Citas ziņas

Sabiedrība vairāk tic negatīvai informācijai

Jana Gavare, 04.02.2011

Jaunākais izdevums

57% cilvēku noticēs negatīvai informācijai par uzņēmumu pat, ja šo ziņu būs dzirdējuši tikai vienu vai divas reizes, rāda sabiedrisko attiecību kompānijas Edelman globāli veiktais Uzticības barometra pētījums.

Tikai 15% noticēs pozitīvai informācijai par neuzticamu kompāniju, dzirdot to vienu vai divas reizes. Lielākā daļa cilvēku informāciju par uzņēmumu vispirms meklē, izmantojot kādu no interneta meklēšanas programmām. Tikai pēc tam informācija tiek meklēta interneta medijos, drukātajos medijos, TV un radio avotos.

Pirmo vietu uzticības reitingā jau trešo gadu ieņem tehnoloģiju nozare, kam seko autobūve un telekomunikācijas. Savukārt finanšu industrijai joprojām uzticas vismazāk – tikai apmēram 50% aptaujas dalībnieku dažādās pasaules valstīs. 73% respondetu atzīst, ka ir atteikušies pirkt preces vai pakalpojumus no kompānijas, kurai neuzticas.

Kopumā pasaulē uzticība uzņēmējdarbībai pieaugusi par diviem procentu punktiem, salīdzinot ar 2009. gadu. Viszemākais uzticības reitings biznesam ir Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pētījums: Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos

LETA, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rekonstruēts Tūrisma informācijas centrs Rātslaukumā

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Telpās bez vizuālajām pārvērtībām veikti tehnoloģiskie un komunikāciju uzlabojumi, padarīta ērtāka tipogrāfiskās un elektroniskās informācijas pieejamība.

Martā pēc rekonstrukcijas durvis vēris Rīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC) Rātslaukumā, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Rekonstrukcijas ietvaros TIC telpas piedzīvojušas ievērojamas vizuālas pārvērtības, veikti tehnoloģiskie un komunikāciju uzlabojumi, padarīta ērtāka tipogrāfiskās un elektroniskās informācijas pieejamība, skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

2017.gadā Rīgas TIC apmeklējuši 250 tūkstoši pilsētas viesu, un tajos apkalpoti par 4,2% vairāk cilvēku nekā pērn.

Visaktīvāk interesi informācijas centros izrādījuši viesi no Vācijas (19%), Krievijas (13,9%), Latvijas (11,1%), Lielbritānijas (8,5%), Spānijas (6,7%), Francijas (5,7%). Tiem seko ārvalstu tūristi no Āzijas valstīm, Itālijas, Somijas un Beniluksa valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2011. gada aktualitātes konkurences tiesību jomā - mātes sabiedrības atbild arī Latvijā

Tatjana Čaika, juriste, zvērinātu advokātu birojs Borenius, 01.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro1 lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē2] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2018

Valsts vides dienesta veiktā fotofiksācija administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā 2011. gada nogalē.

Avots: Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperti: datu drošības lielākais drauds nereti ir paši uzņēmuma darbinieki

Dienas Bizness, 16.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu drošības lielākais drauds gan uzņēmumiem, gan dažādām valsts iestādēm bieži vien izrādās paši darbinieki, kas lielākoties neapzināti pakļauj iekšējo informāciju dažādiem drošības riskiem.

IT nozares ekspertu diskusijā secināts, ka nereti lielākā bīstamība uzņēmuma informācijai nāk no organizācijas iekšpuses nevis no interneta, kam parasti pievērš uzmanību, runājot par datu drošības riskiem. Iekšējam lietotājam parasti ir daudz plašāka piekļuve uzņēmuma informācijai nekā tas iespējams no ārpuses un cilvēciskais faktors ir tas, no kā pat visdrošākās sistēmas nevar būt pilnībā pasargātas.

