Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms gada laikā audzis

Žanete Hāka, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Šā gada oktobrī, salīdzinājumā ar septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja produkcijas apjoma samazinājums apstrādes rūpniecībā par 0,7%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 2,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2%.

Salīdzinot ar 2014. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,1%, bet apstrādes rūpniecība palika iepriekšējā gada līmenī.

Lielākais produkcijas pieaugums oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē - par 18,1%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 10,1% un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā -par 6,2%.

Savukārt vislielākais produkcijas apjoma kritums, salīdzinot ar 2014. gada oktobri, bija dzērienu ražošanas nozarē – par 22%, apģērbu ražošanas nozarē - par 21,4%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 16,3%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 13,6%, kā arī pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 8,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 2,4 %

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 03.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8 %.

Rūpniecības produkcijas apjoms pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19,0 %), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %). Lielākais izlaides kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 37,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,9 %), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13,1 %). Ievērojams produkcijas izlaides pieaugums bija arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības izaugsmes tempi šogad būs līdzīgi kā pērn

Db.lv, 04.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Aizvadītais gads Latvijas apstrādes rūpniecībai bija viduvējs. Tas bija vienīgais nozīmīgais nepatīkamais pārsteigums makro kopainā, ja neskaita pavērsienus nerezidentu banku sektorā, kuru sekas turklāt bija diezgan vieglas.

Turpretim pērnā gada pēdējais mēnesis ražotājiem bija diezgan sekmīgs. Salīdzinājumā ar novembri tie izlaidi palielinājuši par 1,0%, bet salīdzinājumā ar aizpagājušā gada decembri — par 5,1%.

Apmēram par 5% apstrādes rūpniecība varētu augt arī šogad. Tātad, atšķirībā no ekonomikas kopumā, šajā nozarē gaidāms attīstības paātrinājums no pērnā gada 3,4%.

Decembrī no recesijas izkļuva pārtikas pārstrāde, ražošanas apjoms tajā decembrī gada griezumā nemainījās. Ja neatkārtosies neveiksmes piena pārstrādē, šis gads šai apakšnozarei būs ar plusa zīmi. Vieglajā rūpniecībā pērnais gads ir aizritējis bez lielām izmaiņām, līdzīgi varētu būt šogad. Ir uzņēmumi, kuri attīstās — aug darba apģērbu, tehnisko un higiēnas izstrādājumu ražošana. Taču vienlaikus citiem uzņēmumiem darbu sašaurināt vai pārtraukt spiež algu kāpums.

Domājams, ka lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada +5,3% būs kokapstrādē. Taču pērnā gada noslēgums vēl bija pat ļoti labs, +9,0%. Grūti izskaidrot papīra izstrādājumu ražošanas kritumu pērn par 3,1%, varētu gaidīt, ka šī nozare seko ekonomikai kopumā, tās radītajam pieprasījumam pēc iepakojuma. Vājāks par gaidīto pagājušais gads bija arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) ražotājiem, sasniedzot kāpumu par 1,9%. Tā kā ēku celtniecības bums turpināsies arī šogad, tad 2019. gads šajā nozarē varētu būt labāks. Lai kādi iemesli būtu reģistrētajam poligrāfijas izlaides kritumam par 2,7% pērn, vismaz nozares lielo spēlētāju stratēģija ir orientēta uz attīstību, nevis saraušanos. Tāpēc pozitīva, kaut mērena attīstība ir nākotnes prognoze.

Veselīga izaugsme, par 9,5% pērn bija ķīmijas nozarē, līdzīgs varētu šī gada rezultāts. Arī tai palīdz celtniecība, piemēram, palielinot pieprasījumu pēc putuplasta, kas ir viens no straujāk augošajiem produktiem. Ķīmija ir viena no retajām ārpus pārtikas un dzērienu ražošanas, kurā ir nozīmīga un strauji augoša patēriņa preču daļa. Tas ir svarīgi, jo to tirgu mazāk ietekmē ekonomikas svārstības.

Pieaugums metālizstrādājumu ražošanā pērn bija it kā pieklājīgs +5,1%. Taču tas varēja būt straujāks, ņemot vērā, kā attīstās mašīnbūve un celtniecība. Gada pieaugums par 12,7% decembrī jau loģiskāk iekļaujas kopainā. Elektrisko iekārtu un auto daļu ražošanā izlaides kāpums pērn pārsniedza 20%. Elektronikā tas bija uz iepriekšējo gadu fona ļoti mērens jeb 5,5%, taču straujais kāpums pēdējos mēnešos (decembrī par 30,7%), kā arī darba sludinājumu skaits Mikrotīkls mājaslapā liek domāt, ka nozare atgriežas pie sev raksturīgā tempa. Turpretim auto daļu ražošana decembrī gada griezumā “atzīmējās” ar -3,4%, kas varētu būt saistīts ar gadu mijas svārstībām pasaules mašīnbūvē lokālas apstākļu sakritības mērcē. Ir grūti atrast jebkādu izskaidrojumu mēbeļu ražošanas kritumam decembrī par 13,6%. Reizēm atliek vien nopūsties — tā gadās.

Ārējie faktori ir pēdējā laikā bieži pieminēts risks, taču te ir patiesas un pārspīlētas bažas. Satraucoši ir notikumi saistībā ar Brexit procesu. Savukārt Vācijas rūpniecības bremzēšanos var uztvert mierīgi. Daļēji to izraisīja Ķīnas investīciju buma noplakšana, kas turpināsies arī šogad. Taču lielā mērā vainojami pārejoši apstākļi — ne tikai labi zināmās autobūves grūtības pielāgoties jaunajām izmešu prasībām, bet arī zemais ūdens līmenis Reinā, kas gan sarežģīja izejvielu piegādi dažādām nozarēm, gan tehniski apgrūtināja ķīmijas rūpniecības darbu. Šķiet, ka pārejošs bijis arī vājuma brīdis ASV. Ja decembrī rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss piedzīvoja lielāko kritumu desmitgadē, tad janvārī strauji kāpa, sasniedzot 56,6 punktus, kas liecina par visai augstu optimisma līmeni.

Pagaidām pasaules rūpniecībā vēl kopumā turpinās pērnā gada nogales notikumu inerce. Globālais rūpniecības PMI indekss nokrities līdz 50,7 punktiem, tas samazinājies piecus mēnešus pēc kārtas. Eirozonas PMI indekss samazinājās par 0,9 punktiem līdz 50,5. Kontekstam, 50 punkti iezīmē robežu starp pieaugumu un recesiju. Itālija nonākusi recesijā. Turpretim tuvākajā nākotnē izšķirošs var izrādīties ASV centrālās bankas retorikas un politikas signālu maiņas sniegtais atbalsts finanšu tirgiem, kas visā pasaulē jau atkal palielinājis vēlmi investēt paaugstināta riska aktīvos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par 3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,6 %.

Salīdzinot ar 2017. gada decembri, lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 30,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,9 %. Produkcijas izlaide pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 9 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %, savukārt pārtikas produktu ražošana saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūnijā rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 7,9 %

Zane Atlāce - Bistere, 03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūnijā, salīdzinot ar 2015. gada jūniju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 7,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 8,2 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 9,6 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē saruka par 3,2 %.

Lielākais pieaugums bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 43,4 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,8 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas (par 15,5 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē (par 12 %).

2016. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,7 %, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 0,3 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Deviņos mēnešos rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 3,6%

Dienas Bizness, 03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieauga par 3,6%, tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 8,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bija kritums par 2,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apstrādes rūpniecībā gada deviņos mēnešos saražotās produkcijas apjoms pieauga par 4,6%, tai skaitā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 43,1%, mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,2%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē – par 6,3%. Savukārt lielākais produkcijas apjoma kritums bija apģērbu ražošanas nozarē – par 17%, tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē – par 8,4%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 8,3% un pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 4,8%.

2015. gada septembrī, salīdzinājumā ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,7%. To ietekmēja apjoma samazinājums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 6,4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par 2%, bet apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,7%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,1%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielākais apstrādes rūpniecības pieaugums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 27,8%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē – par 18% un koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē – par 10,7%.

2016. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par – 6,5%, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 5,7%.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 3,7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā kāpums par 2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 11,6%, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 15,7 % (samazinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms pieauga par 2,8 %.

Joprojām būtisks ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 37,6 %. Produkcijas izlaide palielinājās arī elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 20,0 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 14,6 % un pēc īpatsvara otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā – par 2,5 %. Šajās nozarēs pieauga arī produkcijas eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts

Db.lv, 04.12.2018

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Latvijas rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts gada sākumā un apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs tikai ap 3%, ievērojami atpaliekot no kopējā ekonomikas pieauguma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, šī gada oktobrī ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā auguši par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt rūpniecības kopējā izlaide oktobrī samazinājusies par 1,9%. Šis ir jau otrais mēnesi pēc kārtas, kurā Latvijas rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Tas gan lielā mērā ir saistīts ar sausajiem laika apstākļiem pēdējos mēnešos, kā rezultātā ievērojami samazinājusies elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās un līdz ar to oktobrī enerģētikas izlaide Latvijā kritusies par gandrīz 18%. Sausums protams ir pārejošs faktors, tādēļ par šo kritumu enerģētikā satraukties nevajadzētu.

Kā ierasts, arī oktobrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija kokapstrāde, auto detaļu un elektrisko iekārtu ražošana, taču pēc vairāku mēnešu pārtraukuma divciparu pieaugums fiksēt arī datoru un optisko iekārtu ražošanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi kokapstrāde auguši par 6,2% un vismaz daļēji šo pieaugumu ir veicinājušas arī šī gada rekordaugstās koksnes cenas. Ņemot vērā kokapstrādes nozares lielos apmērus, tās pieaugums oktobrī nodrošināja gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma. Taču noturēt tik strauju pieaugumu arī nākošajos mēnešos varētu būt sarežģīti, it īpaši ja mūsu reģionā sāktu kristies koksnes cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ASV tirgū. Bez kokapstrādes, oktobrī augsi arī auto detaļu, elektrisko iekārtu un datoru ražošana par attiecīgi 16,8%, 20,2% un 16,7%, tomēr šo nozaru pozitīvie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atsevišķu uzņēmumu panākumiem.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauguma tempi šogad kritušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs un ļoti līdzīgas tendences pēdējos mēnešos vērojamas arī Lietuvā, un Igaunijā. Tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma rūpniecības pieaugums bremzējas visā Eiropā un pēdējos mēnešos ražošanas apjomi Vācijas autobūve kritušies pat par vairāk nekā 10%. Vienlaikus eirozonas lielākajās valstīs ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz pēdējo 2 gadu zemākajam līmenim un arī Latvijas ražotāju noskaņojums, lai arī pozitīvs, mūsu Citadele Index aptaujās ir zemākais kopš 2016. gada.

Šobrīd nedomāju, ka 2019. gadā varam cerēt uz straujāk rūpniecības pieaugumu kā šogad. Pasaules tirdzniecības apjomi septembrī auguši vien par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un apsteidzošie indikatori drīzāk norāda uz tālāku pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākošā gada sākumā. Papildus tam ārējā vidē vērojama liela nenoteiktība par tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, Brexit, Itālijas fiskālo politiku un ģeopolitisko situāciju kopumā, kas noteikti neveicina straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus Latvijas rūpniecībā aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīcijas apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad, visticamāk, būs ap 3-3,5% un Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš, kā arī pakalpojumu eksports.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 17,7 %, savukārt apjoma kāpums bija gan apstrādes rūpniecībā – par 3,3 %, gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,3 %.

Produkcijas apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, pieauga divās no trim pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6,2 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 2,9 %. Produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī elektrisko iekārtu ražošana – par 20,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 16,8 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 16,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus atdzimst jaunā veidolā

DB, 11.05.2021

Artis Druvinieks, SIA “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs.

Foto: no SIA “Rīgas Centrāltirgus” arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Ražošanas tempi kļuvuši gausāki

Db.lv, 03.09.2018

AS Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Pēc ļoti spēcīga kāpuma pērn, šogad Latvijas rūpniecības sniegums ir kļuvis krietni gausāks un jūlijā Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi palielinājušies vien par 1,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis ir vājākais pieaugums apstrādes rūpniecības vairāk nekā divu gadu laikā un šī gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā Latvijā ir auguši par tikai 3,0%. Tas ir vairāk nekā uz pusi lēnāks kāpums nekā pērn, kad apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauga par 8%, un šogad tas atpaliek arī no IKP pieauguma tempa. Tas ar nozīmē arī to, ka ekonomikas izaugsme Latvijā šogad ir kļuvusi nesabalansētāka un ļoti atkarīga no būvniecības, kā arī vietējā patēriņa.

Galvenais iemesls lēnākam apstrādes rūpniecības pieauguma šogad ir vājāks ārējais pieprasījums. Lai gan pasaules ekonomikā turpinās laba izaugsme, rūpniecības izaugsmes tempi Eiropā ir piebremzējušies un pasaules tirdzniecībā tendences vairs nav tik iepriecinošas kā pirms 6 vai 12 mēnešiem. To redzam arī Latvijas rūpniecības datos un izaugsmes tempu bremzēšanās apstrādes rūpniecībā vērojama arī Lietuvā, kā arī Igaunijā.

Jūlijā pirmo reizi kopš 2015. gada to rūpniecības nozaru skaits, kur ražošanas apjomi samazinājušies ir bijis lielāks nekā nozaru skaits, kur ražošanas apjomi ir pieauguši salīdzinājumā ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu. Straujāk augošās apstrādes rūpniecības apakšnozares jūlijā bija auto detaļu, ķīmisko produktu un elektrisko iekārtu ražošana, kur jūlijā ražošanas apjomi pieauguši par attiecīgi 36,3%, 26,2% un 13,2. Tāpat jūlijā ļoti iepriecinājusi ir kokapstrāde, kur ražošanas apjomi auguši par 11%. Vienlaikus jūlijā samazinājusies  pārtikas, apģērbu un gatavo metālizstrādājumu ražošana par attiecīgi 4,2%, 4,8% un 3,3%. Vājo apstrādes rūpniecības sniegumu jūlijā gan daļēji kompensēja vairāk nekā 10% kāpums ieguves rūpniecībā un enerģētikā, tādēļ kopējie ražošanas apjomi rūpniecībā jūlijā palielinājās par 3,6%. Tomēr turpmākajos mēnešos arī enerģētikā situācija varētu nebūt tik labvēlīga, kā jūlijā, jo lielā sausuma dēļ elektroenerģijas ražošanas Latvijas HES būs ievērojami zemāk kā pērn.

Jūlija nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi nemetālisko minerālu ražošanas nozare, kur salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražošanas apjomi sarukuši par 5,8%. Šīs nozares izlaidei lielākoties veido dažādi būvmateriāli un vēsturiski šīs nozares attīstība ir bijusi labs indikators par būvniecības attīstības tendencēm tuvākajos ceturkšņos. Nemetālisko minerālu ražošanas samazinājums jūlijā ir pirmais kritums nozarē kopš 2015. gada nogales un tas liek domāt, ka arī straujais būvniecības kāpums tuvākajos ceturkšņos ievērojami noplaks.

Pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā norāda uz to, ka nozare izaugsme šogad varētu nesasniegt arī 4%. Investīcijas apmēra apstrādes rūpniecībā šobrīd ir zemā līmenī un otrajā ceturksnī investīcijas iekārtās augušas viens par 2%. Tikmēr brīvu ražošanas jaudu nozarē un savās uzņēmēju aptaujās redzam, ka straujais algu kāpums mazina ražotāju peļņu un vairāk nekā citās nozarēs apdraud uzņēmuma darbību. Bez jaunām investīcijām ražotājiem būs ļoti grūti nodrošināt algu kāpumu, kas tuvākajā laikā, visticamāk, nemitēsies. Papildus tam joprojām ir liela neskaidrība par Brexit procesu un kādi būs tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju pēc nākošā gada marta. Tāpat nozīmīgs risks ir arī tirdzniecības konfliktu tālāka eskalācija starp ASV, Ķīnu un Eiropu. Tas gan šobrīd pamatā ir tikai retorikas līmenī un līdzšinēji tarifu paaugstinājumi skāruši mazāk kā 1% no pasaules tirdzniecības apjoma, taču jaunu tarifu piemērošana noteikti ietekmētu arī Latvijas ražotājus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 1,2 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,1 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 11 %, dzērienu ražošanā – par 7,3 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 13,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 36,3 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 26,2 %.

Savukārt ražošanas apjoms saruka iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 14,3 %, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 9,1 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 7 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 4,2 %. 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7 %, tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 7,5 %, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā augustā salīdzinājumā ar 2021.gada astoto mēnesi samazinājusies par 0,3%, tādējādi tai esot starp piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās šajā periodā reģistrēts kritums.

Tā liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" trešdien publicētie dati par 26 ES dalībvalstīm.

Vēl kritums šajā periodā fiksēts Beļģijā (-10,3%), Luksemburgā (-2,5%), Slovākijā (-2%) un Rumānijā (-1,7%).

Savukārt straujākais pieaugums bijis Bulgārijā (+16,5%), Lietuvā (+14,4%), Dānijā (+14,1%) un Maltā (+12,2%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide augustā gada griezumā pieaugusi par 0,7%.

Vienlaikus ES dalībvalstīs vidēji rūpniecības produkcijas izlaide augustā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada palielinājusies par 3,5%, bet eirozonā – par 2,5%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - rūpniecības produkcijas izlaide ES augustā pieaugusi par 1,1%, bet eirozonā - par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti brīdina par situācijas pasliktināšanos rūpniecības nozarē

LETA, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban apstrādes rūpniecībā vērojams mērens izaugsmes temps, tomēr tuvākajā nākotnē nozarē var sagaidīt kritumu, aģentūrai LETA pauda ekonomisti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā pusgadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 0,4% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu. Savukārt šogad jūnijā, salīdzinot ar maiju, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās palielinājusies par 1,6%.

«Swedbank» ekonomiste Laimdota Komare stāstīja, ka šā gada otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā ir noslēdzies ar salīdzinoši nelielu kāpumu, tomēr tas ir zemākais izaugsmes temps kopš 2016.gada janvāra.

«Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību (ES) vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos no ES jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā,» atzina ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kāpinātu ražošanas apjomus, jārēķinās ar to, ka produkcija būs jāpārdod lētāk

Patērētāju kūtrums un ar to saistītais lēnais cenu pieaugums pasaulē nav metis līkumu arī Latvijas ražošanas sfērai. Pārsvarā tas atspoguļojas grūtībās kāpināt produkcijas noietu, kam gala rezultāts ir produkcijas realizācijas cenas samazinājums. To uzskatāmi apliecina arī pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes publicētie ražotāju cenu izmaiņu dati, saskaņā ar kuriem apstrādes rūpniecības produkcija augustā bijusi par 1,5% lētāka nekā pērn atbilstošā mēnesī. Turklāt ir vērts piebilst, ka realizācijas cenu samazinājums ir bijis 14 no statistiķu apskatītajām, to vidū arī vadošajām, apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, kamēr tikai sešās tika fiksēts cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9 %, bet pieaugums – apstrādes rūpniecībā par 1,3 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, vislielākais ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 23,7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas – par 17,8 %. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – par 2,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 16,3 %, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 8,5 % un mēbeļu ražošanā – par 5,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 7,4 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,6 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 19,1 %.

Joprojām nozīmīgs ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 38,8 %, apģērbu ražošanā – par 28 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 27,6 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Ražošanas apjoma kāpumu būtiski ietekmēja apstrādes rūpniecības produkcijas pieprasījuma palielināšanās arējos tirgos.

Savukārt ražošanas apjoms samazinājās pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – pārtikas produktu ražošanā par 0,3 % un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 2 %. Par 6,7 % produkcijas izlaide samazinājās arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, bet par 5,1 % – papīra un papīra izstrādājumu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Uzņēmējiem aizvien vairāk jāpiepūlas, lai noturētu ražošanas tempu

Dienas Bizness, 07.05.2018

Swedbank ekonomiste Linda Vildava

Jau pagājušajā nedēļā publicētā informācija par pirmā ceturkšņa IKP un pievienotās vērtības kāpumu rūpniecībā vien 3% apmērā lika domāt, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes temps martā noplacis. Martā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 1.5% gada laikā, kas ir lēnākais izaugsmes temps divu gadu laikā. Izaugsme bijusi gana lēna lielākajās nozarēs, proti, pārtikā un kokrūpniecībā, kā arī dažas nozares piedzīvojušas grandiozas svārstības, piemēram, ķīmisko produktu ražošanā. Gada sākumā ķīmijas rūpniecība augusi milzu soļiem, bet martā piezemējusies mīnusu zonā. Taču ir pāragri izdarīt secinājumus, jo, paskatoties uz vēsturiskajiem datiem, līdzīgas svārstības ir piedzīvotas arī iepriekš.

 

Pirmajā ceturksnī kopumā gada laikā apstrādes rūpniecība kāpinājusi apjomus par 4.5%. Tas joprojām liek domāt, ka arī šogad var gaidīt gana veiksmīgu stabilas izaugsmes gadu ar izaugsmi 5-6% apmērā. Tomēr aizvien vairāk piezogas signāli par mērenību, ko, visticamāk, turpmāk redzēsim apstrādes rūpniecības izaugsmes tempos. Apstrādes rūpnieku noskaņojums Latvijā, lai gan joprojām augsts, vēsta par lejupejošu tendenci. Tas pats sakāms par noskaņojumu eirozonā. Piedāvājuma faktori, kā darbaspēka un iekārtu trūkums, aizvien vairāk liek šķēršļus uzņēmējiem, bet, kamēr var, Latvijas rūpnieki steidz izspiest pēdējās piles no esošajiem resursiem un aizvien uzstāda jaunus jaudu noslodzes rekordus. Tāpat nesen uzvirmojušie tirdzniecības saspīlējumi un ar to saistītā nenoteiktība, kā arī izaugsmes palēnināšanās Eiropā rada pārdomas par pieprasījuma noturību.

 

Ņemot vērā signālus, ar “šķipsnu sāls” jāveras uz nesen parakstītajā memorandā par Latvijas rūpniecības attīstību pausto mērķi par rūpniecības pieaugumu 30% apmērā trīs gadu perspektīvā. Ja skatāmies uz apstrādes rūpniecību, tad, lai šādu kāpumu sasniegtu, ražošanas apjomus būtu jākāpina ik gadu vidēji straujāk, nekā tas bija pērn (virs 8%). Tas neizklausās pārāk ticami, bet, iespējams, norāda uz uzņēmēju augošajām ambīcijām, kuras brīžiem, šķiet, bijušas par zemu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada martā, salīdzinot ar 2017. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās – par 1,5 %, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,9 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,1 %.

Joprojām lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 31,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 21,2 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 20,3 %. Tāpat ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara lielākās apstrādes rūpniecības nozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana (par 0,2 %), pārtikas produktu ražošana (par 1,4 %), gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (par 10,6 %) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 10,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru