Citas ziņas

Sabiedrība vairāk tic negatīvai informācijai

Jana Gavare, 04.02.2011

Jaunākais izdevums

57% cilvēku noticēs negatīvai informācijai par uzņēmumu pat, ja šo ziņu būs dzirdējuši tikai vienu vai divas reizes, rāda sabiedrisko attiecību kompānijas Edelman globāli veiktais Uzticības barometra pētījums.

Tikai 15% noticēs pozitīvai informācijai par neuzticamu kompāniju, dzirdot to vienu vai divas reizes. Lielākā daļa cilvēku informāciju par uzņēmumu vispirms meklē, izmantojot kādu no interneta meklēšanas programmām. Tikai pēc tam informācija tiek meklēta interneta medijos, drukātajos medijos, TV un radio avotos.

Pirmo vietu uzticības reitingā jau trešo gadu ieņem tehnoloģiju nozare, kam seko autobūve un telekomunikācijas. Savukārt finanšu industrijai joprojām uzticas vismazāk – tikai apmēram 50% aptaujas dalībnieku dažādās pasaules valstīs. 73% respondetu atzīst, ka ir atteikušies pirkt preces vai pakalpojumus no kompānijas, kurai neuzticas.

Kopumā pasaulē uzticība uzņēmējdarbībai pieaugusi par diviem procentu punktiem, salīdzinot ar 2009. gadu. Viszemākais uzticības reitings biznesam ir Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pētījums: Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos

LETA, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesa: Informācija par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem nav publiskojama

Db.lv, 23.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim.

Tiesa uzsver, ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir smaga iejaukšanās ES Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

Proti, izpaustā informācija ļauj potenciāli neierobežotam personu skaitam noskaidrot patiesā labuma guvēja materiālo un finanšu stāvokli. Turklāt iespējamās sekas, ko datu subjektiem var radīt personas datu iespējama ļaunprātīga izmantošana, saasina fakts, ka, tiklīdz šie dati ir kļuvuši publiski pieejami, tos var ne tikai brīvi aplūkot, bet arī uzglabāt un izplatīt.

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama? 

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi...

Tiesa norāda, ka ar aplūkoto pasākumu ES likumdevējs tiecas novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, radot vidi ar lielāku pārredzamību un mazāku iespēju, ka to izmantos šiem mērķiem. Tā atzīst, ka likumdevējs tādējādi tiecas sasniegt vispārējo interešu mērķi, kas var attaisnot pat smagu iejaukšanos Pamattiesību hartā nostiprinātajās pamattiesībās, un ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem var veicināt šī mērķa sasniegšanu.

Tomēr tiesa konstatējusi, ka ar šo pasākumu radītā iejaukšanās nav ne ierobežota ar absolūti nepieciešamo, ne arī samērīga ar izvirzīto mērķi. Papildus tam, ka attiecīgie noteikumi atļauj padarīt publiski pieejamus datus, kas nav pietiekami definēti vai identificējami, ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu ieviestā sistēma rada ievērojami smagāku hartas 7. un 8.pantā garantēto pamattiesību pārkāpumu nekā iepriekšējā sistēma, norāda tiesa. Agrāk papildus kompetento iestāžu un noteiktu struktūru piekļuvei šiem datiem bija paredzēta arī jebkuras tādas personas vai organizācijas piekļuve, kas var pierādīt likumīgās intereses.

Iespējamās grūtības precīzi definēt gadījumus un apstākļus, kuros pastāv šādas likumīgas intereses, uz ko atsaucas Eiropas Komisija, nevar attaisnot ES likumdevēja lēmumu piekļuvi attiecīgajai informācijai paredzēt ikvienam sabiedrības loceklim, uzskata tiesa.

Tiesa piebilst, ka noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm noteikt, ka informācijas par patiesajiem labuma guvējiem sniegšana ir atkarīga no reģistrēšanās tiešsaistē, un ārkārtas apstākļos paredzēt atkāpes attiecībā uz ikviena sabiedrības locekļa piekļuvi šai informācijai, paši par sevi nerada līdzsvaru starp vispārējo interešu mērķi un hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajām pamattiesībām, kā arī nedod pietiekamas garantijas, kas ļautu datu subjektiem efektīvi aizsargāt savus personas datus pret ļaunprātīgas izmantošanas risku.

ES Tiesa šādu spriedumu pieņēma, izskatot vairākus Luksemburgas apgabaltiesas iesniegtos prejudiciālos jautājumus par atsevišķu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas tiesību normu interpretāciju un par šo tiesību normu spēkā esamību, ņemot vērā ES Pamattiesību hartu.

Luksemburgas apgabaltiesai šie jautājumi bija radušies, izskatot divus pieteikumus, ko iesniedza kāds Luksemburgā reģistrēts uzņēmums un tā patiesais labuma guvējs, kuri nesekmīgi bija lūguši Luksemburgas uzņēmumu reģistram ierobežot publisku piekļuvi informācijai, kas attiecas uz tiem.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai ar 2019.gadā pieņemto Luksemburgas likumu ir izveidots patieso labuma guvēju reģistrs un noteikts, ka reģistrā ir jāreģistrē un jāatjaunina virkne informācijas par reģistrēto vienību patiesajiem labuma guvējiem. Daļa šīs informācijas ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, tostarp tiešsaistē. Šis likums paredz arī iespēju patiesajiem labuma guvējiem noteiktos gadījumos pieprasīt reģistra pārvaldītājam - Luksemburgas uzņēmu reģistram - ierobežot piekļuvi šai informācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rekonstruēts Tūrisma informācijas centrs Rātslaukumā

Zane Atlāce - Bistere, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Telpās bez vizuālajām pārvērtībām veikti tehnoloģiskie un komunikāciju uzlabojumi, padarīta ērtāka tipogrāfiskās un elektroniskās informācijas pieejamība.

Martā pēc rekonstrukcijas durvis vēris Rīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC) Rātslaukumā, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja pārstāve Anna Blaua.

Rekonstrukcijas ietvaros TIC telpas piedzīvojušas ievērojamas vizuālas pārvērtības, veikti tehnoloģiskie un komunikāciju uzlabojumi, padarīta ērtāka tipogrāfiskās un elektroniskās informācijas pieejamība, skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

2017.gadā Rīgas TIC apmeklējuši 250 tūkstoši pilsētas viesu, un tajos apkalpoti par 4,2% vairāk cilvēku nekā pērn.

Visaktīvāk interesi informācijas centros izrādījuši viesi no Vācijas (19%), Krievijas (13,9%), Latvijas (11,1%), Lielbritānijas (8,5%), Spānijas (6,7%), Francijas (5,7%). Tiem seko ārvalstu tūristi no Āzijas valstīm, Itālijas, Somijas un Beniluksa valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2011. gada aktualitātes konkurences tiesību jomā - mātes sabiedrības atbild arī Latvijā

Tatjana Čaika, juriste, zvērinātu advokātu birojs Borenius, 01.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro1 lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē2] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apsviedīgie ventspilnieki un lietuvieši pievēršas tūrisma biznesam

Lelde Petrāne, 18.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk ventspilnieku sākuši pievērsties tūrisma biznesam. Viņi savus mitekļus labprāt izīrē atpūtniekiem. Ienesīgumu šajā jomā saskatījuši arī apsviedīgie lietuvieši, kas Ventspilī pērk dzīvokļus un izīrē tos saviem tautiešiem, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šogad Ventspilī vienlaikus varot pārnakšņot vairāk nekā 2000 tūristu. Tomēr karstākajā tūrisma sezonā pieprasījums pēc naktsmītnēm joprojām pārsniedz piedāvājumu. Šo nišu daudzi steidzot izmantot.

Ventspils Tūrisma informācijas centrā (TIC) kopumā reģistrētas 86 naktsmītnes, tai skaitā 31 dzīvoklis ar 137 gultas vietām. Taču tā esot tikai niecīga daļa. Ventspils TIC vadītājas vietniece Inga Aulmane norādījusi, lai nodarbotos ar viesu izmitināšanu, dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem nav obligāti jāreģistrējas TIC. Lielākā daļa īrniekus piesaista saviem spēkiem, nevis izmanto TIC starpniecību. Viņi sludinājumus ievieto gan tepat Latvijā, gan arī Lietuvas interneta portālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valmieras Tūrisma informācijas centram jurģi

Sandra Dieziņa, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras Tūrisma informācijas centrs (TIC) darbu sācis jaunās telpās Rīgas ielā 10.

Jaunais TIC iekārtojums atspoguļo gan pilsētas industriālo dabu, gan veido sasaisti ar pilsētas galveno ielu – Gauju, kas simbolizē nepārtrauktu kustību, pārmaiņas un radošo nemieru. Interjerā izmantotas arī Valmieras pilsētas karoga krāsas – rudzupuķu zilā un rudens zeltainā, norāda Valmieras TIC pārstāvji.

Tūrisma informācijas centrā gada laikā tiek apkalpoti vairāk nekā 8100 interesenti no dažādām pasaules vietām. Valmieras TIC ir piešķirta arī Latvijas tūrisma pakalpojumu kvalitātes sistēmas Q-Latvia kvalitātes zīme, kas apliecina, ka šeit – Valmierā - tiek sniegti augstas kvalitātes tūrisma pakalpojumi un serviss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperti: datu drošības lielākais drauds nereti ir paši uzņēmuma darbinieki

Dienas Bizness, 16.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu drošības lielākais drauds gan uzņēmumiem, gan dažādām valsts iestādēm bieži vien izrādās paši darbinieki, kas lielākoties neapzināti pakļauj iekšējo informāciju dažādiem drošības riskiem.

IT nozares ekspertu diskusijā secināts, ka nereti lielākā bīstamība uzņēmuma informācijai nāk no organizācijas iekšpuses nevis no interneta, kam parasti pievērš uzmanību, runājot par datu drošības riskiem. Iekšējam lietotājam parasti ir daudz plašāka piekļuve uzņēmuma informācijai nekā tas iespējams no ārpuses un cilvēciskais faktors ir tas, no kā pat visdrošākās sistēmas nevar būt pilnībā pasargātas.

«Cilvēciskais faktors datu drošībai var būt lielākais riska moments, jo lietotājs bieži vien neapzinās, kam atļauj pieeju iekšējam tīklam. Pats tīkls var būt pilnīgi drošs, bet cilvēks pats to slikto lietu ievelk iekšā,» komentēja Telia Latvija izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Gataviņš. Viņš norāda, ka tā ir vienlīdz aktuāla problēma gan privātajiem uzņēmumiem, gan arī valsts iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2018

Valsts vides dienesta veiktā fotofiksācija administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā 2011. gada nogalē.

Avots: Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izvēles nedarīt neko vairs nav

Jānis Šķupelis, 14.09.2023

Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādus kreditēšanas caurumus Latvijā aktīvāk var palīdzēt aizpildīt Ziemeļu Investīciju banka, DB liek noprast tās prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. Viņš pauž cerību, ka bankas biroja atvēršana Rīgā sniegs pārliecību arī citiem investoriem, lai tie viņiem sekotu.

Fragments no intervijas

Ko domājat par procentu likmju pieaugumu? Vai domājat, ka esam ļoti tuvu šī likmju paaugstināšanas cikla beigām?

Te es atkal varu tikai atspoguļot, kam tic tirgus. Mēs noteikti dzirdam signālus, ka tuvojas likmju kāpuma beigas. Vai vēl būs viena vai divas šādas likmju audzēšanas, mēs nezinām. Daudz ko noteiks kopējā makroekonomiskā situācija. Inflācija ir viena lieta, un otra lieta, protams, ir ekonomikas izaugsme. Kamēr Centrālajai bankai nepieciešams koncentrēties uz cenu stabilitāti, valdībām nepieciešams domāt par izaugsmi.

Varbūt jau tagad likmes ir pārāk augstas?

Tā ir interesanta diskusija. Mums bija valdes sēde, kur kāds pacēla jautājumu par likmju normalizēšanos. Bet nav tādas lietas kā normāls to līmenis. No vienas puses, ir skaidrs, ka nauda, tāpat kā nekustamais īpašums un arī enerģija, ir aktīvs. Aktīviem nepieciešama cena, un naudai cena ir procentu likme. Varam atskatīties atpakaļ uz periodu, kas sākās pēc iepriekšējās finanšu krīzes, kad bāzes likme Eiropā saruka līdz negatīvai teritorijai. Un tas nebija normāli! Daļēji, ja runā par normālām likmēm, tad vēsturiski mēs neko tagad nepārsniedzam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Vairums uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kokneses mazā biznesa domino efekts

Jānis Goldbergs, 17.08.2018

Biedrības Baltaine vadītājai Ingunai Žogotai Kokneses Radošajā mājā izdevies piesaistīt tūristu uzmanību ar tautiskām spēlēm un specifisku spēļu inventāru.

Foto: Jānis Goldbergs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē ir daudz sīkražotāju, daudz uzņēmīgu un interesantu cilvēku, kuriem ir, ko piedāvāt

«Mazo uzņēmēju mums ir daudz. Ik gadu atbalstām iesācējus. Ar katru jaunpienācēju biznesā sabiedrība kopumā kļūst aktīvāka. Cilvēki viens otru iedvesmo, tas ir domino efekts,» apgalvo Kokneses novada domes izpilddirektors Ilmārs Klaužs.

Vietējo reklāmas stends

Kokneses un novada viesiem īsts atradums ir Kokneses Tūrisma informācijas centrs (TIC), kurā viens stūris veltīts vietējo ražotāju preču izstādīšanai. Ir lietas, kuras var nopirkt uzreiz, bet ir tādas, par kurām var saņemt norādes, kur tās meklēt. Piemēram, uz galda rotājas vien paipalu olu iepakojumi. Ja ir vēlme nopirkt olas, tad jābrauc uz paipalu fermu Rīta putni. «Tur var nopirkt ne tikai paipalu olas. Viņi ražo arī olu liķieri un cep gardas kūkas,» pastāsta Kokneses TIC konsultante Lauma Āre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva plāno, ka digitālo zaļo sertifikātu drošai ceļošanai Eiropas Savienības (ES) teritorijā Covid-19 pandēmijas apstākļos ieviesīs līdz vasarai, pastāstījusi Reģistru centra direktore pakalpojumu vadības jautājumos Diāna Vilīte.

Pēc viņas teiktā, pacienta dati par vakcinēšanos, pārslimotu Covid-19 vai negatīvu testa rezultātu no e-veselības sistēmas tiks ietverti QR kodā, kas vienlaikus saturēs arī īpašu privātu šifra atslēgu. Ceļotājs sertifikātu ar QR kodu varēs izdrukāt vai lejuplādēt tālrunī.

Uz kopējo ES sistēmu, ko apņēmusies izveidot Eiropas Komisija, tiks nosūtīta publiska šifra atslēga, kas ļaus piekļūt informācijai, ko QR kodā aizsargā privātā atslēga, lai pārbaudītu informāciju par ceļotāju.

