Jaunākais izdevums

Rublis atkal zem pārdošanas spiediena, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Naftas cenām nonākot zemāk, zem pastiprināta pārdošanas spiediena atkal nonācis Krievijas rublis. Melnā zelta cena (Brent jēlnaftas) kopš oktobra beigām ir samazinājusies par 17,5%. Šajā pašā laikā ASV dolāra cena Krievijas rubļos ir palielinājusies par 8,2% – līdz 69,3 rubļu atzīmei. Savukārt gada laikā dolāra cena rubļos ir iespējusi pieaugt aptuveni par 30% (kopš 2014. gada sākuma tie būtu jau gandrīz 110%). Līdzīgi rublim gājis arī tā attiecībās ar eiro – kopš pagājušā mēneša sākuma eiro cena rubļos pieaugusi par 8,1% – līdz 75,85 rubļu atzīmei. Savukārt kopš 2014. gada sākuma kopējās valūtas vērtība Krievijas rubļos palielinājusies aptuveni par 70%.

Šobrīd, piemēram, investīciju bankas Citigroup eksperti norādījuši – ja naftas cena saglabāsies ļoti zema, visticamāk, turpināsies arī Krievijas rubļa vērtības kritums.

Visu rakstu Rublis kļūst vājāks lasiet 10. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas spēja paņemt savu ārvalstu investīciju pīrāga daļu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas izaugsme pastiprinās, un tas ir pamats ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu pieaugumam pasaulē. Tomēr gaisā joprojām virmojošā politisko procesu nenoteiktība neļauj strauji uzlaboties investoru noskaņojumam.

Neskatoties uz noturīgajām ĀTI ieplūdēm Latvijā pēckrīzes periodā, globālā integrācija investīciju jomā Latvijai vēl ir vāja.

Lai Latvija arī turpmāk spētu paņemt savu ĀTI daļu, konkurencē Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) reģionā bez valsts izaugsmes potenciāla nozīmīgi ir arī strukturālie aspekti.

2016. gadā pasaulē pēc būtiska ĀTI pieauguma gadu iepriekš bija vērojams kritums, tomēr ieplūdes saglabājās nedaudz virs pēckrīzes perioda vidējām plūsmām. Protekcionisma pieauguma un vājas globālās tirdzniecības gaisotnē vēl jo svarīgāka kļūst klātbūtne vēlamo noieta tirgu tuvumā.

2016. gadā TOP3 ĀTI saņēmējvalstis pasaulē bija ASV, Lielbritānija un Ķīna. Turklāt ASV un Ķīna savas pozīcijas saglabā jau četrus gadus pēc kārtas. Nemainīgā investoru interese liecina par šo lielo ekonomiku pievilcību, neskatoties uz svārstībām globālajā ekonomikas un politiskajā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs speciālisti.

Otrdien tehnisku iemeslu dēļ slēgts tirdzniecības centrs «Pilsētas pasāža» Jelgavā, un objektā tiek gaidīti Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) speciālisti, aģentūru LETA informēja ēkas īpašnieces - SIA «Marno J» - mārketinga speciāliste Zane Meldrāja.

Plašākus komentārus par centra slēgšanas iemesliem Meldrāja nesniedza, bet atzina, ka objektu šodien apsekos BVKB speciālisti, kuriem sniegta informācijas par tehniskajām problēmām, kas radušās objektā.

«Pašlaik neko precīzāk komentēt nevaram,» pauda «Marno J» pārstāve.

Savukārt Jelgavas domes deputāts Aigars Rublis (V) aģentūru LETA informēja, ka viņš ir vērsies BVKB ar lūgumu sniegt informāciju par tehniskajām problēmām tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ietaupītais ekonomikā atgriežas negribīgi

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 18.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka iedzīvotāju rokās esošā naudas masa turpina palielināties, patēriņa pieaugums ir visai lēnīgs

Presē jau izdaudzinātais cenu kritums pasaules preču biržās pagājušajā mēnesī ir vainagojies ar jaunu augstāko deflācijas punktu kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem martā dzīve Latvijā caurmērā bijusi par 0,6% lētāka nekā gadu iepriekš. Kā jau daudzkārt minēts, tas pārsvarā ir saistīts ar naftas cenu kritumu, kas lētākas degvielas un siltumenerģijas priekus ļauj izbaudīt arī Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr statistikas dati arī liecina, ka līdzās lētākam benzīnam, dīzeļdegvielai, apkures un gāzes tarifiem cenas gada laikā kritušās arī tādām sadzīviskām nepieciešamībām kā apģērbs, mājsaimniecības tekstilizstrādājumi, mēbeles un grīdas segumi, kā arī patēriņa grupai, kas nodēvēta «preces un pakalpojumi mājokļa ikdienas uzturēšanai». Runājot tēlaini, patērētājs var gavilēt, sevišķi vēl tāpēc, ka mūsu vidējais statistiskais strādājošais pēdējos gados var lepoties ar apmēram 7-8% vērtu darba samaksas pieaugumu, turklāt par pārsimts miljoniem eiro gadā sarūk arī mājsaimniecību kredītsaistības pret komercbankām. Tomēr, cik var spriest no citiem statistikas datiem, šī nauda tautsaimniecībā atgriežas visai negribīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas stagnēšana un vājāks pieprasījums ārvalstīs ievieš negatīvas tendences Latvijas eksportā, liekot domāt par vietējā tirgus iespēju izmantošanu

Lai arī daudz tiek runāts par Rietumeiropas valstu ekonomikas atdzīvošanos, kam ir liela loma Latvijas ārējās tirdzniecības procesos, eksports uzrāda kritumu jau vairākus mēnešus pēc kārtas, martā uz ārvalstu tirgiem izvesto preču apjomam salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo mēnesi sarūkot par 4,9%. Daudziem uzreiz prātā iešausies doma par Krievijas noteikto embargo Latvijas pārtikas precēm, tomēr diezin vai to varam uzskatīt par galveno nelaimju cēloni, jo pārtikas rūpniecības produkcijas eksports šā gada pirmajā ceturksnī bijis apmēram par 8,5% lielāks nekā pērn tajā pašā laikā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, sasniedzot 173,7 miljonus eiro. Tādējādi var teikt, ka pārtikas rūpniecība no krīzes pamazām atgūstas un pār- orientācija no Krievijas tirgus norit vismaz puslīdz veiksmīgi. Tikmēr galvassāpes var sagādāt tranzīta apjomu mazināšanās no Krievijas, ar ko galvenokārt varētu izskaidrot minerālā kurināmā eksporta apjomu samazināšanos par 29,4% salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn. Vairāku desmitu procentu vērts kritums ir vērojams arī atsevišķās citās preču grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas stagnēšana un vājāks pieprasījums ārvalstīs ievieš negatīvas tendences Latvijas eksportā, liekot domāt par vietējā tirgus iespēju izmantošanu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zelta cena pieauga līdz augstākajam līmenim kopš pērnā gada oktobra, jo, vājinoties riska apetītei finanšu tirgos, investori meklē drošu patvērumu saviem līdzekļiem, raksta MarketWatch.

Rezultātā zelta cena aprīļa piegādēm pieauga par 2,11% līdz 1182 dolāriem par unci, kas ir augstākā atzīme kopš pērnā gada oktobra beigām. Kopš gada sākuma zelta cena ir palielinājusies par 11%, ko veicinājis kritums akciju un naftas tirgū.

Tāpat pirmdien zelta cenai pieaugt palīdzēja vājāks dolārs. Ja dolāra vērtība samazinās, tad dolāros cenotās izejvielas, piemēram, zelts, kļūst lētāks ārvalstu pircējiem.

LHV analītiķis Mareks Rudovičs skaidro, ka šā brīža tirgus situācija diezgan izteikti norāda, ka zelts gūst izteiktu labu no tā, jo šobrīd vairs nav īsti skaidrs, vai Federālā Rezervju Sistēma turpinās celt procentu likmes šādos tirgus apstākļos un riskēs ar potenciāli daudz lielākām ekonomiskām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga

Žanete Hāka, 23.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz sarežģījumiem, kas veidojas politiskajā vidē pasaulē, tuvākajos divos gados globālā izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, taču ne iespaidīga, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

To kavēs tādi faktori kā nevienlīdzīgais labklājības pieaugums un smagā parādu nasta. Atskatoties uz notikumiem pēdējos mēnešos, tad jāsecina, ka lielos vilcienos skatījums uz globālo ekonomiku nav mainījies. Noskaņojuma rādītāji ir atguvušies, bet finanšu tirgi uz Donalda Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši negaidīti pozitīvi, iespējams, balstoties gaidās par vairāk uz izaugsmi orientētu ekonomikas politiku. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējā ekonomiskā izaugsme šogad būs 1.7%, bet 2017. un 2018. gadā IKP pieaugums sasniegs 2%. Ņemot vērā to, ka daudzas centrālās bankas vēsturiski zemās procentu pamatlikmes saglabās un turpinās kvantitatīvās mīkstināšanas politiku, pieauguma temps ir vērtējams kā viduvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas biržu indeksi pieaug, tirgiem sekojot Brexit un FRS lēmumiem

LETA--AFP, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība stabilizējās, tirgiem sagatavojoties jaunām neskaidrībām Brexit jomā un gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) jaunāko sanāksmi tās politikas noteikšanai.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja rīkoja krīzes sarunas ar savas valdības ministriem pēc tam, kad parlamenta spīkers nolēma, ka Mejai ir jāpanāk izmaiņas likumdevēju divreiz noraidītajā Brexit dokumentā, lai tas tiktu nodots balsošanai trešo reizi.

Brexit neskaidrības tomēr kompensēja oficiālie dati, ka bezdarbs Lielbritānijā novembrī - janvārī samazinājies līdz 3,9% salīdzinājumā ar 4% trīs mēnešos līdz decembrim, un tas ir zemākais līmenis kopš 1975.gada.

Jaunākie dati arī liecina, ka Lielbritānijā strādājošo vidējie ienākumi, iekļaujot prēmijas, novembrī - janvārī gada griezumā palielinājušies par 3,4%, kas ir straujākais kāpums kopš 2008.gada jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Neracionālā finanšu tirgu eiforija var būt pat ilgāka

Jānis Šķupelis, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Moody's samazinājusi Lielbritānijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu

LETA--AFP, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra «Moody's» samazinājusi Lielbritānijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu, šādu lēmumu skaidrojot ar aizvien pieaugošajiem politiskajiem izaicinājumiem saistībā ar Brexit sarunām.

Vienlaikus aģentūra valsts kredītreitingu apstiprinājusi līdzšinējā - «Aa2» - līmenī.

«Moody's» skaidro, ka Lielbritānijas valdība ir saskārusies ar grūtībām pārvarēt politiskos izaicinājumus, kuriem tai šobrīd jāstājas pretī.

Turklāt Lielbritānijas ekonomiskais un fiskālais stāvoklis turpmāk, visticamāk, būs vājāks un vairāk pakļauts satricinājumiem, nekā uzskatīts iepriekš, norāda aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vaimanāšana ekonomikas izrāvienu neradīs

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora p.i., 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda brīdinājums par ekonomikas atdzišanu, tāpat kā Ķīnas problēmas, nav attaisnojums nekā nedarīšanai

Tas, ka latvieši ir naski uz vaimanāšanu un sūkstīšanos, cik viss ir slikti, ir gadu gaitā pierādījies. Taču pēdējā laika tendences rāda, ka neesam tādi vienīgie. Ekonomikas tempu palēnināšanās un visādas ģeopolitiskās turbulences ir likušas nelāgās priekšnojautās saķert galvu ne vienam vien pasaules pilsonim, un arī zināma daļa ekspertu sāk rādīt bažīgu vaigu. Piemēram, jaunākais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ziņojums attiecībā uz šo gadu, globāli raugoties, ietver pesimistiskākas ekonomikas izaugsmes prognozes nekā vēl pērnā gada rudenī, jo paredz, ka pasaules ekonomika šogad spēšot pacelties vien tikai par 3,4%. Tas ir par 0,2 procentpunktiem vājāks rādītājs, nekā pasaules gudrās galvas lēsa vēl 2015. gada oktobrī. Vainīga pie tā, pirmkārt, esot Ķīna, kas pērn spējusi augt vien par 6,9% un šogad augšot tikai par 6,3%. Otrkārt, ASV ar saviem finanšu politikas pasākumiem un stipro dolāru. Treškārt, visi ģeopolitiskie saspīlējumi, no kuriem sazin kas vēl var sanākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien naftas cena pieauga, jo ASV stimulēšanas programma un Āzijas pieprasījuma atgūšanās uzlaboja investoru noskaņojumu.

Rezultātā Brent naftas cena pieauga par 22 centiem jeb 0,5% līdz 45,21 dolāram par barelu, bet ASV WTI cena pakāpās par 32 centiem jeb 0,8% līdz 42,36 dolāriem par barelu.

"Jēlnaftas cenas pieaugumu veicina signāli par tālākiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem," norāda "ANZ" eksperti.

Tāpat naftas cenai palīdz vājāks ASV dolārs, norāda "Energy Aspects" analītiķe Virendra Čauhana.

Svētdien "Saudi Aramco" vadītājs Amins Nassers sacīja, ka paredz naftas pieprasījuma pieaugumu, ņemot vērā, ka Āzijas ekonomikas pamazām sāk atgūties.

Tiesa gan, līdzšinējie dati par pēdējā laika pieprasījumu nav pozitīvi - ASV pasažieru aviosatiksme jūnijā saruka par 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības) 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Nedaudz vājāks par gaidīto 1. ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.

Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība. Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1. ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eirozonas ekonomikai negaidīts uzrāviens

Žanete Hāka, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī eirozonas ekonomikas aktivitāte bijusi straujākā pēdējo četru gadu laikā, liecina jaunākie Markit iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Indekss, kas apkopo 5000 kompāniju datus, novembrī sasniedzis 54,4 punktus, salīdzinot ar 53,9 punktiem oktobrī. Tādējādi šomēnes indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011.gada maija. Indeksa vērtība virs 50 punktiem liecina, ka aktivitāte pieaugusi, savukārt, ja indekss ir zem šīs atzīmes, aktivitāte sarūk.

Aptaujas dati liecina, ka izaugsme nākamo mēnešu laikā var būt vēl straujāka, jo jauno pasūtījumu līmenis sasniedza augstāko atzīmi kopš 2011.gada vidus, tāpat arī no jauna pieņemto darbinieku skaits palielinājās.

Neskatoties, ka eirozonas ekonomikas aktivitāti nav ietekmējuši terorakti un vājāks pieprasījums no Ķīnas un citām lielām jaunattīstības ekonomikām, eksperti aizvien sagaida, ka Eiropas Centrālā banka savā decembra sanāksmē paziņos par monetārās stimulēšanas pasākumu paplašināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV akciju cenas kāpj un dolāra vērtība krītas, FRS nemainot procentlikmi

LETA--AFP, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās, pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, kas sekoja labiem firmu peļņas rādītājiem un ASV nodarbinātības datiem.

ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1,5%, reaģējot uz FRS bāzes procentlikmes nemainīšanu un piesardzīgo pieeju turpmākām darbībām. ASV centrālā banka bāzes procentlikmes mērķrādītāju saglabāja 2,25%-2,5% apmērā.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē sacīja, ka pamatojums turpmākām procentlikmju celšanām ir «kļuvis vājāks».

«Šajā vidē mēs uzskatām, ka mēs vislabāk varam atbalstīt ekonomiku, esot pacietīgi perspektīvas izvērtēšanā pirms tālāku izmaiņu veikšanas savā politikā,» teica Pauels.

FRS arī paziņoja, ka varētu mainīt savu vērtspapīru portfeļu samazināšanas tempu.

«Investoriem visvairāk patīk tas, ka viņi panākuši [no FRS] vairāk, nekā gaidīja,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 25.04.2020

Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pieaug ASV un krītas Eiropā pēc bažām par globālo ekonomiku

LETA--AFP, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas biržu indeksi kritās, valdot bažām par neskaidru globālās ekonomikas perspektīvu ASV-Ķīnas tirdzniecības kara apstākļos.

Volstrītas indeksi nedaudz palielinājās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) Ņujorkas filiāles vadītāja Džona Viljamsa izteikumiem, kas deva jaunu signālu, ka ASV centrālā banka šomēnes var pazemināt procentlikmes.

Viljamsa izteikumi arī izraisīja ASV valsts obligāciju ienesīguma samazināšanos un ASV dolāra vērtības krišanos.

Lielbritānijas oficiālā prognozē ceturtdien bija teikts, ka valsts ieslīgs gadu ilgā recesijā, ja tā izstāsies no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās par ekonomiskajām attiecībām nākotnē.

Tirgu analītiķis Favads Razakzada atzīmēja, ka satraukumu par globālo ekonomiku līdz šim ir kompensējuši centrālo banku norādījumi, ka tās nepieciešamības gadījumā iejauksies, lai atbalstītu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Fitch atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī

Db.lv, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru