Jaunākais izdevums

Tieši pirms desmit gadiem – 2003. gada 20. septembrī notika tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kad «par» nobalsoja 67%, taču desmit gadu laikā mainījies gan iedzīvotāju, gan sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedoklis, vēsta laikraksts Diena.

Mūziķis Ainars Mielavs pirms referenduma 2003. gadā pauda: «Es aicinu balsot par, neraugoties uz visu, kas šodien šeit izdzēš smaidu mūsu sejās, bet skatoties uz nākotni, kas ļautu to nepazaudēt pavisam.» 2013. gadā: «Nedomāju, ka kādu vairs interesē mans viedoklis ES sakarā. Tāpēc atļaušos savus secinājumus paturēt pie sevis.»

Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis pirms referenduma 2003. gadā: «Ir pavisam vienkārši - ES ir iespēja glābties izpostītai, novārdzinātai zemei, kas 12 gados nav varējusi ekonomiski nostāties uz kājām.» 2013. gadā: «Daudzas medicīnas iestādes ar ES dažādu fondu palīdzību ir veiksmīgi atrisinājušas savai attīstībai nepieciešamos jautājumus [..]. Atsevišķas medicīnas iestādes pauž, ka viņām trūkst nepieciešamo līdzekļu, lai ieviestu visas ES prasības. Protams, valsts finansējums ir nesamērīgi zems un mūsu valsts ļoti atpaliek finansējuma ziņā medicīnai no citām ES valstīm.»

Dabas pētnieks Māris Olte 2003. gadā: «Balsošu pret ES. Esmu eiroskeptiķis, jo zinu - viņi mūsu lokālajās vainās nepalīdzēs un viņu ierēdņu armija ir daudzkārt lielāka par mūsējo.» 2013. gadā: «Kā ES dalībvalstij Latvijai iet interesanti. Robežas ir vaļā, visi kam mūsu zemē kaut kas nepatīk ir prom. [..] Zivis dīķos lētāk izaudzē lietuvieši, laši gardāki ir norvēģiem, sviests- dāņiem.»

Desmit gadus pēc pārliecinoša iedzīvotāju atbalsta Latvijas dalībai Eiropas Savienībā (ES) patlaban to kā labu vērtē 28% iedzīvotāju. Pretēji noskaņoto skaits ir nedaudz mazāks – 22%. Savukārt gandrīz puse jeb 48% valsts dalību ES nevērtē ne kā labu, ne kā sliktu, citējot SKDS datus, raksta laikraksts Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Dienas Biznesa klubs: Eiroskeptiķi piešaus piparus ES politikai

Sanita Igaune, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrā britu politika ietekmēs finanšu tirgus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau drīzumā Apvienotajā Karalistē sāksies parlamenta vēlēšanu spurts un arvien vairāk tirgus dalībnieku pauž satraukumu par to, ko varētu izvēlēties šīs valsts vēlētāji. Skaidrs ir tas, ka britu vidū augusi eiroskepticisma ideju popularitāte, un pašreizējais karalistes premjers Deivids Kamerūns saviem tautiešiem 2017. gadā apsolījis pat referendumu par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Finanšu tirgiem kādus potenciāli negatīvus pavērsienus (riskus) bieži vērtspapīru cenās patīk ierēķināt jau laikus. Tādējādi, ja šajās vēlēšanās britu vēlētāji atalgos eiroskepticisma idejas, nav izslēgts britu akciju, obligāciju un sterliņu mārciņas cenas kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānijas ministri draud pamest valdību Mejas Breksita piekāpšanās dēļ

LETA--AFP, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nemācās ne no kļūdām, ne līķiem

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmais Nīderlandes referendums par ES līgumu ar Ukrainu jauc atšķirību starp demokrātiju un diletantismu un argumentē ar utopiskiem pieņēmumiem par attiecībām ar Krieviju

Eiroskeptiķi Nīderlandē ir savākuši gandrīz 428 tūkstošus parakstu referendumam par to, vai valdībai būtu jāratificē ES un Ukrainas asociācijas līgums. Tas ir ievērojami vairāk par referendumam nepieciešamajiem 300 tūkstošiem parakstu un neapšaubāmi par «kaut ko» liecina. Jautājums tikai, par ko tieši, un es gribu argumentēt pret Nīderlandes un Eiropas plašsaziņā lasāmajiem referenduma atbalstītāju komentāriem, ka runa šeit ir par demokrātiju un ES politikas leģitimitāti. Nē, runa ir par populismu, demokrātijas jaukšanu ar diletantismu un paviršu attieksmi pret burtiski nāvīgi nopietnām lietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Trešais balsojums par Mejas Breksita vienošanos kļūst mazticamāks

LETA, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Eiroskeptiķi konservatīvo rindās un desmit DUP deputāti, no kuriem kopš 2017.gada jūnija ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, iebilst pret tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES).

Viņi norāda, ka pagaidu risinājuma rezultātā Lielbritānija uz nenoteiktu laiku var palikt ES muitas ūnijā un ka tas apdraud Apvienotās Karalistes vienotību, jo Ziemeļīrijai tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi nekā pārējai valstij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) pieņēmusi gala lēmums par eiro ieviešanu Latvijā, tādējādi Latvija nākamgad būs 18. eirozonas valsts. Padome arī fiksējusi esošo lata-eiro kursu: 1 eiro = 0,702804 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk lasītais britu laikraksts The Sun otrdien nācis klajā ar aicinājumu 23.jūnijā gaidāmajā referendumā balsot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Laikraksta otrdienas numura ievadrakstu rotā Apvienotās Karalistes karoga krāsās veidots virsraksts: BeLEAVE in Britain (Angļu valodas vārdu spēle. Virsraksts Tici Lielbritānijai! ietver arī izstāšanās atbalstītāju kampaņas saukli Leave (aiziet, izstāties), kas izcelts ar lielajiem burtiem.).

«Mums būs jāpieņem svarīgākais politiskais lēmums mūsu dzīves laikā. The Sun šodien aicina visus balsot par izstāšanos,» savā ievadrakstā mudina avīze.

Laikraksts norāda, ka izstāšanās no ES dos Lielbritānijai iespēju atgūt savu lielvalsts statusu, kā arī pakļaut kontrolei imigrāciju.

«Balsojiet par izstāšanos, un mēs atgūsim savu suverenitāti, iegūsim nākotni kā pašu pārvaldīta varena valsts, ko visi apskauž,» uzsvērts ievadrakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlamenta spīkers Džons Berkovs pirmdien paziņojis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

Berkovs norādījis, ka parlamenta kārtības rullis neļauj atkārtoti nodot parlamentam noraidītu likumprojektu tās pašas sesijas laikā.

Berkova paziņojums vēl vairāk sarežģījis Mejas centienus panākt atbalstu jau divkārt noraidītajam Brexit līgumam.

Kā ziņots, saskaņā arī ar britu mediju atzinumu trešais balsojums par Mejas panākto Brexit vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.

Laikraksts «Financial Times» un citi britu mediji ziņo, ka Meja savas cerības saista ar Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partiju (DUP), jo daži no eiroskeptieki noskaņotajiem torijiem esot ļāvuši noprast, ka viņi varētu atbalstīt Mejas panākto vienošanos, ja par to balsotu DUP deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: Ušakova un Amerika bloks var būt zaudējis vairākumu Rīgas domē

LETA, 03.06.2017

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ar dēlu Tomu un Iveta Strautiņa-Ušakova

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Stendzenieks: ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai

Dienas Bizness, 09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.

«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.

Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.

Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēlēšanu rezultāti Itālijā nevieš cerības Eiropas Savienībai un ir negatīvs signāls Baltijai

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlēšanas Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi ir guvuši ļoti lielu sabiedrības atbalstu, jo līdzšinējās valdības nav spējušas sniegt sabiedrībai pieņemamus risinājumus valstī pastāvošajām problēmām. Atšķirīgie uzskati par Eiropas Savienības lomu Itālijas iekšējo problēmu risināšanā, visticamāk, vājinās Eiropas Savienību kopumā, turklāt nav arī skaidrs, kāda būs Itālijas turpmākā pozīcija attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, kas nenoliedzami ir negatīvs signāls Baltijas reģionam.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti Itālijā ar bažām liek raudzīties uz koalīcijas veidošanas procesu, jo sarunas būs ilgas un sarežģītas. Sociāldemokrātiskajiem un konservatīvajiem spēkiem Silvio Berluskoni paspārnē acīmredzot nepietika tādu argumentu un pārliecināšanas spēju kā Sebastianam Kurcam Austrijā, lai sabiedrību noskaņotu par labu sev.

Viens no galvenajiem Itālijas priekšvēlēšanu aģitācijas tematiem bija bēgļu krīze un Eiropas Savienības politika šajā jautājumā. Fakts, ka no Romas uz valsts dienvidiem visos vēlēšanu apgabalos uzvarējusi «Piecu zvaigžņu kustība», liecina, ka bēgļu krīze ne tuvu nav atrisināta, lai arī ir šķietami pieklususi. Tas vēlreiz apliecina, ka arī Eiropas Savienībai ir jāīsteno aktīvāka ārpolitika patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas apstiprināšanas nedēļā paralēli notiek izmaiņas pašā apstiprinātājā – Parlamentā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Trešdien Eiroparlamenta (EP) sesijā Luksemburgā gaidāms balsojums par jauno Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kurā viens no prezidenta Žana Kloda Junkera viceprezidentiem kā atbildīgais par vienotās valūtas politiku un sociālo dialogu ir Valdis Dombrovskis (V/EPP). Kopumā ņemot, ja summē visu 28 dalībvalstu makroekonomikas rādītājus, Eiropas Savienība (ES) globāli ir lielākā ekonomika, un EK kā tās izpildvarai un politikas veidotājai ir sevišķa nozīme gan Eiropā, gan pasaulē. Pēdējā brīdī EP vēl notiek pāris EK kandidātu uzklausīšana, kurus dalībvalstis izvirzījušas caur EP sietu caurkritušo vietā, bet arī pašā Parlamentā notiek ievērojamas pārmaiņas, jo Latvijas deputātes Ivetas Grigules (ZZS/EFDD) dēļ ir izjukusi EP eiroskeptiķu frakcija Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD). Tas tiek traktēts kā pamatīgs trieciens eiroskepticismam gan EP, gan tā galvenajiem pārstāvjiem Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas topošā eiroskeptiķu valdība liek prognozēt lielākus tēriņus, turpinot audzēt valsts parādu.

