Gadiem ilgi darot vienu un to pašu, ir grūti radīt ko jaunu, tāpēc mūsdienu konkurences apstākļos lielo kompāniju sadarbība ar jaunuzņēmumiem kļūst izšķirīgi svarīga.
Tāds secinājums izdarāms pēc Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 diskusijas Digitalizācija. Lielo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbība. «Inovācijas ir atvērta ekosistēma, un gan lielākiem, gan mazākiem uzņēmumiem ir savas priekšrocības, un sadarbībā attīstība notiek daudz ātrāk,» saka Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs.
Pasaulē valda konkurence, un, tā kā arī vietējā tirgū SEB banka nav vienīgā banka, šī organizācija vienmēr ir gribējusi atšķirties. To var darīt iekšienē, mācoties jaunas lietas vai skatoties pasaules pieredzē. «Bieži vien pamanām, ka tieši maziem uzņēmumiem un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem tas izdodas ātrāk, globālāk, ar citu vērienu. Tas, ka kāds cits kaut ko dara ātrāk vai efektīvāk, bija pirmais impulss, kāpēc mēs vispār sākam skatīties tajā virzienā un meklēt sadarbības iespējas,» teic Kārlis Karolis, SEB bankas Inovāciju vadītājs. Swedbank Komunikācijas vadītājs un finanšu tehnoloģiju akseleratora programmas iniciators Māris Plūme norāda, ka bankas allaž ir bijušas inovāciju priekšējās līnijās, bet līdz šim tās pārsvarā bijušas salīdzinoši slēgtā vidē. Tomēr arī finanšu sektoru ir sasniedzis lielākas atvērtības vilnis un izpratne par sadarbības spēku.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
«Šobrīd inovācijas vairs nav iespējamas slēgtā vidē, jo ātrums, kādā notiek izmaiņas, ir krietni lielāks un konkurence vairs nav lokāla vai reģionāla, bet gan globāla vai vismaz Eiropas līmenī. Savā ziņā atvēršanās nedaudz notiek piespiedu kārtā, ja skatāmies uz noteikumiem un slaveno Maksājumu pakalpojumu direktīvu. Bankas mēģina iet pa priekšu šim un veidot pašas savus atvērtos modeļus, kur iesaistās finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un kopīgi ar mums veido risinājumus,» viņš saka. Deloitte Baltijas finanšu konsultāciju departamenta direktors Jānis Kauliņš uzsver, ka kompānijas mērķis ir atrisināt klientu problēmu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, un, ja redz, ka, piemēram, Latvijā vai Baltijā ir kāda grupa cilvēku, kuri ilgstoši, investējot savu pieredzi, ir izstrādājuši kādu risinājumu, kas varētu palīdzēt kompānijas klientiem, Deloitte labprāt viņus saved kopā. «Pirms padsmit gadiem 80% Lattelecom ieņēmumu bija no fiksētās telefonlīnijas. Šodien tie ir pāris procenti. Tāpat pirms kādiem desmit gadiem bija kritiski svarīgi precīzi saplānot ilgtermiņa investīcijas. Šobrīd mēs kā uzņēmums ieņēmumu ziņā esam pat lielāks nekā pirms padsmit gadiem un mums nav viena, bet vairākas biznesa līnijas. Individuāli lielākā ir izklaide un televīzija, kas mūsdienās dzīvo aplikācijās. Mēs primāri konkurējam digitālā pasaulē, un ikdienā mani daudz mazāk uztrauc, ko dara Baltcom, bet daudz vairāk – ko dara Netflix. Digitālā pasaulē ir divas kritiskas lietas – ātrums un spēja pielāgoties. Šīs divas lietas lieliem uzņēmumiem vēsturiski nav piemitušas, tāpēc ir vērts paskatīties ārpusē un mēģināt ieviest kultūras pārmaiņas, jo, ja lieli uzņēmumi kļūst ātrāki un spēj pielāgoties, tie var būt arī konkurētspējīgi,» saka K. Avots.
Vienatnē uzņēmums nekad pats nespēs ieviest visas dažādās tehnoloģijas, un tāpēc K. Avots sadarbību ar jaunuzņēmumiem dēvē par pragmatisku biznesa lēmumu. «Pirms gada sākām intensīvi strādāt pie mākslīgā intelekta ieviešanas klientu apkalpošanā – Anete. Bija izvēle izstrādāt to pašiem, kas būtu ilgi un bez garantēta rezultāta, samaksāt septiņciparu skaitli lielai amerikāņu korporācijai, kas ir ļoti dārgi un arī nebūtu garantijas, ka viņi pielāgotu savu risinājumu Latvijai, vai arī sākt strādāt ar tobrīd trīs četru cilvēku startup no Igaunijas, kuru risinājums mums izmaksāja nelielu piecciparu skaitli. Ātrāk, lētāk un efektīvāk kļūst par racionālu biznesa lēmumu,» viņš uzsver.
Visu rakstu Sadarbība ar jaunuzņēmumiem – pragmatisks biznesa lēmums lasiet piektdienas, 14.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
