Jaunākais izdevums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Konkurences padome netiks apvienota vienā iestādē, jo to funkcijas nepārklājas, vienlaikus apvienošanas gadījumā būtu nepieciešami ievērojami papildu izdevumi.

Tādu lēmumu akceptēja 24. septembra valdības sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām. Ekonomikas ministrija secināja, ka abu iestāžu funkcijas nedublējas, turklāt Konkurences padome īsteno konkurences uzraudzību ne tikai regulētajos, bet gan visos tautsaimniecības sektoros, turklāt daļu Konkurences padomes administratīvo funkciju nodrošina Ekonomikas ministrija - grāmatvedības, IT, komunālo pakalpojumu u.c. jomās. Turklāt šādas strukturālās reformas nerisinās atalgojuma problēmjautājumu. DB aptaujātie uzņēmēji atteicās vērtēt šāda sava veida superuzrauga izveides iespējas, jo viņu rīcībā neesot pietiekami daudz informācijas par iespējamiem ieguvumiem un riskiem, ko šādu iestāžu apvienošana zem viena jumta varētu radīt, turklāt neesot arī informācijas par to, vai kaut kas tamlīdzīgs esot īstenots kādā ES dalībvalstī, un, ja esot, tad kā apvienotais hibrīds strādājot.

Cits mērķis

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norādīja, ka, lai nodrošinātu valsts budžeta racionālu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu un sekmētu konkurences veicināšanu visās tautsaimniecības nozarēs un tādējādi turpmāku ekonomisko izaugsmi, ir jāsagatavo priekšlikumi par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Šāds uzdevums tika dots 2017. gada 28. augustā. Jāatgādina, ka iespēja apvienot abas iestādes – Konkurences padomi un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju – tika vērtēta, ņemot vērā, ka to uzraudzības funkcijas saskaras sabiedrisko pakalpojumu sektoros. Tajos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija īsteno regulēšanas pasākumus, savukārt Konkurences padome novērš vai nepieļauj dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un aizliegtu vienošanos pārkāpumus, kā arī veic apvienošanos kontroli. Līdz ar to abām iestādēm ir kopīgs mērķis – tirgus varas negatīvo seku novēršana un konkurences veicināšana sabiedrības interesēs regulētajos sektoros. Iestāžu funkcijas nedublējas, un ietaupījums no funkciju apvienošanas vienā iestādē, iespējams, varētu veidoties vienīgi no tā, ka tiktu panākta lielāka regulācijas un konkurences uzraudzības pasākumu koordinācija.

Visu rakstu lasiet 25. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Ar to nolemts SIA "Finu" uzlikt soda naudu 6 172,38 eiro apmērā par elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu bez reģistrācijas.

Ar lēmumu SPRK vienlaikus uzliek par pienākumu komersantam līdz šā gada 1. oktobrim reģistrēties SPRK elektroenerģijas tirgotāju reģistrā vai pārtraukt elektroenerģijas tirdzniecību.

Izvērtējot lietas apstākļus un faktus, SPRK konstatēja, ka SIA "Finu" iepērk ievērojami lielāku elektroenerģijas apjomu nekā pašpatēriņam nepieciešams. Vienlaikus SPRK rīcībā esošā informācija apliecina, ka elektroenerģijas pārpalikums tiek pārdots citam elektroenerģijas tirgotājam.

Tāpat SPRK lietas izskatīšanas gaitā pārliecinājusies, ka SIA "Finu" tehniskās iespējas pieļauj iepirkto elektroenerģiju pašpatēriņam izlietot nelielā apjomā. Tā rezultātā SPRK secinājusi, ka SIA "Finu" divus gadus ir sniegusi elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu bez reģistrācijas. Šādas rīcības rezultātā SIA "Finu" ir kavējusi tirgus pārskatāmību un konkurenci, tostarp maldinājusi elektroenerģijas piegādātāju par elektroenerģijas izlietošanas mērķiem, kā arī izvairījusies no nodevas maksāšanas par sabiedrisko pakalpojuma regulēšanu un informācijas (atskaites) sniegšanas SPRK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

No nākamā gada mainīsies SIA ZAAO sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifs

Žanete Hāka, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi jaunu SIA “ZAAO” sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu.

No 2020. gada 5. janvāra tarifs būs 66,79 EUR/t (ar dabas resursu nodokli (DRN), bez PVN).

SPRK izvērtēšanas gaitā izmaksas pakalpojumu sniegšanai samazinātas par 7%, salīdzinot ar SIA “ZAAO” sākotnēji iesniegto tarifu projektu. Neskatoties uz to, tarifs no 2020. gada 5. janvāra pie DRN likmes 50 EUR/t par sadzīves atkritumu apglabāšanu būs par 19% augstāks, salīdzinot ar 2018.gadā SPRK apstiprināto tarifu (pie DRN likmes 50 EUR/t).

“Galvenokārt tarifs pieaudzis, jo specializētā tehnika, kas nodrošina atkritumu apglabāšanas tehnoloģisko procesu, ir nokalpojusi un nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Lai spētu nodrošināt regulētā pakalpojuma nepārtrauktību un efektivitāti, uzņēmumam nepieciešams iegādāties jaunu tehniku. Šoreiz tas SIA “ZAAO” jānodrošina no saviem finanšu līdzekļiem, jo Eiropas Savienības fondi vairs neparedz atbalstu atkritumu apglabāšanai, kā tas bija sākotnēji, atkritumu poligonam uzsākot savu darbību 2003. gadā,” skaidro SPRK Atkritumu apglabāšanas pakalpojumu nodaļas vadītāja Inese Vēvere, komentējot SPRK saņemto pamatojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 28.augustā lēma par universālā pasta (UP) pakalpojuma saistību pagarināšanu VAS «Latvijas Pasts» no 2020.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim.

Tostarp noteikts, ka UP pakalpojuma saistības no nākamā gada attiecas arī uz abonēto preses izdevumu piegādi. VAS «Latvijas Pasts» ir pienākums SPRK iesniegt preses piegādes tarifu projektu.

Saskaņā ar Pasta likumu preses piegādes cenas šobrīd noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri spēkā ir vēl līdz šī gada 31.decembrim. Preses piegādi līdz šim veica VAS «Latvijas Pasts», kuram no valsts budžeta kompensēja zaudējumus, kas radušies, veicot Preses piegādes.

Jaunās saistības par preses piegādi bija ietvertas SPRK šī gada maijā izsludinātajā UP pakalpojuma konkursā. Ņemot vērā, ka konkurss noslēdzās bez rezultāta, tad atbilstoši spēkā esošajam regulējumam UP pakalpojumu uz laiku līdz diviem gadiem jāturpina sniegt tam pasta komersantam, kurš pildīja šīs saistības līdz konkursa izsludināšanas dienai. Proti, šajā gadījumā tas ir VAS «Latvijas Pasts».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi rādītājus par interneta un balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti pērn. Latvijā 4G tīkla pieejamība novērota vairāk nekā 97% līdz pat 99% mērījumu.

Visos mobilo sakaru operatoru tīklos Latvijā apdzīvotās vietās 4G pārklājums bija pieejams 97% līdz 99% mērījumu. Pakalpojumu kvalitāte katru gadu lietotājiem uzlabojas, mazinoties to vietu skaitam Latvijā, kur interneta pakalpojums nav pieejams. Starp mobilo sakaru operatoriem novērots vien 1% šādu gadījumu.

"SPRK interneta pakalpojuma kvalitāti mēra konkrētajā vietā un laikā – izlases veidā izvēlētās koordinātēs. Kopumā pērn esam veikuši 18 000 izlases veida mērījumus 1200 dažādās brīvi izvēlētās vietās un vairāk nekā 211 000 sērijveida mērījumu 24 dažādās vietās. Jāņem vērā – mērījumu rezultāti dažādās diennakts stundās var atšķirties. Tāpat var rasties situācija – netālu dažu metru attālumā interneta ātrums ir atšķirīgs vai nav pieejams," stāsta Elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad pieaugs VAS "Latvijas pasts" vēstuļu sūtīšanas izmaksas, taču citu pasta pakalpojumu cena samazināsies, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka regulators apstiprinājis "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā no 2020.gada 1.janvāra. Jaunie "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifi paredz cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, bet atsevišķu citu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Maksa, piemēram, par vienkāršas A klases vēstuļu korespondences sūtījumu svarā līdz 20 gramiem būs viens eiro līdzšinējo 0,57 eiro vietā. Savukārt, piemēram, lielākais samazinājums būs iekšzemes pasta pakas sūtījumam svarā no 15 kilogramiem - no 11,23 eiro līdz 8,04 eiro, kamēr apdrošinātu sīkpaku svarā no 50 līdz 100 gramiem turpmāk varēs nosūtīt kā apdrošinātu pasta sūtījumu par 1,91 eiro līdzšinējo 3,56 eiro vietā. Irklis stāstīja, ka "Latvijas pasta" tarifi regulatorā nebija skatīti kopš 2008.gada, tāpēc to izskatīšana prasīja tik ilgu laiku. Jaunais tarifu projekts SPRK tika iesniegts šogad aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvijas pasts» iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jauno tarifu projektu, kas paredz būtisku cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, savukārt atsevišķu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Jaunais tarifu projekts liecina, ka, piemēram, vienkārša pasta sūtījuma A klases svarā līdz 20 gramiem nosūtīšanas maksa no līdzšinējiem 0,57 eiro pieaugs līdz vienam eiro, kas ir 75,4% pieaugums.

Tarifu projekts liecina, ka maksa par vienkāršu pasta sūtījumu svarā līdz 500 gramiem pieaugs no līdzšinējiem 1,10 eiro līdz 1,30 eiro, kas ir 18,2% pieaugums, savukārt svarā līdz vienam kilogramam maksa samazināsies - no līdzšinējiem 1,71 eiro līdz 1,60 eiro, kas ir par 6,4% mazāk.

Vēstules nosūtīšana uz Eiropu kļūs divas reizes dārgāka - no 0,78 eiro līdz 1,60 eiro. Savukārt pasta sūtījumi uz Eiropu kļūs ievērojami lētāki - svarā līdz 500 gramiem sūtījuma nosūtīšana maksās 2,40 eiro līdzšinējo 4,20 eiro vietā, bet sūtījumi līdz vienam kilogramam maksās par 30% lētāk - no līdzšinējiem 6,47 eiro līdz 4,30 eiro. Šādi sūtījumu tarifi būs spēkā arī uz vairums valstīm ārpus Eiropas, piemēram, uz Ameriku un Krieviju, kas ir ievērojami lētāk nekā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, aģentūru LETA informēja SPRK pārstāvji.

Metodikas izmaiņu mērķis ir sekmēt efektīvākas pakalpojuma izmaksas un tarifu stabilitāti. Jaunā metodiskā pieeja paredz nodrošināt vienotu tarifu aprēķināšanas pieeju visiem sistēmas operatoriem enerģētikas nozarē. Līdzvērtīgas izmaiņas jau ir pieņemtas attiecībā uz elektroenerģijas sadales un pārvades operatoriem.

Ar šo metodiku tādas pašas prasības tiks noteiktas arī dabasgāzes sadales sistēmas operatoram - AS "Gaso". Tarifi tiks aprēķināti pēc "atļauto ieņēmumu griestu" metodes.

Ņemot vērā, ka daļa no sadales sistēmas operatora izmaksām var mainīties no operatora ārēju, neatkarīgu iemeslu dēļ, piemēram, dabasgāzes zudumu cena un inflācija, SPRK uzskata, ka šī metode ir vispiemērotākā, nodrošinot tarifu stabilitāti visa regulatīvā perioda (divi līdz pieci gadi) laikā, jo daļu no izmaksu pieauguma varēs kompensēt ar citu izmaksu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM nepiekrīt idejai par elektroenerģijas ražotāja dalību uzturēšanas izmaksu segšanā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nepiekrīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšlikumam par elektroenerģijas ražotāja dalību elektrotīkla uzturēšanas izmaksu segšanā, teikts ministrijas vēstulē regulatoram.

EM ir izvērtējusi regulatora aprīlī publicēto konsultāciju dokumentu par elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku. Ministrija atzinīgi vērtē SPRK izstrādāto mehānismu, kas nosaka, ka pārvades sistēmas operators turpmāk varēs izmantot pārslodzes ieņēmumus pārvades tarifu samazināšanai, ieguldot tos jaunu pamatlīdzekļu iegādē vai izveidē. Ministrijas vērtējumā, tas uzskatāms par veiksmīgu risinājumu, kas radīs ilgtermiņa kapitāla izmaksu samazinājumu.

Tāpat EM pozitīvi vērtē arī regulatora plānu mainīt elektroenerģijas pārvades tarifu noteikšanas pieeju, pārejot no izmaksu plus tarifu noteikšanas pieejas uz ieņēmumu griestu pieeju, kas jau tiek piemērota elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram, tādējādi savstarpēji pielīdzinot tarifu aprēķināšanas pieejas un nodrošinot tarifu stabilitāti divu līdz piecu periodā, kuram tiks noteikti atļautie ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulators gaida risinājumu no Marguerite par dalību Conexus un Latvijas gāzē

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Pasts atsauc iesniegto piedāvājumu universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanas konkursā

Lelde Petrāne, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniedzis atsaukumu savam 2019.gada 25.jūnija piedāvājumam universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniedzēja noteikšanas konkursā. Piedāvājuma atsaukuma pamatā ir fakts, ka patlaban tiek izskatīts arī Latvijas Pasta aprīlī iesniegtais tarifu projekts, kurā apstiprināšanas galarezultātā prognozējamas izmaiņas, tādējādi radot atšķirības ar UPP konkursā iesniegtā piedāvājuma tarifiem. Otrs atsaukuma iemesls ir saistīts ar abonēto preses izdevumu piegādes neskaidrībām no 2020.gada 1.janvāra.

Latvijas Pasts SPRK atsaucis savu 2019.gada 25.jūnijā iesniegto piedāvājumu UPP sniedzēja noteikšanas konkursā. Atsaukums pamatojams ar to, ka paralēli UPP sniedzēja noteikšanas konkursam SPRK tiek izskatīts arī Latvijas Pasta iesniegtais tarifu projekts, un prognozējams, ka tas galarezultātā varētu atšķirties no sākotnēji iesniegtā projekta, kas ir pamatā arī Latvijas Pasta iesniegtajam UPP sniedzēja konkursa piedāvājumam.

Tarifiem abos gadījumos no 2020.gada 1.janvāra jābūt identiskiem, radot skaidrību visām iesaistītajām institūcijām un pasta pakalpojumu lietotājiem, taču izveidojušajos apstākļos to nodrošināt nebūs iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) oficiālie mērījumu dati liecina, ka trešo gadu pēc kārtas mobilo sakaru operators Tele2 nodrošina saviem klientiem ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā: vidējais ātrums sasniedz 45,86 Mbit/s.

Tele2 starp visiem operatoriem sasniedzis arī vislielāko pieslēguma ātrumu – tas bijis 123,85 Mbit/s.

SPRK mērījumi, kas gada garumā tika veikti vairāk nekā 1200 vietās visā Latvijas teritorijā, atklāj, ka Tele2 ir arī līderis 4G pārklājuma ziņā, nodrošinot 99,63% pārklājumu pilsētās un 98,5% mobilā interneta pārklājumu lauku apvidos, apsteidzot citus tirgus dalībniekus.

«Šie SPRK rezultāti atspoguļo mūsu ieguldījumus tīkla infrastruktūrā. Latvijā esam uzbūvējuši jau vairāk nekā 1000 bāzes stacijas un investējuši to modernizācijā. Kā rāda SPRK dati, tad trīs gadu laikā mūsu vidējais lejupielādes ātrums palielinājies par 166% - no 27,5 Mbit/s 2016. gadā līdz 45,86 Mbit/s 2018. gadā. Arī šogad aktīvi strādāsim 4G tīkla kapacitātes un pārklājuma uzlabošanā, atvēlot tam rekordlielu summu – 15 miljonus eiro,» atzīst Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enegoresursu izmaksas veido vairāk nekā 77% no AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifa, tāpēc loģiski, ka, sadārdzinoties šai izmaksu pozīcijai, pieaug arī tarifs

Aprīļa izskaņā RS ziņoja, ka nākamajā apkures sezonā uzņēmuma siltuma tarifi varētu pieaugt par aptuveni 12%. Zināms, ka pērn decembrī tarifs iesniegts saskaņošanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), paredzams, ka izmaiņu rezultātā maksa par vienu megavatstundu rīdziniekiem varētu palielināties no 44,39 eiro līdz 49,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Vēl vērtē

Pašlaik SPRK turpina strādāt pie RS iesniegtā tarifa projekta izvērtēšanas, vienlaikus pieprasot komersantam papildu skaidrojumus un informācijas pamatojumus, stāsta SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, norādot, ka parasti tarifu projekti, ko komersanti sākotnēji iesniedz, atšķiras no tiem, ko SPRK apstiprina kā gala tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Augstsprieguma tīkls līdz 2029.gadam attīstībā plāno ieguldīt 413 miljonus eiro

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) sagatavoto Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plānu, kas paredz laika periodā līdz 2029. gadam attīstībā ieguldīt 413 miljonus eiro, informē AST.

Nākamajā gadā kopējās investīcijas sasniegs 63 milj. eiro.

Apstiprinātais plāns paredz, ka 2020. gadā plānots ieguldīt nepilnus 42 milj. eiro Igaunijas – Latvijas trešā starpsavienojuma un Rīgas TEC-2 – Rīgas HES elektropārvades līniju būvniecībā.

Starpasavienojuma izbūve ar Igauniju palielinās maksimālās caurlaides spējas par 500/600 MW abos virzienos, kas veicinās efektīvāku elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā. Abiem projektiem piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Lai nodrošinātu pārvades sistēmas stabilu darbību, katru gadu jāveic Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla un apakšstaciju uzturēšanas un modernizēšanas darbi. 2020. gadā plānots ieguldīt vairāk nekā 21 milj. eiro 330kV un 110kV apakšstaciju, sadales punktu un līniju pārbūvē, kā arī autotransformatoru un transformatoru maiņā uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Noskaidrots, kuram Latvijā ir visātrākais mobilā interneta lejupielādes ātrums

Db.lv, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitāti. Jaunākie oficiālie mērījumu dati liecina, ka ceturto gadu pēc kārtas ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators "Tele2", vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 48,41 Mbit/s, bet maksimālajam – 150 Mbit/s.

"LMT" tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 32,63 Mbit/s, bet maksimālais 122 Mbit/s, savukārt "Bite Latvija" tīklā mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 28,86 Mbit/s, bet maksimālais 118 Mbit/s.

SPRK mērījumi, kas visa gada garumā veikti 1200 dažādās vietās visā Latvijas teritorijā, arī atklāj, ka "Tele2" nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu 98 Latvijas novados un 8 no 9 Latvijas lielajām pilsētām.

"Četru gadu laikā mūsu vidējo lejupielādes ātrumu esam palielinājuši par 75% – no 27,5 Mbit/s 2016. gadā līdz 48,41 Mbit/s 2019. gadā. Pēdējo 5 gadu laikā mēs savā tīkla attīstībā esam investējuši aptuveni 60 milj. eiro un arī šogad investēsim vairākus miljonus eiro 4G tīkla izvēršanai visā valsts teritorijā," informē "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam attīstībā plāno ieguldīt 405 milj. eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu.

"Pārvades tīkla attīstības plāns ir viens no būtiskākajiem AST plānošanas dokumentiem, kurā mēs skaidri definējam nākamo gadu laikā veicamos ieguldījumus tīkla attīstībā. Šodien apstiprinātais plāns ir cieši saistīts ar Eiropas pārvades sistēmu operatoru asociācijas ENTSO-E 10 gadu attīstības plānu, lai sasniegtu vienu no Eiropas stratēģiskajiem mērķiem enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā – Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu", norāda AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz virknes deputātu bažām par kandidāta iespējamo politisko angažētību, Saeima šodien valsts kontroliera amatā ievēlēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāju Rolandu Irkli.

Par Irkļa ievēlēšanu amatā nobalsoja 53 deputāti, pret bija 42 parlamentārieši. Irkli atbalstīja viņu izvirzījusī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcija, ka arī "Jaunās vienotības", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" deputāti, kā arī atsevišķi pie frakcijām nepiederošie parlamentārieši. Par pārējiem kandidātiem tika saņemts ievērojami mazāks deputātu balsu skaits.

Saeimas deputāte Inese Ikstena (AP) akcentēja, ka Irklis ir augsta līmeņa profesionālis, kura vadībā notikusi dabasgāzes tirgus sekmīga atvēršana un veicināta elektroenerģijas tirgus attīstība, nodrošinot labākas elektrības cenas iedzīvotājiem. SPRK vadītāja amatā Irklis licis "savilkt jostas" sabiedrisko pakalpojumu jomas monopolistiem nevis patērētājiem, uzsvēra politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru