Foto: LETA

Saasinoties konkurencei eksporta tirgos, Latvijas bērzu sulu ražotāji pievēršas blakus biznesiem 

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

LETA, 2016. gada 22. februāris plkst. 11:23

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Tāpat viņš norādīja, ka Sulas šogad turpinās bērzu sulu ieguvi un raudzēšanu, taču sāks arī papildu biznesu, pievēršoties kokapstrādei.

«Nekur tālu no bērziem nebūsim «aizgājuši», šis būs kā turpinājums sulas biznesam. Pēc pusgada startēsim jaunā nišā, ražojot dabīga koka apdares dēļus. Tas būs kvalitatīvs produkts ar pievienoto vērtību, kura noiets paredzēts arī galvenokārt eksportam,» atzina Liberts.

Savukārt Smiltenes novada SIA Kainaiži pārstāvis Ervins Labanovskis pastāstīja, pērn veiksmīgi startēts Lielbritānijas tirgū, taču gada laikā Latvijas bērzu sulas izkonkurējuši Somijas ražotāji.

«Somijā radīti ļoti daudzi uzņēmumi, kas bērza sulas iegūst ar jaunākajām tehnoloģijām, turklāt saņemot lielas investīcijas, līdz ar to nespējam konkurēt cenas ziņā. Pasūtīto 30 000 litru apjomu izpildījām, bet šogad sadarbība apsīka, jo angļi iepērk īpaši pasterizētu Somijas bērza sulu. Tehnoloģiju zinām, tomēr galaprodukts mums sanāktu daudz dārgāks,» sacīja Labanovskis.

Tāpat viņš sacīja, ka šogad uzņēmums ražos jaunu produktu - bērzu sulas sīrupu, kas jau ir pieprasīts viesnīcu un restorānu jeb HoReCa segmentā.

«Esam iegādājušies sīrupa vārīšanas iekārtu no Kanādas kompānijas un tvaicēsim sulu, līdz paliek dabīgs sīrups. Kļavu sulā ir 2% cukura, bērzu - 1%, līdz ar to, lai dabūtu vienu litru sīrupa, jāiztvaicē ap 100 litriem sulas. Tā nebūs problēma, jo pērn ieguvām līdz 60 000 litru sulas, šogad plānots līdzīgs apjoms. Sīrupu jau pasūtījuši vairāki restorāni, kur to izmanto, piemēram, mērcēs un saldēdienos. Tā ir lieta, ko ārzemnieki vēl nav sākuši apgūt,» sacīja Labanovskis.

Vienlaikus viņš atzina, ka lielās konkurences dēļ saimniecība plāno pievērsties papildu biznesam, iesaistoties tūrisma aktivitātēs.

«Šovasar sadarbībā ar Lauku ceļotāju Smiltenē piedāvāsim bērza sulas degustācijas, vienlaikus atraktīvā veidā izstāstot par šo it kā zināmo produktu ļoti interesantas lietas. Šis stāsts kopā ar zīmola Birzī dzirkstošajām bērzu sulām un uzkodām varētu būt interesants, izzinošs pasākums gan pašmāju, gan ārzemju tūristiem,» sacīja Labanovskis.

Abi uzņēmēji arī atzina, ka šogad aktīvs bērzu sulu laiks gaidāms vien marta beigās. Lai gan kļavu sulas pamazām varēja tecināt jau februāra sākumā, bērzu sulām vēl esot pārāk auksts.

Savukārt sulu cenas tiek prognozētas pagājušā gada līmenī - apmēram divi eiro par vienu litru.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteikumi bērzu sulu tirgotājiem arī šogad ir nemainīgi - bērzu sulas bez dienesta atļaujas drīkst tirgot nelielos apjomos - līdz 300 kilogramiem gadā. Ja tirgojamo sulu daudzums lielāks, jāreģistrējas PVD kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu Kuģu ielā...

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

No šīs sadaļas
2016. gada 19. februāris plkst. 9:20

Lēmumā par saldumu kompānijas Pobeda ražotnes izveidi Eiropas Savienībā, Krievijas uzņēmēji...

2016. gada 17. februāris plkst. 13:29

Noslēdzies AS Balticovo izsludinātais iepirkums par graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas...

2016. gada 15. februāris plkst. 11:53

Balstoties uz neseno sadarbību ar vietējiem zemniekiem ķiršu alus darīšanā, Lielvārdes...

2016. gada 15. februāris plkst. 9:51

Rankas pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība Ķelmēni 2014.gadā par 27% kāpinājusi apgrozījumu,...

2016. gada 10. februāris plkst. 11:18

SIA Diolla izsludinājusi iepirkumu zivju pārstrādes, saldēšanas iekārtu un iekraušanas-izkraušanas...

2016. gada 09. februāris plkst. 15:56

Liepājas Kafijas fabrikas pārvaldība nodota kompānijas Nīderlandes līdzīpašnieku rokās....

2016. gada 08. februāris plkst. 14:15

Latvijas alus tirgū šovasar ienāks jauns zīmols Jaunpils alus, ar vairākām gaišā...

2016. gada 05. februāris plkst. 13:43

Noslēdzies AS Druva Food izsludinātais konkurss par saldējuma ražošanas ceha iekārtu komplekta...

2016. gada 05. februāris plkst. 13:09

Latvijas saldumu zīmols Laima vakar pavēstīja, ka, stiprinot zīmola konkurētspēju, izstrādāta...

2016. gada 05. februāris plkst. 8:33

Globālā mērogā turpina sarukt piena produktu cena, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness....