Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Trešdien, 12. novembrī, plkst. 11 Salacgrīvā svinīgi tiks atklāts Tallinas šosejas jaunais tilts pār Salacu, kas uzbūvēts vecā tilta vietā, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Atis Švinka (P), LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, pilnsabiedrības "NB&Tilts" pārstāvis, SIA "Nordes būve" valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Locovs, Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale (Vidzemes partija), kā arī projektētāji, būvuzraugi un citi projektā iesaistītie.

Satiksme pār tiltu tiks atvērta abos virzienos bez luksoforiem. Pēc svinīgās ceremonijas amatpersonas un projekta dalībnieki dosies tehniskajā ekskursijā pa tiltu.

Kā ziņots, pērn pavasarī tika noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā, Tallinas šosejas 91,10.kilometrā. "NB&Tilts" piedāvājums bija ar zemāko cenu - 14 971 552,94 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilvabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Būvdarbu laikā satiksme pār upi tika organizēta pa pagaidu tiltu.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta ietvara summu un iespējamos finansēšanas avotus uz Ministru kabinetu (MK) plānots virzīt septembrī, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš atturējās no konkrētas summas nosaukšanas, jo tas ir "ārkārtīgi svarīgs un atbildīgs lēmums finansiāli" un attiecas uz valsts budžetu. "Man ir atbildība nosaukt arī finansēšanas avotu. Būtu bezatbildīgi, tāpat kā pagātnē bija darīts, nosaukt dažādus ciparus pilnīgi bez seguma," sacīja ministrs.

Jautāts, kādus finanšu instrumentus varētu piesaistīt "Rail Baltica" pamattrasei, Švinka skaidroja, ka "Rail Baltica" infrastruktūrai ir paredzēti diezgan daudz līdzekļu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), tomēr sarežģītība ir tajā, ka tvērums ir diezgan plašs, iekļaujot vairākas nozares.

"Zināms, ka notiek arī Kohēzijas fonda līdzekļu pārdales, kas attiecas uz Rīgas lidostas staciju, Rīgas Centrālo staciju, savienojumu starp Rīgas lidostu, Imantu, Centrālo staciju un Salaspili. Zinot sarežģītību ar šāda finansējuma piesaisti, saprotam, ka ir jāskatās arī uz citiem fondiem," piebilda Švinka.

Ir apkopoti un izvērtēti pilnveidotās un Liepājas būvvaldē no jauna iesniegtās būvniecības ieceres “Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā” publiskās apspriešanas rezultāti.

Kopumā saņemti 599 iedzīvotāju viedokļi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 96% jeb 576 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 4% jeb 23 apspriešanas dalībnieki. Salīdzinot ar sākotnējo būvniecības ieceri, kura pirmreizēji tika apspriesta 2023. gadā, redzams, ka iedzīvotāju atbalsts un aktivitāte ir pieaugusi – 2023. gadā viedokli izteica 202 iedzīvotāji, no kuriem 83% atbalstīja ieceri. Savukārt pēc projektā veiktajiem arhitektoniskajiem, funkcionālajiem un labiekārtojama uzlabojumiem 2025. gadā atkārtoti organizētās apspriešanas rezultāti par jauno būvniecības ieceri liecina, ka atbalsts iedzīvotāju vidū ir pieaudzis.

No visiem respondentiem, kuri piedalījās publiskajā apspriešanā, aptuveni ceturtā daļa jeb 24,4% aptaujāto vēl papildus pauda atsevišķus priekšlikumus un ierosinājumus, kurus, sagatavojot publiskās apspriešanas pārskatu, izvērtēja būvvaldes speciālisti. Pārskats par publiskajā apspriešanā izteiktajiem viedokļiem sagatavots un izskatīts 2025. gada 12. augusta Liepājas būvvaldes Būvniecības padomes sēdē. Tostarp, pamatojoties uz apspriešanas rezultātiem, sagatavotas papildu prasības, kas iekļaujamas būvatļaujā.

Latvijā ir iespējams, ka viens cilvēks, aktīvi rīkojoties, var apturēt vismaz 30 miljonus vērtu būvprojektu, kas guvis vairākuma atbalstu sabiedriskajā apspriešanā, apstiprināts būvvaldē un lielā daļā sabiedrības raisījis cerības par vietas attīstību.

Dienas Bizness pārliecinājās, caurlūkojot Liepājas vēsturiskās peldu iestādes Miķeļa Valtera ielā 13, tautā sauktas par Vannu māju, pārbūves un attīstības projektu.

