes pirmās kategorijas uzņēmumiem, nodrošinot tiem skaidras naudas avotu. Šīs kategorijas uzņēmumi nodara vislielāko kaitējumu, un no viņiem VID papildus aprēķinātās summas gandrīz nekad netiek iekasētas. Šie uzņēmumi vienkārši un bez sāpēm tiek likvidēti, lai atkal izveidotu jaunus. Cīņa ar šīs kategorijas uzņēmumu veidotājiem, PVN shēmu organizētājiem, arhitektiem un citiem iesaistītajiem ir, maigi sakot, kūtra. Trešajā kategorijā ir labticīgi vidēji un nelieli uzņēmumi. Pēdējā laikā arī labticīgi lieli uzņēmumi. Šie uzņēmēji cieš no sistēmas jo, lai spētu strādāt, ir spiesti iegādāties preci par izdevīgāku cenu. Neskaitot lētāku preci, citu ieguvumu nav. Tā kā VID no krāpnieka PVN atgūt ir grūti, tiek piekopta prakse to iekasēt no labticīgā uzņēmēja. VID visus minētos nodokļu maksātājus šķiro reti... Pēdējā laikā visiem audita lēmums saturiski ir identisks – darījumi nav notikuši. Faktiski VID ikvienu, kurš ir «balts», var padarīt par «melnu» un otrādi. Mūsu tiesas šobrīd VID metodes ir atzinušas par pieņemamām, tiesvedība ir ilga, dārga un bieži ar izteikti formālu raksturu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu reformas ietvaros FM piedāvā pārskatīt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem

LETA, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā pārskatīt ierobežojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajiem izdevumiem, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

FM rosina noteikt ierobežojumus kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām - gan procentuāli - 50% no apliekamā ienākuma, gan summāri - 600 eiro gadā par sevi un katru savu ģimenes locekli. Vienlaikus rosināts atcelts esošo limitu, kas ir 215 eiro gadā.

Ministrija arī iesaka noteikt ierobežojumus attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem - gan procentuāli - 10% no apliekamā ienākuma, gan summāru ierobežojumu - 2000 eiro gadā.

Jau ziņots, ka šā gada 13.aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst valdības un sociālo partneru pārstāvji, pauda atbalstu FM izstrādātajai nodokļu politikas stratēģijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru