Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas tarifi nākamgad, visticamāk, nemainīsies, bet faktiskie maksājumi iedzīvotājiem nedaudz pieaugs, jo no 1.janvāra beigsies spēkā esošais valsts atbalsts, intervijā aģentūrai LETA teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Komentējot pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) šovasar publiskoto pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, Jansons teica, ka parasti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtā projekta līdz apstiprinātajiem tarifiem notiek kaut kādas izmaiņas, bet vienlaikus ir skaidrs, ka AST tarifa samazinājums par 0,7% ir laba zīme, jo tas neaug.

"Tādēļ uz mūsu tarifu arī skatāmies pozitīvi, jo tas nozīmē, ka nepalielinās arī mūsu izmaksu bāze, kas saistīta ar pārvades tarifu, un visticamākais, ka arī mēs neiesim ar tarifa palielinājuma projektu," skaidroja Jansons.

Jautāts, vai "Sadales tīkla" tarifs varētu samazināties, viņš teica, ka jau pērnā gada beigās samazināja tarifa fiksēto daļu par 7-11% un mainīgo daļu par 1%.

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē.

Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu. Tīkla noturība aug, noturam augstāko elektroapgādes kvalitāti Baltijā, un investīcijas infrastruktūras kapacitātē un noturībā būs jāturpina – to nosaka gan ambiciozie elektrifikācijas mērķi un augošās klientu vajadzības, gan arī ģeopolitiskās situācijas izaicinājumi.

To, ka steidzīgi jāsāk aktīvāka un centralizētāka elektrotīklu plānošana un modernizācija visā Eiropā, paredz arī jaunais Eiropas Komisijas plāns.Ieguldot ES līdzekļus, aizvadītajā gadā turpināti darbi pie elektrolīniju pārbūves, transformatoru nomaiņas dažādos Latvijas novados, viedo elektrotīkla risinājumu ieviešanas un citiem uzlabojumiem. Starp resursu ietilpīgākajiem projektiem ir 110/20 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju izbūve vai pārbūve.

Oktobra vidū AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons apstiprināts Eiropas sadales sistēmas operatoru apvienības (E.DSO) direktoru padomes sastāvā.

Tas "Sadales tīklam" ļaus efektivizēt sadarbību ar citiem E.DSO dalībniekiem, stiprinās Latvijas interešu un vajadzību pārstāvniecību starptautiskā mērogā.

AS "Sadales tīkls" jau vairāku gadu garumā ir bijusi aktīva E.DSO dalībniece, tostarp šī gada jūlijā Latvijā uzņēma E.DSO ģenerālsekretāru Čārlzu Eseru (Charles Esser) ar delegāciju, iepazīstinot apvienības vadību un biedrus ar uzņēmuma struktūru, pieeju elektrotīkla attīstībai un nākotnes prioritātēm. Būtiski, ka direktoru padomē uzņemti arī Igaunijas un Lietuvas elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru, "Elektrilevi" un "ESO", vadītāji.

"Tikt apstiprinātam E.DSO direktoru padomē man ir liels gods – paldies E.DSO vadībai par novērtējumu un uzticēšanos. Tas ir nozīmīgs solis "Sadales tīkla" tēla stiprināšanai starptautiskā mērogā, kas sniegs mums jaunas sadarbības iespējas pētniecības un inovāciju jomā, stiprinās ārējā finansējuma piesaistes iespējas. Turklāt nozīmīgi, ka direktoru padomē no janvāra tiks pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis! Kļūšana par E.DSO biedru jau līdz šim mums ļāva pārņemt labākās elektrotīkla attīstības un klientu apkalpošanas prakses no jaudīgākajiem Eiropas kolēģiem, turpināsim aktīvu pieredzes apmaiņu, un noteikti kolēģi var daudz mācīties arī no mums," saka "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Lai efektivizētu ražošanas un patēriņa jaudu pārvaldību elektrotīklā, Latvijas enerģētikas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Engycell” sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” izstrādājis jaunu inovāciju – elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas (BESS ) algoritmu, kas ļauj dinamiski pārvaldīt BESS uzlādes un izlādes lēmumus atkarībā no sadales transformatora reāllaika situācijas elektrotīklā.