Projekts iesprūdis tiesā

Liepājas Vannu mājas stāsts ir traģisma pilns, jo pēdējos 30 gadus pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas šai vietai nav īsti veicies. Pagājušā gadsimta 30-tajos slavenās kūrortvietas enkurs – Vannu māja - tā arī stāvēja tukša. Šajā laikā ir bijušas dažādas idejas par projekta iedzīvināšanu, tomēr viss atdūrās naudā. Vannas, kas vēl bija saglabājušās, pirms dekādes nonāca kāda Liepājas viesnīcnieka īpašumā un vismaz kalpoja noderīgi, bet pati ēka turpināja liecināt, ka ne viss vēl pilsētā sakārtots. 2021. gadā SIA Liepojos kopos, kur investori ir kaimiņzemes Lietuvas uzņēmēji, uzsāka vietas izpēti, un jau drīzumā notika ideju konkurss par to, kā vieta varētu izskatīties.

Liepājā pieejamas piecas jaunas “Ignitis ON” uzlādes stacijas, kurās vienlaicīgi varēs uzlādēt divpadsmit auto.

Tuvāko mēnešu laikā Baltijas elektroauto uzlādes tīkls atklās vēl četras jaunas stacijas, tādējādi Liepājā būs pieejamas kopumā desmit “Ignitis ON” uzlādes stacijas.

“Liepāja ir mūsdienīga piejūras pilsēta ar bagātu kultūras dzīvi un strauju attīstību. Mēs redzam būtisku nepieciešamību pēc modernas, ērtas un viegli pieejamas elektroauto uzlādes infrastruktūras. Tāpēc uzlādes stacijas tagad būs pieejamas kā dzīvojamos rajonos, tā arī pie pludmales un pilsētas centra,” norāda Māris Sīklis, “Ignitis ON” e-mobilitātes vadītājs.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Līdz šā gada beigām būvniecībai vajadzētu notikt 43% no dzelzceļa "Rail Baltica" pamattrases, intervijā aģentūrai LETA sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.

Kivila informēja, ka Igaunijā patlaban aktīvi notiek būvdarbi aptuveni 105 kilometru uzbēruma un ar to saistīto infrastruktūras objektu izbūvē, bet Lietuvā būvdarbi līdz gada beigām sasniegs 114 kilometrus.

Savukārt Latvijā pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 10 kilometri, ar mērķi līdz gada beigām sasniegt 45 kilometrus.

Viņš skaidroja, ka pirms uzbēruma veidošanas lielākajā daļā teritoriju jāveic būtiski sagatavošanas darbi - atmežošana, pievedceļu izbūve, zemes līdzināšana, kā arī atmīnēšanas darbi, kas Latvijā ir īpaši nozīmīgi, jo jaunā dzelzceļa līnija šķērso teritorijas, kurās joprojām tiek atrasta nesprāgusi munīcija no Pirmā un Otrā pasaules kara.

Rīgas loks ir plānots dzelzceļa projekta "Rail Baltica" otrajā kārtā, intervijā sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka "Rail Baltica" pirmā kārta ietver visas pamata trases izbūvi līdz 2030.gadam, savukārt otrās kārtas īstenošanas laika grafiks vēl nav saskaņots ar Baltijas valstu atbildīgajām ministrijām.

"Patlaban visi strādā, lai īstenotu pirmo kārtu. Kad pirmā kārta jau būs stabilā īstenošanas posmā, es domāju, būs vairāk laika, lai apspriestu jau otro kārtu," minēja Kivila.

Viņš apstiprināja, ka ir bijis ministrijas pieprasījums veikt izmaksu un ieguvumu analīzi abiem Rīgas dienvidu un ziemeļu savienojuma variantiem ar "Rail Baltica" pamata trasi, bet pagaidām tam nav paredzēts finansējums, tādēļ pašlaik tas ir atlikts.

"Latvijai patlaban ir jākoncentrējas, lai izbūvētu savienojumu līdz Lietuvas robežai un tad tiltu pāri Daugavai uz Salaspili, lai varētu izveidot savienojuma mezglu ar 1520 milimetru platuma sliežu ceļiem un palaist atspoles vilcienu uz Rīgas stacijām, lai savienotu Rīgu ar "Rail Baltica" pamata trasi pēc iespējas ātrāk," skaidroja Kivila.

Salacgrīvā ir pilnībā nojaukts vecais tilts pār Salacu un turpinās jaunā tilta būvdarbi.

Lai mazinātu ietekmi uz dabu, darbi veikti no peldošiem pontoniem, izmantojot celtņus un speciālus betona griezējus. Vecā tilta nojaukšanu veica PS NB&Tilts apakšuzņēmējs SIA Grāvējs.

Būvdarbu pasūtītājs ir VSIA Latvijas Valsts ceļi, būvdarbu veic PS NB&Tilts. Darbi tika uzsākti 2024. gada rudenī un ilga astoņus mēnešus, vairākos posmos.

"Tilta demontāžu sākām pagājušā gada rudenī, īstenojot to pa etapiem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija nepieļaut, ka konstrukcijas daļas nokļūst ūdenī, tāpēc daļa darbu tika veikta no speciāli izbūvēta pontona," stāsta SIA Grāvējs valdes loceklis Rihards Muižnieks.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

No 2025. gada 31. augusta līdz 13. septembrim “EXPO 2025 Osaka” apskatāma Eiropas Savienības rīkotā izstāde “Design Beyond Things”, kurā izvēlēti 30 radošākie Eiropas dizaineri, tostarp arī pārstāvji no Latvijas.

Baltijas paviljonā ir iespējams aplūkot Latvijas dizaina ekspozīciju “89th second”, kuras centrā ir cilvēces trauslās attiecības ar dabu, dažādi interpretējot vienu no Latvijas nacionālajiem simboliem – priedi. Tajā redzami dizaineres Daces Sūnas, dizaina studiju “Gateris Works” un “Studio Sarmīte” darbi, kas rosina pārdomas par ekoloģisko krīzi un sabiedrības lomu tajā.

“89th second” ir Latvijas dizaina ekspozīcija pasaulē vērienīgākajā izstādē “EXPO 2025 Osaka” notiekošajā Eiropas Savienības oficiālajā izstādē “Design Beyond Things”, kas rosina apmeklētājus domāt par Eiropas laikmetīgā dizaina lomu un izteiksmes līdzekļiem laikā, kad pasaulē norisinās dziļas sociālās un klimatiskās pārmaiņas. Izstādē pārstāvēti īpaši atlasīti darbi, ko veidojuši 30 inovatīvākie un radošākie dizaineri no 16 ES dalībvalstīm, uzsverot dizaina spēju mainīt cilvēku domāšanu – no apritīguma un ilgtspējīgas ražošanas līdz vietējās un globālās identitātes atgūšanai.

Arī ziemas periodā Rīgā turpinās aktīva satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība. Līdz šī gada beigām būvobjektā plānots pabeigt 80% no kopējā darbu apjoma. Ziemas periodā plānots veikt atsevišķu konstrukciju montāžu un aprīkojuma izbūvi. Pārvada būvniecību pilnībā plānots pabeigt 2026. gada būvdarbu sezonā.

Pērnā gada decembrī tika uzsākts svarīgākais projekta etaps - centrālā tērauda laiduma konstrukcijas uzbīdīšana pāri Sarkandaugavas attekai. Laiduma konstrukcijas uzbīdīšana, fiziski savienojot abus upes krastus, noslēdzās šī gada aprīlī. Pēc tam vasaras un rudens mēnešos turpinājās dažādu inženierkomunikāciju - lietus un sadzīves kanalizācijas, gāzes apgādes, apgaismojuma, vājstrāvu, sakaru un elektroapgādes izbūve.

Tāpat Tvaika ielā un slēgtajā ostas teritorijā Sarkandaugavas pusē izbūvēja segumu, kā arī četrām no astoņām pārvada estakādēm veica hidroizolācijas ieklāšanu un asfaltbetona seguma izbūvi. Līdz šī gada beigām satiksmes pārvadam ir plānots pabeigt estakāžu betonēšanu.

Viens no izaicinājumiem prāmju satiksmes atjaunošanai no Rīgas ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums, sacīja Igaunijas prāmju operatora AS "Tallink Grupp" komunikācijas direktors Mēliss Kompuss.

Viņš norādīja, ka pēdējos gados Latvijas valdība vairākkārt ir izteikusi interesi par prāmju maršruta Rīga-Stokholma atjaunošanu, kā arī ir notikušas vairākas tikšanās, lai šo ieceri varētu īstenot.

""Tallink" nav aizmirsis Latviju. Kad būs beidzies karš Ukrainā, ekonomiskā situācija nodrošinās iespēju strādāt ar zemu risku un būs pieejams piemērots kuģis, uzņēmums nopietni apsvērs iespēju atjaunot šo maršrutu ar vienu kuģi," teica Kompuss.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka papildu izaicinājums patlaban ir funkcionējošas termināļa ēkas trūkums Rīgā, jo iepriekšējā ēka ir pārveidota par nekustamo īpašumu biroju. Tādējādi Latvijas valdībai, Rīgas pašvaldībai un Rīgas ostai vispirms jāizveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu prāmju satiksmes darbību.