"EK sistēmā informācijas par pacientiem nebūs. Publiskā šifra atslēga ir instruments, kas ļaus pārbaudīt, vai tas, ko uzrāda ceļotājs, ir patiesība. (..) Pagaidām nav zināms, kurā brīdī šīs pārbaudes tiks veiktas - pirms došanās ceļā vai ierodoties galamērķī," skaidrojusi Vilīte, piebilstot, ka šāda sertifikāta izveide Lietuvā varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Apple pērnā gada otrajā pusē saņēmusi 30 000 prasību piekļūt informācijai tās ierīcēs

LETA--AFP, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju kompānija Apple pērnā gada otrajā pusē no tiesībsargājošajām iestādēm visā pasaulē saņēma vairāk nekā 30 000 prasību piekļūt informācijai tās ierīcēs, norādīts pirmdien publiskotajā Apple caurskatāmības ziņojumā.

Kompānija paziņoja, ka ASV varasiestādes 2015.gada jūlijā-decembrī 4000 reižu lūgušas kompānijas palīdzību, un tā 80% gadījumu to arī sniegusi.

Kompānija kopumā norādītajā laika posmā no tiesībsargājošajām iestādēm visā pasaulē saņēma 30 687 prasības par piekļuvi informācijai 167 000 ierīču.

Savukārt pērnā gada pirmajā pusgadā Apple saņēma 26 000 prasību piekļūt datiem vairāk nekā 360 000 ierīču.

Apple sniegusi vismaz daļēju piekļuvi informācijai 63% gadījumu Āzijas-Klusā okeāna reģionā, 52% gadījumu reģionā, kurā ietilpst Eiropa, Tuvie Austrumi, Indija un Āfrika, kā arī 80% gadījumu Latīņamerikā un Ziemeļamerikā.

«Kad mēs saņemam tiesībsargājošo iestāžu prasību piekļūt klientu personīgajai informācijai, mēs informējam klientu, ka ir saņemts lūgums par viņu personīgo informāciju, ja vien mums skaidri tas nav aizliegts,» skaidroja kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama

LETA, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot nesenā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas par privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību, Latvijā arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka EST spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora vidi, mazina korupcijas riskus, nodrošina sankciju ieviešanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts stabilitāti un drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļotāji Ventspilī atzinīgi novērtē par ventiem piešķirtās atlaides vairāk nekā 60 tūrisma objektos.

Virtuālās vēstniecības visitventspils.com mājas lapa kopš darbības uzsākšanas 2011.gada decembrī apmeklēta gandrīz 180 tūkst. reižu, bet par reģistrētiem lietotājiem kļuvuši gandrīz 11 tūkstoši cilvēku visā pasaulē, informē Ventspils Tūrisma informācijas birojs. Aktīvākie ir Latvijas, Lietuvas un Krievijas ceļotāji. 208 ceļotāji seko Ventspils aktualitātēm populārajā sociālās komunikācijas vietnē Facebook, bet vairāk nekā 2000 – Twitter.

Populārākās ventu izmantošanas vietas ir Mazbānītis, Livonijas ordeņa pils, Piedzīvojumu parks un Ūdens piedzīvojumu parks. Dažādos Ventspils tūrisma objektos ar ventiem norēķinājušies vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, izmantojot atlaides par gandrīz 705 tūkst. ventu jeb vairāk nekā 7000 latiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Metalurgu kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai anulē licenci; noguldītāji saņems garantēto atlīdzību

Žanete Hāka, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 5. martu anulēt Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci, jo krājaizdevu sabiedrība neizpilda likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības un nespēj izpildīt saistības pret saviem noguldītājiem, informē FKTK.

Tā kā Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vēsturiski veidojusies, apvienojot AS Liepājas metalurgs darbinieku arodbiedrības biedrus, uzņēmuma maksātnespēja un darbinieku atbrīvošana atstājusi ietekmi arī uz krājaizdevu sabiedrības izsniegto kredītu atmaksu. Ņemot vērā kredītņēmēju maksājumu kavējumus, krājaizdevu sabiedrībai bija pienākums veidot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem, kas būtiski samazināja tās kapitālu, skaidro FKTK.

Kopš situācijas pasliktināšanās Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā FKTK ir cieši sekojusi līdzi notikumu attīstībai un rīkojusies atbilstoši situācijai. Krājaizdevu sabiedrības valde, pasliktinoties kredītu kvalitātei, aktīvi strādāja ar saviem biedriem, kas reizē ir arī tās klienti, lai vienotos par risinājumu kredītu maksājumu veikšanai. Tomēr krājaizdevu sabiedrības finansiālā situācija nav uzlabojusies, un arī tās biedri neizteica vēlmi palielināt sabiedrības kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gadā būtiski pieaudzis nakšņošanas ilgums Ventspils naktsmītnēs. Vidējais uzturēšanās ilgums 2011.gadā sasniedzis 2,4 diennaktis, bet 2010.gadā tas bija 1,6 diennaktis, informē Ventspils Tūrisma informācijas centrs.

2011.gadā viesu skaits naktsmītnēs salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par 6%. Kopumā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši gandrīz 95 tūkst. cilvēku.

Ventspils TIC tūristu ilgāku uzturēšanos pilsētā saista ar veiksmīgu mārketinga programmu, par ko pērn vienojās pašvaldība un nozares uzņēmēji. Latvijas un ārvalstu medijos četras reizes gadā izdotas tūrisma avīzes, rīkoti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī izveidoti jauni tūrisma objekti.

Pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma veiktais SKDS pētījums liecina, ka vidējais Ventspilī pavadīto nakšu skaits ir trīs naktis. Savukārt vidējā respondentu nosauktā vienā Ventspils apmeklējuma dienā uz vienu cilvēku iztērētā naudas summa ir 33,29 Ls, kas nozīmē, ka gadā vidējā nakšņojošo tūristu iztērētā nauda Ventspilī ir ap 7,6 milj. Ls. Pieņemot, ka vidējā naktsmītnes cena ir ap 10 Ls, par nakšņošanu Ventspilī gadā tiek tērēti ap 2,3 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pavāri radīs Bauskas ēdiena recepti

Dienas Bizness, 19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas tūrisma informācijas centrā (TIC) tikušies ēdināšanas uzņēmumu pārstāvji, lai spriestu par Bauskas novadam raksturīga ēdiena radīšanu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas TIC vadītāja, atzinusi, ka atsaucība bijusi lielāka nekā pirms diviem gadiem – ieradušies pārstāvji no Codes pagasta zemnieku saimniecības (z/s) «Vaidelotes», Īslīces pagasta viesu nama «Bērzkalni», Mežotnes pils, Gailīšu pagasta atpūtas kompleksa «Miķelis» un SIA «Bauskas alus». Apspriedē sanākušie vienojās par recepšu izstrādes plānu un iespējamiem ēdieniem.

«Tūristi bieži prasa – kāds ēdiens ir šai vietai raksturīgs, kas te cilvēkiem vislabāk garšo?» sacījusi I. Turkupole-Zilpure.

Sanākušie uzsvēruši, ka svarīgi piesaistīt jau pazīstamus Bauskas novada zīmolus. «Jāizmanto «Bauskas alus» iespējas,» akcentējusi Mežotnes pils pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Ilze Djačuka. SIA «Bauskas alus» pārdošanas direktore Daiga Solzemniece stāstījusi par uzņēmuma vēlmi sadarboties ar kādu vietējo ēdinātāju, kas varētu gatavot īpašas uzkodas pie alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas TIC pērn apmeklē par 5% vairāk tūristu

Dienas Bizness, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītājā gadā Rīgas Tūrisma informācijas centrus (TIC) apmeklējuši par 5% vairāk tūristu, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā informācija.

Vislielākā aktivitāte novērota jūlijā un augustā, kad informācijas centrus apmeklējuši teju 80 tūkstoši tūristu.