«Cilvēciskais faktors datu drošībai var būt lielākais riska moments, jo lietotājs bieži vien neapzinās, kam atļauj pieeju iekšējam tīklam. Pats tīkls var būt pilnīgi drošs, bet cilvēks pats to slikto lietu ievelk iekšā,» komentēja Telia Latvija izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Gataviņš. Viņš norāda, ka tā ir vienlīdz aktuāla problēma gan privātajiem uzņēmumiem, gan arī valsts iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apsviedīgie ventspilnieki un lietuvieši pievēršas tūrisma biznesam

Lelde Petrāne, 18.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk ventspilnieku sākuši pievērsties tūrisma biznesam. Viņi savus mitekļus labprāt izīrē atpūtniekiem. Ienesīgumu šajā jomā saskatījuši arī apsviedīgie lietuvieši, kas Ventspilī pērk dzīvokļus un izīrē tos saviem tautiešiem, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šogad Ventspilī vienlaikus varot pārnakšņot vairāk nekā 2000 tūristu. Tomēr karstākajā tūrisma sezonā pieprasījums pēc naktsmītnēm joprojām pārsniedz piedāvājumu. Šo nišu daudzi steidzot izmantot.

Ventspils Tūrisma informācijas centrā (TIC) kopumā reģistrētas 86 naktsmītnes, tai skaitā 31 dzīvoklis ar 137 gultas vietām. Taču tā esot tikai niecīga daļa. Ventspils TIC vadītājas vietniece Inga Aulmane norādījusi, lai nodarbotos ar viesu izmitināšanu, dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem nav obligāti jāreģistrējas TIC. Lielākā daļa īrniekus piesaista saviem spēkiem, nevis izmanto TIC starpniecību. Viņi sludinājumus ievieto gan tepat Latvijā, gan arī Lietuvas interneta portālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valmieras Tūrisma informācijas centram jurģi

Sandra Dieziņa, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) darbu sācis jaunās telpās Rīgas ielā 10.

Jaunais TIC iekārtojums atspoguļo gan pilsētas industriālo dabu, gan veido sasaisti ar pilsētas galveno ielu – Gauju, kas simbolizē nepārtrauktu kustību, pārmaiņas un radošo nemieru. Interjerā izmantotas arī Valmieras pilsētas karoga krāsas – rudzupuķu zilā un rudens zeltainā, norāda Valmieras TIC pārstāvji.

Tūrisma informācijas centrā gada laikā tiek apkalpoti vairāk nekā 8100 interesenti no dažādām pasaules vietām. Valmieras TIC ir piešķirta arī Latvijas tūrisma pakalpojumu kvalitātes sistēmas Q-Latvia kvalitātes zīme, kas apliecina, ka šeit – Valmierā - tiek sniegti augstas kvalitātes tūrisma pakalpojumi un serviss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Vairums uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Metalurgu kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai anulē licenci; noguldītāji saņems garantēto atlīdzību

Žanete Hāka, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 5. martu anulēt Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci, jo krājaizdevu sabiedrība neizpilda likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības un nespēj izpildīt saistības pret saviem noguldītājiem, informē FKTK.

Tā kā Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vēsturiski veidojusies, apvienojot AS Liepājas metalurgs darbinieku arodbiedrības biedrus, uzņēmuma maksātnespēja un darbinieku atbrīvošana atstājusi ietekmi arī uz krājaizdevu sabiedrības izsniegto kredītu atmaksu. Ņemot vērā kredītņēmēju maksājumu kavējumus, krājaizdevu sabiedrībai bija pienākums veidot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem, kas būtiski samazināja tās kapitālu, skaidro FKTK.

Kopš situācijas pasliktināšanās Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā FKTK ir cieši sekojusi līdzi notikumu attīstībai un rīkojusies atbilstoši situācijai. Krājaizdevu sabiedrības valde, pasliktinoties kredītu kvalitātei, aktīvi strādāja ar saviem biedriem, kas reizē ir arī tās klienti, lai vienotos par risinājumu kredītu maksājumu veikšanai. Tomēr krājaizdevu sabiedrības finansiālā situācija nav uzlabojusies, un arī tās biedri neizteica vēlmi palielināt sabiedrības kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Apple pērnā gada otrajā pusē saņēmusi 30 000 prasību piekļūt informācijai tās ierīcēs

LETA--AFP, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju kompānija Apple pērnā gada otrajā pusē no tiesībsargājošajām iestādēm visā pasaulē saņēma vairāk nekā 30 000 prasību piekļūt informācijai tās ierīcēs, norādīts pirmdien publiskotajā Apple caurskatāmības ziņojumā.

Kompānija paziņoja, ka ASV varasiestādes 2015.gada jūlijā-decembrī 4000 reižu lūgušas kompānijas palīdzību, un tā 80% gadījumu to arī sniegusi.

Kompānija kopumā norādītajā laika posmā no tiesībsargājošajām iestādēm visā pasaulē saņēma 30 687 prasības par piekļuvi informācijai 167 000 ierīču.

Savukārt pērnā gada pirmajā pusgadā Apple saņēma 26 000 prasību piekļūt datiem vairāk nekā 360 000 ierīču.

Apple sniegusi vismaz daļēju piekļuvi informācijai 63% gadījumu Āzijas-Klusā okeāna reģionā, 52% gadījumu reģionā, kurā ietilpst Eiropa, Tuvie Austrumi, Indija un Āfrika, kā arī 80% gadījumu Latīņamerikā un Ziemeļamerikā.

«Kad mēs saņemam tiesībsargājošo iestāžu prasību piekļūt klientu personīgajai informācijai, mēs informējam klientu, ka ir saņemts lūgums par viņu personīgo informāciju, ja vien mums skaidri tas nav aizliegts,» skaidroja kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kokneses mazā biznesa domino efekts

Jānis Goldbergs, 17.08.2018

Biedrības Baltaine vadītājai Ingunai Žogotai Kokneses Radošajā mājā izdevies piesaistīt tūristu uzmanību ar tautiskām spēlēm un specifisku spēļu inventāru.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļotāji Ventspilī atzinīgi novērtē par ventiem piešķirtās atlaides vairāk nekā 60 tūrisma objektos.

Virtuālās vēstniecības visitventspils.com mājas lapa kopš darbības uzsākšanas 2011.gada decembrī apmeklēta gandrīz 180 tūkst. reižu, bet par reģistrētiem lietotājiem kļuvuši gandrīz 11 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, informē Ventspils Tūrisma informācijas birojs. Aktīvākie ir Latvijas, Lietuvas un Krievijas ceļotāji. 208 ceļotāji seko Ventspils aktualitātēm populārajā sociālās komunikācijas vietnē Facebook, bet vairāk nekā 2000 – Twitter.

Populārākās ventu izmantošanas vietas ir Mazbānītis, Livonijas ordeņa pils, Piedzīvojumu parks un Ūdens piedzīvojumu parks. Dažādos Ventspils tūrisma objektos ar ventiem norēķinājušies vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, izmantojot atlaides par gandrīz 705 tūkst. ventu jeb vairāk nekā 7000 latiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gadā būtiski pieaudzis nakšņošanas ilgums Ventspils naktsmītnēs. Vidējais uzturēšanās ilgums 2011.gadā sasniedzis 2,4 diennaktis, bet 2010.gadā tas bija 1,6 diennaktis, informē Ventspils Tūrisma informācijas centrs.

2011.gadā viesu skaits naktsmītnēs salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par 6%. Kopumā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši gandrīz 95 tūkst. cilvēku.

Ventspils TIC tūristu ilgāku uzturēšanos pilsētā saista ar veiksmīgu mārketinga programmu, par ko pērn vienojās pašvaldība un nozares uzņēmēji. Latvijas un ārvalstu medijos četras reizes gadā izdotas tūrisma avīzes, rīkoti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī izveidoti jauni tūrisma objekti.

Pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma veiktais SKDS pētījums liecina, ka vidējais Ventspilī pavadīto nakšu skaits ir trīs naktis. Savukārt vidējā respondentu nosauktā vienā Ventspils apmeklējuma dienā uz vienu cilvēku iztērētā naudas summa ir 33,29 Ls, kas nozīmē, ka gadā vidējā nakšņojošo tūristu iztērētā nauda Ventspilī ir ap 7,6 milj. Ls. Pieņemot, ka vidējā naktsmītnes cena ir ap 10 Ls, par nakšņošanu Ventspilī gadā tiek tērēti ap 2,3 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavāri radīs Bauskas ēdiena recepti

Dienas Bizness, 19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas tūrisma informācijas centrā (TIC) tikušies ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji, lai spriestu par Bauskas novadam raksturīga ēdiena radīšanu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas TIC vadītāja, atzinusi, ka atsaucība bijusi lielāka nekā pirms diviem gadiem – ieradušies pārstāvji no Codes pagasta zemnieku saimniecības (z/s) «Vaidelotes», Īslīces pagasta viesu nama «Bērzkalni», Mežotnes pils, Gailīšu pagasta atpūtas kompleksa «Miķelis» un SIA «Bauskas alus». Apspriedē sanākušie vienojās par recepšu izstrādes plānu un iespējamiem ēdieniem.

«Tūristi bieži prasa – kāds ēdiens ir šai vietai raksturīgs, kas te cilvēkiem vislabāk garšo?» sacījusi I. Turkupole-Zilpure.

Sanākušie uzsvēruši, ka svarīgi piesaistīt jau pazīstamus Bauskas novada zīmolus. «Jāizmanto «Bauskas alus» iespējas,» akcentējusi Mežotnes pils pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Ilze Djačuka. SIA «Bauskas alus» pārdošanas direktore Daiga Solzemniece stāstījusi par uzņēmuma vēlmi sadarboties ar kādu vietējo ēdinātāju, kas varētu gatavot īpašas uzkodas pie alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas TIC pērn apmeklē par 5% vairāk tūristu

Dienas Bizness, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītājā gadā Rīgas Tūrisma informācijas centrus (TIC) apmeklējuši par 5% vairāk tūristu, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā informācija.

Vislielākā aktivitāte novērota jūlijā un augustā, kad informācijas centrus apmeklējuši teju 80 tūkstoši tūristu.

No visiem apmeklētājiem 20% bijuši no Vācijas, no Krievijas – 18%, Latvijas - 10%, bet Lielbritānijas tūristi veido 7% no visiem apmeklētājiem. Tāpat ievērojamu interesi izrādījuši viesi no Spānijas, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, kā arī dažādām Āzijas valstīm. Visvairāk cilvēku apkalpoti Tūrisma informācijas centrā Rātslaukumā, kurā uzņemti teju 75% no visiem apmeklētājiem.

40% ārvalstu viesus interesējušies par kultūru, vēsturi un dažādiem apskates objektiem. Tādi pakalpojumi kā ēdināšana, iepirkšanās, suvenīri, banku un pasta pakalpojumi interesējuši 20% apmeklētāju, savukārt transporta pakalpojumi – 12%, kam seko pasākumi un ekskursijas Rīgā, kā arī ceļošana uz citām Latvijas pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inspecta apvienojas ar ACTA

Lelde Petrāne, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas un tehnisko konsultāciju pakalpojumu sniedzēja Inpecta vadība un Londonā bāzētā starptautiskā investīciju kompānija 3i, ICG 9.jūnijā noslēgušas darījumu par Inspecta akciju pārdošanu Nīderlandes uzņēmumam ACTA (Kiwa/Shield) Group, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc Inspecta pāriešanas ACTA īpašumā, ACTA kļuvusi par pasaules mēroga testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas (TIC) uzņēmumu ar pakalpojumu portfeli, kas pieejams 25 pasaules valstīs, un apvieno teju 4000 kvalitātes un drošības speciālistus.

Testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas un tehnisko paklapojumu uzņēmums Inspecta, kas dibināts Somijā 1975. gadā, laika gaitā kļuvis par vienu no lielākajiem TIC tirgus dalībniekiem Ziemeļeiropā. Laikā, kad Inspecta investors bija 3i, uzņēmuma ieņēmumi palielinājušies par vairāk nekā 50%, un pašlaik Inspecta darbojas astoņās valstīs. Inspecta savus pakalpojumus sniedz apstrādes, ražošanas, kā arī nekustamo īpašumu, infrastruktūras un būvniecības nozarēs. Uzņēmuma birojos Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Polijā un visās Baltijas valstīs strādā 1600 testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bauskā viesus vēl spēj pabarot

Jānis Goldbergs, 25.07.2018

Krodziņa Taverna īpašniekam Andim Kasparam pieder arī restorāns Tornis, kas atrodas vien desmit minūšu attālumā no kroga Bauskas Rātslaukumā. Arī bistro Hercoga ķēķis Bauskas autoostā ir A. Kaspara uzņēmums.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tūrisma dienvidu vārtos – Bauskā, galveno tūristu plūsmu apkalpo dažos pilsētas centra restorānos un bistro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vasaras periodā tūristu pieplūdums ir neprognozējams un dažkārt var apgalvot, ka noderētu vēl kāda kafejnīca vai bistro, lai spētu operatīvi apkalpot visus, tomēr jaunu ēdināšanas uzņēmumu atvēršanai trūkst darbinieku. Esošie uzņēmēji papildu ēdināšanas telpas atvērt negrasās tieši kvalificētu pavāru trūkuma dēļ.

Ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger ir viena no pirmajām ārzemju tūristu izvēlēm, DB secināja, aptaujājot tūristus no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Itālijas. «Mēs zinām, ko tur var sagaidīt. Nav daudz laika, jo jau pēc stundas jābrauc tālāk. Šoferis te pieveda, un laika meklēt vēl kaut ko nav daudz,» atklāja Marko Kavaljērī no Itālijas. Vairums tūristu, kuri DB novērojuma laikā izvēlējās Hesburger, nāca no tūrisma firmu autobusiem, un ēdināšanas firmas izvēle būtībā bija brauciena organizatora vai autobusa šofera izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Statuss nozīmīgāks par praktiskiem sasniegumiem?

Ieva Strode, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS sociālo un politisko projektu direktore, 02.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, dažādu aptauju dati neraksturo faktisko ekonomisko situāciju vai bezdarba līmeni valstī – to varētu apgalvot arī par DNB Latvijas barometra pētījumu rezultātiem. Taču tie neapšaubāmi raksturo iedzīvotāju priekšstatus par valstī notiekošo un par situācijas attīstību (arī to, kādu informāciju viņi ir saņēmuši un atzinuši par ticamu). Aptauju dati arī ļauj veikt minējumus par cilvēku rīcību, balstoties uz viņu priekšstatiem par realitāti.

Jaunākā DNB Latvijas barometra rezultāti liecina, ka pēdējos mēnešos iedzīvotāju vērtējums kļuvis nedaudz mazāk kritisks, tomēr atzinīgus vērtējumus joprojām sniedz vien neliela daļa iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka arī tam, ka ekonomiskā situācija pēc gada būs uzlabojusies, tic ne vairāk kā viena piektā daļa iedzīvotāju. Īpaši spilgti iedzīvotāju bažas par nākotni apliecina neticība iespējām Latvijā atrast «labu darbu» – tātad darbu, ko gribētu strādāt. Par labām šādas iespējas atzīst vien 4% aptaujāto, par viduvējām – vēl 18% respondentu, savukārt par kopumā sliktām tās uzskata 73% aptaujāto (tostarp par «ļoti sliktām» - 38%). Bet, ja cilvēks tic, ka labu darbu Latvijā atrast nevar, - ko viņš darīs, ja tomēr radīsies nepieciešamība tādu iegūt? Pakurnēs, tomēr samierināsies ar ne pārāk labu darbu, meklēs labākas iespējas ārpus Latvijas vai arī nemeklēs vispār, jo «kāda jēga strādāt sliktu darbu»? Un ko tad, ja tā domā vairākums?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 5000 eiro sodu SIA Weekendbox, kā arī uzlicis tiesisko pienākumu izbeigt lēmumā konstatēto negodīgu komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk, informē PTAC.

Sabiedrība tās interneta tīmekļvietnē weekendbox.lv patērētājiem piedāvāja dāvanu kartes dažādiem pakalpojumiem, kuras patērētājiem nebija iespējams izmantot (apmainīt pret dāvanu kartēs norādītajiem pakalpojumiem).

Sabiedrības komercprakse tika īstenota weekendbox.lv, patērētājiem piedāvājot un pārdodot dāvanu kartes, kas paredzētas dažādu pakalpojumu izmantošanai. PTAC saņēma vairākus patērētāju iesniegumus, kuros konstatēja, ka sabiedrības pārdotās dāvanu kartes nav iespējams izmantot atbilstoši to iegādes mērķim, jo dāvanu kartēs norādītie pakalpojuma sniedzēji tās atteicās pieņemt, pamatojot atteikumu ar to, ka sabiedrība nav izpildījusi uzņemtās saistības, proti, par attiecīgajiem pakalpojumiem nav norēķinājusies ar pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bizness ir negodīgs

Jānis Rancāns, 30.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

72% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bizness ir negodīgs, kā arī neuzticas publiskajā telpā izskanējušajai informācijai par Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem.

31% aptaujāto norādījuši, ka viņuprāt, bizness Latvijā ir «negodīgs», 41% aptaujāto uzskata, ka bizness Latvijā ir «vairāk negodīgs nekā godīgs», 17% - ka bizness Latvijā ir «vairāk godīgs nekā negodīgs», bet tikai 1% aptaujāto pārliecināti, ka bizness Latvijā ir «godīgs», liecina komunikācijas aģentūras Baltic Communication Partners augustā veiktais pētījums. Savukārt 10% aptaujāto ir grūti pateikt.

Visvairāk par negodīgu uzņēmējdarbību ir pārliecināti Zemgales iedzīvotāji (83% zemgalnieku uzskata, ka bizness Latvijā ir vai nu negodīgs vai arī vairāk negodīgs nekā godīgs). Savukārt visaugstākajās domās ir Kurzemes iedzīvotāji (29% Kurzemes iedzīvotāju uzskata, ka bizness ir vai nu godīgs vai vairāk godīgs nekā negodīgs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pēdējos sešos gados kopējie ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, veido 1,388 miljardus eiro

LETA, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo sešu gadu laikā izsniegtas 16 736 termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un kopējie nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, ir 1,388 miljardi eiro, tomēr šogad, tāpat kā pērn, investīciju apjoms ir samazinājies visos TUA ieguves veidos.

Šodien valdība uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka no 2010.gada 1.jūlija līdz šī gada 30.jūnijam atbilstoši investīciju programmai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 17 218 personu, tajā skaitā 7183 investoru un 10 035 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus TUA pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 16 737 TUA. No 2010.gada 1.jūlija 323 gadījumos TUA izsniegšana atteikta, bet anulētas 2695 TUA. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, šajā laikā bija 1,388 miljardi eiro.

No kopumā investīciju programmas laikā ieguldītajiem līdzekļiem 1,154 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās - tie veidoja 152,8 miljonus eiro no visiem ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Beidzot jāsāk meklēt iespējas, nevis atrunas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 23.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāapsver, kā iekasēt peļņas nodokli arī no nerezidentiem, nevis jāmeklē 10 iemesli, lai ar to nenodarbotos

Viena no bēdīgi slavenām īpašībām, ar ko izceļas Latvijas ierēdniecība un arī laba tiesa politiķu, ir tā, ka tā vietā, lai meklētu, kā kaut ko izdarīt, ieviest vai realizēt, parasti galdā tiek celts pēc iespējas vairāk atrunu, kāpēc kaut ko nedarīt. Jau kopš tiem laikiem, kad Latvija vēl tikai grasījās iestāties Eiropas Savienībā, teju vai nokautējošs arguments, pēc kura jebkādas tālāku diskusiju iespējas bija izsmeltas, skanēja: «Bet Eiropas Savienība to neatļaus.» Tā mums savulaik gāja ar tā sauktā nulles nodokļa ieviešanu jeb, pareizāk sakot, neieviešanu uzņēmumu reinvestētajai peļņai, jo tas taču būtu bijis jāskaņo ar Eiropas Savienību! Ne jau velti ir tāda Labvēlīgā tipa dziesma ar vārdiem «Eiropa mūs nesapratīs...», jo katrs izpildīgs ierēdnis un politiķis šos vārdus savā darbības laikā atkārto desmitiem un simtiem reižu. Un atkārto joprojām, kaut arī Eiropas Savienībā esam jau vairāk nekā desmit gadu. Vajadzības gadījumā šai atrunai ir iespējamas modifikācijas, piemēram, OECD mūs nesapratīs, neuzņems, noraidīs, jo galvenais jau, lai tikai nekas nebūtu jādara, jāmaina un varbūt drusku jāpiepūlas. Igauņi ieviesa nulles nodokli reinvestētajai peļņai, un tas viņiem nekādi neskādēja būt Eiropas Savienībā. Starp citu, Igaunija jau piecus gadus ir arī OECD dalībvalsts, pēc šī statusa Latvija vēl tikai cenšas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru