No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Ēku uzturēšanas, inženiertehnisko un digitālo pakalpojumu grupa Civinity, kas darbojas Ziemeļeiropā un Baltijas valstīs, ienāk Dienvideiropā. Grupa iegādājas Horvātijā bāzēto uzņēmumu Metus, kas specializējas liftu ražošanā, uzstādīšanā un apkopē, no Zviedrijas infrastruktūras tehnoloģiju uzņēmuma Sdiptech.

Metus darbojas Horvātijā un Slovēnijā, kā arī realizē projektus Vācijā un citās Eiropas valstīs.Pagājušajā gadā Metus apgrozījums sasniedza aptuveni 19 miljonus eiro, un uzņēmumā strādāja ap 280 cilvēku. Kā pirmais solis ir parakstīts iegādes līgums, un darījuma noslēgums paredzēts tuvāko mēnešu laikā. Galīgā darījuma vērtība tiks apstiprināta pirms noslēguma.

Metus iegāde ir pirmais šāda mēroga solis Civinity Group ārpus Baltijas valstīm un Ziemeļeiropas. Grupa ienāk Horvātijā nevis kā pasīvs finanšu investors, bet kā reģionāls konsolidators, kas jau ir izveidojis operatīvo pakalpojumu platformu un kam ir pieredze ēku uzturēšanas, inženiertehnisko, digitālo un mobilitātes pakalpojumu uzņēmumu apvienošanā.Saskaņā ar auditētajiem 2025. gada rezultātiem Civinity ieņēmumi sasniedza 100,4 miljonus eiro, EBITDA bija 8,3 miljoni eiro. Grupā strādā 1 565 cilvēki, tā apsaimnieko vairāk nekā 5 miljonus kvadrātmetru dzīvojamās platības, apkalpo vairāk nekā 1 600 komercklientu un ir realizējusi vairāk nekā 2 000 inženierprojektu.

Ēku uzturēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko risinājumu grupa “Civinity” izvirzījusi mērķi nākamo piecu gadu laikā desmitkārt palielināt EBITDA, peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas.

Tas nozīmēs būtisku darbības modeļa pārveidi – plānots, ka vismaz 30% uzņēmuma portfeļa veidos digitālie produkti.

Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Deivids Jacka norāda: lai augtu ātrāk par tirgus vidējo tempu un saglabātu līderpozīcijas, ar tradicionālajām metodēm vairs nepietiek – nepieciešamas investīcijas digitālajā transformācijā.

Jacka uzsver, ka šīs pārmaiņas iezīmē jaunu uzņēmuma attīstības posmu, kuru “Civinity” sasniegusi, konsekventi paplašinot un stiprinot savus pamatvirzienus.

“Mūsu grupas stratēģija vienmēr tiek plānota piecu gadu periodam. 2020. gadā mums bija skaidrs virziens: uzlabot pakalpojumu kvalitāti, palielināt efektivitāti un augt gan organiski, gan ar uzņēmumu iegādēm. Toreiz izvirzījām konkrētu mērķi – sasniegt 10 miljonu eiro EBITDA. Šodien šo mērķi esam sasnieguši: mūsu ieņēmumi gandrīz trīskāršojušies, efektivitāte ir pieaugusi, un pakalpojumu kvalitāte turpina uzlaboties.”

.Namu apsaimniekošanas uzņēmums "Civinity mājas" Ukrainai ziedojis mikroautobusu, kas paredzēts psihologu mobilitātes nodrošināšanai reģionos, kur kara dēļ būtiski cietusi infrastruktūra.

Transportlīdzekli pieņēmis Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Saulvedis Vārpiņš, kurš līdzdarbojas tā nogādāšanā Ukrainā. Plānots, ka busiņš tiks izmantots, lai nodrošinātu pārvietošanos speciālistiem, kuri sniedz psiholoģisko palīdzību karā cietušajām ģimenēm.

Kompānijā skaidro, ka šāds atbalsts ir īpaši nozīmīgs teritorijās, kurās pārvietošanās iespējas ir ierobežotas un profesionālu pakalpojumu pieejamība ir apgrūtināta.

"Civinity mājas" valdes locekle Diāna Frīdenberga norāda, ka lēmums par ziedojumu pieņemts, apzinoties situācijas nopietnību un nepieciešamību pēc praktiska atbalsta. "Civinity mājas" un Lietuvas uzņēmuma "Civinity Group" pārstāvji atzīmē, ka kopīgas ziedojumu akcijas Ukrainas labā turpināsies.

Pavasaris daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā ir viens no nozīmīgākajiem periodiem gadā. Pēc ziemas sezonas, kas tradicionāli ir lielākais slodzes tests ēku tehniskajam stāvoklim, kļūst redzamas gan laikapstākļu sekas, gan iepriekš uzkrātās problēmas. Tieši šajā laikā īpaši svarīga ir savlaicīga rīcība – gan no apsaimniekotāja, gan dzīvokļu īpašnieku puses, informē AS “Civinity Grupa”.

“Ziema pati par sevi neveido problēmas – tā atklāj to, kas nav sakārtots laikus. Tāpēc pavasaris ir brīdis, kad ne tikai novērst sekas, bet arī pieņemt lēmumus par nākotni – kā uzlabot ēkas stāvokli un izvairīties no līdzīgām situācijām turpmāk,” pastāstīja AS “Civinity Grupa” valdes locekle Diāna Frīdenberga, uzsverot, ka pavasaris ir ne tikai sakopšanas, bet arī plānošanas laiks.

Pēc sniega kušanas un temperatūras svārstībām visbiežāk tiek konstatēti bojājumi jumtos, fasādēs, notekūdeņu sistēmās un koplietošanas telpās. Sniega slodze, ledus veidošanās un mitruma ietekme var radīt plaisas, bojāt hidroizolāciju vai izraisīt ūdens noplūdes.

Tāpat svarīgi pievērst uzmanību arī teritorijai ap māju – ietvēm, bērnu laukumiem, žogiem un apgaismojumam. Nereti tieši pavasarī kļūst redzami arī ziemas laikā radušies mehāniski bojājumi vai nolietojums. AS “Civinity Grupa” īstenotā apsaimniekošana ietver regulāras tehniskās pārbaudes, remonta darbu plānošanu un uzraudzību, kā arī koplietošanas teritoriju uzturēšanu. Tas ļauj savlaicīgi identificēt riskus un novērst lielākas problēmas nākotnē.

Ēku uzturēšanas pakalpojumu un inženiertehnisko risinājumu grupa Civinity un kopdzīvošanas tīkla veidotājs un pārvaldītājs Baltijā Youston Living paziņojuši par stratēģisku partnerību attīstībai Eiropas pilsētās.

Uzņēmumi noslēguši līgumu, saskaņā ar kuru Civinity grupas uzņēmums Civinity Solutions (kas sniedz komerciālo un dzīvojamo ēku uzturēšanas pakalpojumus) uzturēs visus Youston Living pārvaldītos apartamentus, kas darbojas pēc koplietošanas principa, Lietuvā un Latvijā.

Civinity kopš 2021. gada sniedz uzturēšanas pakalpojumus visām Youston Living ēkām Lietuvā, bet šogad sāks tos sniegt Latvijā.

Abi uzņēmumi darbojas līdzīgos ģeogrāfiskajos tirgos un ir līderi savos sektoros. Šī partnerība ne tikai stiprinās to pozīcijas Baltijas valstīs, bet arī pavērs jaunas attīstības iespējas Eiropā.

Youston Living jau pārvalda modernus kopdzīvošanas (angl. co-living) apartamentus Viļņā un Prāgā, bet šī gada augustā jau uzsāka darbību Rīgā. Paplašināšanās notiek arī Londonā, kur jau sākta iegādātās ēkas rekonstrukcija. Nākamajā gadā Youston Living pārvaldīs vairāk nekā 1000 dzīvokļu portfeli, kura vērtība pārsniedz vairāk nekā 100 milj. eiro.

Lai gan aukstās sezonas izaicinājumi mēdz nonākt uzmanības centrā tikai tad, kad kaut kas “iet greizi”, biznesa realitātē stabils sniegums ziemā ir rezultāts ilgtermiņa sagatavošanās darbiem.

Latvijā ziema ierasti ir viena no tehniski un finanšu ziņā prasīgākajām sezonām dzīvojamo māju apsaimniekošanā. Zemas temperatūras, sniega slodze un straujas laikapstākļu izmaiņas pārbauda ne tikai inženiertehniskos risinājumus, bet arī to, cik sistemātiski un profesionāli tiek plānota ēku uzturēšana gada garumā. Tāpēc mājokļu apsaimniekošanas uzņēmumā AS “Civinity Mājas” pieņem ziemu kā dabisku gada posmu, kurā nav jāreaģē tikai uz izņēmumiem, bet gan jāpiemēro gudra tehniskā plānošana, preventīvie darbi un ilgtermiņa ieguldījumi, kas nodrošina ēku efektīvu darbību un iedzīvotāju komfortu visa gada garumā.

Runājot par daļas iedzīvotāju vēlmi samazināt apkuri koplietošanas telpās - šāds risinājums būtu saistīts ar daudzām problēmām un negatīvu ietekmi uz ēku kopējo stāvokli, tāpēc apsaimniekotāji šādu iniciatīvu neatbalsta.

Saskaņā ar auditētajiem datiem Civinity Group noslēdza 2025. gadu, pārsniedzot simbolisko 100 miljonu eiro ieņēmumu robežu. Grupas ieņēmumi pieauga par 13,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, no 88,5 miljoniem eiro līdz 100,4 miljoniem eiro, savukārt EBITDA pieauga vēl straujāk – par 18 % – līdz 8,3 miljoniem eiro.

Šie rādītāji ir nozīmīgi ne tikai augstāko ieņēmumu dēļ. Tie liecina, ka pēc iepriekšējām izmaiņām portfelī un lēnāka perioda būvniecības tirgū grupa ir sākusi līdzsvarotāku finanšu izaugsmes posmu, kurā uzlabojas ne tikai ieņēmumi, bet arī darbības efektivitāte: pagājušā gada decembrī grupas darbinieku skaits bija par 5 % mazāks nekā gadu iepriekš.

“100 miljonu eiro slieksnis, protams, ir simboliski nozīmīgs. Tomēr mums svarīgāks rādītājs ir tas, ka EBITDA pieauga straujāk nekā ieņēmumi. Tas nozīmē, ka grupa paplašinājās ne tikai apjoma, bet arī kvalitātes ziņā: nostiprinājās uzņēmumi, kas rada stabilākus rezultātus, savukārt darbības efektivitātes uzlabojumi deva jūtamu efektu,” sacīja Civinity Group valdes priekšsēdētājs Deividas Jacka.

“Civinity” grupa, kas sniedz ēku uzturēšanas pakalpojumus, kā arī attīsta inženiertehniskos un tehnoloģiskos risinājumus, ir parakstījusi līgumu par 100 % Viļņas ēku apsaimniekošanas uzņēmuma “Admeo” akciju iegādi.

“Admeo” kopš 2012. gada sniedz augsti kvalificētus un kvalitatīvus ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas pakalpojumus, nodrošinot augstu klientu apkalpošanas standartu īstenošanu, avārijas situāciju novēršanas preventatīvos darbus, kā arī ekonomisku un efektīvu siltumenerģijas izmantošanu ēkās. Tāpat uzņēmumā ir ieviesta arī progresīva defektu reģistrācijas un kontroles sistēma.

“Admeo” nodarbina 15 darbiniekus, kuri apsaimnieko un pārvalda aptuveni 140 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas un komerciālos objektus Viļņā; uzņēmuma apgrozījums 2024. gadā sasniedza gandrīz 2,7 milj. EUR.

“Dzīvojamo ēku uzturēšanas un apsaimniekošanas segments mums ir stratēģiski svarīgs, jo tas ir būtisks lielākajai daļai pilsētu iedzīvotāju — neviena daudzdzīvokļu ēka nevar funkcionēt bez kvalitatīvas apsaimniekošanas. Mēs redzam “Admeo” kā profesionālu komandu, ar kuru kopā varam turpināt paplašināt savu dzīvojamo ēku apsaimniekošanas portfeli,” saka “Civinity” valdes priekšsēdētājs Deividas Jacka.

Latvijā dzīvojamo ēku renovācija un siltināšana jau vairākus gadus ir aktuāls, bet nepietiekami risināts jautājums. Lai gan energoefektivitāte un ilgtspējīga būvniecība ir Eiropas Savienības prioritātes, Latvijā šajā jomā progress notiek lēni.

Tas ietekmē gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan komunālo maksājumu apmēru, gan ēku tehnisko stāvokli ilgtermiņā. Latvijā māju siltināšanas tempi joprojām ir pārāk lēni. Ir diezgan liela problēma ar māju siltināšanu, renovāciju – ļoti minimāls skaits tiek renovēts, un tas lielā mērā saistīts ar finansēšanas pieejamību un iedzīvotāju piesardzību. Salīdzinājumā – Lietuvā “Civinity” šobrīd īsteno ap 50 ēku renovācijas projektus, kas liecina par ievērojami straujāku modernizācijas tempu salīdzinājumā ar Latviju.

Kāpēc renovācija notiek tik lēni?

Viens no galvenajiem iemesliem ir finansējuma pieejamība un sabiedrības attieksme. Lai arī iepriekš bija pieejami valsts un Eiropas fondu granti, tie tika izsmelti ļoti ātri. Aptuveni 170 miljonu eiro finansējums tika rezervēts jau mēneša laikā, kas norāda uz lielo pieprasījumu, bet arī uz tā nepietiekamību.Turklāt iedzīvotāji bieži vien baidās no ilgtermiņa saistībām. Renovācija nozīmē īslaicīgu maksājumu pieaugumu, kas daudziem šķiet riskanti, īpaši ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Taču šāda pieeja nereti ir īstermiņa domāšana – nesiltinātas ēkas ilgtermiņā rada lielākus izdevumus. Nepieciešams mainīt domāšanu: iedzīvotājiem jāskatās uz renovāciju kā uz ieguldījumu nākotnē, nevis tikai kā uz papildu izmaksām šodien.

