Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks nosūtījis a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājam Ivaram Pāžem un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājam Vladimiram Kononovam vēstuli, kurā aprakstīts un fotogrāfijās fiksēts autoceļa Liepājā – Klaipēda kritiskais stāvoklis un pieprasīts atrast līdzekļus ceļa sakārtošanai.

Vēstulē uzsvērts, ka Liepājas pilsētas pašvaldība regulāri no autotransporta kravu pārvadātājiem un autobraucējiem saņem pamatotas sūdzības par valsts galvenā autoceļa A11 (Liepāja – Lietuvas robeža) slikto tehnisko stāvokli posmā Nīca – valsts robeža. Jau 15 gadus pavasaros situācija ir kritiska. «Uzskatām, ka autoceļa A11 posms no Nīcas līdz Lietuvas robežai ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Gan tūristi, gan kravu pārvadātāji, kuri ierodas Latvijā, šķērsojot Latvijas – Lietuvas robežu Rucavā, ir neizpratnē par kraso atšķirību starp ceļa seguma kvalitāti Lietuvas Republikā un Latvijā,» teikts vēstulē.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas centrs izvirzījis kandidātus ikgadējai Kurzemes tūrisma balvai. Tās piešķirs vairākās nominācijās - Dižā lauku sēta, Tūrisma dižā mājas lapa, Dižais piedāvājums ģimenei, Dižais amatu meistars, Dižā kolekcija, Dižais Kurzemes ēdiens, Dižais Kurzemes pasākums.

Liepājas puse šajās kategorijās nominējusi gan pieredzes un tradīcijām bagātus tūrisma uzņēmumus, gan arī nozares debitantus: Nominācijā Dižā lauku sēta izvirzīti Nīcas novada Sīpoli un kempings Pūķarags Papē, par labāko un atraktīvāko mājas lapu cīnīsies www.beachparty.lv un www.virzas-keramika.lv, savukārt no Liepājas puses kā Dižais piedāvājums ģimenei izvirzīta Izziņas un aktīvās atpūtas taka PPP Dunalkas pagastā un Atpūta Ziemeļos Bārtas pagastā, kas 2009.gadā startēja kā jaunais tūrisma piedāvājums.

Nominācijā Dižais amatu meistars izvirzīts Amatnieku nams Liepājā un Zivju pikniks (meistars Dzintars Zamarītis) Pāvilostā; Dižā kolekcija - Pūķu Jāņa seno mūzikas instrumentu kolekcija Rucavā un ekspozīcija Jūrmalnieku senatne Nīcas novada Jūrmalciemā; nominācijā Dižais Kurzemes ēdiens sacentīsies restorāns Vecais Kapteinis Liepājā un Etnogrāfiskā māja Zvanītāji Rucavā, bet nominācijai Dižais Kurzemes pasākums tiek piedāvāti svētki ģimenei Lielmutis Fricis un Lielmute Marta un Fontaine Festival Liepājā.

SIA Pekši īpašniece Marta Vītola meklēja iespēju, kā saimniekot dzimtajā Rucavas novadā. Šis ir stāsts nevis par vieglāka ceļa meklējumu, bet gan par mērķtiecīgu un pārbaudījumiem pilnu plāna realizāciju – palikt savā dzimtajā zemē kā saimniecei, uzņēmuma īpašniecei un valsts patriotei.

Jau trīs gadus Marta Vītola audzē gaļas liellopus. Ganāmpulks pieaudzis trīs reizes, bet uz pirmo peļņu var cerēt tikai pēc gada vai diviem. Eiropas Savienības fondu atbalsts izpalicis, uz banku kredītiem nav ko cerēt. Iztiku jaunā censone nopelna, strādājot vecāku uzņēmumos, un valstij ieteic jaunos lauksaimniekus atbalstīt reāli, ne tikai vārdos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Tajā bildē pie sienas – mazā meitene ar Gunti Ulmani – esat jūs?