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Igaunijas Klimata ministrija šonedēļ paziņojusi, ka gatavojas iegādāties līdz pat pieciem jauniem pasažieru vilcieniem, kas galvenokārt nodrošinās iekšzemes vilcienu pārvadājumus pa "Rail Baltica". Vaicāts par Latvijas plāniem iegādāties vilcienus "Rail Baltica", Švinka atbildēja, ka Latviju pārstāvot AS "Pasažieru vilciens" (PV), kurš līdzpiedalās vilcienu iepirkumā ar Igaunijas pusi.

"Mēs, ja vēlēsimies, varēsim izmantot šo iespēju. Ja ir cits skatījums, tad ir diezgan elastīga pieeja. Mēs piedalāmies kopīgi ar Igauniju šajā iepirkumā ar šiem noteikumiem," norādīja Švinka.

Patlaban esot runa par trīs vilcienu iegādi, taču konkrētu Latvijas puses summu Švinka nekomentēja, taču vēlreiz atgādināja, ka Latvija un Igaunija kopā piedaloties vilcienu iepirkumā un "tieši tās pašas summas ir".

Šonedēļ sāksies reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Rīga - Ķekava, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs posmā no Mūkusalas rotācijas apļa līdz Rīgas pilsētas administratīvajai robežai pie autoceļa A7 un tās kopgarums būs 4,2 km.

Darbus veiks SIA “TILTS”, kopējā līgumsumma projekta realizācijai ir 5,9 miljoni eiro.

Projekta ietvaros izbūvētā veloinfrastruktūra būs nodalīta no gājējiem un autotransporta. Būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.

Projekta ietvaros izbūvējamā veloinfrastruktūra pieslēgsies jau esošajam Rīgas veloinfrastruktūras tīklam, savienojot Rīgas centru ar Ķekavu, Baložiem, Rāmavu, Katlakalnu un Valdlaučiem.

Jauno veloinfrastruktūru izbūvēs paralēli Mūkusalas rotācijas apļa brauktuvei, pār Bieķengrāvi, Mūkusalas, Bauskas, Ziepniekkalna, Svilpes, Gulbju un Ūpju ielā.

Izbūvējot veloinfrastruktūru pār Bieķengrāvi izbūvēs jaunu gājēju un velosipēdistu tiltu, kas ies paralēli esošajam autotransporta tiltam. Projektā arī ir ietverts pilsētā līdz šim nebijis risinājums - Ūpju ielā veidos velo ielu. Velo iela paredz velosipēdiem priekšroku uz brauktuves, tajā pašā laikā pieļaujot autotransporta piekļuvi īpašumiem.

Salacgrīvā uz Tallinas šosejas (A1) no 12.novembra satiksmei ir atvērts tilts pār Salacu pa abām braukšanas joslām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Jaunā tilta izbūves izmaksas atbilstoši pērn pavasarī ar pilnsabiedrību "NB&Tilts" noslēgtajam līgumam bija 14 971 553 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Pilnsabiedrību veido uzņēmumi SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts". Jaunā tilta būvniecībai piesaistīts 7 548 242 eiro līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), bet pārējo summu veido valsts finansējums.

Tilta atklāšanas pasākumā satiksmes ministrs Atis Švinka (P) trešdien pauda, ka tilts ir svarīgs ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam, ko pierāda fakts, ka pusi no tilta būvniecībai nepieciešamā finansējuma veido Militārās mobilitātes fonda līdzekļi.

Investējot ražotnes paplašināšanā, jaunu CNC iekārtu iegādē un izstrādājot mazizmēra koka privātmājas projektu, kuru plānots ražot sērijveidā, SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs cer piesaistīt jaunus klientus.

oka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, bet tajā pēdējo gadu laikā nākas saskarties ar sīvāku konkurenci. “Esam vieni no tiem koka paneļu māju projektētājiem, ražotājiem un uzstādītājiem, kuri nepārtaukti strādā kopš 1991. gada ar to pašu uzņēmuma nosaukumu, un esam pārvarējuši dažādas krīzes gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, tāpēc pārmaiņas nebiedē, bet gan prasa piemēroties,” tā situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs (ZTC) īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik pēc pasūtījuma ražo dažādas koka paneļu mājas, kā arī koka paneļus, ko izmanto ēkas fasādes renovācijai.

Tirdzniecības centrā “Origo” atklāts jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe”.

