Sabiedrībā tiešām radusies pārliecība par tautsaimniecības izaugsmi 

Mareks Kļaviņš, SIA «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs, 31.1.2018

Foto: Paula Čurkste/LETA

Nekustamo īpašumu attīstītāji, analizējot savas saimnieciskās darbības rezultātus, diezgan precīzi var noteikt, kad iedzīvotājiem ir radusies pārliecība, ka iepriekšējā krīze ir aiz muguras un sākusies tautsaimniecības izaugsme.

Cilvēki ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē nekustamos īpašumus galvenokārt iegādājas laikā, kad viņu ienākumi ir pietiekami lieli, lai izšķirtos par nopietnu pirkumu, vai vismaz stabili aug un tātad dod ilgtermiņa pārliecību par iespēju norēķināties par iegādāto mājokli. Nekustamā īpašuma nozare ir viena no tām, kas mazliet ātrāk nekā citas tautsaimniecības nozares izjūt šo sabiedrības stabilitātes apziņu.

Mūsu secinājumi sakrīt ar «Baltic International Bank Latvijas barometra» jaunākā pētījuma rezultātiem. Lai gan šis pētījums parāda, ka valstī joprojām ir ļoti daudz pesimistiski noskaņotu cilvēku, iezīmējas arī ļoti cerīgas tendences. Piemēram, jau 20 procenti respondentu pauž pārliecību, ka pēc gada uzlabosies viņu ģimenes materiālais stāvoklis.

Tieši tie cilvēki, kuriem ir pārliecība par rītdienu, pēc rūpīgas savu finansiālo iespēju izvērtēšanas spēj izšķirties par jauna mājokļa iegādi. Šāda izšķiršanās ir ļoti pozitīvi vērtējama, jo Latvijā dzīvojamā fonda atjaunošana ir nepieciešama un neizbēgama.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Lai gan sabiedrībā pastāv viedoklis, ka Rīgā ir daudz mājokļu, daļa no kuriem turklāt stāv tukša, tomēr statistika bezkaislīgi liecina, ka dzīvojamais fonds ir novecojis. 75 procenti rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, kamēr Latvijas neatkarības gados uzbūvēti tikai aptuveni 12 procenti jaunu mājokļu.

Vajadzību pēc jauniem mājokļiem palielina arī izteiktā migrācija no attālākām pilsētām uz Rīgu, kur ir darbs un augstākas algas. Protams, ka arī šie cilvēki, tiklīdz var atļauties, iegādājas sev mitekļus. Rezultātā pieprasījums pēc dzīvojamā fonda aug. Pašlaik liela daļa dzīvokļu tiek rezervēti un sekmīgi pārdoti jau mājokļu būvniecības stadijā, kas tāpat apliecina iepriekš teikto.

Tomēr, lai nākotnes ainu nekrāsotu pārlieku rožainā krāsā, atzīmēšu arī faktorus, kas bremzē pārliecību par rītdienu un var radīt šķēršļus nozares attīstībai. Pirmā problēma ir galvās – iepriekšējā krīze bija ļoti smaga, un cilvēki baidās no jauna nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas. Rezultātā izšķiršanās par īpašuma iegādi daudziem nav viegla, un viņi var palaist garām vislabvēlīgāko brīdi sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Taču arī nozarei nāksies domāt, kā atrisināt, piemēram, darbaspēka problēmu un ar to saistītās pieaugošās izmaksas tā, lai ļoti būtiski nepalielinātu mājokļu cenu. Tas, ka būvniekiem jau tagad nākas meklēt darbiniekus ārpus Latvijas, ir acīmredzams, un nekas neliecina, ka situācija tuvākajā laikā pēkšņi varētu mainīties.

Tomēr kā nozares eksperti mēs esam pārliecināti, ka nākamie gadi būvniecībā būs izaugsmes laiks. Iedzīvotāji arvien vairāk sajūt, ka viņu ienākumi palielinās, ka pieaug viņu ticība rītdienai. Patīkami, ka to apliecina arī pētījums.

Tevi varētu interesēt

Nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing mainījusi savu juridisko...

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing maina savu zīmolu...

SIA NCC Housing attīstītajās dzīvojamās mājās pērn kopumā pārdoti vai rezervēti 118...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Ekonomika turpināja spēji augt arī pērnā gada nogalē, bet, kā jau gaidījām, izaugsmes temps...

2017.gada 4. ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 0,3%, bet gada laikā pieaugums veidoja 4,2%....

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā...

Pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika beidzot ir pārsniegusi pirmskrīzes augstāko...

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā...

Uber un Taxify paziņojumi rada neizpratni tradicionālās taksometru nozares pārstāvju vidū. Izmantot...

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama...

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību,...

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, kas Latvijā ir stājusies spēkā no...

Valsts lielie uzņēmumi strādā visas sabiedrības labā, taču bieži parādās diskusijas, kādā...