Jā. Tas man ir atgādinājums, ka prezidenti brauc uz vietām, kur ir pilsoņi, pie kuriem braukt. Toreiz Latvijas prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Lietuvas prezidentu Nīcā. 1993. gads. Man bija nepilni četri gadi. Pat īsti nezinu, kā prezidents nonāca līdz vectēva Jāņa Valda Vītola saimniecībai Vecvismini, Rucavas pagastā, bet es esot bijusi ļoti aktīva saimniecības izrādītāja. Tā man atstāstīja. Pati notikumu atceros visai miglaini. Toreiz vectēvam bija daudz piena govju. Man tagad ir gaļas liellopi.

Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Festivāla LMT Summer Sound apmeklētājiem jāņem vērā, ka uz Liepājas šosejas notiek remontdarbi un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Rīga (Skulte) – Liepāja (A9) šosejas posmā, kas šķērso Jelgavas un Dobeles novadus (24,400. - 38,180. km) 10. jūlijā darbosies 6 luksofori, nepieciešamības gadījumā piesaistot arī satiksmes regulētājus, bet 11. jūlijā luksoforu skaitu plānots samazināt līdz pieciem. 12. jūlijā darbi objektā nenotiks, bet turpinās darboties pieci luksofori. Šajā posmā būs ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h. Lai šķērsotu attiecīgo būvobjektu, jārēķinās ar laiku līdz 30 min. Posmu ir iespējams apbraukt caur Jelgavu vai Kuldīgu.

Uz Liepājas šosejas Tukuma un Dobeles novados (39,00. – 60,00. km) darba grafika izmaiņu dēļ, būvdarbi notiks arī šajā nedēļas nogalē, un sestdien un svētdien šajā posmā darbosies 4 luksofori.

Uz vasaras pasākumiem Liepājā, Ogrē un Cēsīs tiks nodrošināti papildu reisi, lai iedzīvotāji varētu atgriezties mājās pēc koncertu un svētku apmeklējuma.

Sabiedriskā transporta padome (STP) atbalstījusi papildu vilciena reisu nodrošināšanu uz trim pasākumiem šovasar, lai to apmeklētāji varētu laikus nokļūt mājās. Savukārt pēc pasažieru plūsmas izpētes vairākos autobusu reisos STP nolēma noteikt transportu pēc pieprasījuma.

Liepāja, Ogre, Cēsis

STP atbalstījusi nodrošināt papildu vilcienu reisus maršrutā Rīga – Ogre, Rīga – Liepāja un Rīga – Cēsis laikā, kad pilsētās notiek vērienīgi pasākumi. Papildu vilciena reiss noteikts maršrutā Rīga – Ogre pēc trešā starptautiskā Operetes festivāla Galā koncerta Ogrē. Vilciens 14. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Ogres uz Rīgu.

Līdzīgi papildu reiss tiks nodrošināts maršrutā Rīga – Cēsis, lai būtu iespējams apmeklēt Cēsu pilsētas svētkus un pēc tiem atgriezties Rīgā. 20. jūlijā vilciens no Rīgas izbrauks plkst. 14.11, savukārt 21. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Cēsīm uz Rīgu.

Valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā starp Nīcu un Rucavu (34,9.-36,3. km) būvnieks SIA Binders veicis garantijas remontdarbus, izmantojot laika apstākļiem neatbilstošu tehnoloģiju, kā arī darbu veikšanu nesaskaņojot ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Nekvalitatīvi veikto darbu LVC nepieņem un būvniekam darbi būs jāveic atkārtoti. Visticamāk tas notiks nākamajā gadā, iestājoties būvdarbu veikšanai piemērotiem laika apstākļiem. Remontam vispiemērotākā metode tiks izvēlēta, piesaistot Ceļu laboratorijas speciālistus.

Rekonstrukcijas darbi valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) 23 km garā posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.-50,49. km) tika uzsākti 2015. gada jūnijā un pabeigti 2016. gada septembrī. Tos veica ceļu būves uzņēmums SIA Binders. Rekonstruētā posma projektu sagatavoja SIA Polyroad, būvuzraudzību veica - SIA Teede Insenerid un SIA Sweco EST (Igaunija). Posma rekonstrukcijas izmaksas bija 14,97 miljoni eiro ( ieskaitot PVN). Objekta garantijas termiņš - pieci gadi.

Liepājas pašvaldību neapmierina VAS Latvijas Valsts ceļi arguments, ka šosejas rekonstrukciju līdz Lietuvas robežai nav iespējams finansēt, jo tā pagaidām nav iekļauta Transeiropas (TEN -T) tīklā.

Liepājas dome ir saņēmusi VAS Latvijas valsts ceļi atbildes vēstuli par valsts galvenā autoceļa A11 posma līdz Lietuvas robežai tehnisko stāvokli un tā sakārtošanas iespējām. Atbildes vēstule apstiprina, ka valsts galvenais autoceļš A11 Liepāja – Lietuvas robeža ( Rucava ) ir neapmierinošā stāvoklī. Valsts akciju sabiedrības valdes loceklis Ivars Pāže vēstulē skaidro, ka autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža ir sliktā tehniskā stāvoklī, jo pēdējos 12 gadus nepietiekamo finanšu resursu dēļ ir veikti tikai segas rekonstrukcijas darbi, bet ar to nepietiekot, lai nodrošinātu labus braukšanas apstākļus. Tajā pašā laikā Latvijas valsts ceļi vēstulē informē, ka valsts budžeta autoceļu fonda apakšprogrammas ietvaros šobrīd nav līdzekļu nopietnu rekonstrukcijas objektu īstenošanai.

Latvijas tirgotāju kooperācija Aibe aicina valdību un pārējās bankas rast risinājumu, kā saglabāt esošo Latvijas Krājbankas filiāļu, minibanku un bankomātu tīklu.

Finanšu traģēdija saistībā ar Latvijas Krājbanku smagi skārusi daudzus cilvēkus. Īpaši grūts un neērtību pilns laiks šobrīd ir mazajiem uzņēmējiem, kur Latvijas Krājbankas minibankas, filiāles un bankomāti bija vienīgie, norāda Aibe, kas apvieno 485 tirdzniecības vietas. Dundaga, Alsunga, Rucava, Viļāni, Koknese, Dagda, Priekule, Jaunpiebalga, Kalnciems – tās ir tikai dažas no Latvijas apdzīvotajām vietām, kurās vienīgā banka ir Latvijas Krājbanka. Trīs pašvaldības – Dundagas, Jaunpiebalgas un Dagdas dome – pat spiestas ņemt ārkārtas kredītus Valsts kasē.

«Uzņēmēji steigšus atver kontus citās bankās, taču līdzekļiem Latvijas Krājbankas kontos klāt netiek; nevar samaksāt par pakalpojumiem, precēm. Tā kā nestrādā Krājbankas termināli, veikalos pircēji ar kartēm norēķināties nevar. Dienās, kad bankomātos nevarēja izņemt naudu, cilvēki, kam konti ir citās bankās, brauca uz lielākām pilsētām, protams, arī iepērkoties tur. Grūti aptvert, kāds trieciens ir maza lauku veikaliņa īpašniekam, kaut tikai dienu paliekot bez pircējiem, ar iesaldētiem līdzekļiem bankā... Cilvēki lūdz preces «uz krīta», lūdz iespēju kaut kā caur mūsu kooperācijas veikaliem veikt maksājumus. Diemžēl šobrīd to nodrošināt nevaram, jo tad ir jāreģistrējas kā maksājumu pakalpojumu sniedzējam, bet tas nenotiek tik ātri,» situāciju ieskicē Latvijas tirgotāju kooperācijas Komercnodaļas vadītāja Tatjana Kuļikova. Visvairāk uztraucot nākotne – kas notiks pēc Latvijas Krājbankas likvidācijas. Tā kā šai bankai bija visplašākais nodaļu un bankomātu tīkls, pēc likvidēšanas lielā daļā Latvijas iedzīvotāji var palikt bešā, tāpēc kkooperācija vietējo mazo uzņēmēju vārdā lūdz pēc iespējas ātrāk risināt šo situāciju.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Latvijas galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.

Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt, un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.

2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).

Rucavas novada iedzīvotāji ir sašutuši par pašvaldības uzliktajiem nodokļiem. Amatpersonas tos sola skaidrot sapulcē, vēsta rekurzeme.lv.

165 Rucavas novada iedzīvotāji esot parakstījuši iesniegumu savai pašvaldībai ar aicinājumu sniegt pamatojumu šogad paaugstinātajiem nodokļiem. «Tas notika bez iepriekšēja brīdinājuma un izskaidrojuma,» stāstījusi rucavniece Sarmīte Liparte.

Cilvēki par to uzzinājuši, saņemot maksājuma paziņojumu. Citās pašvaldībās nodokļi tiekot celti pakāpeniski, Rucavā – uzreiz.

Rucavas novads ir vienīgais, kurā nolemts pilnībā iekasēt tā saukto «šķūnīšu nodokli».

«Nodokļu jautājuma izskaidrošanai rīkosim iedzīvotāju sapulci,» apgalvojis domes priekšsēdētājas vietnieks Andris Brīvkalns. Tās datums vēl tiks precizēts un paziņots.

No rītdienas Latvijas Krājbankas klienti, kas ir privātpersonas, varēs no bankas saņemt līdz 50 latiem lielu summu dienā. Šī pagaidām ir vienīgā bankas darbība, kurai dota «zaļā gaisma», līdz ar ko juridiskās personas, pēc patlaban pieejamās informācijas, rītdien nekādas operācijas Krājbankā veikt vēl nevarēs.

Tā Db.lv norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

Jau ziņots, ka FKTK padome 21. novembra sēdē nolēmusi apturēt Latvijas Krājbankas visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra, Db.lv paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Saskaņā ar šo komisijas lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki, kas veic bankas pārvaldīšanu un iegūst bankas valdes un padomes tiesības. Pilnvarnieku grupas uzdevums ir veikt bankas pārvaldi ar nolūku nodrošināt bankas aktīvu saglabāšanu. Par pilnvarnieku grupas vadītāju ir iecelts komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) atvēlēs vairāk nekā 43,5 tūkstošus latu autoceļa A11 Liepāja – Lietuvas robeža (Rucava) posma rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei tehniskā projekta stadijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Db.lv jau ziņoja, ka, lai vērstu amatpersonu uzmanību uz A11 ceļa stāvokli, rucavnieki šā gada martā organizēja protesta akciju, simboliski aizlāpot bedres uz ceļa, talkā ņemot lāpstas vai smago tehniku. Protesta akcijā piedalījās vairāk nekās simts cilvēku iepriekš plānoto 50 vietā. Akcijas dalībnieku vidū bija gan rucavnieki un apkaimes iedzīvotāji, gan lietuvieši, kuri izmanto šo ceļu.

«Situācija ir patiešām dramatiska, jo bedres ir dziļas un ar asām malām,» citējot Rucavas novada domes priekšsēdētāju Līgu Stendzi, rakstīja portāls liepajniekiem.lv. Viņa atzina, ka arī pati, dodoties uz Liepāju, redzējusi vairākas automašīnas, kas bedru dēļ cietušas.

VAS Latvijas Valsts ceļi kā pirmie uzsāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu, un mēs aktīvi turpināsim realizēt visus ieplānotos projektus, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti savlaicīgi, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties uzsākt darbu,» piebilst J. Lange.

Kā informē Satiksmes ministrija, šogad oktobrī izsludināti jau deviņi būvdarbu iepirkumi par gandrīz 100 miljoniem eiro.

To vidū ir autoceļa Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (A3) būvdarbi par vairāk nekā 21 miljonu eiro, Talsi – Stende – Kuldīga (P120) par vairāk nekā 15 miljoniem eiro un Rīga – Ventspils (A10) segas pārbūve un Augšlīgatne – Skrīveri (P32) pārbūve – katrs par 11,5 miljoniem eiro. Līdz gada beigām tiks izsludināti vēl 2 iepirkumi par kopējo summu aptuveni 13 miljoni eiro.Šos projektus plānots realizēt ar Kohēzijas un ERAF fondu līdzfinansējumu.

Pasaules dabas fonds (PDF) meklē pircēju bijušajai Dabas mājai Papē, bet neveiksmīgi, apstiprinājis fonda pārstāvis Ints Mednis, vēsta reģionālais medijs rekurzeme.lv.

Dabas māja darbu pārtrauca 2007. gadā - sezona īsa, apmeklētāju maz.

«Ja brauc cauri Papei, daudzviet ir uzraksti «pārdod», «pārdod», mēs tā nedarām. Tāpat ir firmas, kas strādā tieši uz īpašumiem Nidā un Papē, bet tie ir starpnieki. Mēs paši meklējam pircēju,» skaidrojis I.Mednis.

Lietuvieši, kuri meklē privātīpašumu, vēlas to prom no acīm un burzmas, lai var baudīt mieru un klusumu. Ēka ar 203 kvadrātmetru platību esot piemērota viesu nama ierīkošanai, taču PDF kā nevalstiska organizācija drīkstēja pirkt tikai māju, ne zemi, kas joprojām tiek nomāta. Tas savukārt kavē biznesa cilvēkus.

Itālietis Stefano un rīdziniece Laila pametuši saulaino Itāliju un par savu turpmāko dzīvesvietu izvēlējušies Rucavu. Izvēlējušies pēc aprakstiem un globālajā tīmeklī atrodamās informācijas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tagad 10 gadus vecais Djego apmeklē Rucavas pamatskolu, bet divgadīgais Kristjans drīzumā dosies uz bērnudārzu Zvaniņš.

Laila un Stefano jau ilgāku laiku meklējuši iespēju pārcelties uz dzīvi Latvijā. «Rucava mūs piesaistīja ar ziņām par tradicionālajiem tērpiem, tautiskiem pasākumiem, klasiskām vērtībām, mieru un klusumu ikdienā un dinamiku svētkos,» stāsta Laila Moska.

Pēc mājas iegādes Rucavas centrā sākušies remontdarbi dzīvesvietā un ikdienas kārtošana. Par Rucavas skolu ir sajūsmā ne tikai vecāki. «Man patīk, un man te ir daudz draugu,» latviski saka Djego. «Šejienes skolas būtiski atšķiras no Itālijas. Tur mums bija jāpērk ļoti daudz grāmatu un bērniem nebija nekādu ārpusklases nodarbību. Vienos stundas beidzās un skola ir slēgta,» atklāj Laila.

Iemesls, kādēļ valdība otrdien aiz slēgtām durvīm lems, vai neatlikt līguma parakstīšanu ar AS Pasažieru vilciens 140 miljonu latu vērtā vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A.(CAF), saistīts ar Latvijas Krājbankas krahu, vēsta portāls Pietiek.com, atsaucoties uz informētiem avotiem valdībā.

CAF kā savu apakšuzņēmēju vilcienu piegādes līguma izpildei norādījis AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), bet tās manta pilnībā ieķīlāta Latvijas Krājbankā. Neoficiāli izskan bažas, ka RVR nespēs izpildīt savas saistības, kas plānotas 63% apmērā no visa līguma.

Izskan minējumi, ka aiz Kipras ofšora Mysea Enterprises Limited, kas, pēc Lursoft datiem, 2009. gada beigās kļuvis par RVR 67% akciju īpašnieku, slēpjas finanšu grūtībās nonākušās Lietuvas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas īpašnieks, Krievijas miljardieris Vladimirs Antonovs. Šā gada maija RVR Latvijas Krājbankā ieķīlājusi visu savu mantu.

Liepājā radītais koncepts gaļas cienītājiem “Divi Naži” paplašinājis savu sniegto pakalpojumu klāstu, izveidojot internetveikalu un nodrošinot produkcijas piegādi visā Latvijā.

Zīmols “Divi Naži” ir pirmais gaļas pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā liellopa gaļu, cūkas gaļu (ar zaļās karotītes simbolu) un jēra gaļu. “Divi Naži” paši veic gaļas sadali un ražo arī dažādus pusfabrikātus.

Liepājnieki izveido jaunu konceptu Divi naži 

Šonedēļ Liepājas Pētertirgus paviljonā darbu uzsāks jauns konceptstends "Divi naži", kurā varēs...

“Nepilnu gadu mums ir pašiem savs ganāmpulks Rucavā, kur pēc mūsu norādījumiem un prasībām tiek audzēti Šarolē šķirnes liellopi. Pārējo produkciju iegādājamies no vietējām saimniecībām Latvijā. Mēs sadarbojamies ar saimniecībām, kuras ieklausās mūsu prasībās par dzīvnieku audzēšanu un kuras kā prioritāti izvirza produkta kvalitāti,” pastāsta uzņēmuma “Divi Naži” līdzīpašnieks Elviss Sproģis.

“Pasūtot produkciju internetveikalā, izvēlētie produkti tiks iepakoti vakuumā, pēc tam tos ievietos aukstuma kastē, kurā papildus tiks pievienoti aukstuma elementi. Šādā veidā varēsim nodrošināt kvalitāti mūsu produkcijai. Būtībā šāds biznesa attīstības solis ir veiksmīgi pārņemta ārvalstu prakse, jo daudzviet pasaulē šāds pakalpojums jau tiek sniegts. Vēlamies arī Latvijas tirgū ienest jaunas vēsmas,” ar biznesa attīstības ieceri iepazīstina E.Sproģis.

Šāds solis pieņemts, reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu no klientiem ārpus Liepājas teritorijas. “Lēmums par internetveikala izveidi ir pārdomāts, ilgi lolots, un šobrīd ir piemērotākais brīdis, lai ideja kļūtu par realitāti. Mēs strādājam, lai “Divu Nažu” produkcija kļūtu vēl plašāk pieejama,” papildina šefpavārs un uzņēmuma līdzīpašnieks Dāvis Veilands.

Produkcijas piegādi visā Latvijā piecerēts nodrošināt sadarbībā ar DPD kurjeru.

““Divi Naži” ir Liepājas biznesa inkubatora komersants. Ja man uzņēmums ir jāraksturo vienā vārdā, tas noteikti ir vārds - kvalitāte. Komanda strādā kvalitātes zīmē, kas ietverta ikkatrā komersanta darbībā un ar to es domāju, ka tas nav tikai skaists mērķis uz papīra, tā ir kvalitāte sadarbībā, komunikācijā, uzņēmējdarbības izpratnē un izpildē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatora vadītāja Vita Liepiņa.

“Divi Naži” idejas autori un īpašnieki ir šefpavārs Dāvis Veilands un pavārs/miesnieks Elviss Sproģis. Uzņēmums pastāv kopš 2019. gada nogales.

E.Sproģis pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam zināšanas papildinājis Anglijā un ieguvis miesnieka aroda kvalifikāciju, savukārt Beļģijā vairāku mēnešu garumā papildinājis zināšanas pie viena no Eiropā izcilākā miesnieka Hendrika Dīrendonka (Hendrik Dierendonck). Savukārt Dāvis Veilands Liepājā ir labi zināms šefpavārs, kurš pavāra kvalifikāciju ir ieguvis Latvijā, bet pēc tam strādājis labākajos Liepājas restorānos.

Noslēdzies VAS Latvijas Valsts ceļi izsludinātais iepirkums par valsts galvenā autoceļa A11 Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) posma 21,85-45,02 km segas rekonstrukciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tika rīkots sarunu procedūras veidā, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu, un par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu. Konkursā uzvarējusi SIA Binders, kuras piedāvātā līgumcena bija 12,5 miljoni eiro. Kopumā tika saņemti četru pretendentu pieteikumi.

Iepirkums tiek īstenots ar Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība atbalsta mērķa Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana finansējuma palīdzību.

Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts noslēdzies ar jaunu veloceliņu Palangā un konferenci Nīcā.

Projekta ietvaros 17.jūnijā Palangā tika rīkota jauna veloceliņa atklāšana, kurā piedalījās Latvijas un Lietuvas veloprofesionāļi, veloentuziasti, žurnālisti, pašvaldību darbinieki. Veloceliņš izbūvēts 12km distancē ar jauna asfalta segumu divās joslās. Tas savieno Palangu ar Sventāju un ļauj tūristiem droši pārvietoties pa piekrastes priežu mežiem gandrīz līdz Latvijas robežai. Līdz ar to veloceliņu tīkls pārklāj gandrīz visu Lietuvu.

Savukārt Latvijas pašvaldības projekta ietvaros izbūvēja jaunu Nīcas tūrisma informācijas centru ar telpām zīdaiņu pārtīšanai, tualetēm, ārpusē ir velonovietne un strūklaka. Projekta ietvaros jau notikusi pierobežas velotūrisma attīstības pētījuma izstrāde. Pēc tā ieteikumiem tika noteiktas vietas velotūristu atpūtas laukumiem Nīcā un Rucavā, kas tiks aprīkoti ar soliņiem, nojumēm, velostatīviem, atkritumu urnām un tml. Pēc pētījuma norādēm tiks izvietotas maršrutu marķējuma zīmes (Nīcā pavisam 20 zīmes) un četri lielformāta informācijas stendi. Šobrīd tiek veikts saskaņošanas process darbībām, kas varētu tikt atbalstītas par projektā ietaupīto finansējumu – kopumā projektā tie ir 450 tūkstošiem eiro. Gadatirgū Balttour jau tika prezentēts jauns - visiem projekta partneriem (Nīcas un Rucavas novadi, Palangas pilsēta un Klaipēdas reģions) - kopīgs informācijas buklets.

Nedēļas nogalē Valmierā notiks Latvijas IV olimpiāde, bet Jūrmalā - Jūrmalas krāsu skrējiens, tādēļ šajās pilsētās jārēķinās ar vairākiem satiksmes ierobežojumi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tiem, kas dosies uz Valmierā notiekošo olimpiādi, jārēķinās, ka uz autoceļa Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3) ceļa posmā no Rubenes līdz Mellupes tiltam notiek vērienīgi būvdarbi, un satiksme tiek regulēta ar luksoforiem, tāpēc jārēķinās ar papildu pusotru stundu ceļā.

Vidzemē būvdarbi turpinās arī uz Vecpiebalgas ceļa (P30), kur autovadītājiem ir jārēķinās ar diviem luksoforu posmiem un papildus 40 minūtēm ceļā.

Kurzemē uz Klaipēdas šosejas (A11) posmā no Nīcas līdz Rucavai autovadītājiem jārēķinās ar trim luksoforu posmiem, kā arī papildu pusstundu ceļā. Šo ceļa posmu iespējams apbraukt pa autoceļu Rucava-Bārta-Dubeņi-Grobiņa (P113).

Sākušies ceļa seguma atjaunošanas un pastiprināšanas darbi uz autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) posmā no Nīcas līdz Rucavai (21,85.-45,02.km), informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Šonedēļ tur sākas arī vecā asfalta seguma frēzēšana un caurteku uzstādīšana. Sakarā ar būvdarbiem šajā posmā ir noteikti ātruma ierobežojumi, un vismaz divos posmos satiksmi regulēs luksofori. Autovadītājiem jārēķinās, ka būvdarbu posma šķērsošana var prasīt papildu pusstundu.

Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir SIA Binders. Būvdarbi turpināsies līdz pat 2016. gada rudenim, un to izmaksas ir 15,1 miljons eiro ar PVN.