Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

LSEZ SIA Kolumbija Ltd maksātnespējas pazīmju nav un parāds, kura dēļ iesniegta prasība, nomaksāts. Tomēr strīds starp abām pusēm turpinās, un tiesa savu lēmumu paziņos 2. februārī.

LSEZ SIA Kolumbija Ltd parādu maksātnespējīgajai SIA AB sistēmas nokārtojusi jau 26. janvārī, tiesas sēdē Liepājā atzina SIA AB sistēmas administrators Ēriks Spurelis. Savukārt tiesas ieceltais Kolumbija Ltd administrators Ritvars Auziņš savā ziņojumā konstatējis, ka uzņēmumam maksātnespējas pazīmju nav, jo pieteiktie kreditoru prasījumi un debitoru parādi kopā nepārsniedz uzņēmuma aktīvu vērtību, kas ir 4.2 miljoni latu. Uzņēmuma manta ir ieķīlāta Trasta komercbankā, tomēr maksājumu kavējumu bankai nav. Tā kā abas puses atzina, ka prasījuma iemesls nokārtots, bet citu maksātnespējas pazīmu nav, tiesai jālemj, vai prasījums atzīt zivju pārstrādātāja maksātnespēju bijis pamatots. Kolumbija Ltd. pārstāve tiesā norādīja, ka prasības pieteikums, iespējams, bijis apzināti nepatiess, un norādīja uz apdraudējumu, ko šāda prasība nodarīja uzņēmuma saimnieciskajai darbībai un reputācijai. Tāpat izskanēja arguments, ka strīds ar AB sistēmas par nekvalitatīvi veiktu darbu, kura dēļ Kolumbija Ltd iepriekšs atteicās nokārtot parādu, bijis pamatots, un par to sākta tiesvedība Rīgas apgabaltiesā. Nekvalitatīvo veikumu apstiprina abu uzņēmumu pārstāvju 2006. gadā parakstīts akts. Kolumbija Ltd uzskata, ka prasība bijusi nepamatota, kreditors - negodprātīgs, līdz ar to prasītājam jāapmaksā Kolumbija Ltd administratora darbs.

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Liepājas tiesa šodien, 20. janvārī, nolēma atcelt prasības nodrošinājumu maksātnespējīgās SIA AB sistēmas prasībā pret LSEZ SIA Kolumbija Ltd. Savukārt prasību atzīt Kolumbija Ltd maksātnespēju tiesa skatīs 29. janvārī.

Prasības nodrošinājums ietvēra visu LSEZ SIA Kolumbija Ltd. pamatlīdzekļu apķīlājumu, kā arī bankas kontu un skaidrās naudas apķīlājumu. Tiesa lēmumu par apķīlājuma atcelšanu pieņēma pēc atbildētāja lūguma un norādījuma, ka šis lēmums traucē uzņēmuma saimnieciskajai darbībai, līdz ar to ir pretrunā Civillikumam. Šis lēmums nav pārsūdzams.Tomēr tiesa atzina, ka nevar skatīt prasību par maksātnespējas atzīšanu pēc būtības, jo tiesā nebija ieradies prasītāja pārstāvis - maksātnespējas administrators Ēriks Spurelis, savukārt Kolumbija Ltd administrators Ritvars Auziņš nebija saņēmis nepieciešamos dokumentus no Valsts ieņēmuma dienesta un citām institūcijām, lai sagatavotu pārskata ziņojumu tiesai. Tiesa noraidīja LSEZ SIA Kolumbija Ltd lūgumu atzīt, ka prasība par maksātnespēju nav pamatota, jo uzņēmumam nav maksātnespējas pazīmju un starp prasītāju un atbildētāju pastāv saimniecisks strīds.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Liepājas tiesa ierosinājusi maksātnespējas procesa lietu saistībā ar zivju pārstrādes uzņēmumu LSEZ SIA Kolumbija Ltd.

