The Times mātes kompānija News Corporation paziņojusi, ka tā šā gada pirmajā pusgadā cietusi 3.4 miljardus USD lielus zaudējumus, vēsta Timesonline.

Lielā mērā šajos zaudējumos vainojami kompānijas darījumi pārņemot, piemēram, Dow Jones un interneta mājaslapas, kas tika iegādātas līdz ar Fox Interactive Media. Šo darījumu rezultātā News Corporation bija spiesta norakstīt 8.9 miljardus USD.

Kompānija jau paziņojusi, ka cenšoties cīnīties ar sarūkošajiem reklāmas apjomiem un globālo krīzi, tā savus interneta medijus nākotnē lasītājiem piedāvās par maksu.

«Digitālo tehnoloģiju revolūcija atklājusi vairākas jaunas un lētas ziņu izplatīšanas metodes, taču šī revolūcija elektroniskos medijus nav atstājusi bez satura. Kvalitatīvs žurnālistu darbs ir dārgs, tādēļ mēs gatavojamies savus interneta resursus lasītājiem piedāvāt par maksu,» atklājis News Corporation vadītājs Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch).

Mediju giganta News Corporation interneta portāliem turpmāk tiks liegta bezmaksas pieeja, ko patlaban vēl nodrošina Google un Microsoft sniegtie pakalpojumi, tā norādījis mediju magnāts un News Corp. vadītājs Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch), vēsta Perthnow.

Viņš apgalvojis, ka viņa vadītās kompānijas plāni paredz jau tuvākajā laikā Google un Microsoft pakalpojumu lietotājiem piedāvāt tikai News Corp. portālu ziņu virsrakstus un pirmos teikumus, kā arī iespēju par noteiktu samaksu iegādāties pieeju visam materiālam.

R. Mērdoks uzskata, ka galu galā lielākā daļa interneta mediju, īpaši tie, kuru pamatā ir laikraksta izdevniecība, savus produktus piedāvās par maksu.

Viņš arī noraidīja bažas par to, ka interneta lietotāji, kas pieraduši iegūt informāciju tīmeklī bez maksas, atteiksies maksāt par informāciju internetā. «Es domāju, ka tad, kad viņiem vairs nebūs citu iespēju, viņi sāks maksāt,» tā viņš.

Avīžu izdevēji tagad varēs noteikt limitus bezmaksas ziņu skaitam, kuras varēs lasīt, izmantojot Google, ziņo BBC. Google atjaunos programmatūru, kas noteiks, ka katrs lietotājs bez reģistrācijas vai abonēšanas ļaus izlasīt piecas ziņas dienā.

Tas panākts pēc vairākkārtējām pretenzijām no mediju puses par to, ka meklētājs gūst peļņu no ziņu lapām internetā.

Izdevēji plāno pievienoties programmai First Click Free, kas neļaus interneta lietotājiem neierobežotā daudzumā piekļūt ziņām. Tiem lietotājiem, kas vēlēsies lasīt vairāk kā piecus rakstus dienā, turpmāk būs jāreģistrējas vai jāmaksā.

Jau ziņots, ka iepriekš mediju magnāts Ruperts Mērdoks kādā intervijā bija paziņojis, ka izņems savu izdevumu materiālus no ziņu portāliem, tostarp no Google News. R. Mērdoks teica, ka rakstu un publikāciju izmantošana portālos un meklētājos neatbilst tiesiskai izmatošanai, par ko nav vajadzības saskaņot to ar autoriem. Pirmoreiz par maksas ieviešanu piekļūšanai ziņām Mērdoks ierunājās 2009. gada augustā.

Mediju magnāts Ruperts Mērdoks intervijā Sky News Australia paziņojis, ka izņems savu izdevumu materiālus no ziņu portāliem, tostarp no Google News, vēsta lenta.ru.

Atteikšanās notiks pēc tam, kad izdevumi sāks strādāt maksas režīmā. Šobrīd tā strādā The Wall Street Journal, kur var izlasīt rakstu ievadteikumus, taču visas publikācijas var lasīt, to abonējot.