No visiem apmeklētājiem 20% bijuši no Vācijas, no Krievijas – 18%, Latvijas - 10%, bet Lielbritānijas tūristi veido 7% no visiem apmeklētājiem. Tāpat ievērojamu interesi izrādījuši viesi no Spānijas, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, kā arī dažādām Āzijas valstīm. Visvairāk cilvēku apkalpoti Tūrisma informācijas centrā Rātslaukumā, kurā uzņemti teju 75% no visiem apmeklētājiem.

40% ārvalstu viesus interesējušies par kultūru, vēsturi un dažādiem apskates objektiem. Tādi pakalpojumi kā ēdināšana, iepirkšanās, suvenīri, banku un pasta pakalpojumi interesējuši 20% apmeklētāju, savukārt transporta pakalpojumi – 12%, kam seko pasākumi un ekskursijas Rīgā, kā arī ceļošana uz citām Latvijas pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Inspecta apvienojas ar ACTA

Lelde Petrāne, 11.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inspicēšanas, testēšanas, sertificēšanas un tehnisko konsultāciju pakalpojumu sniedzēja Inpecta vadība un Londonā bāzētā starptautiskā investīciju kompānija 3i, ICG 9.jūnijā noslēgušas darījumu par Inspecta akciju pārdošanu Nīderlandes uzņēmumam ACTA (Kiwa/Shield) Group, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc Inspecta pāriešanas ACTA īpašumā, ACTA kļuvusi par pasaules mēroga testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas (TIC) uzņēmumu ar pakalpojumu portfeli, kas pieejams 25 pasaules valstīs, un apvieno teju 4000 kvalitātes un drošības speciālistus.

Testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas un tehnisko paklapojumu uzņēmums Inspecta, kas dibināts Somijā 1975. gadā, laika gaitā kļuvis par vienu no lielākajiem TIC tirgus dalībniekiem Ziemeļeiropā. Laikā, kad Inspecta investors bija 3i, uzņēmuma ieņēmumi palielinājušies par vairāk nekā 50%, un pašlaik Inspecta darbojas astoņās valstīs. Inspecta savus pakalpojumus sniedz apstrādes, ražošanas, kā arī nekustamo īpašumu, infrastruktūras un būvniecības nozarēs. Uzņēmuma birojos Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Polijā un visās Baltijas valstīs strādā 1600 testēšanas, inspicēšanas, sertificēšanas speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bauskā viesus vēl spēj pabarot

Jānis Goldbergs, 25.07.2018

Krodziņa Taverna īpašniekam Andim Kasparam pieder arī restorāns Tornis, kas atrodas vien desmit minūšu attālumā no kroga Bauskas Rātslaukumā. Arī bistro Hercoga ķēķis Bauskas autoostā ir A. Kaspara uzņēmums.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tūrisma dienvidu vārtos – Bauskā, galveno tūristu plūsmu apkalpo dažos pilsētas centra restorānos un bistro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vasaras periodā tūristu pieplūdums ir neprognozējams un dažkārt var apgalvot, ka noderētu vēl kāda kafejnīca vai bistro, lai spētu operatīvi apkalpot visus, tomēr jaunu ēdināšanas uzņēmumu atvēršanai trūkst darbinieku. Esošie uzņēmēji papildu ēdināšanas telpas atvērt negrasās tieši kvalificētu pavāru trūkuma dēļ.

Ātrās ēdināšanas restorāns Hesburger ir viena no pirmajām ārzemju tūristu izvēlēm, DB secināja, aptaujājot tūristus no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Itālijas. «Mēs zinām, ko tur var sagaidīt. Nav daudz laika, jo jau pēc stundas jābrauc tālāk. Šoferis te pieveda, un laika meklēt vēl kaut ko nav daudz,» atklāja Marko Kavaljērī no Itālijas. Vairums tūristu, kuri DB novērojuma laikā izvēlējās Hesburger, nāca no tūrisma firmu autobusiem, un ēdināšanas firmas izvēle būtībā bija brauciena organizatora vai autobusa šofera izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Komentāri

Pievienot komentāru