Pilotprojekta mērķis ir rast jaunus risinājumus, kā ar digitālām tehnoloģijām efektīvi izmantot visu tīkla kapacitāti. Ieceres fokusā ir inovatīva tehnoloģija, kura sekmē algoritma ātrdarbību un tā nostrādes ātrumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu elektrotīkla aizsardzības mehānismu.

“Šajā gadījumā mēs izveidojām tehnoloģiju, kas risina arvien pieaugošā jaudu pieprasījuma problēmas. Piemēram, mūsdienās strauji attīstās elektroauto uzlādes staciju tīkls ar augstu elektrības pieprasījumu vakaros, kad visintensīvāk tiek lādēti elektroauto. Tas rada tīkla pārslodzes riskus, tādēļ mēs piedāvājam alternatīvu risinājumu ar uzkrājošo bateriju sistēmu un mūsu algoritmu, kas spēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, nepārslogojot tīklu un nepārbūvējot esošo transformatoru. Tas ir finansiāli izdevīgākais un ātrākais risinājums. Nākotnē redzam, ka šo inovāciju var izmantot arī jebkura rūpnīca vai cits uzņēmums, kuri saskaras ar jaudas pārslodzēm,” norāda Egija Gailuma, jaunuzņēmuma “Engycell” viena no dibinātājām.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "InPass" sadarbībā ar elektrotīkla uzturētāju AS "Sadales tīkls", Norvēģijas dronu un aerodatu tehnoloģiju uzņēmumu "Aersea" un pētniecības centru "Norce" izstrādā jaunākajās tehnoloģijās balstītu viedo inspekcijas sistēmu elektrolīniju koka balstu apsekošanai.

Šis risinājums ļaus automatizēt koka balstu apsekošanas procesu, ilgtermiņā samazinot elektrotīkla uzturēšanas izmaksas. Projekta kopējais budžets ir 1,96 miljoni eiro, un tas tiek īstenots Eiropas Partnerības "Innovative SMEs" aktivitātes "Eurostars" ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes un Norvēģijas Zinātnes padomes līdzfinansējumu.

AS "Sadales tīkls" pārraudzībā visā Latvijā ir apmēram 840 tūkstoši koka elektrolīniju balstu, kas regulāri jāapseko, lai pārliecinātos par to tehnisko stāvokli. Projektā "Mobile utility pole smart inspection system" (MUPSIS 2024) tiks izstrādāta mobila koka balstu pārbaudes sistēma, kurā plānots integrēt dažādas viedās tehnoloģijas, tai skaitā:

Saules enerģijas ģenerācijā Latvijā ir sasniegts tirgus piesātinājums, tādēļ no kopējās elektroapgādes sistēmas viedokļa ir jāfokusējas uz citiem ražošanas veidiem, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš stāstīja, ka aktivitāte saules enerģijā turpinās un nāk klāt jauni ģeneratori. Tostarp mājsaimniecības palielina apmērus, kā arī juridisko personu pusē attīstās saules parki, un tie vēl ar gandrīz 300 megavatiem (MW) ir tapšanas stadijā.

"Redzēsim, cik daudz uzbūvēs, bet skaidrs ir, ka gadu mēs beigsim pie 900 MW vai pat viena gigavata (GW) saules ģenerācijas sadales tīklā. Tas ir būtiski vairāk nekā normālā saulainā dienā ir mūsu pašu patēriņš," teica Jansons, skaidrojot, ka vasarā saulainā dienā Latvijā patēriņa jauda ir ap 600 vai 700 MW.

Jansons stāstīja, ka saules ģeneratoru uzstādīšanas temps mājsaimniecībām vairs nav tāds kā bija. Pakāpeniski ir sasniegts tirgus piesātinājums, bet, ja tagad saules paneļi tiek uzstādīti kopā ar uzkrājošo bateriju, tas ļauj balansēt patēriņu.

Elektroenerģijas tirgotāju vidēji gadā maina 7% mājsaimniecību, intervijā teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Pēc viņa teiktā, 2022.gadā, kad tika piedzīvota energocenu krīze, šis īpatsvars pieauga virs 10%, bet tagad tas atkal atgriezies pie 7%.

Absolūtos skaitļos pagājušajā gadā bija ap 60 000 elektroenerģijas tirgotāja maiņas gadījumu, bet 2022.gadā to skaits sasniedza 90 000.

Viņš atzina, ka šie skaitļi nav lieli.

"Vidējais mājsaimniecības patēriņš Latvijā ir ap 200 kilovatstundām (kWh) mēnesī, bet daudzos mājokļos pat tikai 100 kWh, kas ir maz, un līdz ar to izdevumi par elektroenerģiju nav tādi, lai būtu motivācija ļoti aktīvi mainīt tirgotājus," skaidroja Jansons, piebilstot, ka, piemēram, Skandināvijā mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš ir vairākkārt lielāks, un tad arī cenu atšķirība par vienu kilovatu mājsaimniecībām ir daudz svarīgāka.

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74% no tās (740 MW) veido saules ģenerācija - saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām.

Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Jūnija sākumā kopējā AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju jauda sasniegusi 1000 megavatu (MW) jeb vienu gigavatu (GW), un 74 % no tās (740 MW) veido saules ģenerācija – saules parki un mikroģenerācijas iekārtas.

Šogad aprīlī no saules saražota jau teju piektdaļa no kopējās Latvijā saražotās (un tīklā nodotās) enerģijas, un saulainās dienās vasarā jau šobrīd esam pašpietiekami attiecībā uz nepieciešamās enerģijas apjomu visas sabiedrības vajadzībām. Sadales operatora infrastruktūrai patlaban pievienoti jau vairāk nekā 25 400 ražotāji. To vidū ir ap 1340 saules elektrostaciju (tostarp ap 60 ir hibrīdstacijas ar enerģijas uzkrāšanas jeb bateriju risinājumiem), ap 130 hidroelektrostaciju, 50 vēja elektrostaciju,135 biogāzes, biomasas un dabasgāzes koģenerācijas staciju, vairāki desmiti dažādu ražošanas tipu hibrīdstaciju (piemēram, biomasa apvienojumā ar saules paneļiem, saules paneļi kopā ar vēja ģenerācijas iekārtām u. c.), kā arī ap 23 750 mikroģeneratoru (lielākoties saules paneļi, tai skaitā gandrīz 1400 apvienojumā ar akumulatoriem).

Tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšanai Eiropas elektroenerģijas tirgus gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos pāries no 60 minūšu uz 15 minūšu tirdzniecību, informē elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pārstāvji.

Lai nodrošinātu plašu atjaunīgās enerģijas ģenerācijas attīstību un ieviestu plašāku konkurenci, gan paplašinot tirgu ģeogrāfiski, gan ieviešot jaunus pakalpojumu veidus, Eiropas PSO un elektroenerģijas biržas vairāku gadu garumā ir strādājušas pie elektroenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanas. Viena no izmaiņām ir tirdzniecības precizitātes un detalizācijas paaugstināšana, ko panāk ar pāreju no 60 minūšu tirdzniecības uz 15 minūšu tirdzniecību gan elektroenerģijas biržās, gan balansēšanas tirgos. Šajā procesā nākamais solis ir pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības periodu elektroenerģijas nākamās dienas tirgū visā Eiropā ar pirmo elektroenerģijas piegādes dienu jaunajā režīmā šodien.

Latvijā elektroenerģijas tirgotāju šogad pirmajā pusgadā klienti mainījuši 29 819 reizes, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" publicētais Elektroapgādes apskats.

Elektroenerģijas tirgotāju maiņa notikusi par aptuveni 1800 maiņas gadījumiem vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā norāda, ka šogad februārī bija zemākā tirgotāju maiņas aktivitāte pēdējo gadu laikā.

Kompānijā arī norāda, ka pusgada laikā izmaiņas kopumā ir maznozīmīgas, un joprojām ir vērojama iepriekšējā gada tendence - elektrības tirgotāju maiņas aktivitāte saglabājusies mērena. Apskatā teikts, ka, visticamāk, tas ir saistīts ar situācijas nostabilizēšanos tirgū, tostarp mazākām elektrības cenas svārstībām.

Jau vēstīts, ka 2024.gadā "Sadales tīkla" apgrozījums bija 371,812 miljoni eiro, bet peļņa - 28,256 miljoni eiro.

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

AS "Sadales tīkls" ar Igaunijas sadales sistēmas operatoru (SSO) "Elektrilevi" ir noslēgusi divpusēju saprašanās memorandu par savstarpējo palīdzību plaša mēroga tīkla bojājumu gadījumos un ar to saistītām mācību, pieredzes apmaiņas un inovāciju attīstības aktivitātēm.

Plānots, ka šim memorandam jau tuvākajā laikā varētu pievienoties arī Lietuvas SSO "ESO", tādējādi nostiprinot sadarbību visas Baltijas mērogā.

Memoranda mērķis ir nodrošināt ātrāku, pārskatāmāku un koordinētāku palīdzības sniegšanu situācijās, kad iekšējie resursi ir izsmelti vai nepietiekami, vienlaikus saglabājot nacionālo prioritāti un darba drošību kā augstāko principu. Neparasti stipru vētru, plūdu, meža ugunsgrēku vai citu stihiju gadījumā tīklā var rasties plaša mēroga bojājumi, kuru novēršanai nepieciešama koordinēta pārrobežu sadarbība starp Baltijas valstu operatoriem.

"Ikdienā uzturam ciešas attiecības ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem un jau iepriekš esam snieguši palīdzīgu roku elektrotīkla atjaunošanas darbos. Piemēram, sarežģīta situācija visā Baltijā bija pērn augustā, kad mūsu valstis šķērsoja nepieredzēti stipra vasaras vētra - tikko situācija bija stabilizējusies Latvijā, devāmies palīgā novērst bojājumus Lietuvā. Savukārt vairākus mēnešus pirms tam palīdzējām igauņu kolēģiem tikt galā ar snieglieces sekām. Parakstītais saprašanās memorands ļaus oficiāli nostiprināt šo sadarbību un vienoties par konkrētiem sadarbības virzieniem. Nākotnē plānojam kopīgi organizēt mācības, stiprinot plaša mēroga bojājumu novēršanas gatavību Baltijas mērogā, kā arī sadarboties inovāciju attīstības jomā," saka AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Nākamajā trešdienā – 16. jūlijā, plānots tikties ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadību un pārrunāt nākamā gada elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projektu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Jau kopš pērnā gada vasaras publiskajā telpā izskanējušas spekulācijas par iespējamu būtisku tarifa pieaugumu dažādu iemeslu dēļ – Baltijas valstu sinhronizācijas, ģeopolitiskās situācijas, kiberdrošības un sistēmas vadības funkciju ieviešanas rezultātā.

AST spēkā esošais tarifs stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā ar 30% pieaugumu. Vienlaikus par vidēji 32% pieauga arī AS “Sadales tīkls” tarifs, atsevišķām mājsaimniecību lietotājiem rezultējoties pat ar 80% tarifa pieaugumu. Šie tarifu kāpumi kļuva par pamatu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) rosināt likuma grozījumus, kas noteica – turpmāk elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu jaudas maksa mājsaimniecībām nedrīkst pieaugt par vairāk nekā 30% gadā. Šī regulējuma rezultātā tarifi tika pārskatīti un samazināti.

Vērtējot elektroapgādes pakalpojumus, uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš diviem būtiskiem aspektiem - pakalpojuma kvalitātei un finansiālajai konkurētspējai, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Elektroapgādes sistēma ir tautsaimniecības pamats, tāpēc, veidojot un attīstot to, mēs apzināmies kvalitatīva un aktīva dialoga nozīmību, teic S.Jansons, uzsverot, ka ST darbojas gan Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). „Regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, izrunājam izaicinājumus un aktualitātes, kā arī meklējam risinājumus, lai arvien uzlabotu elektroapgādes pakalpojumus un nodrošinātu uzņēmējiem zemākas izmaksas,” skaidro ST valdes priekšsēdētājs.

Labi rādītāji

Elektroapgādes pieejamība Latvijā ir labākā Baltijas reģionā, jo mērķtiecīgi strādājam lai būtu pievilcīgi uzņēmējiem un investoriem, stāsta S.Jansons. “Aktīvi piesaistām Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas ļauj mums izbūvēt jaunas transformatoru apakšstacijas un stiprināt esošo infrastruktūru, tādējādi palielinot ražošanas jaudu pieejamību, kā arī audzējot pakalpojuma kvalitāti. Tāpat cieši sadarbojamies gan ar pašiem uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, gan pašvaldībām, elektrotīkla attīstību plānojot atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām,” norāda S.Jansons, uzsverot, ka to, ka Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā, apliecina arī SAIDI rādītājs, kas ataino kopējo elektroapgādes pārtraukuma ilgumu vienam klientam gadā.“2023. gadā SAIDI Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā – 271 minūte, savukārt Igaunijā - 530 minūtes. Tāpat Latvijā ir arī ļoti efektīva pieeja elektrotīkla bojājumu novēršanai. Mums ir jaudīga multifunkcionālā tehnika, savas remonta brigādes un pārdomāts bojājumu novēršanas koordinācijas process, tāpēc pēc lielākām stihijām ne reizi vien esam pat atsaukušies un devušies palīgā kaimiņvalstu operatoriem pēc tam, kad pašu mājās tīkls atjaunots,” stāsta S.Jansons.

Elektrovairumtirdzniecības nozares flagmanis Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” ir uzsākusi jaunu iniciatīvu, skaidrojot nākotnes perspektīvas enerģētikas sektorā. Šoreiz sarunā ar valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu noskaidrojam, kur elektroenerģijas tirgus ir šobrīd un kā tas mainās. Viens ir skaidrs – šī joma strauji attīstās līdz ar mākslīgā intelekta un viedajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Nākotnē varam sagaidīt gudru ēku, infrastruktūras pārvaldību, kur roku rokā būs kontrolētas izmaksas ar viedu patēriņu, bez pārmaksāšanas.

Kā raksturojiet šī brīža elektromateriālu tirgus attīstību Latvijā un Baltijā?

Baltijā varam novērot tendenci, ka valstij piederošās lielās energokompānijas samazina investīciju apjomus. Igaunijā saistībā ar “Eesti Energy” to var novērot jau otro gadu. Arī Latvijas valdība paziņojusi savus plānus 90% no “Latvenergo” peļņas ieskaitīt valsts budžetā. Ņemot vērā valsts un pašvaldību budžetu situāciju, redzam, ka publiskajā sektorā kopumā samazināsies investīciju projekti. Tāpat arī tiek kūtri apgūts Eiropas Savienības fondu finansējums. Tas likumsakarīgi ietekmēs arī nozari, un var sagaidīt, ka tuvākajos gados galvenais nozares virzītājspēks būs komercsektors un tā attīstītie projekti.

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Turpinot izbūvēt Liepājas Industriālo parku bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvalde izsludinājusi pirmo nekustamā īpašuma izsoli, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Izsolīts tiek bijušais tvaika cehs, kura kopējā platība ir 2239 kvadrātmetri, un zeme 5132 kvadrātmetru platībā Brīvības ielā 98A, Liepājā. Nekustamā īpašuma sākumcena noteikta 142 000 eiro, izsoles solis - 1420 eiro.

Šis ir nākamais solis, lai iesaistītu uzņēmējus industriālās teritorijas atjaunošanas un pārveidošanas procesā, piedāvājot iespēju iegādāties īpašumā ražošanas ēkas. Izsole notiks no šodienas līdz 28.augustam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis atgādina, ka sākotnēji konsolidēti visi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā esošie īpašumi, izstrādāts lokālplānojums, sākta ielu un inženierkomunikāciju izbūve. Teritorija tiek pakāpeniski atgriezta pilsētas apritē, padarot to pieejamu sabiedrībai un pievilcīgu investoriem. Tajā jau ir dažādas industriālas ēkas, kurām izsolē Liepājas SEZ pārvalde meklēs jaunus īpašniekus, kuri tās sakārtos un pārbūvēs atbilstoši mūsdienīgai zaļās ekonomikas uzņēmējdarbības videi, informē Hmieļevskis.

Dabasgāzes sadales un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") investīcijas 2023.-2026.gadā vidēji gadā veido 10,097 miljonus eiro, 2027.-2028.gadā plānotas vidēji 14,309 miljonu eiro apmērā gadā, bet 2029.-2031.gadā - vidēji 18,557 miljonu eiro apmērā gadā, teikts "Conexus" Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam.

Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam skaidrots, lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas efektīvu darbību, 10 gadu attīstības plānā ir ietverti ieguldījumi gan esošās sistēmas atsevišķu sastāvdaļu atjaunošanā, gan arī jaunu pārvades sistēmas elementu izveidē.

Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti investīcijām, "Conexus" izvērtē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) attīstības programmu līdzfinansējumu, kā arī izmanto aizņēmumus no kredītiestādēm. Sistemātiski plānojot pārvades sistēmas aktīvu nomaiņu, atjaunošanu un izbūvi, "Conexus" mērķis ir sabalansēt ieguldījumus sistēmas attīstībā ar to radīto ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi arvien pārliecinošāk iezīmē savu vietu pasaules inovāciju kartē, pierādot, ka arī maza valsts spēj piedāvāt risinājumus, kas pārsteidz pat tehnoloģiski attīstītāko tirgu pārstāvjus.

Jaunuzņēmumi ne tikai demonstrē savas inovācijas, bet arī iegūst stratēģiskus kontaktus un atver durvis ilgtermiņa sadarbībai ar Āzijas partneriem.

Japāna bieži tiek uztverta kā tehnoloģiju līdere ar robotiku, augsti attīstītām inovācijām un pasaules ātrāko metro. Tomēr Latvijas uzņēmēji atklājuši, ka programmatūras risinājumu, datu integrācijas un digitālās transformācijas jomās japāņu uzņēmumi ir salīdzinoši konservatīvi, un tieši tur paveras iespējas mūsu jaunuzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) regulāri organizē tirdzniecības misijas Latvijas uzņēmumiem uz ārvalstīm, lai veicinātu starptautisku sadarbību tādās nozarēs kā pārtikas ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, enerģētika, medicīna, farmācija un citās. Dalība "EXPO 2025 Osaka" un dažādos EXPO 2025 izstrādātās biznesa programmas pasākumos Japānā ir mērķtiecīga biznesa attiecību veidošana.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” šī gada 3.jūnijā rīko augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy” ar starptautisku līderu dalību. Foruma mērķis ir kopīgiem spēkiem un idejām paraudzīties nākotnes enerģētikas nozares attīstībā, kā arī iezīmēt aktuālās tendences, lielākos izaicinājumus un diskutēt par piemērotākajiem risinājumiem.

Pasākumā piedalīsies tikai līdz 100 īpaši izraudzīti viesi no Baltijas reģiona, radot unikālu iespēju Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozares vadošajiem līderiem, politikas veidotājiem un starptautiski atzītiem ekspertiem dalīties ar savu pieredzi un zināšanām un veidot kontaktus.

Oļegs Kolomijcevs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs: “Šādā augsta līmeņa formātā forumu rīkosim pirmo reizi, un tā mērķis ir sekmēt enerģētikas tirgus izaugsmi gan Latvijā, gan Baltijas reģionā kopumā nākamajos gados. Tehnoloģiju ziņā enerģētikas joma strauji attīstās pasaulē, tāpēc tā būs iespēja kopā ar nozares līderiem ieskicēt Latvijas iespējas un nākotnes profilu. Mūsu biznesa foruma mērķis ir kāpināt enerģētikas nozares nākotnes potenciālu un līderību, un lai enerģētika kalpo par valsts ekonomikas izaugsmes akseleratoru.”

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.

Šobrīd izstrādātais elektroenerģijas tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma mehānisms motivēs ražotājus investēt iekārtās, kas palīdz nodrošināt balansu, aģentūrai LETA pastāstīja AS "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.

Komentējot apstiprināto tīkla balansēšanas izmaksu sadalījuma modeli, kas paredz 25% izmaksu segt ražotājiem un 75% patērētājiem, Ločmelis uzsvēra, ka šeit nevar izveidot tādu sistēmu, lai visi ir apmierināti.

Viņš skaidroja, ka šī brīža piedāvājums ir radies kompromisu rezultātā, un tas ir veidots ar motivāciju ievērot tīkla balansu. "Tas varētu kalpot kā investīciju stimuls investēt iekārtās, kas palīdz šo balansu nodrošināt," sacīja Ločmelis.

Viņš teica, ka pilnīgi pretēja alternatīva būtu uzlikt konstantu maksājumu pilnīgi visiem ģeneratoriem, tai skaitā tiem, kas palīdz nodrošināt balansu. "Tas būtu tāds regresa maksājums. Šobrīd sistēma ir izveidota tāda, kas tieši motivē ievērot balansu," stāstīja "Latvenergo" pārstāvis.

Elektrovairumtirdzniecības nozares līderis “Baltijas Elektro Sabiedrība” rīkoja augsta līmeņa enerģētikas biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”, kas pulcēja vadošos ekspertus un politikas veidotājus no visām Baltijas valstīm. Foruma mērķis bija definēt nākotnes stratēģiskās prioritātes enerģētikas jomā, analizējot esošās tendences, izaicinājumus un izstrādājot kopīgus attīstības virzienus.

Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), informē Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.

Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.