Patlaban Mērdoka aktīvi neesot gatavi pāriet uz maksas režīmu. Kā atzinis Mērdoks, mums ir sienas, bet nav pamats uzlikt griestus. Viņš piebildis, ka rakstu un publikāciju izmantošana portālos un meklētājos neatbilst tiesiskai izmatošanai, par ko nav vajadzības saskaņot to ar autoriem.

Pirmoreiz par maksas ieviešanu piekļūšanai ziņām Mērdoks ierunājās 2009. gada augustā. Novembra sākumā viņš paziņoja, ka šo procedūru nāksies atlikt, jo viņa kompānijai News Corp. ir milzīga darba priekšā.

Mediju magnāts Ruperts Mērdoks slavējis Apple iPad, raksturojot ierīci kā spēles mainītāju attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem un prognozējot, ka «simtiem un simtiem miljonu» līdzīgu planšetdatoru tiks pārdoti visā pasaulē, vēsta The Guardian.

R. Mērdoks prognozējis, ka iPad ērtums varētu palīdzēt žurnālistikai: «Būs jauni cilvēki, kuri lasīs laikrakstus.»

Austrālijā dzimušais miljardieris, kura bizness ietver izdevumus The Times, The Sun un The Wall Street Journal, kā arī Fox televīziju un Holivudas studiju Twentieth Century Fox, tic, ka iPad ir ideāla ierīce, lai mudinātu patērētājus maksāt par digitālo žurnālistiku.

«Es domāju, ka mēs redzēsim visā pasaulē simtiem un simtiem miljonu šo ierīču,» Volstrītas analītiķiem sacījis R. Mērdoks, piebilstot: «Ar tām varēs darīt daudzko. Tā kā tās tehnoloģiski attīstās, mums ir jāattīsta metodes kā mēs pasniedzam ziņas.»

Mediju koncerna News Corp. vadītājs Ruperts Mērdoks (Rupert Murdoch) pavēstījis, ka jau drīzumā varētu tikt apturēta tādu tiešsaistes satura piedāvātāju, kā, piemēram, Google Inc., prakse publicēt citu veidoto saturu, par to neko nemaksājot, vēsta MarketWatch.

«Mēs apturēsim Google un citus no mūsu satura ņemšanas» un bezmaksas izmantošanas, kādā forumā sacījis mediju koncerna vadītājs. Viņš norādījis, ka arī citu laikrakstu izdevējiem vajadzētu uzstāt, lai Google veido pats savu saturu vai maksā par citu darbu.

Piemēram, patlaban Google News atrodamas saites uz rakstiem, kurus publicējis News Corp. piederošais Wall Street Journal, bet nākotnē tas varētu būt tikai virsraksts un viens vai divi teikumi, akcentējis R. Mērdoks. Turklāt zem šī pieteikuma būs jāpiedāvā Wall Street Journal satura iegādes iespēja.

Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch) - Wall Street Journal īpašnieks - paziņojis par plāniem sākt pieprasīt maksu par pieeju laikrakstam no mobilajām ierīcēm, piemēram, Blackberry un iPhone, ziņo AFP.

R. Mērdoks, uzrunājot finanšu analītiķus Goldman Sachs Communacopia XVIII konferencē Ņujorkā, arī prognozējis, ka drukātās avīzes izmiris 20 līdz 30 gadu laikā, un tās aizstās pārnēsājami elektroniski lasītāji.

«Pēc mēneša vai diviem cilvēkiem, kuri piekļūst Wall Street Journal ar saviem Blackberry, būs jāmaksā divi dolāri nedēļā,» paziņojis R. Mērdoks, piebilstot: «Tāpat ar iPhone.»

Mobilā piekļuve izdevumam varētu maksāt dolāru nedēļā laikraksta abonentiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Nu jau skandalozajam mediju magnātam Rupertam Mērdokam stājoties Lielbritānijas parlamentāriešu priekšā, kāds vīrietis mierīgi viņam pietuvojies, metis virsū šķīvi ar skūšanās putām un kliedzis: «Tu esi mantkārīgs miljardieris.»

