RTU zinātnieki piedāvā meža ceļu būvē izmantot pelnus

Autors: Rūta Lapiņa
2017. gada 19. decembris plkst. 14:33

Pelni, kas koģenerācijas stacijās rodas kā blakusprodukts pēc enerģētiskās šķeldas dedzināšanas, varētu atgriezties atpakaļ mežos kā ievērojami lētāks materiāls ceļu būvniecībai, rosina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja Lāsma Vaivare norāda, ka mežu autoceļu būvniecībai parasti izmanto granti, dolomīta šķembas, savukārt par saistvielu kalpo cements vai neveldzētie kaļķi, taču RTU veikts pētījums apliecina, ka biokurināmā vieglos pelnus varētu izmantot kā alternatīvu. To izmantošana mežu ceļu būvniecībā būtu ekonomiski izdevīga, jo šobrīd pelni nemaksā neko un siltumenerģijas ražotāji tos deponē atkritumu izgāztuvēs.

«Pelni dod ievērojamu mehānisko īpašību uzlabojumu ceļiem. Izmantojot šo materiālu, mēs varam palēnināt meža ceļu bojāšanos un pagarināt šo ceļu mūžu,» saka RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš ir viens no autoriem pētījumam par pelnu izmantošanu mežu autoceļos. Ar pelniem sajaukta grants vai dolomīta šķembas ir piemērotas mežu ceļa virskārtas izveidei, stāsta V. Haritonovs. Savukārt asfaltētos ceļos pelnus varētu lietot apakšējos nesaistītajos konstruktīvajos slāņos.

Pētījums turpinās, patlaban tiek vērtēta iespēja būvēt eksperimentālu ceļu.

Pelnu izmantošana tiek pētīta sadarbībā ar a/s «Latvijas valsts meži» un SIA «Fortum Latvia». A/s «Latvijas valsts meži» enerģētiskās šķeldas pārdošana vietējā un eksporta tirgos ir viens no uzņēmuma darbības veidiem. Uzņēmums apsver iespēju pelnus no klientiem pieņemt atpakaļ. Līdz ar to ir būtiski atrast lietderīgas un efektīvas pelnu pielietošanas iespējas, tiek pētītas arī citi risinājumi pelnu izmantošanai. Arī elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma «Fortum Latvia» mērķis ir atrast Latvijas tautsaimniecībā lietderīgu pelnu pielietojumu un samazināt atkritumu poligonos noglabājamo ražošanas blakusproduktu daudzumu, vienlaicīgi samazinot arī ietekmi uz vidi. Uzņēmums par iespējām lietderīgi izmantot pelnus, kas rodas Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas darbības rezultātā, interesējas kopš tās būvniecības laika.

RTU aktīvi sadarbojas ar Latvijas un pasaules uzņēmumiem. Novērtējot sadarbību ar industriju, «The Times Higher Education World University Rankings» divus gadus pēc kārtas RTU ierindojusi starp pasaules TOP 500 augstskolām pēc šī kritērija.