Šodien vai rīt Itālijas prezidentam Serdžio Matarellam ir jāpaziņo sava izvēle jaunās valdības premjera amatam. Pirms 11 nedēļām visai neizlēmīgajās vēlēšanās uzvarējušie eiroskeptiķi – Pieczvaigžņu kustības (M5S) un Ziemeļu līgas koalīcija – par savu kandidātu pēc ilgas tirgošanās ir prezidentam izvirzījuši 54 gadus veco valsts pārvaldes profesoru Džuzepi Konti.

Pēc vēlēšanām 4. martā bija skaidrs, ka ar Itālijas valdības fiskālo disciplīnu augstā valsts parāda apstākļos turpmāk būs ļoti neskaidri, un tirgi uz to attiecīgi reaģēja – pieauga Itālijas valdības parādzīmju ienesīgums, kas nozīmē dārgāku valdībai pieejamo naudu tirgū, un kritās itāļu kompāniju un banku indeksi. Bet tam sekoja vairākas nedēļas ar tirgus spēlētāju atbrīvotāku attieksmi pret Apenīnu pussalā notiekošo. Šāda attieksme balstījās pieņēmumā, ka pēc sadrumstalotajiem vēlēšanu iznākumiem itāļi nespēs izveidot jaunu valdību, tāpēc prognozes bija par jaunām vēlēšanām un tehnokrātisku starplaika valdību, analizē aģentūra Bloomberg. Tādā scenārijā viss paliktu pa vecam apmēram uz gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Komisija sāks darbu ar pamatīgiem politiskajiem izaicinājumiem; sava daļa nastas būs Latvijas pārstāvim, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tikko kā piedzīvojis Eiroparlamenta (EP) frakcijas Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD) izjukšanu, tās vadītājs Naidžels Farāžs, pārfrāzējot amerikāņu zobgali Marku Tvenu, saka, ka ziņas par frakcijas galu ir stipri pārspīlētas. DB jau rakstīja (21.10.2014.), ka Latvijas EP deputātes Ivetas Grigules aiziešanas dēļ izjuka EP eiroskeptiķu frakcija, jo tajā vairs nebija pārstāvētas prasītās septiņas dalībvalstis.

Ar poļu labējā populista Roberta Jaroslava Ivaškeviča piesaisti šis parametrs žigli ticis labots.

Vienlaikus EP trešdien ir apstiprinājis jaunās Eiropas Komisijas (EK) sastāvu tās prezidenta, ilggadējā Luksemburgas premjera Žana Kloda Junkera vadībā. Arī tas gan ir nācis ne bez eiroskeptiķu attieksmes izrādīšanas un politiskas spriedzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik aktuālā Itālijas politiskā krīze finanšu tirgus dalībniekiem atgādinājusi par visas eirozonas ievainojamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Itālijas prezidents Serdžo Materella nupat bloķējis eiroskeptiķu centienus formēt valdību, kas licis pieņemt, ka šo valsti gaida ārkārtas vēlēšanas. Pašlaik tiek spekulēts, ka eiroskeptiķi tajās varētu gūt vēl lielāku atbalstu. Šāds lēmums esot pieņemts, jo prezidents uzskatījis, ka šo spēku vadīta valdība apdraudētu Itālijas saites ar Eiropas Savienību un raisītu vēl tālāku valsts aktīvu izpārdošanu.

Notiekošā rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien pārlēca pāri 3% barjerai, kad vēl šā mēneša sākumā tas atradās vien pie 1,78% atzīmes (ja obligāciju ienesīgums aug, to cena sarūk). Itālija ir trešā lielākā eirozonas tautsaimniecība, un tai ir milzīgas parādsaistības aptuveni 2,3 triljonu eiro apmērā (Itālijas parāda pret IKP rādītājs atrodas virs 130% atzīmes). Augot parādu apkalpošanas izmaksām un esot aktuālām runām par šīs valsts palikšanu eiro monetārā reģiona sastāvā, atkal plaukst lielākas bažas par visas eirozonas stabilitāti. Tas turklāt notiek brīdī, ka Vecā kontinenta tautsaimniecība beidzot nostājusies uz stabilākas izaugsmes taciņas. Rezumējot – svaigākais politisko problēmu eskalācijas vilnis ikdienas kārtībā atgriezis tos sludinātājus, kas paredz neizbēgamu kopējās valūtas ēras galu.

Komentāri

Pievienot komentāru