Vendija Denga, Mērdoka sieva, un viņa dēls Džeimss Mērdoks nekavējoties stājušies pretī uzbrucējam, un Denga, bijusī volejbola spēlētāja, uzbrucējam iesitusi.

Saskaņā ar Sky News ziņoto uzbrucējs rūtainajā kreklā ir komiķis Džonijs Mārbls, kurš neilgi pirms incidenta par savu nodomu netiešā veidā vēstījis arī vietnē Twitter.

80 gadus vecais Mērdoks netika ievainots, un nav bijusi nepieciešamība izsaukt ārstu.

Mārbls no zāles aizvests, noklausīšanās apturēta, un žurnālistiem, kā arī sabiedrības pārstāvjiem lūgts šo vietu pamest. Sanāksme atsākusies pēc 15 minūtēm, piedaloties gan Rupertam Mērdokam, gan viņa dēlam. Mērdoks vecākais šķitis mierīgs, bet bija novilcis zilo žaketi, kas uzbrukuma laikā notraipīta.

Leģendārā pirms simts gadiem Atlantijas okeāna dzīlēs nogrimušā kuģa Titāniks pētnieki veikuši nozīmīgu atklājumu, identificējot, kuri no dzelmes izceltie priekšmeti piederējuši nelaimes brīdī uz komandtiltiņa dežūrējošam pirmajam virsniekam Viljamam Mērdokam (William Murdoch), vēsta AP.

Starp V. Mērdokam piederošajām lietām ir kurpju pucēšanas birste, bārdas nazis un pīpe. Tās ir pirmās lietas, kas identificētas, kā V. Mērdokam piederošas.

V. Mērdokam piederošās lietas tika atrastas jau 2000. gadā, bet tikai nesen tika atklāts, kas ir bijis to īpašnieks. Kā galvenais pavediens, kas palīdzēja atklāt priekšmetu piederību, bija iniciāļi W.M. Izsoles gala cena tiks izziņota 11. aprīlī.

Kopumā uz kuģa tikuši savākti 5,5 tūkstoši vēsturisku priekšmetu. Tie tiks pārdoti Ņujorkas izsoļu namā Guernsey’s 15. aprīlī, kad apritēs tieši simts gadi kopš traģiskās avārijas. Izsoles rīkotāji ir Premier Exhibitions, kam pieder tiesības uz izglābto priekšmetu pārdošanu.

Pasaules mediju giganta News Corporation laikrakstu biznesam Lielbritānijā šā gada pirmajā ceturksnī piedzīvojot reklāmas apjomu pieaugumu 10% apmērā, kompānijas boss Rūperts Mērdoks (Rupert Murdoch) prognozē šīs tendences turpināšanos, ziņo Telegraph.

Lai arī R. Mērdoks pats bijis pārsteigts par uzrādīto reklāmas ieņēmumu pieaugumu, viņš norādīja, ka patlaban viss liecina par to, ka šādai pozitīvai tendencei lemts turpināties.

News Corporation boss norāda, ka ieņēmumi no reklāmas palielinājušies visos kompānijas laikrakstos Londonā – Sun, Times, Sunday Times un News of the World. Turklāt šis reklāmu ieņēmumu pieaugums šogad pirmajā ceturksnī sasniegts pie aptuveni par 4% mazākas laikrakstu tirāžas.

Kopumā News Corporation laikrakstu bizness šogad pirmajā ceturksnī iekasēja 131 miljonu ASV dolāru, kas ir par 102 miljoniem dolāru vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Kopējā kompānijas peļņa šogad pirmajā ceturksnī bija 839 miljoni dolāru.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

Esošā ASV prezidenta Baraka Obamas un viņa konkurenta republikāņa Mita Romnija otrās priekšvēlēšanu debates aizvadītas spraigā gaisotnē.

B. Obama, kura uzstāšanās iepriekšējo debašu laikā tika raksturota kā neveiksmīga un vāja, šoreiz revanšējies un asāk diskutējis par nodokļu, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem. Savukārt M. Romnijs atgādināja B. Obamas neizpildītos solījumus.

M. Romnijs apgalvoja, ka B. Obamas politikas rezultātā ASV bez darba ir miljoniem cilvēku, bet valsts ekonomiskās atveseļošanās lēnie tempi liecinot pat prezidenta politikas neveiksmi. Savukārt B. Obama aizstāvēja savu ekonomisko politiku, norādot, ka M. Romijs ievēlēšanas gadījumā atbalstītu tikai bagātniekus.

«Gubernators Romnijs apgalvo, ka viņam ir piecu punktu plāns. Viņam patiesībā nav piecu punktu plāns – viņam ir tikai viens punkts, un tas ir nodrošināt, ka bagātākie ļaudis spēlē pēc citiem noteikumiem,» sacīja B. Obama.

ASV nekustamo īpašumu magnāts un uzņēmuma Westgate Resorts īpašnieks un izpilddirektors, kurš solīja Baraka Obamas uzvaras gadījumā pēc prezidenta vēlēšanām atlaist darbiniekus, savu solījumu nav turējis un, gluži pretēji, palielinājis kompānijā strādājošo algas par 5%, raksta CNN Money.

Jau rakstīts, ka pirms vēlēšanām Westgate Resorts īpašnieks Deivids Sīgels (David Siegel) saviem darbiniekiem izsūtīja vēstuli, kurā teica, ka viņi var balsot par to prezidenta kandidātu, kurš viņiem labāk patīk, tomēr B. Obamas ievēlēšanas gadījumā kompānijai būs jāmaksā jauni nodokļi un tāpēc D. Sīgelam nāksies samazināt kompānijas izmērus - «griezt» darbinieku skaitu un pabalstus.

«Kad jūs izvēlēsieties, par ko balsot – uzdodiet sev jautājumu – kurš kandidāts saprot ekonomiku un uzņēmējdarbību, bet kurš nesaprot? Kura kandidāta politika apdraud jūsu darba vietu? Atbildiet uz šiem jautājumiem un jūs zināsiet, kurš kandidāts ir spējīgs aizsargāt un izglābt jūsu darbu,» D. Sīgels ieteica vēstulē savas kompānijas darbiniekiem. Saskaņā ar ASV mediju rakstīto, viņš pauda, ka B. Obamas otrā prezidentūras termiņa laikā ekonomikai tiks nodarīts liels kaitējums.

ASV prezidents Baraks Obama nākamajam finanšu gadam, kas sāksies 1.oktobrī, ir iesniedzis valsts budžeta projektu četru triljonu ASV dolāru (3,5 triljonu eiro) apmērā ar izdevumu un nodokļu reformām, kas gan, visticamāk, tiks noraidīts republikāņu kontrolētajā parlamentā.

Izmantojot to, ka ekonomika ir kļuvusi veselīgāka, Obama mudina atkāpties no vairākus gadus īstenotās politikas, ka taupība ir pirmajā vietā, un savā plānā ir iekļāvis būtiskus izdevumus infrastruktūrai, izpētei un armijai.

Augsta ranga amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas, norādīja, ka no Obamas budžeta plāna «iegūs vidusšķiras ģimenes un mūsu ekonomikas priekšplāns un centrs, vienlaikus turpinot progresu uz fiskālās disciplīnas atjaunošanu».

«Nav jāizvēlas starp šīm divām lietām,» sacīja amatpersona un piebilda, «patiesībā varat izpildīt abas».

Plāns paredz, ka pasaulē lielākās ekonomikas budžeta deficīts saglabāsies zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - līmeņa, ko ekonomisti uzskata par ilgtspējīgu.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

To, ka obligātās veselības apdrošināšanas (OVA) sistēmas ieviešana, saistot to ar nodokļu nomaksu, Latvijā varētu būt viens no efektīvākajiem instrumentiem veselības aprūpes sakārtošanai, atzinuši gan veselības aprūpes nozares pārstāvji, gan apdrošinātāji. Tomēr, lai to ieviestu, ir kardināli jāmaina esošā sociālās apdrošināšanas sistēma, kam savukārt nepieciešams papildus finansējums, kā valstij patlaban nav. Tamdēļ vismaz šobrīd pieņemts lēmums uzlabot esošo sistēmu, kas paredz pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kā arī skaidri definēt valsts nodrošināto pakalpojumu grozu (uz ko atbildīgās institūcijas tiek aicinātas jau gadiem).

Jācer, ka par spīti nozares ministru regulārajai rotācijai un faktam, ka valstī kopumā nav novērojama pieņemto lēmumu pēctecība un konsekvence, plānotie uzlabojumi sistēmā tiks reāli ieviesti. Tajā pašā laikā jājautā, vai vēlāk apstākļi OVA ieviešanai būs kļuvuši labvēlīgāki (finanšu līdzekļi, nodokļu iekasēšanas mehānisms u.tml.)? Vai arī nodzīvosimies tik tālu, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai būs nepieciešamas «Obamas reformas»?

Turpinot. Saskaņā ar Latvijas valsts Satversmi, valstij ir pienākums nodrošināt iedzīvotājiem veselības aprūpes minimumu. Šogad pirmo reizi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību ir noteikts veselības aprūpes minimums, kas pienākas ikvienam Latvijas iedzīvotājam - uz vienu Latvijas iedzīvotāju noteiktais veselības aprūpes budžets ir LVL 192,50.

ASV prezidents Baraks Obama ir atklājis informāciju par valsts 2012. gada budžetu, to raksturojot kā «pirmo daļu» no nākotnē paredzētajiem finansu samazinājumiem. 2012. gada budžets tiek veidots ar mērķi kopumā panākt 1,1 triljonu ASV dolāru lielu ietaupījumu nākošās desmitgades laikā, ziņo BBC.

Obama norādīja, ka valstij būs jārēķinās ar plašiem finansējuma griezumiem, tomēr arī piebilda, ka «mēs nevaram upurēt mūsu nākotni» ar pārāk drastiskiem samazinājumiem. Šie pasākumi ir paredzēti vairākās jomās, tostarp 50% liels griezums nabadzīgo cilvēku apkures apmaksas programmai un 25% samazinājums Lielo ezeru ekosistēmas atjaunošanas iniciatīvai.

Analītiķi gan ir pauduši šaubas, vai Obamas plāns ietaupīt 1,1 triljonu dolāru būs pietiekams līdzeklis cīņā ar smago ekonomisko situāciju.

Republikāņi, kas dominē Pārstāvju palātā, savukārt uzskata, ka paredzamie ietaupījumi nav pietiekoši, lai cīnītos ar budžeta deficītu. «Prezidenti tiek ievēlēti, lai vadītu un tiktu galā ar nopietniem izaicinājumiem,» norādīja republikāņu budžeta komisijas pārstāvis Pauls Raiens (Paul Ryan). «Lielākā problēma, ar ko saskaras mūsu ekonomika pašlaik un valsts tuvākā nākotnē, ir kredītu krīze. Viņš situāciju padara vēl sliktāku,» Raiens piebilda. Lai gan Obama ir tiesīgs ierosināt budžetu, tikai ASV kongress var to pieņemt un piešķirt tam līdzekļus.

Atkārtoti ievēlētā ASV prezidenta B. Obamas «tvīts» un fotoattēls, kurā viņš redzams, apskaujam savu sievu Mišelu Obamu, kļuvis par visvairāk «retvītoto» ziņojumu mikroblogošanas vietnes Twitter vēsturē, kā arī pārpējis sociālā tīkla Facebook rekordus.

ASV prezidents tvītoja fotoattēlu ar vārdiem «Vēl četri gadi» (Four more years) pirms aptuveni deviņām stundām, un pašlaik šo ziņojumu «retvītojis» vairāk nekā pusmiljons Twitter lietotāju.

Šis solis vēlreiz apliecināja sociālo mediju lomu potenciālo vēlētāju informēšanā un iespaidošanā.

Pēc ziņām, ka B. Obama atkārtoti ievēlēts ASV prezidenta amatā, saistībā ar to vietnē Twitter ik minūti tika ierakstīti vairāk nekā 327 tūkstoši ziņojumu, raksta BBC.

Fotoattēls, kurš pavadīja B. Obamas ierakstu Twitter, tika ievietots arī sociālajā tīklā Facebook un drīz vien saņēma visvairāk «patīk» novērtējumu pasaulē un lielākā sociālā portāla pastāvēšanas laikā.

Bezrecepšu zāles pašapkalpošanās aptiekās no 1.septembra tirgot nevarēs, bet internetā šāda iespēja pastāvēs, šodien ziņo Dienas bizness.

Veselības ministrija (VM) laikrakstam skaidro, ka aizliegums aptieku pašapkalpošanās nodaļās tirgot bezrecepšu medikamentus nepieciešams, lai neradītu maldīgu iespaidu, ka zāles ir plaša patēriņa produkts, kā arī lai pasargātu aptiekas apmeklētājus no iespējas iegādāties zāles, kuru lietošana nav nepieciešama.

«Ja jau ministrija uzskata, ka pašārstēšanās iespējas maksimāli jāierobežo, tad tieši internets ir vide, kur to izdarīt visgrūtāk. Internetā nepastāv nekādas iespējas saņemt konsultācijas, lai iegādātos vispiemērotākos medikamentus konkrētas slimības ārstēšanai,» sašutumu Ģimenes aptieku direktors Ilgvars Ķipēns.

Paredzams, ka demokrātu vadītā Baltā nama kurss negūs elektorāta apstiprinājumu , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kongresa un Senāta vēlēšanas paši amerikāņi sauc par «puslaika» vēlēšanām, galveno uzsvaru liekot uz ASV prezidenta vēlēšanām pēc diviem gadiem. Tomēr ir skaidrs, ka tieši neapmierinātība ar demokrātu prezidenta Baraka Obamas politiku Baltajā namā rīt notiekošajās vēlēšanās būs vadmotīvs, lai arī likumdevēja augšpalātā – Senātā – vairākumu gūtu republikāņi.

Spriežot pēc analītiķu komentāriem, Amerikas vēlētājiem nepatīk «dreifa sajūta» bez spējas kaut ko ietekmēt, kurā, šķiet, iekļuvusi pasaulē aizvien lielākā vienotā ekonomika. Pēdējie dati gan ir iepriecinoši, jo šā gada trešajā ceturksnī ASV ekonomika ir augusi pat necerēti strauji – par 3,5% salīdzinājumā ar šo laiku pērn.

Latvija ir pievilcīga vieta naudas ieguldīšanai un tai ir liels potenciāls ārvalstu investīcijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja bijušais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šonedēļ Rīgā ieradies, lai iegūtu informāciju par situāciju Latvijā un apsvērtu iespējas investēt.

Kerijs, kurš apsverot iespējas iesaistīties biznesā un kļūt par investoru, Rīgā ieradies, jo uzskatot, ka šai pasaules daļai ir milzīgs potenciāls, kas daļēji jau tiek īstenots.

Tas attīstās ātrāk nekā pārējā Eiropā, sacīja bijusī amatpersona, paužot viedokli, ka cilvēki skatās uz vietām kā Latvija, kur ir valdība, kas vēloties virzīties uz priekšu, kur esot labi īstenota politika, darbaspēks, iespējas tirdzniecībai Eiropas Savienībā un ārpus tās.

«Jūsu eksporta rādītāji aug, rūpniecības rādītāji palielinās. Ja nemaldos, jūsu rūpniecības rādītāji ir pieauguši par 5,5%, pieaudzis arī kopprodukta rādītājs, kas ir augstāks nekā pārējai Eiropai. Līdz ar to šī izskatās kā vieta, kur kaut kas notiek un iespējas ir īstas,» savu viedokli skaidroja bijušais ASV ārlietu resora vadītājs.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.