Lieta ierosināta pēc SIA AB Sistēmas prasības un tās pamatā ir strīds par 2 600 latiem, Db uzzināja Liepājas tiesā. 2005. gadā SIA AB sistēmas rekonstruēja Kolumbija Ltd. ražotni Liepājā, taču darbi veikti sliktā kvalitātē un bijis daudz problēmu, Db stāstīja Kolumbija Ltd. īpašnieks Igors Krupņiks. Savstarpējā sarakstē risināti apmaksas jautājumi, un AB Sistēmas uzskata, ka nav saņemta pilna samaksa par veiktajiem darbiem, savukārt Kolumbija Ltd. – ka kvalitātes prasības nav izpildītas atbilstoši līgumam.

SIA AB sistēmas Talsu rajona tiesa pasludināja par maksātnespējīgu jau 2008. gada maijā, taču administrators iesniedzis tagad Liepājas tiesā prasību saistībā ar piecus gadus veco strīdu. «Uzņēmums ir trešais lielākais darba devējs Liepājā ar vairāk nekā piecu miljonu latu apgrozījumu. Iespējams, ka tagad pāris tūkstošu latu dēļ nāksies slēgt ražošanu. Jo maksātnespējas ierosināšana gremdē biznesu,» tā I. Krupņiks. LSEZ SIA Kolumbija Ltd. pērn piedalījās konkursā Eksporta un inovācijas balva 2009, pretendējot uz inovatīvākā produkta balvu. Uzņēmums ražo ap 160 veidu zivju konservu gan no okeāna, gan no upju un ezeru zivīm. Produkcijas preču zīme Libava reģistrēta Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Vācijā, Ukrainā un Moldovā.

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Zivju pārstrādes SIA Kolumbija Ltd. līdzīpašnieku konflikta rezultātā var būt apdraudēta uzņēmuma darbība, atzīst viens no līdzīpašniekiem Igors Krupņiks.

LSEZ SIA Kolumbija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Kurzemes apgabaltiesas spriedumu par vairāk nekā pusmiljona latu piedziņu par labu līdzīpašniekam Vadimam Prokofjevam. Lietu turpmāk skatīs Augstākā tiesa, Db informēja Kurzemes apgabaltiesā.

"Vadims Prokofjevs ir investors, kurš mūsu projektā iesaistījās, cerot uz spekulatīvu darījumu kā nekustamā īpašuma biznesā. Taču ražošana nav tas bizness, kurā var ātri atgūt ieguldīto," situāciju Db skaidroja I. Krupņiks. Viņš uzskata, ka uzņēmumam pirmkārt jānodrošina ražošana un jānorēķinās ar citiem kreditoriem, jo projektā ieguldīti arī Eiropas Savienības līdzekļi. Savukārt V. Prokofjevs esot pensijas vecuma cilvēks, kurš dzīvo Krievijā un bizness Latvijā viņu neinteresē. Uzņēmums centies panākt mierizlīgumu, taču, pēc I. Krupņika teiktā, to neļaujot V. Prokofjeva jurists. "Advokāti pelna tikmēr, kamēr ir konflikts. Tikai žēl, ka pa to laiku var nogrimt uzņēmums," sacīja I. Krupņiks.

Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvalde sākusi kriminālprocesu par apzināti nepatiesu zivju konservu ražotāja Kolumbija Ltd. maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, ziņo BNS.

Kriminālprocess sākts par tāda maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja pieteikuma dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process. Par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Pieteikumu par kompānijas Kolumbija Ltd. maksātnespēju tiesā bija iesniedzis maksātnespējas procesa administrators Ēriks Spurelis. Ar iesniegumu policijā par nepatieso pieteikumu vērsies uzņēmums Kolumbija Ltd. Ē. Spurelim pirms tam esot piedāvāts labprātīgi atlīdzināt finansiālos zaudējumu un morālo kaitējumu 50 tūkstošu latu apmērā, kas radušies, viņam iesniedzot tiesā nepamatotu pieteikumu. Ē. Spurelis esot atteicies maksāt. Uzņēmuma direktors Igors Krupņiks norādījis, ka tiesāšanās dēļ Kolumbijai Ltd. bijušas problēmas ar bankām, kā arī bija apdraudēta uzņēmuma reputācija.

