Aigars Rostovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Rostovskis: Mani interesē konkrētie fakti 

Ja gribam spēlēt nerezidentu nišā, tad jāievēro ļoti augsti kvalitātes standarti, intervijā DB uzsver Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis

Rūta Kesnere, 2018. gada 15. marts plkst. 7:17

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. marta laikrakstā Dienas Bizness:


Par aktuālo saistībā ar banku skandālu. Kā raugāties, vai Latvijai jāturpina fokusēties uz nerezidentu apkalpošanu?

Vispirms jāizsaka nožēla par gadījumu ar ABLV, kas arī bija mūsu biedrs. Mēs saprotam, ka bankas likvidēšana ir tiešas sekas ASV Finanšu ministrijas paziņojumam, kas ir ļoti skarbs. Mani kā pilsoni un LTRK padomes priekšsēdētāju interesē konkrētie fakti, jo pašlaik ir paziņojums, bet nav faktu. Ja runājam par nerezidentu apkalpošanu, tad sabiedrībai ir jāizdara izvēle, kas saistīta ar biznesa kultūru. Nav problēmas nerezidentu naudā kā tādā. Uz to balstās Šveice un Lihtenšteina. Ja šo vektoru definējam kā stratēģiski svarīgu, kam ir sava jēga, tad ir būtiski izveidot filtrus, lai nodalītu «tīru» naudu no «netīrās». Jāsaprot, ka konkurence šajā tirgū ir ļoti nežēlīga un daudzi par šo ABLV gadījumu tikai priecājas, jo Latvija tiek stumta laukā no spēles.

Bet vai gadījumā ar negodīgu rīcību mēs paši sevi nestumjam laukā no spēles?

Tas ir stāsts par sodiem, kas tiek uzlikti un ir kā brīdinājums. Ja mēs gribam strādāt šajā virzienā, mums ir jāspēlē godīgi un caurspīdīgi. Tas ir finanšu sektora jautājums, tam ir jārada gan manis minētie filtri, gan jāveido pozitīvas sabiedriskās attiecības, skaidrojot, ka mēs neesam naudas atmazgātāji.

Vai līdz šim mēs esam pietiekami kvalitatīvi strādājuši šajā segmentā?

Mana sajūta, ka vienā brīdī process tika palaists zināmā pašplūsmā. Nebija motivācijas uzlikt pietiekamus filtrus. Taču pasaule ļoti mainījās pēc 11. septembra. Tas arī mūsu finanšu sektoram ir jāņem vērā. Ja mēs gribam kļūt par finanšu centru, tad kvalitātes prasību ievērošana ir obligāta.

Vai, ņemot vērā šo kontekstu, LTRK vēl joprojām uztur spēkā priekšlikumu, ka tām ārzonas firmām, kurām ir konti mūsu bankās, jādod nodokļu atlaides, ja tās izvēlas reģistrēties Latvijā? Pret to iebilda gan valdība, gan Latvijas Banka.

Tas bija aktuāli pirms diviem gadiem. Pārrunu procesā ar valdību mūsu priekšlikums netika atbalstīts, un tā tas arī ir norimis. Vieni no šīs idejas virzītājiem bija ABLV, kas pārliecināja padomi. Kad neguvām panākumus, tēma netika aktualizēta, un pašlaik tā nav dienaskārtībā.

Vai esat apmierināti ar nodokļu reformu?

Nē. 2016. gadā mēs noslēdzām vienošanos ar valdību, kuras viens no punktiem bija nodokļu reforma, taču citādā izpildījumā. Mēs esam dabiskās izaugsmes ciklā, un ārējie tirgi ir labvēlīgi eksportam. Taču izaugsme, protams, nebūs mūžīga. Mūsu priekšlikums – šajā izaugsmes periodā sagatavoties ekonomiskajai lejupslīdei. Tas, kas palika pāri no mūsu idejām, ir nulles likme reinvestētai peļņai un reversā PVN saraksta papildināšana. Neveiksme – progresīvās Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, sarežģīta grāmatvedība, tāpat pašvaldībām nav iedoti fiskāli stimuli veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā.


Visu interviju Mainīties un augt liek tikai konkurence lasiet 15. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 12. marts plkst. 6:49

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas...

2018. gada 10. marts plkst. 11:22

Latvijas banku sektors joprojām ir pakļauts riskiem, tai skaitā saistītiem ar nerezidentu...

2018. gada 09. marts plkst. 15:55

Luksemburgas komerctiesa (Tribunal de Commerce de Luxembourg) piektdien, 9.martā, noraidīja regulatora...

2018. gada 09. marts plkst. 8:52

Problēmas var būt ar jebkuru no 10 bankām Latvijā, kurām arvien nav...

2018. gada 09. marts plkst. 8:39

«Juristu aprindās cirkulē runas» – ar šādiem vārdiem vakar pusdienlaikā sākās galvenā...

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

No šīs sadaļas
2018. gada 14. marts plkst. 20:42

Ņemot vērā situāciju, kas ir izveidojusies Latvijas banku jomā, Rietumu Bankas valde...

2018. gada 14. marts plkst. 16:45

No 75 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 12 Latvijas uzņēmumi, kas piedalīsies SEB bankas īstenotās...

2018. gada 14. marts plkst. 14:43

Somijas finanšu pakalpojumu kompānijas bankas «OP Corporate Bank plc» Latvijas filiāle ir...

2018. gada 14. marts plkst. 12:11

Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas...

2018. gada 14. marts plkst. 11:31

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās virzīt alternatīvu likumprojektu,...

2018. gada 13. marts plkst. 14:48

Marta sākumā AS ABLV Bank aktīvu apmērs bija 2,476 miljardi eiro, kas ir...

2018. gada 12. marts plkst. 9:08

Latvijas finanšu sektoram pašattīrīšanās ir jāturpina tikpat dinamiskā tempā kā pēdējos divos...

2018. gada 10. marts plkst. 11:22

Latvijas banku sektors joprojām ir pakļauts riskiem, tai skaitā saistītiem ar nerezidentu...

2018. gada 09. marts plkst. 15:55

Luksemburgas komerctiesa (Tribunal de Commerce de Luxembourg) piektdien, 9.martā, noraidīja regulatora...

2018. gada 09. marts plkst. 8:52

Problēmas var būt ar jebkuru no 10 bankām Latvijā, kurām arvien nav...