Dažas ēkas jau no pirmās dienas šķiet intuitīvas, efektīvas un komfortablas, savukārt citas ātri atklāj nepilnības, kas rada neērtības iedzīvotājiem un palielina izmaksas. Kā norāda “Civinity Group”, viens no lielākajiem ēku uzturēšanas pakalpojumu sniedzējiem un inženiertehnisko un tehnoloģisko risinājumu attīstītājiem Baltijā, atšķirība bieži vien slēpjas lēmumos, kas pieņemti vēl ilgi pirms būvniecības pabeigšanas.

Veiksmīgas ēkas nav tikai vizuāli labi projektētas; tās ir rūpīgi plānotas kā sistēmas, kurās inženiertehniskie risinājumi, plānojums un uzturēšanas vajadzības ir savstarpēji saskaņotas. Augstas veiktspējas ēkā saskaņoti izplānoti un īstenoti visi aspekti, tostarp efektīva apkure, laba ventilācija vai efektīvi uzturama infrastruktūra.

“Ēkas nekļūst problemātiskas vienas nakts laikā. Tās atspoguļo lēmumus, kas pieņemti pašos agrīnākajos attīstības posmos, tāpēc tiem jābūt labi izsvērtiem,” saka “Civinity Group” operatīvais direktors Tads Matjošaitis. “Ja projektēšanas laikā tiek ņemti vērā dažādi ekspluatācijas aspekti, ēkas veiktspēja būs optimāla. Projekti, kuros nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehniskā ekspertīze tiek iesaistīta jau agrīnā posmā, ilgtermiņā parasti darbojas labāk. Šādas ēkas ir vieglāk uzturēt, tās ir energoefektīvākas un labāk pielāgotas iemītnieku reālajām vajadzībām.”

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Pēdējo mēnešu laikā diskusijas par Rīgas Namu Pārvaldnieka (RNP) iespējamo akciju kotēšanu biržā bijušas plašas un nereti pretrunīgas. Taču šobrīd situācija ir kļuvusi skaidrāka – uzņēmuma valde un Rīgas dome ir vienojušās par konkrētu mērķi virzīt sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO) līdz 2027. gada pirmajam ceturksnim. Tas ir nozīmīgs pavērsiens, jo Latvijā gadiem ilgi ir runāts par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos uz biržu, taču praktisku piemēru līdz šim faktiski nav bijis.

Līdz ar to rodas jautājums – kāpēc tieši tagad? Vai tas ir stratēģisks solis kapitāla tirgus attīstībai un pārvaldības kvalitātes uzlabošanai, vai tomēr mēģinājums aizlāpīt budžeta caurumus? No finanšu nozares skatu punkta šie divi mērķi nav pretrunā. Ja IPO primārais mērķis ir īstermiņa fiskāls ieguvums, tirgus to ātri sapratīs, taču, ja mērķis būs pārvaldības uzlabošana, kapitāla piesaiste attīstībai un tirgus disciplīna, investoru uzticība būs ievērojami augstāka.

Pašvaldības uzņēmums biržā – vai investori to vērtē citādi?

RNP apkalpo aptuveni trešo daļu daudzdzīvokļu māju, taču tirgū jau ilgstoši darbojas spēcīgi privātie konkurenti, tostarp Civinity, Hagberg un citi. Konkurence Rīgā ir augsta, un klientu izvēli arvien vairāk nosaka cenas un kvalitātes attiecība. Šādā vidē publisks statuss var kļūt par attīstības paātrinātāju. Pašlaik RNP ierobežo publisko iepirkumu procedūras un lēmumu pieņemšanas temps – piemēram, 2023. gada lifta apkopes iepirkums ilga gandrīz četrus mēnešus, kamēr privātajā sektorā tas parasti aizņem pāris nedēļas. Biržas statuss pats par sevi iepirkumu regulējumus neatceļ, taču var mazināt politiskās ietekmes risku un veicināt operatīvo efektivitāti. Galvenā atšķirība starp privāta un pašvaldības uzņēmuma akciju piedāvājumu ir politiskā dimensija jeb sarežģītāks lēmumu pieņemšanas process un komunikācija ar sabiedrību. Turklāt RNP būtu jāreorganizē no SIA par akciju sabiedrību. Vienlaikus investoru prasības ir vienādas visiem: caurskatāma pārvaldība, skaidra stratēģija un kvalitatīvas un regulāras atskaites. Ja tas ir nodrošināts, pašvaldības izcelsme nav šķērslis – stabils akcionārs ar kontrolpaketi var pat tikt uztverts kā drošības faktors.

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.