Tas iezīmē jaunu t/c “Origo” attīstības posmu un nostiprina tā pozīcijas kā ēdināšanas galamērķim Rīgas centrā. Nosaukums “POSTe” simboliski atsaucas uz ēkas vēsturisko nozīmi – tur kādreiz atradās Rīgas centrālā pasta ēka – un veido tiltu starp vēsturisko mantojumu un mūsdienu galvaspilsētas dzīvesstilu.

“Tirdzniecības centra “Origo” koncepcija balstīta uz ceļojuma ideju, kas kalpo kā vienojošais vadmotīvs un ir ietverta t/c “Origo” interjera risinājumos un piedāvājumā. T/c “Origo” turpina šo misiju, kļūstot par būtisku daļu no “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstības, kur vienuviet pieejamas darījumu, iepirkšanās un atpūtas iespējas. Jaunais ēdināšanas koncepts “POSTe” papildina t/c “Origo” stāstu, integrējot pasta tēmu foodhall konceptā un interjerā. Vienlaikus tas sniedz pievienoto vērtību t/c “Origo” apmeklētājiem, pilsētniekiem un apkaimes uzņēmumiem,” uzsver Evija Majevska, “Linstow Baltic” un tirdzniecības centra “Origo” komercdirektore.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Pasažieru interese par janvārī sāktajiem pasažieru vilcienu pārvadājumiem starp Tallinu, Rīgu un Viļņu ir pārsnieguši gaidas un autobusu biļešu tirdzniecība šajā maršrutā ir sarukusi par vairāk nekā ceturto daļu, paziņoja ar zīmolu "Elron" strādājošā Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" valdes loceklis Merts Ērenpreiss.

Viņš atzina, ka brīžiem ir grūti apmierināt pieprasījumu.

Tāpat Ērenpreiss norādīja, ka apmēram puse pasažieru vilcienu izmanto starp Tartu un Rīgu, bet liela interese ir arī par Viļņu.

"Drīzumā papildu savienojums uz Rīgu sāks kursēt arī piektdienās, sestdienās un svētdienās, tādējādi uz Rīgu būs divi savienojumi. Dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijas darbu grafika dēļ atpakaļ ceļā gan joprojām ir tikai viens pašreizējais savienojums," klāstīja "Elron" valdes loceklis.

Visaptveroša statistika par pasažieriem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā joprojām tiek apkopota.

"Taču interesanti ir tas, ka sākotnēji mēs bijām skeptiski noskaņoti, domājot, vai cilvēki patiešām vēlēsies doties uz Viļņu. Pārsteidzoši, bet daudzi ir izbraukuši visu maršrutu," norādīja Ērenpreiss.

Dubaijā bāzētā aviokompānija “flydubai” kļūst par pirmo Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātāju, kas trīs reizes nedēļā veiks tiešos lidojumus uz Rīgu, informē Rīgas lidosta.

Aviokompānijas maršrutu tīkls līdz ar to pārsniegs 135 tiešos galamērķus 58 valstīs.

Dubaijā bāzētais pārvadātājs “flydubai” turpina paplašināt savu maršrutu tīklu, no šā gada 12. decembra uzsākot tiešos lidojumus uz Rīgu. Līdz ar to “flydubai” kļūst par pirmo AAE aviokompāniju, kas veiks tiešos lidojumus no Dubaijas uz Baltiju.

Lidojumi no Dubaijas starptautiskās lidostas (DXB) 3. termināļa uz RIX Rīgas lidostu notiks trīs reizes nedēļā, dodot iespēju pasažieriem no Latvijas un Baltijas reģiona doties uz Dubaiju un tālāk “flydubai” tīklā, kā arī “Emirates” tīklā kā daļa no sadarbības lidojumu vienošanās līguma starp šīm aviokompānijām.

Komentējot lidojumu uzsākšanu, “flydubai” komercdarbības un e-komercijas nodaļas vecākais viceprezidents Jeyhun Efendi saka: “Eiropa joprojām ir nozīmīgs “flydubai” tirgus, un mēs esam gandarīti paplašināt savu maršrutu tīklu Eiropā ar reisu uzsākšanu uz Rīgu. Šie jaunie vārti Baltijas reģionā atspoguļo mūsu pastāvīgo apņemšanos stimulēt brīvās tirdzniecības un tūrisma plūsmas un nodrošināt uzticamu un paaugstinātu ceļošanas pieredzi. Līdz ar darbības uzsākšanu uz Rīgas lidostu mēs piedāvāsim pasažieriem plašākas iespējas izpētīt Dubaiju, Persijas līča reģionu un doties tālāk “flydubai” tīklā, tostarp uz Keniju, Maldivu salām, Tanzāniju, Taizemi un Šrilanku.”