Krievijas izcelsmes amerikāņu miljonāra Leonīda Rožeckina dzīve ir pilna ar drosmīgiem projektiem, vēsturiskiem un skandaloziem darījumiem. Viņš nav baidījies riskēt. Bet šī gada 16.martā viņš pēkšņi pazuda no savas villas Jūrmalā. Versijas par šo mīklaino pazušanu ir visdažādākās – sākot no nolaupīšanas inscenējuma līdz slepkavībai saistībā ar uzņēmējdarbību.

Krievijas 500 bagātāko vidū

Pazudušais biznesmenis var lepoties ar vairākiem ievērojamiem darījumiem. Viens no tiem – 1997.gadā īstenotais skandalozais privatizācijas darījums ar Krievijas valsts telekomunikāciju holdinga Svjazinvest 25% akciju pirkšanu par 1,875 miljardiem ASV dolāru. Šī darījuma vecākais partneris bija amerikāņu miljardieris Džordžs Soross, ar kuru Rožeckinam saglabājušies visciešākie biznesa kontakti.

Bet skaļāko slavu Rožeckinam biznesa vidē piespēlēja darījums ar Krievijas mobilo sakaru operatora MegaFon akcijām 2003.gada vidū. Tolaik viņš vadīja investīciju kompāniju LV Finance, kura bija aktīvi piedalījusies giganta MegaFon radīšanā. MegaFon bloķējošā akciju pakete par 256 miljoniem dolāru tika pārdota ietekmīgā miljardiera Viktora Vekselberga, kuru pasaules sabiedrība plašāk iepazina pēc slaveno Faberžē olu iegādes, kontrolētajai Alfa-Group. Pret šo darījumu iebilda visi MegaFon akcionāri, bet visvairāk protestēja Bermudu salās reģistrētais ofšoru fonds IPOC, kuram piedrēja 8% kompānijas akciju un kurš pretendēja uz vēl 25,1%. IPOC 2003.gadā iniciēja vairākas prāvas starptautiskajās tiesās, cenšoties pierādīt savas tiesības uz MegaFon. Tomēr starptautiskā arbitrāžas tiesa Cīrihē 2006.gadā nostājās Alfa-Group pusē, lemjot, ka aiz IPOC stāv Krievijas sakaru ministrs Leonīds Reimans.

Augusta sākumā Tukuma novada mežā atrastais vīrieša līķis, visticamāk, ir 2008.gada pavasarī bezvēsts pazudušā ASV pilsoņa, miljonāra Leonīda Rožeckina mirstīgās atliekas.

To apliecina nesen pabeigta ekspertīze, kurā salīdzināti mirušā DNS paraugi ar Rožeckina dzīvesvietā Jūrmalā atrastajām pēdām, un tie sakrīt. Taču, lai pārliecinātos, vai patiešām mirušais ir Rožeckins, viņa DNS profils vēl tiks salīdzināts ar kāda radinieka DNS profilu.

Šā gada 1.augustā Tukuma novada Ragaciemā meža masīvā tika atrasts vīrieša līķis sadalīšanās stadijā. Mirušā drēbju kabatā bijusi Rožeckina kredītkarte. Salīdzinot atrastā līķa DNS profilu ar profilu, kas tika iegūts no pēdām Rožeckina dzīvesvietā 2008.gada 16.martā Jūrmalā, Kāpu ielā, eksperti konstatējuši, ka tie sakrīt.

Amerikā dzīvojošā krievu izcelsmes miljonāra Leonīda Rožeckina noslēpumainā pazušana no viņa villas Jūrmalā nav vienīgais mīklainais notikums saistībā ar šo uzņēmēju. Pusgadu pēc paša L. Rožeckina pzaušanas ne mazāk dīvainos apstākļos pazuduši arī viņa sieva un bērns, raksta laikraksts Telegraf.

Kopā ar Rožeckinu pazudusi arī viņa sievu un dēlsL. Rožeckina sieva Natālija Belova kopā ar trīsgadīgo bērnu Maksimilianu un pieciem miesassargiem pazuduši no dzīvokļa Londonā.

Laikraksts Telegraf raksta, ka L. Rožeckina nāve, iespējams, bijusi inscenēta. Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka biznesmenis un viņa ģimene iekļauti ASV liecinieku aizsardzības programmā.

Db.lv jau rakstīja, ka Krievijas izcelsmes ASV miljonārs aizdomīgos apstākļos pazuda šī gada 16. marta naktī, un viņa Jūrmalas mājā tika atrastas asins pēdas. Ekspertīze apstiprināja - tās pieder pazudušajam. 19. martā uzsākto kriminālprocesu par personas pazušanu pārkvalificēja par slepkavību. Aprīlī pat aizdomās par miljonāra Leonīda Rožeckina slepkavības atbalstīšanu apcietināts kāds vīrietis.

Pēc uzņēmēja Leonīda Rožeckina pazušanas šī gada 16. martā, viņa lidmašīna sākusi aktīvi lidināties pa pasauli. L. Rožeckina lidmašīna pēc viņa pazušanas redzēta Norvēģijā, Austrijā, Lielbritānijā un Ņūfaundlendā, ziņo laikraksts The Mail on Sunday.

Laikraksts raksta, ka kādā Norvēģijas lidostā L. Rožeckina lidmašīnā iekāpuši divi vīrieši, kuri savas sejas slēpuši, apsedzoties ar savām vējjakām, tāpēc nebija iespējas viņus identificēt.

Laikraksta The Mail on Sunday mājaslapā atrodams arī fotoattēls, kurā redzams kā viens no vīriešiem, slēpjot savu seju, iekāpj L. Rožeckina lidmašīnā Challenger 604.

Lidmašīnai no Norvēģijas vajadzēja tālāk doties uz Lielbritāniju, taču dīvainā kārtā stundu pirms aizlidošanas tika mainīts lidojuma virziens un tā aizlidoja uz Austrijas galvaspilsētu Vīni.

Jūrmalā pazudušā Krievijas izcelsmes ASV miljonāra Leonīda Rožeckina meklējumi turpinās Maskavā, raksta portāls kriminal.lv.

Trešdien Latvijas policisti devušies uz Maskavu, lai kopā ar Krievijas kolēģiem turpinātu pirms diviem gadiem pazudušā miljonāra Leonīda Rožeckina meklējumus, ziņo kriminal.lv atsaucoties uz britu tabloīdu This is London, šīs ziņas apstiprina arī L. Rožeckina dibinātā avīze City-AM.

Jāatgādina, ka L. Rožeckins no sev piederošās villas Jūrmalā pazuda 2008. gada 16. martā. Lai arī ir ierosināts ir kriminālprocess par slepkavību, jo tā vedina domāt L. Rožeckina mājās atrastie asins traipi, tomēr izmeklētāji nav pilnībā atmetuši versiju par to, ka miljonārs ir dzīvs un atrodas ASV liecinieku aizsardzības programmā, raksta kriminal.lv.

Telekomunikācijas kompānijas Megafon dibinātāja Leonīda Rožeckina pazušanas iemesla viens no variantiem, ir, ka tajā ir iesaistīta Krievijas specvienība, ziņo Associated Press.

Daily Mail raksta, ka dažas dienas pirms L. Rožeckina pazušanas viņš atradās Londonā. Lielbritānijā viņām pieder daļa no City AM avīzes.

Db.lv jau ziņoja, ka L. Rožeckins šā gada 16.martā laika posmā no 00:15 līdz 07:30 nenoskaidrotos apstākļos pazuda no savas dzīves vietas Jūrmalā, Kāpu ielā.

Cnews.ru raksta, ka dienu pirms L. Rožeckina pazušanas viņš ieradās Latvijā ar personīgo lidmašīnu, bet naktī viņu esot apmeklējuši divi vīrieši, kuri pēc tam ar taksometru esot aizbraukuši uz geju bāru XXI. Nākamajā rītā viņa mājās tika atrastas asinis, bet viņa apvidus automašīna, kurā arī bija asinis, tika atrasta netālu no Rīgas bez paša biznesmeņa.

Db.lv piedāvā aplūkot žurnāla Klubs izveidoto Latvijas labāko advokātu topu, kurā izvēlēti pieci spēcīgākie, krimināllietu, pieci spēcīgākie civillietu un pieci spēcīgākie biznesa advokāti.

Kluba kritēriji labāko advokātu izvēlē bija vienkārši - advokāts līdz savam klientam pozitīvam iznākumam spēj novest pašas smagākās un grūtākā lietas, turklāt viņš tiek cienīts kolēģu vidū un savu reputāciju pierādījis ar vairāku gadu darbu.

Romualds Vonsovičs,

zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs

Nozīmīgākā lieta karjerā: "Piedalīšanās pirmajā un līdz šim vienīgajā starptautiskās arbitrāžas procesā, kurā uzvaru guva Latvijas puse. Mans klients - Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs - pret Kempayer Media Limited, panākot Latvijas apdigitalizēšanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu, reāli piedzenot no Kempaieriešiem 10 miljonus ASV dolāru un noraidot Kempaieriešu tīkojumus pretprasībā pēc 22 miljoniem ASV dolāru. Šobrīd mana svarīgākā lieta ir Latvijas Bankas interešu aizstāvēšana advokāta Grūtupa pārstāvētās likvidējamās Bankas Baltija prasībā par 186 miljonu latu piedziņu, kas ir lielākā prasība Latvijas vēsturē."

"Iekšlietu ministrijas vadība nav devusi nekādus norādījumus Valsts policijai saistībā ar informācijas publiskošanu par izmeklēšanas norisi Jūrmalā pazudušā Leonīda Rožeckina lietā," šodien, 27.martā, informē Iekšlietu ministrija.

Iekšlietu ministrija kategoriski noraida šodien, 27.martā laikrakstā Telegraf publiskoto informāciju par to, ka ministrijas vadība būtu satraukta par plašsaziņas līdzekļu interesi par šo lietu un ka ir doti norādījumi Valsts policijai mazāk aktīvi kontaktēties ar presi (Telegraf, Полиция засекретила Рожецкина. По информации Телеграфа, так распорядилось руководство МВД).

Iekšlietu ministrija uzsver, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu un Iekšlietu ministrijas nolikumu, Iekšlietu ministrija nav tiesīga nekādā veidā iesaistīties vai iejaukties kriminālprocesā. Informācija par izmeklēšanas norisi kriminālprocesā ir valsts noslēpums, un par to, cik lielā mērā publiskojamas ziņas par izmeklēšanu, var lemt tikai procesa virzītājs. Līdz ar to šobrīd tikai un vienīgi Valsts policijas kompetencē ir pieņemt lēmumus par plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem izpaužamo informāciju L.Rožeckina lietā.

Mežā Tukuma novadā atrastas pagaidām neidentificēta vīrieša mirstīgās atliekas. Mirušā drēbju kabatā bijusi 2008.gada pavasarī Jūrmalā pazudušā miljonāra Leonīda Rožeckina kredītkarte.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, vīrieša līķis atrasts jūlija beigās un bijis pūšanas stadijā. Mirstīgās atliekas identitātes noskaidrošanai nosūtītas uz tiesu medicīnas ekspertīzi.

Tiesībsargājošās iestādes pagaidām nekādus komentārus saistībā ar šo lietu nesniedz. Izmeklēšanu veic Valsts policija.

Kā ziņots, pēc policijas sniegtās informācijas, Krievijas izcelsmes ASV pilsonis Rožeckins neskaidros apstākļos pazuda 2008.gada 16.martā laika posmā no plkst.0.15 līdz 7.30 no savas mājas Jūrmalā, Kāpu ielā. Namā tika atrastas miljonāra asinis.

Kriminālprocess par Rožeckina pazušanu vēlāk tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 116.panta - par slepkavību. Policija sliecas domāt, ka Rožeckins noslepkavots.

Piektdien, 29. augustā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieki kopā ar reģionālo iestāžu kinologiem aizturēja kādu Latvijas Republikas pilsoni, kurš no Lietuvas Latvijā mēģināja ievest vairāk kā vienu kilogramu marihuānas.

Minētā persona, braucot ar automašīnu, šķērsoja Latvijas robežu Meitenes robežkontroles punktā, kur viņu apturēja VID Mobilo vienību darbinieki muitas kontroles veikšanai. Kontroles laikā automašīnas salonā esošas žaketes kabatā atrada polietilēna maisiņu ar marihuānu. Pēc šī atraduma VID darbinieki pieņēma lēmumu nogādāt automašīnu Rīgas brīvostas teritorijā, lai veiktu padziļinātu pārbaudi, automašīnu demontējot. Demontāžas laikā zem automašīnas priekšējo riteņu arkas plastmasa aizsargiem atrada sešas ar marihuānu pildītas cilindrveida briketes, kuras bija iepakotas polietilēnā.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Galds, divi krēsli un sols. Mēs ar fotogrāfu nelielajā Centrālcietuma ieslodzīto tikšanās kabinetā gaidām Latvijas pazīstamāko nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, kurš pirms nepilna mēneša deportēts no Krievijas. Tur viņš uzturējās kopš 2002. gada novembra, kad ar mērķi iesaistīties Krievijas politiskajos procesos pameta Latviju.

Tagad Lindermans atvests uz tikšanās kabinetu un, mazliet samulsis, paraksta cietuma administrācijas prasīto rakstisko apliecinājumu, ka tiešām ir ar mieru sniegt interviju Db. Mūsu saruna notiek krievu valodā, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lindermans neprastu latviski. Viņš vienkārši vēlas izteikties iespējami precīzāk.

Kā jūs deportēja uz Latviju?

Čekisti mani aizturēja uz ielas. Maskavā. Pēc tam notiek procedūra, ir tiesa, kas lemj par deportāciju. Sākumā atrados izvietošanas izolatorā, mani nolaupīja no turienes, bija iesaistīti trīs, četri specdienesti, tostarp federālā milicija, kopā trīsdesmit cilvēku. Ielika mašīnā, aizveda. Nolaupīja no izolatora. Es zināju, ka mani deportēs, gribēju, lai Latvijas vēstniecība pakontrolē šo procesu, jo tie puiši, kas noņēmās ar manu deportāciju, varēja mani nogādāt ne tikai uz Latviju, bet arī uz mežu varēja aizvest un norakt. Tad mani izveda uz Pleskavas apgabalu, tad uz pierobežas pilsētu Balviem.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Piektdienas rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais - kāds uzņēmējs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju abas personas aizturēja trešdien.

Kā vēstīts, KNAB norādīja, ka kriminālprocess sākts 25.septembrī pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas, 323.panta pirmās daļas un 195.panta pirmās daļas. Proti, par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Birojā arī skaidroja, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Daugavpils domes amatpersona laika posmā no 2018.gada janvāra līdz 2018.gada augustam, iespējams, pieņēma kukuļus ne mazāk kā 6000 eiro apmērā no uzņēmuma pārstāvja par atbalsta sniegšanu Daugavpils novada domes iepirkuma procedūrās, kā arī veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Ceturtdienas rītā industriālā parka «NP Jelgavas biznesa parks» rūpnieciskajā teritorijā Jelgavā aizdegusies kāda ražotne.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka Aviācijas ielā ar atklātu liesmu deg vienstāva ražošanas ēka. Notikuma vietā jau strādā trīs autocisternas-autokāpnes. Savukārt ceļā ir vēl trīs brigādes. Kopumā ugunsgrēkā dzēšanā iesaistīts 21 ugunsdzēsējs.

VUGD norādīja, ka ugunsgrēks ir klasificēts kā paaugstinātas bīstamības, jo tas ir izcēlies lielā platībā. Tāpat dzēšanas darbus apgrūtina lietus un vējš.

Ugunsgrēks izcēlies bijušajā RAF rūpnīcas teritorijā. Tuvējās ielas piepildījuši dūmu mutuļi.

Industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA «NP Properties» valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja apstiprināja, ka ugunsgrēks izcēlies «NP Jelgavas biznesa parka» teritorijā.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki 2011. gada 10. jūnijā Rīgā, kādā Ķengaraga autoservisā aizturēja 1970. gadā dzimušu vīrieti, kurš veica krāpnieciskas darbības, piedāvājot veikt ugunsdzēsības aparātu ikgadējo tehnisko pārbaudi, kā apliecinājumu uzlīmējot attiecīgu uzlīmi.

Faktiski aizturētais vīrietis nekādu ugunsdzēsības aparātu tehniskā stāvokļa pārbaudi neveica, bet, iznesot ugunsdzēsības aparātus no servisa teritorijas, šiem aparātiem uzlīmēja viltotas uzlīmes par pārbaudes veikšanu.

Aizturētais vīrietis nekad nav strādājis uzņēmumā, kas Latvijā piedāvā ugunsdzēsības aparātu tehniskā stāvokļa pārbaužu pakalpojumus, bet attiecīgās uzlīmes ar logo viltojis.

Viltotās uzlīmes var vizuāli atšķirt pēc uzlīmes aizsardzībai paredzētās hologrammas, kuras aizturētais vīrietis pats pārlīmēja no vecajām tehnisko apkopju uzlīmēm, vai arī hologrammas vietā līmējis pavirši izgrieztas līdzīgas folija formas.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)² būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu³, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.