Tirdzniecības vietās veikto zādzību dēļ mazumtirdzniecības uzņēmumi Eiropā 2008. gadā cietuši 27.5 miljardus eiro lielus zaudējumus.

Pagājušajā gadā Baltijas valstīs reģistrēts lielākais zaudējumu sarukums Eiropā (4.9%), un zaudējumu apjoms bija pat nedaudz zemāks par Centrālās Eiropas līmeni. Zaudējumu novēršanas uzņēmuma Neto Baltic direktors Vaidas Bielinis uzskata, ka šādas pozitīvas pārmaiņas Baltijas valstīs ir labvēlīgs pavērsiens, jo uzskatāmi parāda zaudējumu novēršanas pasākumos ieguldīto līdzekļu vērtību.

"Šobrīd esam sasnieguši Centrālās Eiropas līmeni, tomēr, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, nākošajā gadā šādu zaudējumu līmeni būs grūti saglabāt. Globālā pieredze liecina, ka ekonomisko recesiju vienmēr pavada pieaugošas noziedzības un lielāka zādzību skaita līmenis," norāda V. Bielinis. Baltijas valstīs vislielākos zaudējumus jeb 39.4% no visa zaudējumu apjoma rada negodīgi pircēji, savukārt negodīgu darbinieku kontā ir 38.8% no zaudējumiem. Neuzticami piegādātāji ir atbildīgi par 6.3% zaudējumu, bet 5.5% zaudējumu rodas administratīvo kļūdu rezultātā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Ja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) netiktu darīts viss iespējamais lauksaimniecības statistikas datu uzlabošanā jeb «vilkšanā uz augšu», situācija ar jau tā zemajiem tiešmaksājumiem varētu būt vēl sliktāka, atzina kādreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Jautāts, kāda bija situācija ar lauksaimniecības datu rādītājiem, ko kopā ar toreizējo valsts sekretāri, tagadējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu Roze iesniedza Briselei, politiķis norādīja, ka dati bijuši objektīvi, tomēr procesa veiksmīgai virzībai kaitējusi zemnieku vēlme nedeklarēt visas ražas.

«Dati bija korekti. Vēl vairāk - tajā brīdī meklējām visas iespējas, lai rādītājus vilktu uz augšu. Tolaik darbojās likums «Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi», kurā bija noteikts, ka līdz 1.oktobrim jādeklarē saražotās tonnas. Jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ne jau visi zemnieki ražas nodeklarēja pilnībā, baidīdamies no nodokļiem. Rezultātā 1998.gadā, kura dati tika izmantoti par atskaites punktu maksājumu aprēķināšanai, zemnieki nebija deklarējuši visu saražoto, līdz ar to informācija bija tāda, kāda nu bija, tomēr - objektīva,» sacīja Roze.

Liepājas zivju konservu ražotāja Kolumbija Ltd. produkcija atzīta par piemērotu kosmonautiem, un pirmie konservi jau nogādāti kosmosā testēšanai, vēsta laikraksts Kurzmes Vārds.

Kolumbija Ltd. konservi iekļauti Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas Pārtikas koncentrātu industrijas zinātniski pētnieciskā institūta sarakstā, kurā minēta produkcija, ko rekomendē kosmonautu uzturam, ziņo medijs.

No minētā saraksta kosmonauti, gatavojoties lidojumiem, izvēlās produktus, ko piegādā Starptautiskajai kosmosa stacijai.

Kolumbija Ltd. vadītājs Igors Krupņiks stāstīja, ka pašlaik izturēta pirmā atlases kārta un šobrīd notiek otrais posms, kura laikā tiek testēts, kā konservu kvalitāti un derīguma termiņu ietekmē bezsvara stāvoklis un gravitācija.

Pašlaik institūts saskaņā ar Krievijas Kosmosa aģentūras noslēgto līgumu strādā pie tā, lai Kolumbija Ltd. karpu želejā, samu želejā, zuti želejā un līdaku tomātu mērcē iekļautu kosmonautu uzturā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji piedalās Eiropas nozīmīgākajā privāto preču zīmju izstādē World of Private Label 2015, kas 19. un 20.maijā norisinās Amsterdamā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Nīderlandē Egita Aizsilniece-Ibema.

Šogad izstādē piedalās rekordliels skaits ražotāju un organizāciju no Latvijas. Savu produkciju privāto preču zīmju iepircējiem piedāvās 23 uzņēmumi no Latvijas.

Lielākā daļa no Latvijas dalībniekiem pārstāv Zivrūpniecības nozari (10 uzņēmumi un organizācijas: AS Brīvais Vilnis, SIA Banga Ltd, Gamma-A Ltd, SIA Jaunkrasts, Karavela Ltd, LSEZ SIA Kolumbija Ltd, Piejūra Ltd, SIA Sabiedrība IMS, SIA AV Food, Latvijas Zivrūpnieku savienība) un ražotāji no citām nozarēm: SIA Aloja-Starkelsen (kartupeļu ciete un garšvielas), AS Balticovo (olas), CIDO Grupa Ltd (sulas), Dimdini Ltd (kāposti), Dobeles Dzirnavnieks (maize un konditorejas izstrādājumi), Latvijas Piens (piena produkti), Rēzeknes gaļas kombināts (gaļa un izstrādājumi), SIA Maiznīca Flora (konditoreja), Milda KM Ltd (mērces), Pernes L (Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas), SITNO Ltd (saimniecības preces) un Venden Mineral Water (minerālūdens).

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Konkursa Eksporta un inovācijas balva 2009 žūrija šodien, 9. novembrī, izvērtēs uzņēmumus Kurzemē. Otrajā kārtā izvirzīti trīs Kurzemes ražotāji - Cemex, Lauma Fabrics un Kolumbija Ltd.

Cementa ražotājs Cemex, zivju pārtsrādātājs Kolumbija Ltd. un tekstiluzņēmums Lauma Fabrics izvirzīti konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā. No 22 pieteiktajiem uzņēmumiem otrajai kārtai nominēti 10 uzņēmumi - bez jau minētajiem arī Baltic Candles Ltd, Bruker Baltic, Grindex, Livonia Print, Severstallat, Stendera ziepju fabrika, Sungate.

Septiņi komersanti startēs mazo komercsabiedrību grupā, septiņi - kategorijā Importa aizstājējprodukts, vēl septiņi - Inovatīvākais produkts. Kolumbija Ltd. pretendē uz atzinību arī šajā kategorijā. Saskaņā ar konkursa nolikumu, konkursa 1. un 2. kārtas rezultāti tiek summēti. Otrās kārtas uzņēmumu prezentācijas žūrija, kuras sastāvā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras speciālisti, kā arī citi eksperti un žurnālisti, vērtēs līdz 26. novembrim. Līdz šim jau izvērtēti 11 Rīgā un Rīgas rajonā strādājošie uzņēmumi.

Zivju pārstrādes LSEZ SIA Kolumbija Ltd. Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegusi vērienīgu projektu zivju audzētavas izveidei. Projekta koordinators ir bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Jūnijā noslēdzās iepirkuma procedūra saldūdens zivju audzēšanas tehnoloģisko līniju komplekta piegādei, kurā uzvarēja Vācijas ražotājs AGK Kronawitter GmbH, kas solījies iekārtas piegādāt par gandrīz 1,3 miljoniem eiro. «Izšķīrāmies par projektu divu iemeslu dēļ – pirmais ir izejvielu trūkums, bet otrs – bijušās Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kur strādā Kolumbija Ltd., ir piemērotas telpas – bijusī kūpinātava,» DB stāsta projekta vadītājs Mārtiņš Roze.

DB rakstīja, ka uzņēmums jau pirms kāda laika pievērsās saldūdens zivju pārstrādei, lai risinātu izejvielu problēmu. «Tomēr izrādās, ka trūkst arī saldūdens zivju,» apgalvo M. Roze. Tāpēc arī tapis projekts. Ja LAD to atbalstīs, tad vēl šajā gadā plānots sākt pārbūvēt aptuveni 3000 m2 plašo kūpinātavu par zivju audzētavu, bet nākamgad rudenī jau varot domāt par zivju mazuļiem.